1. Kas ir sakraments?

Sakraments ir Jezus Kristus īstōdeita radzama zeime, caur kuru mums teik pīškērta naradzama žēlesteiba un īkšejais attaisnōjums.

2. Kaidas lītas ir vajadzeigas, lai radeitu sakramentu?

Ir vajadzeigas trejs lītas: 1. radzama zeime, 2. naradzama žēlesteiba un 3. Jezus Kristus īstōdejums.

3. Kōpēc žēlesteibas sajimšonai Jezus ir īstōdejis radzamas zeimes?

1. Lai mums byutu ōrejais golvōjums par īkšejū žēlesteibu un

2. lai mes,pīsadolūt šamōs ōrejos zeimēs, aplīcynōtu sovus sakarus ar vīneigū Kristus Bazneicu.

Pats Kristus dažreiz ir pīlītōjis ōrejos zeimes, pīškirūt cylvākim kaidu gora voi mīsas svēteibu, pimāram: kod Jys dvese uz sovim apostolim, saceidams: „Sajemit Svātū Goru“ (Jņ. 20:22), voi kod „spļōve zemē un taiseja javu nu seikalom un zīde javu uz oklō acim“ (Jņ. 9:6).

4. Voi šōs zeimes apzeimej vīneigi želesteibu?

Nā, tōs ari ītekmej voi roda žēlesteibu, kaidu tōs apzeimej, jo tikai mes nu sovas puses nalīkam tam šķēršļus ceļā. Tōpēc sakramentalōs zeimes sauc par īdarbeigom zeimem.

5. Kaidas žēlesteibas sakramenti roda?

1. Tī īdola voi palelynoj svātdareitōju žēlesteibu un

2. ik kotrys sakraments pīškir kaidu specialu žēlesteibu, saskaņā ar mērki, kura dēļ sakraments tyka īstōdeits.

6. Kai mums ir jōpījam sakramenti, lai tī pīškērtu šōs žēlesteibas?

Mums ir labi jōsasagatavoj uz tim, un tod cīneigi tī ir jōpījam.

7. Kaidu grāku padora tys, kas nacīneigi pījam sakramentu?

Tys padora lelu, svātzadzeibas grāku.

8. Voi sakramenta īdarbeigums nav atkareigs ari nu tōs personas cīneiguma, kas sakramentu īdola?

Nā, tōpēc ka sakramenti sovu īdarbeigumu gyun na nu tō, kas tūs īdola, bet gon nu Jezus Kristus — Kurs tūs īstōdeja — nūpalnim.

Sakramenti ir, tai saceit, kanali, pa kurim pi mums plyust žēlesteibas, kaidas Jezus Kristus ar sovom lelōm cīsšonom un nōvi nūpeļnēja dēļ mums.

9. Voi vysus sakramentus ir īstōdejis Kristus?

Jā, tōpēc, ka vīneigi Dīvs var pīškērt ōrejai zeimei žēlesteibas, radeišonas un svātdareišonas spāku.

10. Cik sakramentu Kristus ir īstōdejis?

Septeņus: 1. kristeibu, 2. īstyprynōšonu, 3. svātū Eucharistiju, 4. gondareišonas sakramentu, 5. slymūs sakramentu, 6. prīstereibas svēteibu un 7. lauleibu.

Jezus Kristus ir tik daudz sakramentu īstōdejis, cik ir napīcīšami un lītdereigi dēļ cylvāka PŌRDABYSKŌS dzeives. Taipat kai dabeigō dzeivē cylvāks vyspyrms dzymst, tod aug, pīsajam spākā, bīži teik ādynōts ar barōjūšu ēdini, lai uzturētu pi dzeiveibas un pavairōtu sovu spāku utt., leidzeigi ir ari pōrdabyskā dzeivē, ari tur: 1. cylvāks KRISTEIBĀ dzymst, 2. ĪSTYPRYNŌSONĀ gyun spāku un styprumu, 3. SVĀTŌ EUCHARISTIJĀ sajam dīviškū pōrtyku, 4, GONDARElSONAS sakramentā sajam leidzekli pret vysom dvēseles slimeibom un žēlesteibas stōvūkļa atjaunōšonu, 5. SLYMŪS SAKRAMENTĀ sajam atbolstu un spāku pret izmysumu un ļaunō gora uzbrukumim, 6. PRĪSTEREIBAS svēteibā teik dūta vara kōrtōt un vadeit pōrdabyskai dzeivei napīcīšamūs leidzekļus un 7. LAULEIBAS sakramentā teik svēteita veira un sīvas vīnoteiba, lai, byudami svātdareiti poši, tī varātu ari sovus bārnus audzynōt svātai, taitod myužeigai dzeivei.

11. Nu kurīnes mes zynom, ka ir septeni sakramenti?

Tū mes zynom, tōpēc, ka Bazneica, kura ir „patīseibas bolsts un pamats“ (1. Tim. 3:15), vīnmār tū ir mocējuse un iītojuse 7 sakramentus.

Na tikai vysu laiku katōli ir turējušīs pi šaidas sakramentu mōceibas un prakses, bet ari grāki un krīvi, kai ari vysas tōs sektas, kas atsaškēle nu katōļu Bazneicas pyrmajūs godu symtūs, vīnmār ir atzynuši septeņus sakramentus un šudiņ tūs atzeist. Tys skaidri līcynoj, ka mōceiba par SEPTENIM sakramentim ir tik vaca, cik vaca ir poša Bazneica.

12. Kai sakramenti teik sadaleiti?

Tī teik sadaleiti: 1. dzeivūs (dvēseļu) un myrušūs sakramentus, kai ari, 2. taidūs, kurus var pījimt tikai vīnu reizi un taidūs, kurus var pījimt vairōkas reizes.

13. Kaidi ir dzeivōs sakramenti?

Dzeivōs sakramenti ir: 1. styprynōšona, 2. svātō Eucharistija, 3. slymūs sakraments, 4. prīstereibas svēteiba un 5. lauleibas sakraments.

14. Kōpēc tūs sauc par dzeivōs sakramentim?

Tōpēc, ka pi tūs pījimšonas myusūs jōbyun pōrdabyskai dzeivei, tys ir, svātdareitōjai žēlesteibai.

15. Kaidi ir myrušūs sakramenti?

Myrušūs sakramenti ir divi: kristeiba un gondareišonas sakraments (grāku syudze).

16. Kōpēc tī teik saukti par myrušūs sakramentim?

Tōpēc, ka tūs pījamūt, mes voi nyu naasam žēlesteibas (taitod pōrdabyskos dzeives) stōvūklī, voi mozōkais, nav pīnōkuma byut tymā.

17. Kaidus sakramentus var pījimt tikai vīnu reizi?

Tikai vīnu reizi var pījimt kristeibu, īstyprynōšonu un prīstereibas svēteibu.

18. Kōpēc tūs var pījimt tikai vīnu reizi?

Tōpēc, ka tī īspīž dvēselē naizdzēšamu goreigu zeimūgu, kurs sakramenta pījēmēju specialā veidā īsvētej (konsekrej) un atvēlej kolpōšonai Dīvam. Šys zeimūgs nav izdzēšams. Tys palīk uz myužim un palelynoj gūdu debesīs voi cīsšonas un nagūdu eļnē.

Praktisks padūms. Augsti vērtēj sakramentus, kai ļūti dōrgus, poša Kristus īstūdeitus žēlesteibas leidzekļus. Sirsneigi pasateic Dīvam par tim. Sorgōjīs tūs apgōneit ar lōstim voi nacīneigu tūs pījimšonu.

1. Kaids ir pyrmais un vysnapīcīšamōkais sakraments?

Pyrmais un vysnapīcīšamōkais sakraments ir kristeiba.

2. Kōpēc kristeiba ir pyrmais sakraments?

Tōpēc, ka pyrms kristeibas navar pījimt nivīnu cytu sakramentu.

3. Kōpēc kristeiba ir vysnapīcīšamōkais sakraments?

Tōpēc, ka bez kristeibas nivīns navar byut atpesteits.

„Jo kas naatdzymst nu yudiņa un Svātō Gora, tys navar īīt dabasu vaļsteibā“ (Jņ. 3:5).

4. Kas ir kristeiba?

Kristeibā ir sakraments, kurā ar yudini un Dīva vōrdu mes teikām atteireiti nu vysim grākim, atjaunōti un svātdareiti myužeigai dzeivei Kristū.

5. Kōpēc ir saceits, ka mes teikām kristeiti ar yudini un Dīva vōrdu?

Tōpēc, ka pi kristeibas teik pīlītōts yudiņs, kuru uzlej uz golvas krystamajam, un tymā pošā laikā teik pasaceiti vōrdi: „Es tevi krystu Tāva, Dāla un Svātō Gora vōrdā“.

6. Kōpēc teik saceits, ka kristeibā mes teikām atteireiti nu vysim grākim?

Tōpēc, ka kristeibā teik pīdūts īdzymtais grāks, ari vysi cyti pyrms kristeibas padareitī grāki.

7. Voi ari teik pīdūta par grākim pīnōceigō strōpe?

Jā, kristeibā teik pīdūta kai laiceigo, tai myužeigō strōpe par grākim.

8. Kōpēc mes ari pēc kristeibas asam padūti dažom īdzymtō grāka sekom, kai nōvei, kōreibom, vysaidom nalaimem un slimeibom?

Tys ir tōdēļ:
1. lai mes radzātu, cik beistams un strōpi peļnejūšs ir grāks, un lai tū īneistu vairōk par vysu,
2. lai mes ar sovom ceiņom un cīsšonom pavairotu sovus nūpalnus dēļ dabasim.

9. Kōpēc tōļok ir saceits, ka mes teikam atjaunōti un svātdareiti myužeigai dzeivei?

Tōpēc, ka kristeibā mes na tikai teikām atteireiti nu vysim grākim, bet ari goreigā veidā pōrveidōti, dareiti svāti, Dīva bārni un dabasu vaļsteibas mantinīki.

„Jys myusus izglōbe na myusu taisneigūs dorbu dēļ, kurus padarejom, bet sovas žālsirdeibas dēļ caur attaisnōšanas yudini un atjaunōšonu Svātajā Gorā, kū Jys bogōteigi izlēja par mums caur myusu Pesteitōju Jezu Kristu, lai, attaisnōti Jō žēlesteibā, mes kļyutu carātōs myužeigōs dzeives mantinīki“ (Tit. 3:5—7).

10. Kas eistynoj šū goreigū atdzimšonu un svātdareišonu?

Tū eistynoj svātdorūšō žēlesteibā, kuru reizē ar dīviškim (teologiskim) tykumim: ticeibu, cereibu un mīlesteibu — Svātais Gors kristeibas laikā īnas dvēselē.

„Svātais Gors, kas mums ir dūts, ir ilējis Dīva mīlesteibu myusu sirdīs“ (Rom. 5:5).

11. Kōpēc ir saceits, ka mes asam atdzymuši un svātdareiti Kristū?

Tys tai ir saceits, lai aplīcynōtu, ka vysas šōs žēlesteibas mums teik dūtas tōdēļ, ka kristeibā mes teikam vīnoti ar Kristu un īmīsōti (inkorporēti) Jō Bazneicā.

„Tōpēc tim ... kas ir Jēzū, tagad vairs nav nikaidas pazudynōšonas“ (Rom. 5:1).

12. Kod Kristus Kungs ir devis pavēli kristeit?

Tū jys ir devis pyrms sovas debesīs uzkōpšonas, kod saceja apostolim: „Tōpēc ejit un mōcot vysas tautas, kristeidami tōs Tāva, Dāla un Svātō Gora vōrdā“ (Mt. 18:19).

13. Kas var lykumeigi kristeit?

Napīcīšameibas gadejumā tū var dareit ik kura kotra persona. Ōrpus napīcīšameibas gadejumim parostais šō sakramenta īdaleitōjs ir dvēseļu gons — prīsters.

14. Voi nakatōļa īdaleitō kristeiba ari ir lykumeiga?

Jā, tei ir lykumeiga, jo tikai tamā ir īvārots vyss, kas kristeibai ir napīcīšams.

