St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

OSTOITAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Es tycu uz Svātū Goru“.

1. Kas ir devis mums dīviškōs atpesteišonas augļus voi žēlesteibu?

Tū ir devis Svātais Gors.

2. Kur šei žēlesteiba mums tyka dūta?

Tei mums tyka dūta katōļu Bazneicā, kurai šaidam nūlyukam Kristus ir sūlejis un atsyutejis Svātū Goru.

3. Kas ir Svātais Gors?

Svātais Gors ir vyssvātōkōs Trejadeibas trešā persona, patīss Dīvs vīnleidzeigs Tāvam un Dālam.

Ka tys tai ir, tū mōca SVĀTĪ ROKSTI:
1. Tī Svātū Goru sauc par Dīvu, kūpā ar Tāvu un Dālu: „Kōpēc satans īkārdynōja tovu sirdi, lai tu malōtu Svātajam Goram? ... Tu samalōji na cylvākam, bet Dīvam“ (Ap. d. 5:3—4). „Trejs ir, kas dūd līceibu debesīs: Tāvs, Vōrds un Svātais Gors; un šī trejs ir vīns“ (1. Jņ. 5:7). Svātī Roksti DĪVA ĪPAŠEIBAS pīškir ari Svātajam Goram: vysvareibu, vyszynōšonu, myužeibu utt. (Verīs: 1. kor. 12:8—11; Ps. 138:7—10; 1. kor. 2:10—11 utt.). Jam teik pīškērta DīvIŠKŌ DARBEIBA: radeišona, atjaunōšona, svātdareišona, goreigūs dōvonu īdaleišona utt. (Verīs: Ps. 103:30; Jņ. 3:5; 1. kor. 6:11; Rom. 5:5; Ap. d. 2:4, 17 utt.).
2. Svātī Roksti parōda Svātū Goru kai ATŠKIREIGU nu Tāva un Dāla dīviškū PERSONU: „Es lyugšu Tāvu, un Jys dūs jums cytu Īprīcynotoju, lai Tys palyktu pi jums myužeigi, patīseibas Goru“ (Jņ. 16:17). „Svātais Gors radzamā veidā, kai bolūds, nūsalaide uz Jū un bolss atskanēja nu dabasim: Tu eshmuns mīlais Dāls“ (Lk. 3:22. un cytur).
Tai mōca un vīnmār ir mōcejuse ari KATŌĻU BAZNEICA. Jau 381. godā Konstantinopoles koncilā vīnprōteigi tyka nūsūdeita Makedonija moldu mōceiba, kas nūlīdze Svātō Gora dīveibu. Koncils skaidri pasaceja, ka Svātais Gors, Kungs un dzeiveibas Devējs, ir pīlyudzams un gūdōjams kūpā ar Tāvu un Dālu.
4. Nu kurīnes paīt Svātais Gors?

Svātais Gors paīt nu Tāva un Dāla, kai nu pyrmolūta.

„Kod atnōks Īprīcynotājs, kū Es syuteišu, ... patīseibas Gors, kas nu Tāva izlt“ (Jņ. 15:26); Jys „nu Manis jims un jums pasludynds“ Jņ. 16:15).
5. Kōpēc trešō vyssvātōkōs Trejsvīneibas persona seviškā veidā teik saukta par Svātū Goru, kod taidi apzeimējumi, kai „Svāts“ un „Gors“, vīnaidi pīdar pyrmai un ūtrai personai?

Trešō persona seviškā veidā teik saukta par Svātū Goru, tōpēc, ka Jam teik pīškērta myusu svātdareišona un ka Jys mums īdola goreigū žēlesteibas dzeivi.

Nu šejīnes trešū personu sauc par „Svātdareitōju“ (Sanctificator) un „dzeiveibas devēju“. Ir vēļ dziļōks īmeslis trešū vyssvātōkōs Trejadeibas personu saukt par Goru, prūti, seviškō un nūslāpumainō veida dēļ, kaidā Jys pait nu Tāva un Dala.
6. Kōpēc myusu svātdarcišonas dorbs teik speciali atteicynōts uz Svātū Goru?

