76. Kristticeibas īvesšona Livonijā

Pyrmī katōļticeibas īvedēji myusu zemē be ja vōcu misionari. Holšteinas mūks Meinards beja pyrmais Livonijas veiskups (1188 — 1196). Pēc jō nōves nōce cistercīšu abats Bertoļds (1196 — 1197). Vysīvārojamokais nu pyrmim Livonijas veiskupim beja veiskups Aļberts (1199 — 1229). Par jō 30 godu ilgū vaļdeišonu daudz vērteigu ziņu ir atstōjis latvīts Henriks sovā kronikā. Tamā ir runa par slāgtim un lauztim leigumim, par ceiņom ar vītejūs īdzeivōtōju — lībīšu un latvīšu ciļtim un igaunim. Tur ir runa ari par kristticeibas izaplateišonu myusu zemē. Dūmas par Aļbertu un jō veiktu dorbu nav vīnaidas. Vōcu vēsturnīki jū cyldynoj kai vōcu kolonijas nudybynōtōju Baltijas pīkrastē. Vītejūs tautu pīdareigī jū uzskota na tikai kai krist-ticeibas izplateitoju, bet ari kai īkarotoju, kas ir īvadejis vītejūs tautu pakļaušonu inōcēju vērskuņdzeibai. Pi Aļberta nūpalnim Livonijas lobā pīskaita Reigas piļsātas izveidōšonu, veiskupa sēdekļa un regularūs kanoniku pōrceļšonu nu Ikšķiles uz Reigu, cistercīšu klūstera nūdybynōšonu Daugovgrīvā kai ari cytu religiozūs ordeņu nūvītāšonu un draudžu nūdybynōšonu dažaidūs Livonijas nūvodūs. Nu Aļberta laika lelōkim pīmineklim Reigā, leidz pat myusu dīnom, ir radzama dyžonō katedrāle un cytas ceļtnes ar sovim vysvacōkim Baltijas pīkrastes architektoniskim paraugim.

77. Mūku ordeni Livonijā

Nu mūku ordenim Livonijā vysogrōk teik mynāti augustinīši, premonstratīši un cistercīši. Šam pādejam ordenam, ōrpus goreigōs  apryupes dorba, Iela nūzeime beja ari prīkšzeimeigas zemkūpeibas nūorganizēšonā. 13. un 14. godu symti pīdar pi klūsteru agraros kultūras zīdu laikim Livonijā. Bez cistercīšim agri Reigā īsaroda dominikāni un franciskani. Šī trejs religiozī mūku ordeni nasagōdōja nikaidas gryuteibas Reigas veiskupim. Turpretim tī beja paleigs kristīteibas izplateišonā un nūstyprynōšonā vītejūs īdzeivōtōju sirdīs. Cytaidi tys beja ar veiskupa Aļberta laikūs nūdybynōtū zūbynbrōļu (Vālōk Livonijas vocu) ordeņu.

78. Livonijas veiskupi

Veiskups Aļberts, ar pāvesta, jam dūtompylnvarom, konsekrēja vairōkus veiskupus Livonijai: Teodoriku — Igaunijai, Bernardu — Zemgalei un Kurzemei. Cytus veiskupus konsekrēja jō pēcnōcēji.

Aļberts II (1255. g.) tyka paaugstynōts par arciveiskupu. Taitod bez Reigas arciveiskupa Livonijā beja diecežu veiskupi: Zemgalē-Kūrzemē (Piltenē), Tērbatā, Somsolā un Revelē. Kai arciveiskups, tai veiskupi beja reizē ari laiceigī vaļdinīki sovūs nūvodūs. Taipat laiceigī vaļdinīki sovās zemēs beja ari zūbynbrōli.

