St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

IV Revoluciju un porvērtejumu laiki

49. 19. un 20. godu symtu pamatōti mādz pīskaiteit pi Ielu apvārsumu un radikalu pōrvērtējumu laikim Bazneicas un vysas ciļvēces vēsturē. Šudiņ Kristus Bazneica, taipat kai sovūs pyrmsōkumūs, stōv bezticeigūs cylvāku masai pretim. jōs mōceiba par aizkopa dzeivi atrūn samārā vōju interesi myusdīnu cylvākūs, kuru dūmas un ceņtīni saistōs gondreiž vīneigi ar dzeivi un nūtykumim uz šōs myusu planētas. Šō pasauļa pōrejūšōs vērteibas ir īslāgušas myusdīnu cylvāka goru laika un telpas sprūstā, pajamūt jō interesi un ryupes par namērsteibu. Pēc baigōs Franču revolucijas ir nūtykušas vairōkas cyta veida revolucijas, prūti: socialō, politiskō, industrialō un beidzūt zynōtniskō revolucija. Ik kotra nu tom ir nūmatuse izaicynōjuma cymdu Kristus Bazneicai — Dīva un dabasu pōrstōvei vērs zemes. Ir tykuse apstreidāta pat Bazneicas pastōvēšonas pamatōteiba un napīcīšameiba. Bazneicas vēsture nu franču revolucijas leidz pat myusu dīnom ir napōrtraukta divkauja storp Bazneicas sludynōtim principim un mynātūs revoluciju izklīgtim lozungim. Nu franču revolucijas laikim, tai saukto, „vidējō šķira“ (middle-class) Spānijā, Italijā, Vōcijā navarēja aizmērst mynātōs revolucijas laikā daudzynōtūs „breiveibas, vīnleidzeibas, brōleibas“ ideālus. Pēc franču republikāņu parauga ari jī gribēja redzēt pi sevis jūs pošu veidōtū vaļdeibu. Daudzi nu šōs „vidējos šķiras“ pōrstōvim īneida Bazneicu kai vydslaiku nūspīsteibas un mōnticeibas symbolu. Liberali (tai jī poši sevi sauce), nōkdami pi varas, arvīn ceņtēs izdūt kristīteibai naideigus lykumus, lai tū iznycynōtu. Jī tū darēja „progresa, liberalismā un modernōs civilizacijōs“ vōrdā.

50. Pagōnisma atjaunōšona un ceiņa pret tū

Pēc Napoleona sakaušonas īsasōce pogōnisma apkarāšona un kristeigōs civilizacijōs atjaunōšona. Četri „lelī“ (Krīvijas cars, Anglijas, Austrijas un Pryusijas vaļdinīki) tū uzticēja katōļu Bazneicai pāvesta Pija VII personā. Tys nabeja nikaids vīglais uzdavums, dažu nalabvēleigu politiskūs apstōkļu dēļ. Pīmāram, īri, kas atsaroda zam angļu vērskuņdzeibas un pūli, kuru vaļstiskū naatkareibu beja iznycynōjuši krīvu cari — radeja gryuteibas eisti kristeigōs civilizacijas atjaunōšonas dorbā. Byudami apspīsti, jī dumpūjōs pret apspīdējim un praseja breiveibu. Ari Italijā liberali gribēja apvīnōt vysu Italiju, tōpēc Italijas zīmeļūs tī pretējōs Austrijas vērskuņdzeibai, dīnvydūs tī beja pret Sicilijas kēneņu. Ari Bazneicas vaļstī jī musynōja tōs īdzeivōtōjus pret pāvesta laiceigū varu. Pāvesta dūma tūmār beja, ka Bazneicas vaļsts naatkareiba ir vajadzeiga, lai Bazneica breivi varātu turpynōt sovu misiju resp. ticeibas izplateišonu un tōs saglobōšonu.