15. Kaids yudiņs ir lītōjams kristeibā?

Kristeibas lykumeigumam pīteik parostais dabeigais yudiņs. Tūmār pēc īspējas ir jōlītoj speciali pasvēteitais kristeibas yudiņs.

16. Kaids nūdūms jōtur tam, kas krysta?

Tam patīši ir jōgrib kristeit, tys ir, jōgrib dareit tū, kū Bazneica dora, voi kū Kristus ir pavēlējis dareit...

17. Kaids vōrds jodūd krystamajam bārnam?

Tam jōdūd kaida svātō vōrds, lai bārnam byutu starpnīks pi Dīva un paraugs atdarynōšonai.

18. Kōpēc personom, kas teik kristeitas, pyrms kristeibas ir jōatsasoka nu satana, nu vysim jō dorbim un greznuma?

Tōpēc, ka nivīns navar pīdarēt pi Kristus, jo nabyus atsasacejis na tikai nu ļaunō gora, bet ari nu jō dorbim, tys ir, nu grāka, kai ari nu greznuma, tys ir, pasauleigō gora un tukšeibas, ar kū satans aizmygloj cylvāka gora acis un īkārdynoj uz grāku (Mt. 4:8—9).

Kristeibā mes apsūlom ticēt, sorgōtīs nu grāka un dzeivōt jaunu dzeivi. Nu ūtras puses Dīvs mums apsūlej sovu žēlesteibu un myuzeigū atpesteišonu. Šys sovstarpejs sūlejums teik saukts par KRISTEIBAS DEREIBU.

19. Kōpēc prīsters uzlīk bārnam uz golvas boltu lynu drēbi?

Lai atgōdynōtu, ka mums ir jōsaglōboj teira un naaptraipeita navaineiba leidz pat nōvei.

20. Kū nūzeimoj aizdagtō svece, kū pēc kristeibas dūd bārna (resp. krysta vacōkūs) rūkā?

Tei nūzeimoj tū, ka kristīšam ar sovu ticeibu un tykumeigu dzeivi ir jōspeid vysa pasauļa prīškā.

„Lai jyusu gaisma speid cylvākim: lai tī redz jyusu lobūs dorbus un gūdynoj jyusu Tāvu, kas ir dabasūs“ (Mt. 5:16). Ari cytas kristeibā lītōtōs ceremonijas (izdareibas) ir ļūti senas un dzili nūzeimeigas. Jaunajā ritualā, kas izdūts pēc II Vatikana koncila, dažas nu tom ir atmostas.

21. Kaidi pīnūkumi ir krysta vacōkim?

Jim jōpīmiņ, ka jī kļyust it kai goreigī dzymdynōtōji bārnam, kuru nūkrysta, un jō vōrdā jī ir aplīcynojuši ticeibu un davuši kristeibas sūlejumus, tōpēc:
1. jim jōbyun lobim katōlim,
2. jim jōsaryupej par tū, lai jūs krystabārns tyktu īmōceits katōļu ticeibai, kod par tū nabyutu pasaryupējuši (voi nabyutu varējuši tū dareit) bārna dzymdynōtōji
3. jī navar stōtīs lauleibā ar sovu krystabārnu voi jō vacōkim.

22. Cik daudzus krysttāvus un krystamōtes Bazneica atļaun?

Parosti vīnu krysttāvu un vīnu krystamōti dēļ vīnas krystamōs personas. Vysas pōrejos personas teik pījimtas vīneigi kai kristeibas līcinīki, un tōpēc tōs naroda nikaidu goreigū radnīceibu.

23. Voi yudiņa kristeiba nikod navar byut aizvītōta?

Kod tei nav īspējama, tū var aizvītōt vēlēšonōs kristeiba un ašņa kristeiba.

24. Kas ir vēlēšonōs kristeiba?

Tei ir nūpītna un apjēmeiga gryba pījimt kristeibu voi dareit vysu tū, kū Kristus ir pavēlējis dareit myusu atpesteišonas sasnēgšonai; šai grybai jōbyun saisteitai ar piļneigu nūžālu par grākim un teiru mīlesteibu uz Dīvu.

„Kotrys, kas mīļōj Dīvu, ir dzimis nu Dīva un pazeist Dīvu“ (1. Jņ. 4:7).

25. Kas ir ašņa kristeiba?

Tei ir mūcekļa nōve Kristus dēļ.

„Kas sovu dzeiveibu pazaudeis Manis dēļ, atrass tū“ (Mt. 10:29).
Praktisks padūms. Nikod naaizmērst, ka lelu pateiceibu esi porōdā Dīvam par naapvērtējamū kristeibas žēlesteibu. Bīži, jo īspējams, kotru svātdīņ atjaunōj sovas krisiteiibas sūlējumus.

1. Kas ir īstyprynōšona?

Īstyprynōšona ir sakraments, kurā caur veiskupa rūku uzlikšonu, īsvaideišonu (ar svātom eļļom) un lyugšonu, tī, kas ir jau nūkristeiti, teik Svātō Gora styprynōti, lai nalūkami aplīcynōtu sovu ticeibu un uzticeigi dzeivōtu ar tū saskaņā.

2. Kas līcynoj, ka īstyprynōšonas sakramentu ir īstōdejis Jezus Kristus?

Tū, saskaņā ar Svātim Rokstim un Bazneicas tavu mōceibu, līcynoj namaļdeigō katōļu Bazneica.

Mōceibu par īstyprynōšonu, taipat kai par kristeibu un grāku nūžālu, Svātī Roksti uzskota par fundamentalom kristīteibas patīseibom (sal. Ebr. 6:1—2). Kristus sūleja Svātū Goru ticeigajim un apostoli, lyudzūtīs un rūkas uzlīkūt, tū tim īdaleja (sal. Ap. d. 8:14—17).

3. Kaida ir īstyprynōšonas idarbeiba?

1. īstyprynōšona myusūs pavairōj svātdareitōju žēlesteibu,

2. dūd mums Svātū Goru, lai dareitu myusus spējeigus apkarōt ļaunu un pīsajimt tykumūs un

3. tei uzspīž myusu dvēselēs Kristus karaveiru zeimūgu, kurs nikod navar byut izdzāsts.

„Dīvs . .. myusus apzeimūgōja un deve Gora golvojumu myusu sirdīs“ (2. kor. 1:21—22).

4. Kam ir vara īstypryndt?

Vara īstyprynōt ir apostolu pēcnōcējim veiskupim; naatlīkamūs gadejumūs pāvests šū varu var delegēt ari prīsteram, kurs nav veiskups.

5. Kai veiskups īdola īstyprynōšonas sakramentu?

Jys izstīp rūkas par tim, kas gatavojōs pījimt šū sakramentu, jys lyudzās par tim; tod jys uzlīk rūkas uz ik kotra atseviški, īsvaida tūs ar svātū chrismu un beigōs dūd vysim kūpeigi veiskupa svēteibu.

6. Kai veiskups īsvaida tūs, kas pījam īstyprynōšonas sakramentu?

Jys ar svātū chrismu zeimej krysta zeimi uz kura kotra pīres, saceidoms: Es tevi apzeimeju ar krysta zeimi, un es styprynōju tevi ar pesteišonas chrismu, Tāva, Dāla un Svātō Gora vōrdā. vōrdā.

7. Nu kō sastōv veiskupa pasvēteitō chrisma?

Tei sastōv nu olĪvu eļļas un balzama.

8. Kū eļļa nūzeimoj?

Eļļa nūzeimoj īkšejū styprumu, kaidu mes īgyunam myusu pesteišonas īnaidnīku apkarošonai.

9. Kōpēc smaržeigais balzams ir sajaukts ar eļļu?

Lai lyktu saprast, ka tys, kas teik īstyprynōts, sajam žēlesteibu sevis saglōbošonai nu pasauļa samaitōteibas un uzturēšonai sevī tykumeigōs dzeives pateikamu smaržu.

10. Kōpēc veiskups dora krysta zeimi uz pīres tam, kuru styprynōj?

Lai dareitu zynomu, ka kristīts nikod nadreikst kaunētīs krysta, un ka jam drūšsirdeigi ir jōaplīcynoj sova ticeiba uz krystā systū Jezu Kristu.

„Es ncisakauneju Evangelija, jo tys ir Dīva spāks kotra ticeigō pesteišonai“ (Rom. 1:16).

11. Kōpēc veiskups, pēc apsvaideišonas, vīgli īsyt styprynōjamam par vaigu?

Tū jys dora, lai atgōdynōtu, ka tagad īstyprynōtajam jōbyun gotovam pacīteigi panest vysaida veida pazamynōjumus Jezus vōrda dēļ.

12. Voi īstyprynōšona ir napīcīšama pesteišonai?

Absoluti napīcīšama nav; tūmār byutu grāks tū napījimt nūlaideibas voi vīnaļdzeibas dēļ.

13. Kas ir spējeigs pījimt īstyprynōšonu?

Ikvīns, kas ir kristeits.

14. Kai ir jōsagatavoj uz šō sakramenta pījimšonu?

1. jōatteirej sova dvēsele, mozōkais, nu nōveiga grāka,

2. jōbyun labi īpazeistynōtam ar ticeibas patīseibom, seviški tom, kas atsateic uz šū sakramentu un

3. sirsneigi ir jōsailgoj pēc Svātō Gora žēlesteibas, šymā nūlyukā ir dedzeigi jōsalyudz un jōdora lobi dorbi.

15. Kai ir jōpījam īstyprynōšona?

1. Nūpītni lyudzūt Svātō Gora dōvonas,

2. jōapsūlej DĪvam dzeivōt un mērt kai pīsanok lobim kristīšim un

3. naatstōt bazneicu pyrms veiskupa svēteibas, kaidu jys dūd vysim īstyprynōtim.

16. Kas ir jōdora pēc īstyprynōšonas?

1. Pazemeigi jōpasateic Dīvam,

2. tei dīna jōpavoda seviški dīvbejeigi un

3. jōapsajam saglōbot un pavairōt sajimtū žēlesteibu, nasaudzeigi apkarōjūt pesteišonas īnaidnīkus un dedzeigi nūsadūdūt lobim dorbim.

17. Kōpēc vajadzeigi golvōtōji pi īstyprynōšonas?

Lai jī varātu veiskupam stōdeit prīškā tūs, kas taisos pījimt īstyprynōšonu un lai pēc tam varātu tim dūt padūmu un paleigu jūs goreigajā ceiņā, kurai jī šymā sakramentā teik sagatavōti.

Golvōtōji pīsadola šamā saisteibā, uzlykda mi lobū rūku uz placa tai personai, kas teik istyprynōta. Taidā veidā jī kļyust par tāvim un mōtem dēļ īstyprynōtim. Jūs pīnōkums pasorgōt īstyprynōtūs nu šō sakramenta žēlesteibas pazaudēšonas. Storp golvōtōjim un īstyprynōtim rūnās goreiga radniceiba, taipat kai kristeibā.

18. Kaidas īpašeibas Bazneica pīprosa pi tim, kas uzajam golvōtōju pīnōkumus īstyprynōšonas sakramentā?

Tim jōbyun katōlim, īstyprynōtim, navainōjamim uzvedeibā un taidā vacumā, ka byutu spējeigi piļdeit golvōtōju pīnōkumus. Dzymdynōtōji navar byut par golvōtōjim sovim bārnim taipat kai krysta vacōkī.

Praktisks padūms. Bīži un sirsneigi lyudzīs, lai Svātō Gora dōvonas tevī arvīn vairōk nūsastyprynōtu. Bez kaidas kaunēšonōs izpyldi vysus katōļa pīnōkumus. Ticeibas dēļ pīdzeivōtū nagūdu un vojōšonais uzskoti par gūdu un pēc apostolu parauga prīcojīs par tū (Ap, d. 5:41).