79. Livonijas konfederacija

Vysi mynātī zemes kungi kūpā sastōdēja Livonijas konfederaciju, kura pastōvēja pōri par 300 godu un beja piļneigi naatkareiga vaļsts. Veiskupu ceiņas ar Livonijas odenu gon beja namiteigas. Beidzūt morāliskō pagrymšona un reformacija dareja golu šai konfederacijai, un Livonija tyka sadaleita. Šō sadalejuma rezultatā Latgola tyka nūškērta nu pōrejim Latvijas nūvodim. Latgolā nūsaturēja senejō katōļticeiba, bet pōrejōs Latvijas nūvodūs: Vydzemē un Kurzemē latvīši pōrgōja Mōrteņa Lutera ticeibā un kliva par jō nūdybynōtōs bazneicas lūceklim. Gondreiž vasaļus 300 godus pastōvēja politiskais latvīšu tautas sadalejums (1629 — 1918). Tys uzspīde kai vīnim, tai ūtrim sovu rokstureigū zeimūgu, tiklab religiskūs, kai kulturālūs un ekonomiskūs izpaudumu ziņā.

80. Katōli un pōrejos kristīšu konfesijas

Šudiņ ir monoma tendence vōrdu ,.katōļs“ aizvītōt ar vōrdu „kristīts“. Tys ir pareizs, bet napiļneigs katōļticeigō apzeimējums. Par kristīšim teik saukti cylvāki, kas taidā voi cytaidā veidā tic Kristum. Bet daudzās gadejumūs tei jūs ticeiba nasaskaņ ar katōļticeibu par Kristu un cytom myusu ticeibas patīseibom. Pīmāram, ir kristīši, kas tic, ka Kristus ir bejis vīneigi lobs, izcyls cylvāks, bet nav bejis Dīvs. Pi katōļticeigim turpretim ticeiba tam, ka Kristus ir Dīvs-Cylvāks ir vīna nu jūs ticeibas pamatpatīseibom. Ir kristīsi, kas natic tam, ka Vissvātōkajā Oltora Sakramentā ir Pats Kristus, ar sovu dīviškū un ciļvēceigū dobu; gluži Tys Pats Kristus, kas kaidreiz radzamā veidā dzeivōja sovu laiceigū dzeivi: mōcēja cylvākus, dareja breinumus, cīte un nūmyra krystā pīkolts par myusim. Katōļu Bazneica turpretim par tū nikod nav šaubējusēs. Tai tys ir ar daudzom cytom katōļu ticeibas patīseibom, kuras apšauba voi piļneigi atmat cytas kristīšu konfesijas. Taidā ceļā katōļticeiba daudzūs gadejumūs ir piļneigi atškireiga nu cytu kristīšu ticējumim. Tōpēc, saucūt katōļticeigū vīneigi par kristīti, nateik pasaceits piļneigs katōļticeigō apzeimējums.

81. Kai mums ir jōsaver uz cytom kristīšu konfesijām?

Katōļu Bazneicā, kas ir Poša Kristus dybynōta, atsarūn patīseibas un pesteišonas leidzekli piļneibā. Tys ir fakts. Bet Šō fakta minēšonu šudiņ mādz saukt par triumfalismu, tys ir, skateišonūs nu augšōs uz cytom, seviški kristīšu, konfesijom. Tūmār tys tai nav. Triumfalisms byutu, jo mes sevi uzskateitu lobōkus par cytim tōpēc, ka asam katōli. Katōļu Bazneica nanūlīdz tū, ka ari cytōs konfesijōs ir sova daļa patīseibu, kas piļneigi sakreit ar katōļu ticeibas mōceibu. Tūmār navar nūklusēt tū apstōkli, ka tikai katōļu Bazneica ir vīna eistā, Poša Kristus dybynōtō Bazneica, jo tikai Kristus ir nūdybynōjis vīnu Bazneicu, navys daudzas kristīšu Bazneicas. Katōļticeigais navar un nadreikst nūlīgt tū, ka ari cytōs konfesijōs ir lobōs un krītnas personas, bet šaids apstōklis navar aizvītōt jūs naticēšonu dažom ļūti svoreigom kristīteibas patīseibom, kaidas pa vysim kristīteibas laikim ir bejušas un šudiņ ir katōļu ticeibā.