51. Intelektualūs uzskoti un Bazneica

Rodōs daži intelektuali ari nu katōļu apryndom, kuru uzskoti par vaļsti un cytim vaicā jumim naatroda pīkrisšonu vodūšajūs katōļu Bazneicas slāņūs. Pi taidim pīdarēja: Francijā Felicits Lamenē (Felicite de Lamenais: 1782 — 1854). Jys beja par Bazneicas atdaleišonu nu vaļsts. Storp cytu jys uzsvēre, ka nōkūtne pīdar demokrātijai un ka Bazneica, byudama kēneņa apkampīnūs, var krist kūpā ar kēneņu. Daudzi katōļu teologi apstreidēja jō filosofiju. Leidzeigi Lamenē dūmōja ari slovonais advokāts Henriks Lakorders (Henri Lacordaire: 1802 — 1861) un grafs Kārlis Montalembers (Charles Montalembert: 1810 — 1870). Šys pādejais beja par breivom katōļu školom un par breivu Bazneicu breivā vaļstī. Vōcijā Jōņs Jezups Dolingers (Dollinger: 1799 — 1890), naatlaideigs ceineitōjs pret Prūsijas luteraniskim kēnenim, kuri ceņtēs nūslāpēt katōlicismu sovōs dominijōs, pīpraseja akadēmisku breiveibu vōcu katōļu zynōtnīkim, beja pret pōrmēreigu cenzuru, pret Romas spīdīņu pīsaturēt vīneigi pi tomisma teologijas un filosofijas studijōs, beja ari par lelōku vēstures un lingvistikas pīlītōšonu Svātūs Rokstu pēteišonā. Anglijā katōlim beja izcyls zynōtnīks — konvertits Jōņs Henrichs Ņumans (John Flenry Newmaņ 1801 — 1890). Ari jam beja jāatsauc daži jō īrūsynojumi par demokrātiju. Jys tūmār palyka uzticeigs katōļu Bazneicai, pa tū laiku, kod Lamanē un cyti izastōja nu katōļu Bazneicas.

52. Industrialōs revolucijas sekas

19. godu symtā, sakarā ar tvaika pīlītōšonu fabrikās un mašynōs, bogōteibas sasakrōja nadaudzu rūkōs, reizē ar tū ari strōdnīku masas nūkliva piļneigā atkareibā nu mašynu īpašnīkim un atsaroda naciļvēceigūs dorba apstōkļūs. Nabeja nikaidu ryupu par dorba ļaudim. Tū izmontōja ebreju vidējos šķiras teoretiks Kārlis Markss (Marx: 1818 — 1883), kurs, kūpā ar Fridrichu Engelsu (1820. — 1895.) Komunistu manifestā (1848. g.) aicynōja vysa pasauļa dorba ļaudis (proletarīšus) apsavīnōt un pōrjimt sovās rūkōs mašynas un fabrikas. Byudams bezdīvs (ateists), jys apgolvōja, ka religija, seviški kristticeiba, asūt tautas opijs. Šaidā sakareibā Bazneica zaudēja pīkritējus strōdnīku un socialistu apryndōs. Goreidznīceiba, kas beja nōkuse golvonūkōrt nu laucinīku vides, beja nalabvēleigi nūskaņota pret fabrikom vyspōri. Fabriku strōdnīki, atstōti bez pīnōceigas goreigōs apryupes, arvīn vairōk atsatōlynōja nu Bazneicas. Mozlītlobōk beja šamā ziņā Vocijā, Anglijā un Zīmeļamerikas Savīnōtajōs Vaļstīs. — Tikai 19. godu symta padeja catūrksnī Bazneica pacele sovu bolsu par strōdnīku stōvūkļa lobošonu.

53. Bazneicas ceiņa pret jaunpogōnismu

Pāvests Pijs IX ar sovu encikliku Quanta Cura un ar tai pīvīnōtū Syllabus Errorum, pīsaceja karu jaunpogōnismam. Jys nūsūdēja liberāļu ceņtīņus, kaidus tī maskēja zam „progresa, liberalismā un modernōs civilizacijōs“ sauklim. Bet kai tys vīnmār ir bejis, ari šūreiz, daži nu katōlim nabeja vīnaidos dūmōs ar pāvestu par „progresu, liberalismu modernū civilizaciju“. Seviški tys tai beja Zīmeļamerikas Savīnōtajōs Vaļstīs un Anglijā. Sylabusā uzskaiteitī moldi tyka svīneigi nūsūdeiti I Vatikana koncilā. Nasaverūt uz tū, šudiņ ar tim nu jauna sōc teiksmynotls daži nu myusdmu modernim laiceigajim katōlim, ar liberalim teologim prīkšgolā. Mynātī moldi, kai zam palnim nūslāptō guņs, ilgus godus kvālōja koleidz sagaidēja labvēleigus apstōkļus, kaidus (pats tū nagrybūt) beja sagōdōjis II Vatikana koncils. Zam palnim nūslāptōs ūgles šūdiņ ir ļaundabeigō veidā uzlīsmōjušas daudzu pōrsteidzeigu pōrmaiņu un patvareigu jaunynōjumu aktivitātēs, kas ir īnasušas Ielu sajukumu un apmulsumu vysā Bazneicas un katōļticeigūs dzeivē.