§ 1. Par patīsu Jezus Kristus klōtbyutni vyssvātōkajā Sakramentā

1. Kas ir svātō Eucharistija?

Tei ir myusu Kunga Jezus Kristus patīsa Mīsa un patīss Asnis, kas teišam un byutiski atsarūn zam maizes un veina zeimem par bareibu myusu dvēselēm.

EUCHARISTIJA ir grāku vārās un zeimoj „LOBŪ ŽĒLESTEIBA“. Tai Jū sauc tōpēc, ka tei satur sevī myusu Kungu Jezu Kristu, vysu žēlesteibu un dabasu dōvonu olūtu. Eucharistija nūzeimoj ari PATEICEIBU, tōpēc ka, kod mes uperejam šū naaptraipeitū uperi, mes atdūdam Dīvam bezgaleigas vērteibas gūdu un pateiceibu par vysom labdareibom, kaidas nu jō naizsmeļamā deveiguma asam sajāmuši, seviški, par naapvērtejamom žēlesteibas bogōteibom, mums dōvynōtom šymā sakramentā. Tū sauc ari par VYSSVĀTŌKŪ SAKRAMENTU, tōpēc ka tys satur sevī pošu Jezu Kristu, vysu cytu Sakramentu un svātuma autoru. Tū sauc ari par OLTŌRA SAKRAMENTU, tōpēc uz oltora tys teik uperēts un oltorā teik uzglobōts. Tū sauc ari par SVĀTŪ HOSTIJU, tōpēc, ka Jezus Kristus, kuru Jei sevī satur, ir patīsa Hostija voi upers, kas tyka uperēts uz krysta par mums. Tū sauc ari par (Viaticum), tys ir, ceļa Maizi, tōpēc, ka tei ir goreigō maize, kuras styprynōti, mes varim izturēt laiceigō ceļōjuma gryuteibas, kai ari tōpēc, ka tei sagatavoj myusus pōrejai uz myužeigū svātlaimi un gūdu.

2. Voi svātajā Eucharistija ir vyss vajadzeigais sakramenta izveidōšonai?

Jā, tymā ir:
1. radzamō zeime, tys ir, maizes un veina izskots,
2. naradzamō žēlesteiba, tys ir, pats Jezus Kristus, vysu žēlesteibu Autors un izdaleitojs un
3. poša Kunga Jezus Kristus īstōdejums.

3. Kod Jezus Kristus īstōdeja šu sakramentu?

Jys tū īstōdeja pādejōs vakareņōs, sovu lelūs cīsšonu prīkšvokorā.

4. Kai Jys tū īstōdeja?

Jezus pajēme maizi, tū svēte ja, lauze un deve tū apostolim, saceidams: „Jemit un ēdit: tei ir muna Mīsa“. Pēc tam, leidzeigā veidā, jys jēme bikeri ar veinu tymā, tū svēteja un deve sovim apostolim, saceidams: „Dzerit nu tō vysi: tys ir muns Asnis. Dorot tū manis pīminēšanai.“

5. Kas nūtyka ar maizi un veinu, kod Jezus pasaceja šūs vōrdus: „Tei ir muna Mīsa, tys ir muns Asnis“?

Maize, naradzamā veidā pōrsamaineja Jezus Kristus patīsā Mīsā un veins — patīsā Jezus Kristus Asnī.

6. Kas pēc šim Kristus vōrdim vēļ palyka nu maizes un veina?

Napalyka nikas vairōk, kai ōrejais izskots.

7. Kū mes saprūtam zam maizes un veina izskota?

Vysu tū, kū nu maizes un veina mes uztveram ar jyuteklim: kai veids, krōsa, garša, smarža utt.

8. Kai mes tū zynom, ka ar šim vōrdim: „Tei ir muna Mīsa, tys ir muns Asnis“, Kristus ir devis apostolim sovu patīsū Mīsu un sovu patīsō Asni?

Tū mes zynom:
1. tōpēc, ka Kristus ilgi pyrms tō beja apsūlejis sovim mōceklim, ka tim dūs sovu patīsū Mīsu ēsšonai un sovu patīsū Asni dzeršonai, kai ari tōpēc, ka pādejūs vakareņu laikā Jys skaidri pasaceja, ka tys kū Jys deve kai ēdīni un dzērīni, beja teišam jō Mīsa un Asnis un
2. tōpēc apostoli un vysa katōļu Bazneica pa vysim laikim tam ticēja un tū mōceja.

Un maize, kū Es jums dūšu, ir muna Mīsa pasauļam. par dzeiveibu. Žeidi streidējōs sovā storpā: kai Jys mums var dūt ēst sovu mīsu? Bet Jezus tim saceja: Patīši, Es jums soku: jo jyus Cylvāka Dāla mīsu naēssit un Jō Asni nadzersit, tod jyusūs nabyus dzeiveibas ... jo muna Mīsa ir patīss ēdīņs, un muns Asnis ir patīss dzērīņs“ (Jņ. 6:51—56). Kristus paredzēja, ka šūs Jō skaidrus vōrdus Bazneica saprass eistā un burtiskā tūs nūzeimē. Jo Jys byutu gribējis, lai tūs saprostu cytaidi, Jys byutu ari cytaidōk runōjis. Jys nabyutu ļāvis, ka šaidā tik svoreigā lītā īsazogtu pōrprotums un moldi. Apostolu mōceiba par svātū Eucharistiju seviški skaidri ir saradzama sv. Pōvula vēstulē kōrintīšim (1. kor. 10:16. un 11:23—29).
Bazneicas mōceiba par tū pošu ir radzama tōs liturģiskajōs lyugšonōs, tōs koncilu dekretūs, daudzās Bazneicas tāvu un rakstinīku līceibās. Pīteik minēt: Sv. Justynu, mūcekli, sv. Kīrilu, Jeruzalimas veiskupu, sv. Jōni Chrysostomu, sv. Ambroziju, sv. Augustinu.
Kai svoreigō līceiba par katōļu Bazneicas mōceibu atteiceibā uz sv. Eucharistiju, ir vacōkōs austrumu chismas, kas, atsaškaldamas nu katōļu Bazneicas, ir paturējušas taidu pošu mōceibu par sv. Eucharistiju, kaida vīnmār ir bejuse un šudiņ ir katōļu Bazneica.

9. Voi Kristus ir devis ari apostolim varu pōrmaineit maizi un veinu Jō svātajā Mīsā un Asnī?

Jā, Jys jim deve šū varu, saceidams: „Tū dorot Maņ par pīmiņu“ (Lk. 22:19).

10. Uz kū šei vara ir pōrgōjuse nu apostolim?

Nu apostolim tei ir pōrgōjuse uz veiskupim un prīsterim.

11. Kod veiskupi un prīsteri pīlītōj šū varu?

Jī tū pīlītōj sv. Miša uperī, kod par maizi un veinu izrunoj vōrdus: „Šei ir rauna Mīsa, šys ir muns Asnis“.

12. Voi tod pēc konsekracijas nav vairs uz oltora maize un veins?

Jā, teišam nav. Tur uz oltora, zam maizes un veina izskota, ir Kunga Jezus patīsa Mīsa un patīss Asnis.

Šū pōrmaiņu sauc par TRANSUBSTANCIJACIJU (transubstantiatio), kas nūzeimoj patīsu maizes byuteibas (substances) pōrīšonu Kristus Mīsas byuteibā (substancē) un veina byuteibas — jō Ašņa byuteibā.

13. Cik ilgi Kristus palīk konsekrātā hostijā?

Jezus Kristus konsekrātā hostijā palīk tik ilgi, cik ilgi pastōv maizes (un veina) izskots.

14. Voi zam maizes izskota ir tikai Kristus Mīsa un zam veina izskota tikai Kristus Asnis?

Nā, zam kotra izskota ir piļneigs un nadaleits Kristus, kai piļneigs un nadaleits Jys ir dabasūs.

15. Kod prīsters salauž voi sadola svātū hostiju, voi jys salauž ari Kristus mīsu?

Nā, teik salauzts un sadaleits vīneigi izskots: Kristus Mīsa turpretim nūslāpumainā veidā ir dzeiva un nadaleita ik kotrā atseviškā konsekrātōs hostija daleņā.

16. Kū nu mums pīprosa patīsō Jezus Kristus klōtbyutne vyssvātōkajā Sakramentā?

Tei pīprosa, lai bīži jū apmaklōtu, ar vysdziļōkū gūdbejeibu, pazemeibu, mīlesteibu un pateiceibu jū pilyugtu.

„Vysi Dīva engeli jū pīlyudz“ (Ebr. 1:6). Lai parōdeitu sevišku gūdu vyssvātōkajam Sakramentam, Bazneica tū izstōda publiskai pīlyugšonai, dūd svēteibu ar vyssvātokū Sakramentu, gūdbejeigi tū nas svineigā gojīnī (procesijā). Kai pīlyugšonas un mīlesteibas symbols teik turāta dīn un nakt dagūša lampeņa tabernakula prīškā, kur teik uzglōbots vyssvātōkais Sakraments.

17. Voi Kristus ir svātajā hostijā vīneigit tōpēc, lai byutu ar mums kai cylvāks?

Jys ir tamā ari cytu diveju īmesļu dēļ, prūti:
1. lai uperētu pats sevi par mums svātō Miša uperī un
2. lai svātajā Komunijā dūtu sevi par bareibu myusu dvēselem.

Praktisks padūms. Prīcojīs par tū, ka myusu Kungs un Pesteitōjs ir labvēlējīs palikt leidz pasauļa beigom pi mums vyssvātōkajā Sakramentā. Pasateic Jam par šū tik ōrkōrteigi lelū labvēleibu; mīļōj Jū, blži un dīvbejeigi Jū apmeklej. Pastōsti šam lelajam un draudzeigajam Mīrynōtojam vysas sovas cīsšonas un piļneigi uzatici Jō paleigam, jo Jys pats uz tū tevi aicynōj, saceidams: „Nōcit pi Manis vysi, kas pyulejitēs un asat apgryutynōti! Es jyus atspērdzynōšu“ (Mt. 11:28).

§ 3. Par svātū Komuniju

41. Kas ir Svātō Komunija?

Svātō Komunija ir patīsōs Kunga Jezus Kristus Mīsas un Ašņa pījimšona myusu dvēselem par bareibu.

KOMUNIJA nūzeimoj ticeigō vīnošonūs ar Kristu un (pošim ticeigim) vīnam ar ūtru; voi ari: kūpejō pīsadaleišona Jezus Kristus Mīsā un Asnī. Komuniju sauc ari par KUNGA VOKORĒDĪNI, VYSSVĀTŌKŌ SAKRAMENTA PĪJIMŠONU, SVĀTŌS EUCHARISTIJAS PĪJIMŠONU, DĪVA GOLDU utt.

42. Kas ir pavēlējis pījimt svātū Komuniju: Dīvs voi Bazneica?

Tū ir pavēlējis Dīvs, bet ari Bazneica. Myusu Kungs Jezus Kristus skaidri soka: „Patīši, patīši es jums soku, jo jyus cylvāka Dāla Mīsu naēssit un Jō Asni nadzersit, tod jyusūs nabyus dzeiveibas“ (Jņ. 6:54).

43. Voi mums ir jōdzer ari bikers, lai pījimtu Kristus asni?

Nā, jo zam maizes veida mes pījamam ari Asni, tōpēc ka tamā mes pījamam vysu un piļneigu Dīva Dāla ciļvēceibu un dīveibu.

Tōpēc Kristus apsūlej myužeigū dzeiveibu ari tim, kas Jū pījam vīneigi zam maizes veida: „Kas ēss nu šōs maizes, tys dzeivōs myužeigi; un maize, kū Es jums dūšu, ir Muna Mīsa pasauļam par dzeiveibu“ (Jņ. 6:52). „Šei ir Maize, kas nōkuse nu dabasim ... kas šū Maizi ād, tys dzeivōs myužeigi“ (Jņ. 6:59).

44. Bet kōpēc tod Kristus īstōdeja svātū Eucharistiju zam obejim veidim?

Tōpēc, ka Jys tū īstōdeja na tikai kai sakramentu, bet ari kai uperi, kurā obeji veidi ir vajadzeigi.