82. Katōļticeigajam joatzeist sevi par katōli

Saskarē ar cytu konfesiju pōrstōvim, mes varim byut ļūti lobōs atteiceibās ar jim kai cylvākim, sovim leidzbrōlim (jo vysi esim vīna un tō Poša Dabasu Tāva bārni), bet nadreikstim taidu voi cytaidu (pīmāram, „eukumenisku“!) apsvērumu dēļ mozynōt, krūpļot voi pat mēģinot atmest tū, kas pīdar pi myusu pošu ticeibas naskaramim svātumim, lai tūs atmatūt dareitu sevi leidzeigokus cytim kristīšim. Turpretim katōļticeigajam vīnmār un vysur ir joaplīcynoj sevi par katōli, navys tikai par kristīti, it kai sevis atzeišona par autentisku katōli byutu nazkaids nagūds. Tikai taida myusu reiceiba byus Kristus myusim dōvōtōs ticeibas aplīcynōjums pasauļa prīškā. Redz, kū Jys Pats par tū soka: „Kotru, kas Mani atzeis cylvāku prīškā, Es atzeišu sova Tāva prīškā, kas ir debesīs. Bet kas Mani nūlīgs cylvāku prīškā, tū Es nūlīgšu sova Tāva prīškā, kas ir debesīs“ (Mt. 10: 32 — 33).

83. Latgaļ, esi pateiceigs Dīvam!

Mes, latgali, varim byut pateiceigi Dīvam, ka Jys myusim ir paleidzējis nūsaturēt tamā ticeibā, kuru ir mōcējis Pats Kristus un Jō apostoli, un ka ir paleidzējis palikt tōs Bazneicas klēpī, kuru ir nūdybynōjis Pats Dīvs-Cylvāks personeigi. šei ticeiba myusu seņtāvus (vysā jūs nabreiveibā un tryuceibā) beja darejuse bogōtokus un cyldonokus par daudzim augsti izgleitōtim, materiālos pōrpiļneibas un modernūs ērteibu izlutynotim myusdīnu cylvākim (ari dažim latgalim), kuri sovas ticeibas ziņā ir gaužam nabadzeigi un nūžālōjami, jo Dīva un Kristus atnastōs mōceibas vītā ir īcāluši sovu lepneibas aptymsotū prōtu ar pošdarynōtom jūs ticeibas dogmom, kuras jī augstōk stōda par autentisku Kristus Bazneicas mōceibu. Ari šamā sakareibā ir napōrprūtami Kristus vōrdi, Kurs soka: „Kū tys leidz cylvākam, jo jys īmontōs vysu pasauli, bet sovā dvēselē cīss zaudējumu. Voi kaidu izpērkumu cylvāks dūs par sovu dvēseli?“ (Mt. 16:26; ari Mk. 8:36. un Lk. 9:25). Dvēseles zaudējumu nabyus spējeigas atvītōt un izlobōt nikaidas teiri dabeigōs (lai ari vysaugstōkōs un cyldonōkōs) vērteibas.

Tōpēc, katōļticeigais latgaļ, pazeisti sovu ticeibu un uzticeigi tū praktizej vysā sovā laiceigōs  dzeives ceļōjumā. Tikai taidā veidā Tu nabyusi velteigi dzeivōjis sovu dzeivi, jo tikai taidā veidā, pōrsperūt myužeibas slīksni, Tu tiksi īcalts nabeidzamōs svātlaimes sauleitē.

Kai uzskotams papyldynōjums tam, kas īprīkšejos lopas pusēs beja saceits par katōlticeibu un katōļu Bazneicu, teik pīvinōti:

1. Pāvestu saroksts, kurā mynāti pāvesti, kas vadejuši Kristus Bazneicu un sorgōjuši tai uztycātū ticeibas depozitu, sōcūt nu sv. Pītera laikim leidz pošreizejam myusu Svātajam Tāvam Jōņam Pāvulam II.

2. Ūtrā pīlykumā ir mynāti godi, nu kurim ir sōkušas pastōvēt dažas kristīšu konfesijas un personas, ar kurom saistōs šūs konfesiju rasšonōs.

Šys saroksts ir pajimts nu JOSEPH LORTZ, GESCHICHTE DER KIRCHE, 19. Aufgabe, Münster, Westfalen, 1958. 429. — 431. lp. Šymā sarokstā īkavōs īlyktl ir antipāvestu vōrdi.