V Kristus Bazneica modernō pasauļa viļņūs

54. Antiklerikali Italijā

Kod pijemontīši ījeme Romu (1870. g.) un vysu Bazneicas vaļsti, pāvests Pijs IX kliva „Vatikana cītumnīks“. Jys naatzyna Italijas jaunu vaļdeibu, aizlīdze katōlim organizēt politiskos partijas. Sasadorbōšonas tryukums ar Italijas kēneņvaļsti deve jaunu īmesli liberalim naideigi nūsastōt pret goreidznīceibu un religiju. Progresa, liberalismā un modernōs civilizacijas vōrdā Italijas antiklerikali konfiscēja bazneicas īpašumus un pamudynōja piļsātas pošvaļdeibas atceļt religijas stuņdes školōs un nūsacēja, ka prīsteru dorba laukam jōbyut vīneigi bazneicā un zakristejā. Bet Musolini nōkšona pi varas dareja golu progresam, liberalismam un modernai civilizacijai Italijā. Politiskus apsvārumu dēļ Musolini nūslēdze konkordatu ar Vatikanu, atzeistūt bazneicas vaļsti miniatūrā (Vatikana vaļsts). Ari pyrms konkordata nūslēgšonas pāvestu īspaids un autoritate beja sōkuši arvīn vairōk pīaugt pasauļa acīs. Jau Leons XIII, Pijs X un Benedikts XV, naatsasaceidami nu tīseibom uz bazneicas vaļsti, beja klivuši par vysa katōliskā pasauļa goreigim vodūnim. Jī meklēja leidzekļus, kai Bazneicu pīmārōt situācijai, kaidu beja radejuši progress, liberalisms un modernō civilizacijā.

55. Antiklerikali Francijā

Ar arciveiskupa Džordža Darboya (Georges Darboy) nūgalynōšonu (1871. g.), Bazneicai Francijā īsasōce mūcekļu ceļš. Pusgodu symta Bazneicu Francijā spydzynōja antiklerikalu liberāļu vaļdeiba. Ferija lykums (1879 — 1886. g.) slēdze vysus religiozūs ordeņus Francijā, atjēme katōļu školom atbolstu. Ar 1886. godu par mōceibas spākim školōs varēja byut vīneigi laiceigī. Ticeibas stuņdes tyka aizlīgtas. Katōļu slimneicas, patversmes, pat kopsātas tyka konfiscētas. Taida vaļdeibas reiceiba kaitynōja ticeigūs, jī īneida antireligiozū vaļdeibu. Pāvesta Leona XIII mēginōjums samīrynōt, izarōdeja nasekmeigs. 1904. godā Justyns Kombes (Combes, eksseminarists, masons) varēja līleitīs, ka asūt Franciju atbreivōjis nu 13 904 katōļu školom. 1905. godā franču vaļdeiba pōrtrauce sakarus ar Vatikānu. Pāvests Pijs X atdeve vysas bazneicas ceļtnes antiklerikalajai franču vaļdeibai. Pyrmajā pasauļa karā, ceineidamīs par 3. republiku, franču armijā kryta 5 800 katōļu prīsteru (nu kupejā 45 000 skaita). Sakarā ar tū Bazneicas stōvūklis kliva lobōks, antiklerikalō vaļdeiba mainēja sovu stōju. Ari jei Bazneicu beja vojōjuse progresa, liberalismā un modernōs civilizacijōs vōrdā.