Jezus vōrdi: „Dzerit nu tō vysi“ (Mt. 26:27) atsateic uz apostolim un jūs pēcnōcējim, veiskupim un prīsterim, (navys uz vysu tautu) kod tī uperej svātū Miša uperi. Tōpēc ari prīsteri, ōrpus Miša, pījam komuniju tikai zam vīna veida.
Tagad gon ir tendence pōrīt uz komuniju zam obejim veidim.

45. Kōpēc leidz II Vatikana koncilam katōļu Bazneica svātū Komuniju deve ticeigim tikai zam vīna veida?

Bazneica tai dareja:
1. lai pasorgōtu vyssvātokū Asni nu profanacijas, jo tys zam veina zeimem vīgli var byut izlīts un gryuši saglōbojams,
2. lai vyssvātoķais Sakraments vīgli vysim varātu byut īdaleits, jo daudzejī justu preteigumu dzert nu kūpejō bikera un
3. lai paziņotu, preteji dažim kecerim, ka Kristus ir vyss un piļneigs zam ik kotra nu divejim veidim.

Pyrmōtnejōs Bazneicas laikūs svātū Komuniju Bazneica īdaleja tikai zam maizes zeimem slymim, cītumnīkim un vysim tim, kas Komuniju pījēme mōjōs. Tōpēc tikai maizes lauzšona teik mynāta pi sv. Lūkasa: „Jys, byudams ar tim pi golda, pajēme maizi un svēteja, un lauze un pasnēdze tū jim“ (24:30). Ari Apostolu dorbu grōmotā ir saceits: „Un jī pastōvēja apostolu mōceibā, maizes lauzšonas sadraudzeibā un lyugšonā“ (Ap. d. 2:40; sal. ari: Ap. d. 2:46).
Tys gon tīsa, ka pāvesti Leons un Gelazijs, beja pavēlējuši svātū Komuniju pījimt ari zam veina zeimem. Jī tū dareja, lai apkarotu manicheju moldu mōceibu, kura veinam pīskaiteja nazkū satanisku. Bet tei beja tikai laika parōdeiba. Kod mynātō moldu mōceiba izabeidze, Komunijas pasnēgšona atsagrīze pi vacō paroduma.

46. Kōpēc Pesteitōjs ir devis pats sevi ticeigim kai bareibu?

Jys tū dareja:
1. lai mums dūtu pīrōdejumu par sovu lelū mīlesteibu un lai cīši varātu vīnotīs ar mums: „Kas munu Mīsu bauda un munu Asni dzer, tys palīk Manī un es jymā“ (Jņ. 6:57), un
2. lai ar mīlesteibas un saskaņas saitēm myusus vīnotu vīnu ar ūtru: „Kai vīna maize, tai mes daudzejī asam vīna mīsa, vysi, kas ir šōs vīnas maizes leidzdaleibnīki“ (1. kor. 10:17).

47. Kaidas žēlesteibas Svātō Komunija pīškir myusu dvēselēm?

Svātō Komunija, cīši vīnojūt myusus ar Jezu Kristu, vysu dīviškūs žēlesteibu olūtu, pīškir mums naskaitamas žēlesteibas, seviški:
1. saglōboj un pavairoj svātdareitōju žēlesteibu,
2. vōjinoj myusu ļaunōs teiksmes, dūd mums vēlēšonūs un spāku dzeivōt tykumeigu dzeivi,
3. atteirej myusus nu dīniškim grākim un sorgōj nu nōveigim un
4. ir myusu nokūšōs augšanceļšonōs un myužeigōs svātlaimes golvojums (Jņ. 6:55).

48. Voi vysi, kas pījam svātū Komuniju, sajam tōs želesteibas, kaidas tei paredz dūt?

Nā. Tī, kas pījam svātū Komuniju nacīneigi, tys ir, nōveiga grāka stōvūklī, sagodoj sev pazudynōšonu.

„Kas nacīneigi šū maizi ēss un dzers tō Kunga bikeri, tys nūsazīgs pret tō Kunga mīsu un Asni. Bet lai cylvāks pats sevi pōrbauda, un lai ād nu šōs maizes un dzer nu Šō bikera. Jo kas ād un dzer nacīneigi, tys ... ād un dzer sev tīsu“ (1. kor. 11:27—29).
Saleidzynōj Vacōs Dereibas skreini, kura nese svēteibu dīvbejeigim izraelīšim, bet nalaimi un lōstu bezdīveigim filistīšim.

49. Kaidu grāku padora tys, kas īsadrūšynoj nacīneigi pījimt svātū Komuniju?

1. Tys, leidzeigi Judasam, padora brīsmeigu svātzadzeibu (1. kor. 11:27) un

2. jys izdora vyslelōkōs napateiceibas vaiņu, tōpēc, ka dīviškū Pesteitōju jys traktej ar vysrībeigokū nacīneibu tymā pošā ocumirklī, kurā sajam nu Jō vyslelōkōs mīlesteibas un labvēleibas pīrōdejumu (Ps. 54:13).

50. Kaidas sekas nareti pat šamā dzeivē ir nacīneigai svātōs Komunijas pījimšonai?

Kai sekas tam nok: goreigais oklums un sirds cīteiba, dažreiz pēška nōve un cytas laiceigōs strōpes.

Pīmārs: Judaša šausmeigais liktiņs, par kuru myusu diviškais Pesteitōjs pasaceja: „Byutu labi, jo šys cylvāks nabyutu dzimis“ (Mt. 26:24).

51. Kas ir jōdora, jo kaids ir padarejis nōveigu grāku?

Taidam ir jōizdora loba grāku syudzēšona pyrms svātōs Komunijas pījimšonas (1. kor. 11:28).

52. Kai mums vēļ cytaidi ir jōsagatavoj dvēsele?

Mums ir jōsaceņš:
1. atteireit sovu dvēseli ari nu dīniškim grākim un
2. uzmūdynōt sovā sirdī dedzeibas un dīvbejeibas jyutas.

53. Voi dīniškais grāks ari dora svātas Komunijas pījimšonu nacīneigu?

Tys nadora Komunijas pījimšonu nacīneigu voi svātzadzeigu, bet samozynōj žēlesteibas, kuras cytaidi byutu pīškērtas.

54. Kai mes varim uzmūdynōt sovōs sirdīs dedzeibas un dīvbejeibas jyutas?

Tū mes varim panōkt ar dīvbejeigom pōrdūmōm un tykumu praksi.

55. Kaidi ir lobōkī vyngrynojumi pyrms svātōs Komunijas?

Tī ir dažaidi goreigi akti, kai: ticeibas un pīlyugšonas, pazemeibas un nūžālōšonas kai ari cereibas, mīlesteibas un korstas vēlēšonōs akti.

Saidu aktu formulas ir atrūnamas lyugšonu grōmotos. Bet lobōkais ir izdareit sovim vōrdim: dzeivas sarunas veidā ar dīviškū Pesteitōju.

56. Kai mums ir jōsasagatavoj mīsas ziņā?

Ogrōk beja jōītur styngrys gavēņs: nu 12 stuņdem nakts nabeja breivi ni ēst, ni dzert. Beja teirōk jōapsagērb. Tagad turpretim nav joād tikai vīnu stundi pyrms svātōs Komunijas pījimšonas. Taids pats nūsacejums ir ari atteiceibā uz dzērīnim, atskaitūt yudini, kuru ir breivi dzert ari pyrms pošas Komunijas. Apgērbam tagad nateik pīgrīzta nikaida seviška vēreiba.

Ogrōkūs laiku katekismūs beja seiki aprdōeits: ar kaidu dīvbejeibu jōsatyvoj Dīva goldam, kai jōtur rukas ar Dīva golda drēbi zam poša zūda, ar kaidu cīnu jōpījam svātō Hostija uz mēles, ar kaidu gūdbejeibu jōpavoda laiks pēc svātōs Komunijas pījimšonas, lyugšonā un sarunā ar dīviškū Pesteitōju. Nav cyta vērteigoka un labvēleigōka breiža par tū, kaids ir tyuleņ pēc svātōs Komunijas pījimšonas, un tys ir jōizmontōj īspējami lobōkā veidā. Tei byutu teišam ļauna pazeime, jo mes navarātu veļteit mozōkais 15 minutu lyugšonai un sarunai ar myusu vysdorgokū Pesteitōju.
Praktisks padūms. Ceņtīs saprast, kai dīviškais Pesteitōjs vyssvātōkajā oltora Sakramentā bogōteigi apveļtej ciļvēci ar pōrdabyskom bogōteibom. Napalaid garum izdeveibu bīžok tōs sajimt. īspējami bīžōk ej pi Dīva golda, un īspējami dīvbejeigōk teiru sirdi baudi šū engeļu maizi.

Ogrōkū GRĀKU SYUDZI pec II Vatikana koncila sastōdeitajā ritualā sauc par GONDAREIŠONAS voi SAMĪRYNŌŠONAS SAKRAMENTU.

1. Kas ir gondareišonas sakraments?

Tys ir sakraments, kurā prīsters Kristus vītā un Kristus vōrdā pīdūd grākus, jo tikai grēcinīks sirsneigi nūžālōj par tim, un patīši tūs izsyudz, un labprōt grib izpiļdeit jam uzlyktū gondarejumu.

2. Voi prīsters teišam pīdūd grākus voi tikai paziņoj, ka tī jam ir pīdūti?

Prīsters, ar Kristus jam dūtū varu un spāku, teišam un patīši pīdūd grākus.

3. Kod Kristus ir devis varu pīdūt grākus?

Pēc sovas augšanceļšonōs, kod jys dvese uz apostolim un saceja: „Sajemit Svātū Goru! Kam jyus grākus pīdūsit, tim tī byus pīdūti, kam tūs aizturēsit, tim tī byus aizturāti“ (Jņ. 20:22—23).

4. Voi šū varu Kristus nav devis vīneigi apostolim?

Nā, jys tū ir pīškeiris ari tim, kas byus apostolu pēcnōcēji, kai Bazneica vīnmār tam ir ticējuse un tū mōcejuse.

5. Kōpēc grāku pīdūšonas varai beja jōpōrīt nu apostolim uz jūs pēcnōcējim?

Tōpēc, ka Kristus īstōdeja šū pesteišonas leidzekli del vysu laiku cylvakim, kurim tys byus vajadzeigs.

6. Voi vysi grāki var byut pīdūti šymā gondareišonas sakramentā?

Jā, var byut pīdūti vysi pēc kristeibas padareitī grāki, jo tikai ar pīnōceigu nūskaņojumu un nūžālu teik izsyudzāti.

„Jo atsazeistam sovūs grākūs, tod Jys, byudams uzticeigs un taisneigs, mums atlaiž vysus grākus“ (1. Jņ. 1:9).

7. Kōpēc mums ir jōsyudz grāki, lai dabōtu tūs pīdūšonu?

Tōpēc, ka, īstōdeidams šū sakramentu, Kristus tai ir izkōrtōjis.

8. Kai tū pīrōdeit, ka Kristus tai ir izkōrtōjis?

Tys pīrōdams:
1. nu Jō vōrdim: „Kam grākus pīdūsit utt.“, tōpēc, ka bez pasaceišonas nu grāku syudzātōja puses, prīsters nazyna par jō dvēseles stōvūkli, lai varātu pīlītōt jam Dīva pīškērtū tīsneša varu pīdūt voi aizturēt grākus,
2. tys pīrōdams ari ar Bazneicas tāvu vīnprōteigū mōceibu, ka mes navarim nu Dīva gaideit grāku pīdūšonu, voi, jo kauna dēļ, nagrybatu tūs pasaceit prīsteram un
3. tū pīrōda ari vysu laiku pi vysom tautom pastōvušais grāku syudzēšonas paradums. Jo grāku syudze byutu na Dīva, bet cylvaku īstōdejums, tod cylvaki nikod nabyutu tam pasadavuši.