Sv. Pīters    m. 64 voi 67

Sv. Linus    67 — 76

Sv. Anaklets    76 — 88

Sv. Klemens    88 — 97

Sv. Evarists    97 — 105

Sv. Aleksandrs    105 — 115

Sv. Siksts    115 — 125

Sv. Telesfors    125 — 136

Sv. Higins    136 — 140

Sv. Pijs I    140 — 155

Sv. Anicets    155 — 166

Sv. Soters    166 — 175

Sv. Eleuterijs    175 — 189

Sv. Viktors I    189 — 199

Sv. Ceferins    199 — 217

Sv. Kaliksts I    217 — 222

(Sv. Hipolits 217 — 235)

Sv. Urbans I    222 — 230

Sv. Pontians    230 — 235

Sv. Anters    235 — 236

Sv. Fabians    236 — 250

Sv. Kornelijs    251 — 253

(Novcians 251)

Sv. Lucijs I    253 — 254

Sv. Stetans I    254 — 257

Sv.  Siksts II    257 — 258

Sv. Dionizijs    259 — 268

Sv. Fēliks I    269 — 274

Sv. Eutichians    275 — 283

Sv. Kajs    283 — 296

Sv. Marcelins    296 — 304

Sv. Marcels    308 — 309

Sv. Euzebijs    309

Sv. Miltiads    311 — 314

Sv. Silvestrs I    314 — 335

Sv. Marks    336

Sv. Julijs    337 — 352

Sv. Liberijs    352 — 366

(Fēliks II 355 — 365)

Sv. Damazs I    366 — 384

(Ursins 366 — 367)

Sv. Siricijs    384 — 399

Sv. Anastazijs I    399 — 401

Sv. Inocents I    401 — 417

Sv. Zosims    417 — 418

Sv. Bonifacijs I    418 — 422

(Eulalijs 418—419)

Sv. Celestins I    422 — 432

Sv. Siksts III    432 — 440

Sv. Leons I    440 — 461

Sv. Hilarijs    461 — 468

Sv. Simplicijs    468 — 483

Sv. Feliks III (II)    483 — 492

Sv. Gelazijs    492 — 496

Sv. Anastazijs II    496 — 498

Sv. Symachs    498 — 514

(Lorencs 498; 501 — 505)

Sv. Hormisdas    514 — 523

Sv. Jōņs I    523 — 526

Sv. Feliks IV (III)    526 — 530

Bonifacijs II    530 — 532

(Dioskors 530)

Jōņs II (Merkurijs)    533 — 535

Sv. Agapets I    535 — 536

Sv. Siverijs    536 — 537

Vigilijs    537 — 555

Pelagijs I    556 — 561

Jōņs III    561 — 574

Benedikts I    575 — 579

Pelagijs II    579 — 590

Sv. Gregors I    590 — 604

Sabinians    604 — 606

Bonifacijs III    607

Sv. Bonifacijs IV    608 — 615

Sv. Deusdedits    615 — 618

Bonifacijs V    619 — 625

Honorijs I    625 — 638

Severins    640

Jōņs IV    640 — 642

Teodors I    642 — 649

Sv. Mōrteņš I    649 — 655

Sv. Eugenijs I    655 — 657

Sv. Vitalians    657 — 672

Adeodats II    672 — 676

Donuss    676 — 678

Sv. Agatons    678 — 681

Sv. Leons II    682 — 683

Sv. Benedikts II    684 — 685

Jōņs V    685 — 686

Konons    686 — 687

(Teodors 687)

(Paschalijs 687)

Sv. Sergijs I    687 — 701

Jōņs VI    701 — 705

Jōņs VII    705 — 707

Sisinijs    708

Konstantins    708 — 715

Sv. Gregors II    715 — 731

Sv. Gregors III    731 — 741

Sv. Zacharijs    741 — 752

(Stefans II 752)

Stefans III    752 — 757

Sv. Pōvuls I    757 — 767

(Konstantins 767 — 769)

(Filips 768)

Stefans IV    768 — 772

Adrijans I    772 — 795

Sv. Leons III    795 — 816

Stefans V    816 — 817

Sv. Paschalijs I    817 — 824

Eugenijs II    824 — 827

Valentins    827

Gregors IV    827 — 844

(Jōņs 844)