56. Katōļu Bazneica Bismarka laikūs Vōcijā

Otona Bismarka (Otto von Bismark) laikā (1871. un turpm.) katōļu Bazneica vairōk cīte nu Ielā pryušu protestantu antikatōlicisma nakai nu antiklerikalim liberalim. Falka lykums (1872. g.) un cyti nokušūs godu lykumi beja eisti kareiveigs mēginōjums piļneigi pakļaut katōļu Bazneicu vōcu vaļsts varai. Bet te Bazneicai par lobu nōce kaids īpatnējs apstōklis, prūti: industrialōs atteisteibas radeitō proletarīšu naapmīrynōteiba. Bismarka bailes nu pogōniskō socialismā beja lelōkas par jō naidu pret katōļu Bazneicu. Šaidā sakareibā jys bīži gōja kūpā ar labi nūorganizētū Katōļu Centra partiju, kura nabeja vīnaļdzeiga par strōdnīku liktini. Tyka izdūti atteiceigi lykumi strōdnīku lobā. Ar tū strōdnīku masa tyka glōbta nu socialismā. Bismarks pat ar pāvestu mēginōja byut draugus. 1885. godā jys pāvestu Leonu XIII beja aicynōjis uzajimt starpnīka lūmu Vōcijas streidūs ar Spāniju par Karolinu solom. Pāvests sovukōrt pīškeire Bismarkam augstōku gūda atzeimi — Kristus Ordeni. Pi katōļu Bazneicas stōvūkļa uzalobošonas Vōcijā beja Iela lūma dinamiskai Katōļu Centra partijai. Ari pāvesta Leona XIII enciklika Rerum Novarum (1891. g.) beja skaidra kristīšu atbiļde uz ateistiskō socialisma un naatbiļdeigō ekonomiskō liberalismā radeitū ļaunumu. Rerum Novarum deve īrūsmi vālōkūs laiku pāvestu Pija XI, Jōņa XXIII un Pōvula VI socialom enciklikom.

57. Zynōtniskō revolucija

Ari pret zynōtniskōs revolucijas pōrstōvim, kod tī skōre ticeibas patīseibas, Bazneica beja spīsta ījimt nūteiktu stōju. Šamā sakareibā ir jōmiņ Dovidu Štrausu (1808 — 1874) un Jozefu Ernestu Renanu (1823 — 1892), kuri nūlīdze Jezus Kristus dīviškumu. Adolfs Harnaks nūlīdze īspēju zynōt kū nūteiktu par vēsturyskū Jezu. Leidzeigus moldus paude ari Alfreds F. Loasi (Loisy : 1857—1940). Pāvests Pijs X enciklikā Pascendi nūsūdēja Loasi mōceibu, nūsaucūt tū par modernismu, un 1910. godā tyka īvasts zvārasts pret modernismu. Tys beja jōnūdūd vysim, kas ījēme kaidu atbiļdeigu omotu Bazneicā. Pāvestu styngrō stōja pret moldu izpaudumim sorgōja Bazneicai uztycātū ticeibas patīseibu. Dažim (ari modernim katōlim) šaida styngreiba napatyka. Jī tū uzskatēja par traucējumu teologijas un Svātūs Rokstu pētejumūs. Teik apsveikta pāvesta Jōņa XXIII „lūga atvēršona“, kas pareizā gaismā skateita varātu byut loba. Bet kas šudiņ tū naredz, ka tū patvaleigi izmontōj agresivī, Bazneicai un ticeibai naideigī, spāki. Pa „atvārtū lūgu“ šudiņ dīmžāl Bazneicā īplyust taidas parōdeibas kai „jaunō teologija“, kas nav nikas vairōk, kai dažaidu moldu savōrstejums. Kaids Bazneicas vēstures autors (Edw. Day, C.SS.R.), par šū „jaunū teologiju“ soka, ka tei eksplōdējuse kai bumba, kas bejuse aprokta, bet naizlōdāta, gaidejuse, kod kaids nauzmaneigs bārns, spālādamīs aizlīgtā zonā (losi: teologiskus pētejumu laukā — Š.), tū eksplōdēs. Šei eksplozeja šudiņ ir nūtykuse un prasejuse daudz uperu. Nōkūtnē uperu skaits ir paradzams vēļ lelōks. Moldi ir aptymsōjuši patīseibu, radejuši nauzticeibu ticeibas pīnōkumu laukā, samozynōjuši cylvākūs grāka apziņu. Taidā veidā ir īsastōjis nakts tymsums daudzu ticeigūs sirdīs un prōtūs.