9. Voi mes navaratu sajimt grāku pīdušonu, syudzut tūs vīneigi Dīvam?

Nikaidā ziņā. Jo tys tai byutu, tod veļteigi Kristus byutu devis varu prīsterim pīdūt voi aizturēt grākus, saskaņā ar Jō sprīdumu par tim.

„Izsyudzejit cyts cytam (taitod na vīneigi Dīvam) sovus grākus, ... lai tyktu pesteiti“ (Jk. 5:16). Zeimeigi ir sv. Augustina vōrdi, kurs soka: „Lai nivīns nasoka: „Es nūžālōju sovus grākus privati Dīva prīškā. Dīvs, kas mani pazeist, zyna, kas nūteik munā sirdī“. Voi tod veļteigi byutu saceiti vōrdi: kū jyus atraiseisit vērs zemes, tys byus atraiseits dabasūs? Voi tod veļteigi byutu Dīvs devis atslāgas Bazneicai?“.

10. Voi tod gondareišonas sakraments ir napīcīšams pesteišonai vysim, kas ir sagrākōjuši?

Tys ir napīcīšams pesteišonai tim, kas pēc kristeibas ir padarejuši nōveigu grāku.

11. Voi gondareišonas sakraments nikod navar byut aizvītōts?

Kod gondareišonas sakraments navar byut pījimts, tū var aizvītōt piļneigs žālums un stypra apsajimšona pi pyrmōs izdeveibas izsyudzēt sovus grākus.

12. Kaidas ir gondareišonas sakramenta sekas?

1. Tymā teik pīdūti vysi pēc kristeibas padareitī grāki,

2. teik pīdūta, mozōkais, daļa nu laiceigōs strōpes par grākim,

3. teik atjaunōta svātdareitōja žēlesteiba, voi — jo tei nabeja pazaudēta — tei teik pavairota un

4. teik pīškērtas ari cytas žēlesteibas, kas paleidz mums dzeivōt svātu dzeivi.

13. Kaidas lītas voi daļas ir napīcīšamas cīneigai gondareišonas sakramenta pījimšonai?

Tōs ir pīcas: 1. sirdsapziņas izmeklēšona, 2. žālums voi nūžāla par padareitim grākim, 3. apsajimšona lobōtīs, 4. grāku izsyudzēšona un 5. gondareišona.

§ 1. Par sirdsapziņas izmeklēšonu

14. Kū nūzeimoj sirdsapziņas izmeklēšona?

Izmeklēt myusu sirdsapziņu nūzeimoj nūpītni pōrdūmōt par sovim grākim, lai mes tūs labi pazeitu.

15. Kai ir jōsōc sirdsapziņas izmeklēšona?

Tei jōsōc pīsaucūt Svātō Gora paleigu, lai Jys dūtu mums žēlesteibu pazeit, nūžālōt un izsyudzēt sovus grākus.

16. Kai mes lyudzam Svātō Gora paleigu?

Tū var dareit tai: nōc Svātais Gors, apskaidrōj munu prōtu, lai es pareizi pazeitu sovus grākus; pamudynōj munu sirdi, lai es tūs pīnōceigi nūžālōtu, ryupeigi tūs izsyudzātu un teišam izlobotu sovu dzeivi.

17. Kai jōdora sirdsapziņas izmeklešona?

1. Jōnūskaidrōj, kod beja padejō lobō grāku syudze, voi izpiļdejom uzlyktū gondarejumu, un

2. jōpōrīt prōtā vysas Dīva un Bazneicas bausleibas, kai ari sova stōvūkļa pīnōkumi un dažaida veida grāki, ar kaidim asam apkaitynojuši Dīvu: dūmōs, vōrdus, dorbūs un nūlaideibos.

18. Voi ir jōnūskaidrōj grāku skaits un apstōkli?

Jā, mozōkais, tys jōdora pi nōveigim grākim.

19. Nu kaidom klaidoni ir jōsasorgōj sirdsapziņas izmeklēšonā?

1. Tei nav jōdora steidzeigi un pavērši,

2. nav jōnūslēp pošim nu sevis daži grāki,

3. nav jōuzskota par nanūzeimeigu vysu tū, kū pasauļs mādz uzskateit par taidu, bet jōnūstōda gorā pošim sevi Dīva-Tīsneša prīškā un

4. nu ūtras puses nav jōpalīk par daudz skrupulozim (seikumainim).

20. Cik laika ir jōveļtej sirdsapziņas izmeklēšonai?

Jo vīglprōteigok dzeivōjam un jo ilgāku laiku nūvylcynōjam grāku svudzi, jo ilgāk un nūpītnōk ir jādora sirdsapziņas izmeklešona.

21. Kai var atvīglot sirdsapziņas izmeklēšonu?

Var tū panōkt izmeklejūt sirdsapziņu kotru vokoru un bīži ejūt pi grāku syudzes.

§ 2. Par žālumu

12. Kas ir žālums?

Žālums ir sirsneigas skumes un nūžāla par padareitim grākim un rībums pret tim.

23. Ar kaidom īpašeibom jōbyut myusu žālumam, lai myusu grāki tyktu pīdūti?

Žālumam jōbyut: 1. īkšejam, 2. vyspōrejam un 3. pōrdabyskam.

24. Kai žālumam jōbyut īkšejam?

Mums jōskumst par grākim na tikai ar vōrdim, bet grāki ir jōīneist, kai lelōkū ļaunumu un sirsīeigi ir jogrib nikod tū vairs nadareit.

„Plesit pušu sovas sirdis, bet na sovas drēbes“ (Joel. 2:13). „Muns upers Dīvam ir satrīktais gors, salauztu un pazamōtu sirdi, Dīvs, tu nasmōdēsi“ (Ps. 50:19).

25. Kai žālumam jōbyut vyspōrejam?

Mums ir jožāloj par vysim grākim, kaidus asam padarejuši, voi, mozōkais, par vysim nōveigim grākim.

26. Jo penitents nanūžālōj sovus dīniškūs grākus, voi tod ir dereiga jō grāku syudze?

Jo jys izsyudz tikai dīniškūs grākus un ni par vīnu nu tim eisti nanūžālōj, tod jō grāku syudze nav nikas.

Jo mes syudzam tikai dīniškūs grākus, un naasam drūši voi ir par tim piteikūšs žālums, tod ir īteicams nūSālot kaidu nu ogrōkos dzeives NŌVEIGIM grākim, kuri ir jau izsyudzāti, un tū pīvīnōt šamā grāku syudzē, pasokūt: „par šim un vysim cytim munas pagōjušōs dzeives grākim, seviški par ... es sirsneigi nūšāloju utt“. Tys tai jōdora, kod naasam drūši, voi padarejom kaidu grāku pēc pādejōs grāku syudzēšonas.

27. Kai myusu žālumam jōbyut pdrdabyskam?

Žālumam par grākim ir jōizrit na nu pōrdūmom par dabeigom ļaunuma sekom, bet gon nu pōrdabyskim motivim, prūti, tōpēc, ka asam apvaiņōjuši Dīvu, pazaudējuši jō žēlesteibu, nūpeļnējuši eļni utt.

28. Voi nabyus pīteikūši, jo nūžālōsim, ka grākodami asam pīdzeivōjuši laiceigus zaudejumus?

Nūžālōt grākus vīneigi tōpēc ka ar tim asam zaudējuši veseleibu, lobu slāvi, īpašumu utt., tys nav nikas vairōk, kai dabeigais žālums, kuram myužeigajā dzeivē nav nikaidas nūzeimes.

Tai kēneņa Saula, Antiocha un cytu Žālums beja tikai dabeigs žālums, turpretim kēneņa Dovida, Marijas Magdalenas, apostola Pītera un daudzu cytu, Svātūs Rokstūs mynātūs nūžālōtōju (penitentu) žālums beja pōrdabysks.

29. Kas tod ir jōdora, lai uzmudynōtu pōrdabysku žālumu?

Mums ir:
1. nūpītni jōlyudz nu Dīva šei žēlesteiba un
2. nūpītni ir jōizsauc atmiņā, kū ticeiba moca par grāka ļaunumu un liktineigom grāka sekom. Pōrdabyskam žālumam ir jōizrit nu žēlesteibas un ticeibas motivim.

30. Kōpēc pōrdabyskam žālumam ir jōizrit nu ticeibas motivim?

1. Tōpēc, ka ticeiba ir vysa attaisnōjuma pamats un

2. tōpēc, ka cytaids žālums napamūdynōtu myusus pilneigi atsasaceit nu ļaunuma, bet gon tikai tik tōļ, cik tōļ tys draudēs ar laiceigim zaudejumim.

31. Cik ir pōrdabyskō žāluma veidu?

Tī ir divi: piļneigs žālums un napiļneigs žālums.

32. Kod žālums ir piļneigs?

Žālums ir piļneigs, kod tys izrit nu piļneigas mīlesteibas uz Dīvu, tys ir, kod mes grāku īneistam vairōk nakai vysus cytus ļaunumus, tōpēc, ka tys apvaiņoj Dīvu, vysaugstōkū Lobumu.

Tai kai piļneigs žālums izrit nu piļneigas mīlesteibas uz Dīvu, tod lai tū uzmūdynotu, vyspyrms voi tymā pošā laikā ir jōuzmūdynoj piļneiga mīlesteiba uz Dīvu.

33. Kod žālums ir napiļneigs?

Tod, kod myusu mīlesteiba uz Dīvu ir napiļneiga, tōpēc tai ir jōpīvīnoj bailes nu eļnes un dabasu pazaudēšonas, voi rībeigums pret grāku, lai tū īneistu pōri vysim ļaunumim, apsajamūt nikod vairs naapvaiņōt Dīvu.

PIĻNEIGAIS ŽĀLUMS taitod ir nūžāla par grakim, kas izrit nu piļneigas mīlesteibas uz Dīvu. NAPIĻNEIGAIS ŽĀLUMS turpretim ir nūžāla par grākim, kas izrit nu kaidim cytim, lai gon pōrdabyskim, bet mozōk piļneigim motivim. Lai uzmūdynōtu sevī PIĻNEIGU ŽĀLUMU, ir jōapsver, cik Ielā mārā Dīvs peļnej, lai Jū mīļōtu, Jō bezgaleigō lobuma dēļ, tys ir, Jō bezgaleigūs piļneibu dēļ, kaidas Jam, kai vysaugstōkajam lobumam, pīmit, un ka nasaverūt uz tū, mes Jū asam nycynōjuši un apvaiņōjuši, myusu vysmeilōkū Tāvu, asam Jū padzynuši prūjom nu sovas dvēseles, atsasacejuši uz vysim laikim nu Jō mīlesteibas un draudzeibas.
Lai uzmūdynōtu sevī NAPIĻNEIGU ŽĀLUMU, ir īteicams pōrdūmōt, cik brīsmeigas ir eļnes voi škeisteišonas mūkas, kuras asam peļnējuši; cik skaisti ir dabasi, kurus asam pazaudējuši, cik rībeigs ir grāks, kas Dīva Dālu pīkola krystā, nūlaupeja myusu dvēselei žēlesteibu, dvēseli sakrūpļoja, padareja nateiru Dīva un Jō engeļu acīs utt. Tōpēc, lai nūžālōjam par apvaiņōjumim, kaidus izdarejom Dīvam, lai īneistam grāku vairōk par ik kuru kotru ļaunumu pasaulī.

34. Voi žālumam napīcīšami jōbyut piļneigam?

Grāku pīdūšonas sajimšonai gondareišonas sakramentā, nav napīcīšami, lai žālums byutu piļneigs, tūmār, ir jōsaceņš tū uzmūdynōt.

35. Kōpēc ir jōsaceņš uzmūdynōt piļneigu žālumu?

Tōpēc, ka jo piļneigōks ir myusu žālums, jo bogōtoka nūpalnim un pateikamōka Dīvam ir myusu nūžāla, kai ari drūšōka ir grāku pīdūšonas sajimšona.