Sergijs II    844 — 847

Sv. Leons IV    847 — 855

Benedikts III    855 — 858

(Anastazijs 855)

Nikolajs I    858 — 867

Adrians II    867 — 872

Jōņs VIII    872 — 882

Marinus    882 — 884

Sv. Adrians III    884 — 885

Stefans VI    885 — 891

Hormozs    891 — 896

Bonifacijs VI    896

Stefans VII    896 — 897

Romans    897

Teodors II    897

Jōņs IX    898 — 900

Benedikts IV    900 — 903

Leons V    983

(Christofors 903 — 904)

Sergijs III    904 — 911

Anastazijs III    911 — 913

Lando    913 — 914

Jōņs X    914 — 928

Leons VI    928

Stefans VIII        928 — 931

Jōņs XI    931 — 935

Leons VII    936 — 939

Stefans IX    939 — 942

Marins II    942 — 946

Agapets II    946 — 955

Jōņs XII    955 — 963 (964)

Leons VIII    963 — 965

(Benedikts V 964 — 966)

Jōņs XIII    965 — 972

Benedikts VI    973 — 974

(Bonifacijs VII 974, 984 — 985)

Benedikts VII    974 — 983

Jōņs XIV    983 — 984

Jōņs XV    985 — 996

Gregors V    996 — 999

(Jōņs XVI 997 — 998)

Silvestrs II    999 — 1003

Jōņs XVII    1003

Jōņs XVIII    1004 — 1009

Sergijs IV    1009 — 1012

Benedikts VIII (Teofilakts)    1012 — 1024

(Gregors 1012)

Jōņs XIX    1024 — 1032

Benedikts IX (Teofilakts)    1032 — 1044

Silvestrs III    1045

Benedikts IX (ūtrkōrt)    1045

Gregors VI    1045 — 1046

Klements II    1046 — 1047

Benedikts IX (treškōrt)    1047 — 1048

Damazs II    1048

Sv. Leons IX    1049 — 1054

Viktors II    1055 — 1057

(Benedikts X 1058 — 1059)

Nikolajs II    1059 — 1061

Aleksandrs II    1061— 1073

(Honorijs II 1061 — 1072)

Sv. Gregors VII    1073 — 1085

(Klements III 1080, 1084 — 1100)

Viktors III    1086 — 1087

Urbans II    1088 — 1099

Paschalis II    1099 — 1118

(Teodoriks 1100 — 1102)

(Alberts 1102)

(Silvestrs IV 1105 — 1111)

Gelazijs II    1118 — 1119

(Gregors VIII 1118—1121)

Kaliksts II    1119 — 1124

Honorijs II    1124 — 1130

(Ceiestins II 1124)

Inocents II    1130 — 1143

(Anaklets II 1130 — 1138)

(Viktors IV 1138)

Ceiestins II    1143 — 1144

Lucijs II    1144 — 1145

Sveteig. Eugenijs III    1145 — 1153

Anastazijs IV    1153 — 1154

Adrians III    1159 — 1181

(Viktors IV (!) 1159 — 1164)

(Paschalijs III 1164 — 1168)

(Kalikts III 1168 — 1178)

(Inocents III 1179 — 1180)

Lucijs III    1181 — 1185

Urbans III    1185 — 1187

Gregors VIII    1187

Klements III    1187 — 1191

Celestins III    1191 — 1198

Inocents III    1198 — 1216

Honorijs III    1216 — 1227

Gregors IX    1227 — 1241

Celestins IV    1241

Inocents IV    1243 — 1254

Aleksandrs IV    1254 — 1261

Urbans IV    1261 — 1264

Klements IV    1265 — 1268

Svēteig. Gregors X    1272 — 1276

Svēteig. Inocents V    1276

Adrians V    1276

Jōņs XXI    1276 — 1277

Nikolajs III    1277 — 1280

Mōrteņš IV    1281 — 1285

Honorijs IV    1285 — 1287

Nikolajs IV    1288 — 1292

Sv. Celestins V    1294

Bonifacijs VIII    1294 — 1303

Svēteig. Benedikts XI    1303 — 1304

Klements V    1305 — 1314

Jōņs XXII    1316 — 1334

(Nikolajs V 1328 — 1330)

