Sv. Pijs X

(1835 - 1914)

Sv. Pijs XDžuzepe Melhiors Sarto 1884. gadā tika iesvētīts par Mantujas bīskapu; vēlāk saņēma kardināla bireti un kļuva par Venēcijas patriarhu. 1903. gadā ievēlēts par pāvestu, pieņēma vārdu Pijs („dievbijīgais”) un devīzi „Omnia instaurare in Christo” — „Atjaunot visu Kristū“ (Ef. 1:10).

Sava 11 gadu pontifikāta laikā Pijam X nācās  risināt daudzus izšķirošus jautājumus Baznīcā. Viņš bieži tiek saukts par „Euharistijas pāvestu”. Dziļā godbijībā pret Vissvētāko Sakramentu Pijs X vēlējās caur tā vienojošo spēku patiesi „visu atjaunot Kristū“, tāpēc mudināja visus katoļus uz biežu un dedzīgu Svētās Komūnijas pieņemšanu, kā arī bērnu sagatavošanu agrai un apzinātai Euharistijas pieņemšanai.

Viņa mīlestība uz liturģiju lika sākt liturģisko atjaunotni. Viņš nodibināja pontifikālo Sakrālās mūzikas institūtu, kura uzdevums bija saglabāt katoļu liturģiskās mūzikas neizmērojamās bagātības; praktiski atjaunoja gregorisko dziedājumu praksi. Viņa laikā jaunus izdevumus piedzīvoja Romas Misāle un Breviārs.

Pijs X dedzīgi apkaroja modernismu — vienus no vislielākajiem maldiem, kādi jaunākajos laikos apdraud Baznīcu, — moderno ekumenismu  un liberālismu. Viņš vērsa uzmanību uz tomisma un sholastikas nozīmi, dibināja pontifikālo Bībeles institūtu Romā.

Sv. Pijs X izcēlās ar tēvišķu mīlestību, patiesu pazemību un vienkāršību, bet nelokāmību un stingrību ticības un Dieva godināšanas jautājumos. 1954. gadā pāvests Pijs XII viņu pieskaitīja svēto kārtai.