36. Kod mums ir jōdora piļneigs žāluma akts, pat bez gondareišonas sakramenta?

1. Kod draud nōve un 2. ik kotru reizi, kod godōs nalaime īkrist nōveigā grākā un nav īspējams tyuleņ izsyudzēt grāku.

37. Kod mums ir jōuzmūdynoj žālums, ejūt pi grāku syudzēšonas?

Tys jōdora pyrms grāku izziņas voi, mozōkais, pyrms prīstera absolucijas (grāku pīdūšonas vōrdim).

38. Voi navar kaidreiz napīcīšameibas gadejumā aizvītōt žālumu?

Nā. Žālums ir tik napīcīšams, ka tū ni ar kū cytu un ni kaidā gadejumā navar aizvītōt.

§ 3. Par apsajimšonu lobōtīs

39. Kū žālumam jōsatur sevī?

Tam napīcīšami ir jōsatur: 1. pīdūšonas cereiba un 2. apsajimšona lobōtīs.

40. Kas ir apsajimšona lobōtīs?

Apsajimšona lobōtīs ir nūpītnys lāmums lobōt sovu dzeivi un vairs nagrākōt.

41. Kaidas ir apsajimšonas lobōtīs īpašeibas?

Taipat kai žālumam, apsajimšonai lobōtīs jōbyut: 1. īkšejai voi patīsai, 2. vyspōrejai un 3. pōrdabyskai.

42. Kas jōnulem, lai varatu izveidōt apsajimšonu lobōtīs?

Ir jōnūlem:
1. sorgōtīs, mozōkais, nu nōveigim grākim, jōbyut gotovam lobōk vysu pacīst nakai vīnreiz nōveigi sagrākōt,
2. pīlītōt napīcīšamūs lobošonōs leidzekļus,
3. sorgōtīs nu brīsmem, seviški nu tyvōkom izdeveibom uz grāku,
4. gondareit par sovim grākim un
5. izlobōt ik kotru ar grākim tyvōkam nūdareitū pōresteibu.

43. Kas ir jōsaprūt zam tyvōkom izdeveibom uz grāku?

Par tyvōkom izdeveibom uz grāku var byut: personas, draudzēšonōs, izprīcas un tam leidzeigas lītas, nu kurom nasasorgōjūt, var īkrist grākā.

44. Voi ir styngrys pīnōkums sorgōtīs nu tyvōkom izdeveibom uz grāku?

Jā, kur tikai tys ir īspējams, tōpēc ka, jo kaids nasasorgōj nu tyvōkom izdeveibom uz grāku, tam nav nūpītnas apsajimšonas sorgōtīs nu poša grāka.

45. Kas jōzyna tim, kas nagryb sorgōtīs nu tyvōkom izdeveibom uz grāku voi nagryb atsaturēt nu sovim īrostim grākim?

Tim jōzyna, ka prīstera dūtō absolucija (pīdūšona) dēļ jim nav dereiga, turpretim padora vēļ smogōku jūs vaiņu.

Piļneiga un napiļneiga žāluma, kai ari apsajimšonas lobōtīs akti ir atrūnami lyugšonu grōmotos. Bet tūs var ik kotrys sovim vōrdim izdareit. Golvonais, jōsaryupej par tū, ka tī noktu nu sirds un pōrlīceibas.

§ 4. Par grāksyudzi

46. Kas ir grāksyudze?

Grāksyudze ir ar skumem un nūžālu vīnots stōsts prīsteram par myusu padareitim grākim, lai sajimtu tūs pīdūšonu.

47. Kaidai jōbyut grāksyudzei?

Tai jōbyut: 1. piļneigai, 2. atklōtai voi vaļsirdeigai un 3. skaidrai.

48. Kod grāksyudze ir piļneiga?

Tei ir piļneiga tod, kod mes izstōstom, mozōkais, vysus, kaidus atceramēs, nōveigūs grākus, reizē ar tūs skaitu un īpatnejim apstōklim.

49. Bet kas jōdora, kod navarim atcerētīs pareizu skaitli?

Tod jōpasoka, tik cik spējam, pīmāram, pasokūt: cik reizes tys nūticis nedeļā voi mēnesī.

50. Kas tī par īpatnejim apstōklim, kaidi jōpasoka pi grāku syudzes?

Ir jōpasoka seviški tī apstōkli, kas pōrmaina grāka dobu voi dora smogōku grāka vaiņu. Vyspōri jōpasoka vyss, lai prīsters varātu pareizi sprīst par myusu sirdsapziņas stōvūkli un varātu dareit myusus uzmaneigus pret jaunōm krisšonom grākā.

51. Kas ir jōīvaroj pi apstōkļu paskaidrōšonas?

Jōsasorgōj dareit zynomu ūtru personu, kurai byutu sakars ar myusu grāku; jōsasorgōj nu navajadzeigom stōsteišonom un par sevi ir jōizasoka vīnkōrši un pīklōjeigi, cik tū atļaun grāka doba.

52. Voi ir jōizsyudz ari dīniškī grāki?

Patīseibā nav pīnōkuma syudzēt dīniškūs grākus; tūmār ir labi un lītdereigi tū dareit...

53. Kas ir jōdora, kod nazynom voi grāks ir nōveigs voi ikdīnišks?

Tys ir jōizsyudz, tōpēc, ka nareti nōveigu grāku dažs mādz uzskateit par dīnišku.

54. Kod grāksyudze ir atklōta voi vaļsirdeiga?

Tei ir atklōta tūreiz, kod mes apsyudzam sevi tai, kaidus mes sevi atzeistam Dīva prīškā, bez kaidas slēpšonas voi tukšas taisnōšonōs.

55. Kas jōdora, jo kaidam ir kauns izdareit vaļsirdeigu grāksyudzi?

Taidam ir jōapsver:

1. ka grāksyudze, kura nav atklōta (vaļsirdeiga), jam nasagodoj ni grāku atlaisšonu, ni sirdsapziņas mīru; turpretim kai grāku syudze, tai Komunija, ir jauns nōveigs grāks — svātzadzeiba, kas peļnej myužeigu pazudynōšonu un

2. ka lobōk ir atsazeit sovūs grākūs vīnam prīsteram, kurs saisteits ir ar slepeneibas saglōbošonu, nakai dzeivōt vīnmār satrauktam un nalaimeigi mert uz myužim un byut apkaunōtam vysa pasauļa prīškā pādejōs tīsas dīnā.

Taipat kai prīsters, kas klausa grāksyudzi, ir saisteits ar styngru pīnōkumu dreižok cīst mōcekļa nōvi nakai atklōt dzērdātū grāksyudzē, ari tī, kas caur gadejumu sadzērd kaidu grāksyudzē pasaceitū, ir saisteiti ar styngru slepeneibas pīnōkumu.

56. Kas jōdora, kod grāksyudzē aizamērst pasaceit, kas byutu napīcīšami sokoms?

1. Jo tys byutu aizmērsts bez poša vaiņas, tod pīteik tū pasaceit nokūšajā grāksyudzē, bet

2. jo tys byutu izlaists kauna voi nūlaideigas sirdsapziņas izmeklēšonas dēļ, tod jōpasoka na tikai izlaistais, bet ari cik daudzos grāksyudzēs tys ir bejis izlaists pošu vaiņas dēļ.

57. Kod grāksyudze ir skaidra?

Tei skaidra ir tod, kod grāksyudzē vyss tik skaidri teik pasaceits, ka prīsters vysu labi var saprast un skaidri redzēt syudzātōja sirdsapziņu.

58. Voi grāksyudze byus skaidra, kod sevis apsyudzēšona teik izdareita vyspōrejim vōrdim, pīmāram: naasmu mīļōjis Dīvu, ļauni dūmōju voi runoju?

Taida grāksyudze nikaidā ziņā nav skaidra. Skaidri un napōrprūtami ir jōpasoka un jōapzeimej kotrys atsevišks grāks.

59. Kas ir grāksyudze nu vysas dzeives?

Taida tei ir, kod teik atkōrtotas vysas ogrōkōs grāksyudzes voi kaida daļa nu tom.

60. Kod šaida grāksyudze ir napīcīšama?

Ik kotru reizi, kod ogrōkos grāksyudzes ir bejušas svātzadzeigas nūslāptūs grāku dēļ, voi žāluma un apsajimšonas tryukuma dēļ, voi vaiņōjama nūlaideiga sirdsapziņas izmeklēšona.

61. Kod grāksyudze nu vysas dzeives ir īteicama?

Taida ir īteicama:
1. gatavojūtīs pi pyrmōs svātōs Komunijas,
2. pōrejūt jaunā dzeives kōrtā,
3. beistamas slimeibas gadejumā un
4. jubilejas, misiju laikā utt.

62. Kai ir jōsōc grāku syudze?

Jōizdora krysta zeime, jōpasoka: Slavāts Jezus Kristus, muna pādejō grāku syudze beja ... pīdūšonu dabōju, gondarējumu izpiļdeju, pēc tōs asmu Dīvu nu jauna apkaitynōjis ar taidim grakim ...

63. Kai jōnūbeidz grāku syudze?

Beigōs jōpasoka: par šim un vysim cytim munas dzeives grākim sirsneigi žāloju, ka ar tim asmu apvaiņōjis Dīvu, vysaugstōkū un meilōkū Lobumu, es īneistu vysus sovus grākus un apsajamu vairs nagrākōt, pazemeigi lyudzu gondarējumu un pīdūšonu.

64. Kas jōdora pēc tam?

Uzmaneigi jōsaklausa pamōceiba, kaidu prīsters uzskateitu par pīmārotu dūt un kaidu uzlīk gondarejumu. Jo prīsters kū vaicotu, vaļsirdeigi atbiļdēt.

Nav jōīt prūjom koleidz prīsters napasoka: „Ej mīrā“ voi „Lai Dīvs tevi svētej“, voi dūd zeimi, ka var īt prūjom.

§ 5. Par gondareišonu

65. Kas ir gondarejums grāku syudzē?

Gondarejums ir grāku syudzē prīstera uzlyktōs, par grākim, lyugšonas voi kaida loba dorba izpiļdeišona.

66. Kōpēc prīsters uzlīk gondarejumu?

Gondarejums teik uzlykts:
1. lai izpērktu laiceigōs strōpes par grākim un
2. lai syudzātōjs uzlobōtu sovu dzeivi.

67. Kod Dīvs pīdūd grākus, voi teik pīdūtas ari par grākim peļneitōs strōpes?

Reizē ar grāku Dīvs vīnmār pīdūd myužeigū strōpi, bet na vīnmār pīdūd ar grāku peļneitū laiceigū strōpi. Tōpēc pravīts Natans saceja kēneņam Dovidam: „Dīvs nūjām nu tevis tovu grāku, tūmār bārns, kas ir dzimis, nūteikti nūmērs“ (2. kēn. 12:13—14).

68. Kas ir par grākim peļneitō laiceigō strōpe?

Tei ir strōpe, kas jōizciš voi nyu šymā pasaulī, voi škeisteišonas gunī (purgatorijā).

69. Kōpēc Dīvs na vīnmār atlaiž laiceigū strōpi kūpā ar myužeigū?

1. Tōpēc, ka Jō taisneigums pīprosa, lai pacīšūt strōpi, mes zynomā mārā lobotu jam nūdareitū apvaiņōjumu un

2. tōpēc, ka Jys sovā žālsirdeibā grib, lai bailes nu strōpes dareitu myusus atsardzeigōkus un sorgōtu nu jaunōm krisšonom grākā.

70. Voi tod Kristus nav izdarejis piļneigu gondarejumu par myusu grākim?

Jā, Kristus ir pōrpiļneigi gondarejis par myusu grākim. Nasaverūt uz tū, Jys pīprosa, lai mes vīnoteibā ar Jū dareitu gondarejumu; taipat kai Jys (Kristus) lyudzēs par mums, tūmār pīprosa, lai ari mes lyugtūs pesteišonas sasnēgšonai.

„Es prīcojūs sovōs cīsšonōs ... sovā mīsā papyldynoju tū, kas iztryukst Kristus cīsšonōs“ (Kol. 1:24). „Jo mes leidzi cīšam (ar Kristu), tod leidzi tiksim ari pagūdynoti“ (Rom. 8:17).