Tōpēc, ka Jys, kai mīlesteibas Gors, ir ik kotra īkšejōs dzeives svātuma Autors un vysu žēlesteibu Izdaleitōjs, ar kurom mes teikām dareiti svāti.

lr gon taisneiba, ka svātdareišonas dorbs ir kūpejs vysom trejom dīviškom personom, tūmār, kai mīlesteibas dorbs, tys speciali teik atteicynōts uz Svātū Goru — mīlesteibas Goru.
7. Bet voi nav Jezus Kristus, kai myusu Atpērcējs, ari myusu svātdareišonas autors?

Jezus Kristus ir myusu svātdareišonas autors sakarā ar tū, ka Jys nūpeļnēja un sagatavoja dēļ mums svātdorūšū žēlesteibu; bet Svātais Gors specialā veidā tai teik saukts sakarā ar tū, ka Jys caur Kristus nūpalnim faktiski veidōj myusūs svātumu: atteirej myusus nu grāka, dora myusus taisneigus un pateikamus Dīvam.

„Jyus asat nūmozgdti, svātdareiti un attaisnōti myusu Kunga Jezus Kristus vōrdā un myusu Dīva Gorā“ (1. kor. 6:11).
8. Kai Svātais Gors myus svātdora?

Jys myus svātdora ar svātdorūšū žēlesteibu, kaidu Jys īlej myusu dvēselēs caur sakramentim.

9. Kaidas ir specifiskas (īpatnējas) Svātō Gora dōvonas?

Tōs ir septeņas: 1. gudreiba, 2. saprōts, 3. padūms, 4. gora spāks (rakstura styngrums — fortitudo), 5. zynōšona, 6. gūdbejeiba voi pietāte un 7. Dīva baile (Verīs: Izaj. 11:2—3).

10. Kod Kristus atsyuteja Svātū Goru sovai Bazneicai?

Kristus atsyuteja Svātū Goru Bazneicai radzamā veidā Vosorassvātkūs, kod Svātais Gors nūsalaide vērs apostolim guņs mēļu veidā.

11. Kaidā nūlyukā Svātais Gors tyka atsyuteits Bazneicai?

Lai Jys namiteigi vuiceitu, dareitu svātu un naradzamā veidā tū vadeitu, un lai vyspōri varātu tai pīškērt tōs pōrpylnōs žēlesteibas, kaidas Kristus tai nūpeļnēja.

Svātō Gora spākā Bazneica mōca (Jņ. 14:26), atteirej nu grākim un dora svātu (Jņ. 20:22 utt.), voda un volda (Ap. d. 28. un 15:28).
12. Voi Svātais Gors teik syuteits ari tagad?

Jys naradzamā veidā teik syuteits ari tagad, ik kotru reizi, kod Jys ar svātdorūšū žēlesteibu īnōk myusu dvēselēs, lai tur dzeivōtu.

„Voi jyus nazynōt, ka jyus asat Dīva svētneica un ka Dīva Gors jyusūs mōjoj“ (1. kor. 3:16).
13. Cik ilgi Svātais Gors palīk dvēselē?

Tik ilgi, cik ilgi dvēsele ir breiva nu nōveiga grāka.

14. Voi grāks izdzan Svātu Goru nu dveseles?

Jā. Nōveigs grāks aizdzan prūjom Svātū Goru un apgōnej (profanej) Dīva svētneicu.

„Jo kaids Dīva svētneicu apgōnej, tū Dīvs iznycynōs, jo Dīva svētneica ir svāta, un tei asat jyus“ (1. kor. 3:17).
15. Bet voi Svātais Gors nav vysur?

Kai Dīvs ir vysur, bet kai žēlesteibas autors un izdaleitōjs, Jys seviški ir katōļu Bazneicā un taisneigūs cylvāku dvēselēs.

NB: Ik kotra prōteigō cylvāka pīnōkums ir ceņstīs izasorgōt nu grāka, saglōbot sovā dvēselē Svātū Goru un paklauseit Jō īdvasmom. „Gudreiba naīīs dvēselē un nadzeivōs grākam padūtā misā, jo Svātais Gors bāg prūjom nu nūdeveigim“ (Gudr. 1:4—5).