Svētā Jāņa, Kunga Priekšteča, Brālība

Fraternitas Sancti Ioannis Praecursoris Domini

Svētā Jāņa, Kunga Priekšteča, BrālībaSvētā Jāņa, Kunga Priekšteča, Brālība (Fraternitas Sancti Ioannis Praecursoris Domini,  saīsinājumā — FSIPD) ir publisks dievbijīgs nodibinājums, kas vieno austrumu katoļu Baznīcu garīdzniekus un ticīgos, kuri ir uzticīgi tradicionālajai katoliskajai doktrīnai un liturģijai.

Brālība austrumu ritu katoļiem, Baznīcas Tradīcijas sekotājiem ir „garīga mājvieta Dieva Pilsētā”, vieta, kur viņi tiek glābti Kristū un kalpo ar tām dāvanām, kuras „saņēmuši, kā labi dažādas Dieva žēlastības dalītāji.” 1 Šī kalpošana balstās integrālajā katoliskajā ticībā, kas brīva no neomodernistiskiem un liberāliem maldiem.

Svētā Jāņa, Kunga Priekšteča, Brālību ir dibinājis un svētījis katoliskās Baznīcas tradicionālajai mācībai uzticīgais palīgbīskaps Svētā Pija X Priesteru Brālības (FSSPX) rīcībā, tās ģenerālpriekšnieks V.E. Bernārs Felē (Bernard Fellay), atsaucoties uz Bizantijas rita katoļu protopresbiteriāta Latvijā garīdznieku un ticīgo lūgumu, ņemot vērā nepieciešamību („necessitas”), pamatojoties uz „aizvietotājjurisdikciju" („iurisdictio suppletiva”).

Lai gan FSIPD ir pakļauta FSSPX ģenerālpriekšniekam, tas nebūt nenozīmē, ka tās locekļi neatzītu to bīskapu likumīgo varu, kurus nominējis Romas pāvests — Kristus Vietnieks un Kristus Baznīcas, ārpus kuras nav pestīšanas, redzamais Galva. Vienlaikus FSIPD locekļi uzskata par savām likumīgajām tiesībām un pat pienākumu (CCEO 15. kanons) darīt zināmu, ka viņi nepiekrīt šo hierarhu ļaunprātīgai autoritātes izmantošanai, ja tas skar Baznīcas labumu.

Priekšteča brālības priekšgalā ir tās priekšnieks, kurš tiek izvēlēts no to brāļu vidus, kas pieder garīgajai kārtai. Priekšnieks ir tēvs un gans brālības locekļiem un ticīgajiem, kuri pieņem dvēseļu aprūpi no tās priesteriem. Priekšniekam viņa kalpošanā var palīdzēt viens vai divi palīgi.2

Brālības galvenais garīgais mērķis ir, saglabājot trejādo Baznīcas likumu, kurš ir izteikts ar maksimu „lex credendi, lex orandi, lex vivendi”, veicināt cilvēku dvēseļu glābšanu:

„Lex credendi” — Universālās Baznīcas ticība, ko ir devis Kungs, sludinājuši apustuļi un saglabājuši Baznīcas tēvi;

„Lex orandi” — sakramenti, dievkalpojumi un lūgšanas to tradicionālajā formā un Baznīcas sakrālajā valodā, kas nav šķirami no ticības un to pauž — legem credendi lex statuat supplicandi;

„Lex vivendi” — dzīve, kas atbilstu kristīgās tikumības un evaņģēliskā svētuma prasībām, būtu pilnīgā saskaņā ar ticību dievišķajai Atklāsmei, ko Baznīca ir saglabājusi Svētajos Rakstos un svētajā Tradīcijā — fiksētā pieredzē, kas balstās uz Svētā Gara darbību ticīgajā tautā; dzīve, kas, lūgšanas caurstrāvota, tiek pārveidota nebeidzamā Liturģijā.

 

  1. 1. Pēt. 4. 10
  2. „Assistens”  lat.