71. Nu kurīnes prīsteram ir vara uzlikt gondarejuma dorbus?

Tei vara jam ir nu Jezus Kristus, Kurs šū varu ir devis Bazneicai na tikai atraiseit, bet ari saisteit (Mt. 18:18).

72. Voi grāku syudze ir nadereiga, kod syudzātōjs naizpylda uzlyktū gondarejumu?

Jo pēc grāku syudzes jys, nūlaideibas dēļ, naizpylda gondarejumu, kuru beja sūlejis un gribējis izpiļdeit, tod grāksyudze nav nadereiga. Bet ar tū tys izdora jaunu grāku un zaudej daudzas žēlesteibas.

73. Kod ir jōizpylda uzlyktais gondarejums?

Jō prīsters nav nūlicis laiku, tod lobōkais ir tū izpiļdeit tyuleņ un pyrms jaunas krisšonas nōveigā grākā.

74. Kas jōdora, kod gondarejums izalīk par smogu?

Jōapsver, cik vīglys ir tagadējais gondarejums, saleidzynōjūt ar senejim Bazneicas uzlyktim gondarejumim un ar myužeigom strōpem, kaidas grāks savalk; bet jo teišam naasam spējeigi izpiļdeit gondarejumu, tys ar cīnu ir jōpasoka goreigam tāvam (kurs pījam grāku syudzi).

75. Voi ir jōizdora vīneigi tys gondarejums, kaidu uzlīk prīsters?

Ir jōsaceņš gondareit Dīva taisneigumam ari ar cytim, breivprōteigim gondarejuma dorbim un ar pacīteibu myusu cīsšonōs.

76. Kas jōsagaida par naizdareitu gondarejumu Dīva taisneigumam?

Par tū sagaida Ielas cīsšonas škeisteišonas gunī un bez kaidim nūpalnim dēļ dabasim.

77. Voi, bez gondareišonas Dīva taisneigumam, nav cytu pīnōkumu pēc izdareitōs grāku syudzes?

Ir pīnōkums:
1. cik īspējams izlobōt dūtū īļaunōjumu un tyvōkajam nataisneigi izdareitū pōresteibu un
2. pīlītōt napīcīšamūs leidzekļus izasorgōšonai nu krisšonas grākā: pīnōkums lobōt sovu dzeivi.

„Redzi, Kungs, pusi nu sova monta es atdūdu nabogim; un es atdūšu četrkōrteigi, jo kaidam byutu kū nūkrōpis“ (Lk. 19:8). „Redzi, tu esi izdzeidynōts, nagrākoj vairs, lai tev kas ļaunōks nanūteik“ (Jņ. 5:14).

78. Kas jōzyna tim, kas vīnmār nu jauna kreit tymūs pošūs grākūs?

Tim ir jōzyna, ka jūs grāku syudzes ir ļūti aizdūmeigas, un ka jūs dvēseles stōvūklis ir augstōkā mārā beistams.

„Kod naškeistais gors atstōj cylvāku ... jys īt un jam sev leidzi septeņus cytus gorus, kas ir ļaunōki par jū; un tī tur dzeivoj, un tō cylvāka padejōs lītas kļyust ļaunōkas nakai pyrmōs“ (Lk. 11:24—26).

79. Kaidi leidzekli ir jōpīlītōj, lai nu jauna nakrystu grākā?

1. Ir styngri jōpīsatur pi grāksyudzē sajimtim nūrōdejumim,

2. ir ryupeigi jōsasargoj nu izdeveibom uz grāku,

3. ik dīnas jōizmeklej sirdsapziņa,

4. jōbyut ceņteigim lyugšonā, Dīva vōrda klauseišonā un gondareišonas sakramenta un svātōs Eucharistijas pījimšonā kai ari

5. bīži jōpōrdūmōj par četrom pādejom lītōm.

Praktisks padūms. Ikreitūt grākā, tyulen ceņtīs pīīt pi grāku syudzes. Bet nikod tō nador bez ryupeigas sirdsapziņas izmeklēšonas, patīsa žāluma un stypras apsajimšonas lobōtīs kai ari vaļsirdeigas sovu grāku izzeišonas. Tai dorūt, žēlesteibom bogōtais gondareišonas sakraments nikod nabyuis par myužeigōs pazudynōšonas īmesli.

Par atlaidom

80. Ar kaidim leidzeklim Bazneica mums paleidz atsabreivōt nu laiceigom strōpem, kaidas ar grākim asam peļnējuši?

Jei tū dora pīškirūt atlaidas.

81. Kas ir atlaidas?

Atlaidās ir ōrpus grāku syudzes pīškērtō laiceigōs, par grākim peļneitos, strōpes pīdūšona, kura ari pēc grāku pīdūšonas ir jōizcīš voi nyu šymā pasaulī voi pēc nōves škeisteišonas gunī.

82. Kai Bazneica pīdūd par grākim peļneitū strōpi?

Tū jei dora, atleidzynōjūt Dīva taisneigumam par mums ar vērteibom nu naizsmeļamim Kristus un svātūs nūpalnu krōjumim.

Taitod atlaidas īgyun sovu vērteibu un sekmes nu Bazneicas goreigūs bogōteibu krojumim, kuri sastōv nu Kristus un svātūs pōrpiļneigim nūpalnim un gondarejumim. Šī krōjumi ir uzskotami par kūpejū vysu ticeigūs īpašumu, kas uztycāts Bazneicas pōrvaļdeišonai. Tai kai uz SVĀTŪS SADRAUDZEIBAS pamata mes vysi asam vīna mistiskō Kristus kermiņa (organisma) lūcekli, tod vīnu lūcekļu pōrpiļneiba papyldynoj ūtrūs tryukumu. „Tagadejā laikā jyusu pōrpiļneiba lai paleidz jūs tryukumam, un jūs pōrpiļneiba lai aizpylda jyusu tryukumu, lai byutu vīnleidzeiba“ (2. kor. 8:14).

83. Kas vyspōri ir napīcīšams atlaidu īgyušonai?

Ir napīcīšams:
1. byut žēlesteibas stōvūklī, un lai jau byutu atlaisti tī grāki, kuru laiceigōs strōpes atlaisšonai teik dūtas atlaidas un
2. lai byutu ryupeigi izpiļdeiti atlaidu īgyušonai pīsaceitī lobī dorbi.

84. Kas mums ir jōtic atteiceibā uz atlaidom?

Mums jōtic:
1. ka katōļu Bazneicai ir vara pīškērt atlaidas un
2. ka tūs lītōšona ir ļūti dereiga.

85. Nu kō katōļu Bazneica ir sajāmuse varu pīškērt atlaidas?

Tū jei ir sajāmuse nu Kristus, Kurs nav darejis nikaidus izjāmumus, kod saceja: „Kū tu atraiseisi vērs zemes, tys byus atraiseits ari dabasūs“ (Mt. 16:19; 18:18).

Ka Bazneica ir lītōjuse šū pylnvaru vysūs laikūs, tys ir radzams jau nu 2. kor. 2:10.

86. Kam ir tīseibas pīškērt atlaidas?

Šōs tīseibas seviškā veidā pīdar Svātajam Tāvam — pāvestam, kurs, byudams Svātō Pītera pēcnōcējs, ir nu Kristus sajēmis dabasu vaļsteibas atslāgas; tūmār ari veiskupim ir tīseibas pīškērt dalējas atlaidas.

87. Kōpēc mums ir dereigi sajimt atlaidas?

Mums tys ir dereigi: tōpēc ka:
1. atlaidas izdzēš myusu laiceigōs strōpes pōrodu,
2. tōs veicynoj myusu mīru ar Dīvu, aizvītojūt ļūti borgūs senejōs Bazneicas gondarejumus ar vīglōkom dīvbejeibas praksēm,
3. tōs pamūdynoj myusus uz patīsu nūžālu un dzeives lobōšonu, jo bez šim nūsacejumim atlaidas navar byut īgyutas,
4. tōs myusus pamūdynoj uz bīžōku gondareišonas sakramenta un svātōs Eucharistijas pījimšonu, kai ari uz lobu dorbu dareišonu un
5. tōs mīrynōj nūžālōtōjus jūs bailēs par Dīva tīsu.

Apgolvojumi, ka Bazneica ar atlaidom pīdūd pagōtnes un pat nōkūtnes grākus, voi ka atlaidas pōrdūd par NAUDU — ir smogs apvaiņōjums un napatīseiba. Ir gon tīsa, ka pīškirūt atlaidas, Bazneica, sūplōk patīsōs nūžālas nūsacejumim, ir pīsacejuse ari labdareibu žālsirdeibas mērkim, pīmāram: bazneicu un slimneicu ceļšonai utt. Šei prakse, kas poša sevī beja loba un teicama, ar laiku, dīmžāl, ir klivuse par īmesli ļaunprōteigom izdareibom. Tridentas koncils šaidas ļaunprōteibas nūvērse, bet par atlaidom pasaceja, ka tūs lītōšona ticeigim ir ļūti dereiga un ar svātō koncila autoritati tū apstyprynōja (25. sesijā).

88. Voi tys tod nav patīseiba, ka Bazneica myusus atbreivoj nu gondarejuma dorbim?

Nav patīseiba. Tei myusus naatbreivoj nu gondarejuma, uz kaidu mes asam spējeigi, tōpēc ka, jo lelōka ir myusu dedzeiba gondarejumu praksē un mīlesteibā uz Dīvu, jo vairōk mes kļyustam spējeigi sajimt atlaidas. Tōs tikai paleidz mums naspākā izdzēst vysas laiceigōs strōpes šamā dzeivē. Taidā kōrtā bogōteigas atlaidas panōk tū, kū senejūs laikūs veice styngrī gondarejuma lykumi.

89. Kaidas ir atlaidas?

Atlaidas ir divejaidas: 1. pilneigas un 2. dalējas atlaidas. Piļneigōs atlaidas izdzēš vysu par grākim peļneitū laiceigūs strōpu porōdu. Dalējōs, turpretim, izdzēš tikai daļu nu porōda.

90. Kū zeimoj 100 dīnu voi 7 godu atlaidas?

Tys zeimoj, ka personai, kas tōs sajam, teik izdzēsts laiceigūs strōpu pōrods, par kuru senejūs laikūs byutu vajadzējis gondareit 100 dīnu voi 7 godus.

91. Kū zeimoj jubileja?

Jubileja ir pilneigas atlaidas, kaidas Svātais Tāvs pīškir pēc kotrym 25 godini, voi kaidūs ōrkōrtejūs gadejumūs. Jubilejas laikā, lai pavairōtu ticeigajūs grāku nūžālas dedzeibu, prīsterim teik dūta speciala vara prīvatūs sūlejumus atvītōt ar cytim dīvbejeibas dorbim, kai ari specialas pylnvaras grāku pīdūšonas praksē.

92. Voi var byut dabūjamas atlaidas ari dēļ škeisteišonas gunī asūšom dvēselem?

Jā. Vysas tōs atlaidas, par kurom pāvests ir skaidri pasacejis, ka tōs var byut veļteitas škeisteišonas guni asūšom dvēselem.

Praktisks padūms. Augsti vērtēj un cīnej atlaidas. Izmontōj kotru izdeveibu īgyut atlaidas kai dēļ sevis, tai ari dēļ mīrā aizgōjušūs dvēselem.

Šū sakramentu ogrōk sauce par postora svēteibu. Tagad tū sauc par sliminīku sakramentu voi slymus apryupi.

1. Kas ir sliminīku sakraments?

Tys ir sakraments, kurā, prīsteram slymū apsvaidūt (īzīžūt) ar svātū eļļu un lyudzūtīs, slymais īgyun Dīva žēlesteibu dēļ sovas dvēseles un nareti ari dēļ mīsas. Tū ogrōk sauce par pādejū svaideišonu (Extrema Unctio), tōpēc, ka tei ir pādejō nu svātajom īsvaideišonom, kaidas Bazneica pīlītoj.