Benedikts XII    1334 — 1342

Klements VI    1342 — 1352

Inocents VI    1352 — 1362

Sveteig. Urbans V    1362 — 1370

Gregors XI    1370 — 1378

Urbans VI    1378 — 1389

Bonifacijs IX    1389 — 1404

Inocents VII    1404 — 1406

Gregors XII    1406 — 1415

(Klements VII 1378 — 1394)

(Benedikts XIII 1394 — 1423)

(Aleksandrs V 1409 — 1410)

(Jōņs XXIII 1410 — 1415)

Mōrtenš V    1417 — 1431

(Klements VIII 1423 — 1429)

(Benedikts XIV 1425 — 1430)

Eugenijs IV    1431 — 1447

(Fēliks V 1439 — 1449)

Nikolajs V    1447 — 1455

Kaliksts III    1455 — 1458

Pijs II    1458 — 1464

Pōvuls II    1464 — 1471

Siksts IV    1471 — 1484

Inocents VIII    1484 — 1492

Aleksandrs VI    1492 — 1503

Pijs III    1503

Jūlijs II    1503 — 1513

Leons X    1513 — 1521

Adrians VI    1522 — 1523

Klemens VII    1523 — 1534

Pōvuls III    1534 — 1549

Jūlijs III    1550 — 1555

Marcelijs II    1555

Pōvuls IV    1555 — 1559

Pijs IV    1559 — 1565

Sv. Pijs V    1566 — 1572

Gregors XIII    1572 — 1585

Siksts V    1585 — 1590

Urbans VII    1590

Gregors XIV    1590 — 1591

Inocents IX    1591

Klemens VIII    1592 — 1605

Leons XI    1605

Pōvuls V    1605 — 1621

Gregors XV    1621 — 1623

Urbans VIII    1623 — 1644

Inocents X    1644 — 1655

Aleksandrs VII    1655 — 1667

Klements IX    1667— 1669

Klements X    1670 — 1676

Inocents XI    1676 — 1689

Aleksandrs VIII    1689 — 1691

Inocents XII    1691 — 1700

Klements XI    1700 — 1721

Inocents XIII    1721 — 1724

Benedikts XIII    1724— 1730

Klements XII    1730 — 1740

Benedikts XIV    1740 — 1758

Klements XIII    1758 — 1769

Klements XIV    1769 — 1774

Pijs VI    1775 — 1799

Pijs VII    1800 — 1823

Leons XII    1823 — 1829

Pijs VIII    1829 — 1830

Gregors XVI    1831 — 1846

Pijs IX    1846 — 1878

Leons XIII    1878 — 1903

Sv. Pijs X    1903 — 1914

Benedikts XV    1914 — 1922

Pijs XI    1922 — 1939

Pijs XII    1939 — 1958

Jōņs XXIII    1958 — 1963

Pōvuls VI    1963 — 1978

Jōņs Pōvuls I    1978

Jōņs Pōvuls II    1978 — 2005

Benedikts XVI    2005 — 2013

Francis    2013

33. godā — KRISTUS nūdybynōj katōļu Bazneicu Jeruzalimā. — 1500 VĪNA KRISTUS RESP. KATŌĻU BAZNEICA.

1524. godā — Mōrteņš Luters nūdybynōj luterāņu bazneicu — Vocijā (Pyrmais protestants).

1534. godā — Henriks VIII veidoj episkopalū bazneicu — Anglijā.

1560. goda — Jōņs Knoks (John Knox) īstōda presbiterianu bazneicu — Skotijā.

1600. godā — Roberts Brovns (Robert Brown) veidōj kongregacionalistu bazneicu — Anglijā.

1600. godā — Jōņs Smits (John Smyth) dybynōj baptistu bazneicu — Amsterdamā.

1739. godā — Jōņs Veslijs (John Wesley) īstōda metodistu episkopalū bazneicu -— Anglijā.

1830. goda — Jezups Smits (Joseph Smith) dybynōj mormonu bazneicu — Ņujorkā.

1879. godā — Marija Beikers Edi (Mary Baker Eddy) īvoda kristeigōs zynōtnes bazneicu — Bostonā.