2. Nu kurīnes mes zynom, ka sliminīku sakramentu ir īstōdejis Kristus Kungs?

Tū mes zynom:
1. nu Svātim Rokstim un
2. nu Bazneicas pastōveigōs mōceibas.

3. Kū Svatī Roksti soka par šū sakramentu?

Apostols sv. Jākubs sovā vēstulē soka: „Jo kaids nu jums slymoj, lai aicynōj Bazneicas prīsterus, lai tī par jū lyudz Dīvu, svaideidami ar eļļu Kunga vōrdā. Un ticeiga lyugsona izglōbs sliminīku, un Kungs jū pīceļs; un jo jys byutu grākōjis, jam tiks pīdūts“ (Jk. 5:14—15).

4. Kōpēc nu šim vōrdim mes sacynōjam, ka sliminīku sakramentu ir īstōdejis Kristus?

Tōpēc, ka īsvaideišonai ar eļļu pošai sevī navar byut sakramentalō spāka grāku pīdūšonai, jo Kristus nabyutu tū tai izkōrtōjis.

5. Kai sliminīku sakraments teik dūts?

Prīsters īsvaida slymōs personas pīri un rūkas ar eļļu, izsokūt vōrdus: „Sovā lelajā žālsirdeibā lai Kungs Dīvs tev paleidz, dōvynojūt ar šū svātū svaideišonu Svātō Gora žēlesteibu, un tevi atbreivōtu nu grākim, lai žēleigi glōb un pīceļ. Amen“.

Jaunajā ritualā ir vairōkas lyugsonas pyrms un pēc īsvaideišonas, kuras prīsters ar klōtasūšim mādz nūskaiteit.

6. Kaidas sekas šys sakraments atstōj dvēselē?

Sliminīku sakraments:
1. pavairōj svātdareitōju žēlesteibu,
2. izdzēš dīniškūs grākus, kai ari tūs nōveigūs, kurus slymais navar vairs izsyudzēt,
3. tys izdzēš ari pīdūtūs grāku atlīkas un
4. styprynōj dvēseli cīsšonōs un kārdynōjumūs, seviški agonijā.

Zam GRĀKU ATLĪKOM teik dūmōtas laiceigōs strōpes, sirds ļaunōs teiksmes, grybas vōjums, kas ir padareitūs grāku sekas un kuras PALĪK ari pēc tam, kod grāki ir bejuši atlaisti.

7. Kaidas sekas sliminīku sakraments atstōj uz mīsu?

Tys bīži atvīglynoj slymōs personas cīsšonas, dažreiz pat izveseļoj, kod tys ir nūdereigs dvēseles pesteišonai.

8. Kas var un kam ir jōpījam slymūs sakraments?

Tū var pījimt kotrys katōļs, kas ir sasnēdzis prōta lītōšonas vacumu un ir slyms.

9. Kai ir jōpījam sliminīku sakraments?

Tys ir jōpījam:
1. asūt žēlesteibas stōvūklī, tōdēļ, jo īspējams vyspyrms ir jōizsyudz grāki, voi mozōkais, jōizdora piļneiga žāluma akts un
2. tys jōpījam ar ticeibu, cereibu un mīlesteibu uz Dīvu kai ari sasamīrynōteibā ar Dīva grybu.

10. Kod ir jōpījam sliminīku sakraments?

Tys ir jōpījam, jo īspējams, kod vēļ asam pi samaņas, pēc tam, kod asam pījāmuši vyssvātokū Sakramentu kai ceļa maizi (Viaticum).

11. Cik bīži var pījimt šū sakramentu?

Tys var byut pījimts kotrā slimeibā, tū var atkōrtōt, jo sliminīks pēc tō sajimšonas beja izaveseļōjis; var ūtrreiz tū sajimt ari tod, jo ilgōku laiku turpynojās tei poša slimeiba un sliminīka stōvūklis ir pasaslyktynōjis; var tū pījimt ari pyrms ķirurgiskos operācijas; tū var sajimt vaci cylvāki, kam spāki ir stypri izseikuši, kai ari bārni, kod ir tymā vacumā, ka saprūt un kod šys sakraments jim var byut dereigs.

12. Voi tys nav naapdūmeigi, kod, baidūtīs nu nōves, kaids niivylcynoj voi atstōj naizdareitu sliminīku sakramenta pījimšonu?

Nūteikti tys ir naapdūmeigi, jo:
1. sliminīku sakraments ir īstōdeits taisni dēļ mīsas veseleibas,
2. ir ļūti īspējami, ka slymais var atspērgt, kod laikā byus pīlītōjis Dīva nūsaceitūs leidzekļus un nav nūvylcynojis leidz taidam stōvūkļam, kod atsaveseļošona nabyutu cytaidi īspējama, kai caur breinumu,
3. ari slimeibā, kod nōve nav nūvēršama, nikō lobōka sliminīks navar vēlētīs, kai laimeigas nōves, dēļ kaidas šys svātais sakraments dūd žēlesteibu.

Radinīki un slymō apkūpēji grākoj, kod napasaryupej, lai slymajam sovlaiceigi tyktu īdaleiti pādejī Sakramenti.
Praktisks padūms. Kod Dīvs sovā žālsirdeibā tevi pīmeklej ar slimeibu, nikaidā ziņā nanūvylcynoj leidz pādejam breižam šō sakramenta pījimšonu, pretejā gadejumā nōve var pōrsteigt, kod nabyus vairs īspējama prīstera goreigō apryuipe.

1. Kam pats Kristus ir pīškeiris prīstereibu?

Jys tū ir pīškeiris sovim apostolim.

2. Voi ar apostolu nōvi izabeidze prīstereiba?

Nā, jo taipat kai Bazneica, ari prīstereiba navarēja beigt pastōvēt ar apostolu nōvi.

3. Kai prīstereiba teik turpynota?

Tei teik turpynota ar prīsteru īsvēti.

4. Kas ir prīsteru īsvēte?

Prīsteru īsvēte ir sakraments, kas tim, kuri tū pījam, pīškir pylnu prīstereibas varu ar specialom žēlesteibom jūs svātūs pīnōkumu pīnōceigai piļdeišonai.

5. Kaidas ir golvonōs prīstereibas pylnvaras voi spējas?

Golvonō pylnvara voi spēja ir maizes un veina pōrmaineišona Kristus Mīsā un Asnī, kaida nūteik Svātō Miša uperī; tod nōk pylnvara voi spēja atlaist grākus un piļdeit cytus ar prīstereibu saisteitūs pīnōkumus.

Pylnvaru voi spēju pōrmaineit maizi un veinu Kristus pīškeire sovai Bazneicai pādejūs vakareņu laikā un pylnvaru atlaist grākus pīškeire pēc sovas augšanceļšonōs.

6. Voi prīsteru īsvētē ir ari radzamōs zeimes, kuras nūrōda naradzamū spēju un žēlesteibu pīškēršonu?

Jā, tōs ir dažaidas: veiskupa rūku uzlikšona un lyugšona, bikera ar veinu un patenas ar maizi pasnēgšona, kai ari īsvētejamō rūku īsvaideišona ar svātū eļļu.

7. Voi nav jau vysi kristīši prīsteri caur kristeibu?

Nā. Taipat kai eistō prīstereiba Vacajā Dereibā nu Aarona, dabeigō montōjuma ceļā, pōrgōja uz nokušom prīsteru paaudzēm, leidzeigi ari Jaunajā Dereibā, prīstereiba nu apostolim, goreigō montōjuma ceļā caur prīsteru īsvēti pōrīt uz ordinētim prīsterim.

8. Kōpēc tod sv. Pīters soka, ka vysi kristīši ir „kēniškeigō prīstereiba“? (1. Pīt. 2:9).

Tōpēc, ka caur kristeibu vysi teik saisteiti ar pīnōkumu īkšeji uperēt Dīvam ticeibas, cereibas un mīlesteibas, kai ari lyugšonas un pošaizlīdzeibas „goreigūs uperus“ (1. Pīt. 2:5).

Nu mynātim sv. Pītera vordim navar sacynōt, ka vysi kristīši byutu eisti PRĪSTERI, taipat kai vysi nav eisti KĒNENI. Ari Vacajā Dereibā Dīvs saceja: „Jyus byusit maņ PRĪSTERISKŌ VAĻSTS“ (Exod. 19:6). Nasaverūt uz tū, jim beja īpaša prīsteru kōrta, kurai vīnai beja tīseibas uperēt uperus.
Sovā skaistajā, 1979. goda Lelōs Catūrdīnes, vēstulē prīsterim, pāvests Jōņs Pōvuls II, atkōrtōdams tradicionālū katōļu Bazneicas mōceibu par prīstereibu, storp cytu uzsver, ka ticeigūs kristeibā sajimtō prīstereiba BYUTEIGI (navys pēc pakōpes) atsaškir nu prīstereibas Sakramentā sajimtōs prīstereibas.

9. Kas var lykumeigi īdaleit prīsteru īsvetes sakramentu?

Tū var dareit vīneigi veiskupi, kuri sovu varu ir īgyvuši īpašā konsekracijā.

Nivīns navar kļyut par prīsteri cytaidi, kai caur prīsteru īsvētes Sakramenta īdaleišonas varu, kas tūir sajēmis nu cyta lykumeigi konsekrāta veiskupa. Tai šōs varas nūdūšona napōrtrauktas seceibas ceļā snādzās leidz apostolu laikim, kod šū veiskupu un prīsteru varu ir pīškeiris pats Kristus, tiklab apostolim, kai jūs pēcnōcējim.

10. Voi civilō vara voi kristīšu draudze navar pīškērt goreigū varu?

Nikaidā ziņā: ni civilō vara, ni kristīšu draudze navar cytim pīškērt goreigū varu, jo pošom tōs nav.

Tōpēc Tridentas koncils izdeve dekretu (23. sesijā), kurs nūsoka, ka vysi tī, kas ir vīneigi tautas aicynōti voi civilōs varas īcalti, stājōs pi dīvkolpōjumu nūturēšonas, kai ari tī, kas poši pōrgaļveigi uzajam (goreidznīku pīnōkumu), taidi nav uzskotami par Bazneicas kolpim, tōpēc, ka ir „zagli un laupeitōji, ... kas naiīt pa durovom“ (Jņ. 10:1, 8).

11. Voi prīsteri var zaudēt sovu īsvēti?

Nā. Jī navar zaudēt prīstera īsvēti, taipat kai sovu kristeibu, tōpēc ka obi šī sakramenti īspīž dvēselē naizdzēšamu zeimi.

Tōpēc prīsters voi veiskups navar zaudēt sajimtū varu pōrmaineit maizi un veinu Kristus Mīsā un Asnī, kai ari uperēt svātū Miša uperi, īdaleit īstyprynōšonu, sliminīku sakramentu, prīsteru īsvēti, bet vara atlaist grākus gondareišonas sakramentā var byut atjimta nu jim, tōpēc, ka šei vara ir atkareiga nu JURISDIKCIJAS, tys ir, nu augstōkās prīkšnīceibas autoritates. Tōpēc šō īmesļa dēļ, grāku bazneicas chismatiki — prīsteri un veiskupi — kai ari vysi tī, kas kaidreiz ir atkrytusi nu katōļu Bazneicas — patur īsvētes un konsekracijas varu, kuru pyrmōtneji ir sajāmuši nu katōļu Bazneicas, bet vysi cyti varas veidi, kas ir atkareigi nu apostoliskōs syuteibas un pait nu Bazneicas golvas — ir izabeiguši reizē ar jūs atsadaleišonu nu Bazneicas.

12. Voi bez prīstera un veiskupa ir vēļ kaidas cytas kōrtas voi svēteibas?

Jā, ir vēļ sagatavōšonas pakōpes uz prīstereibu.

13. Kaidas ir tōs pakōpes?

1. Tōs ir četras zamōkōs svēteibas, kuras tūs sajēmējim dūd zynomas kvalifikacijas dažaidūs, ar liturgiskim kolpōjumim saisteitajūs, pīnōkumūs.
2. Subdiakona svēteiba, kas dūd tīseibas pīpaleidzēt pi oltōra kolpōjumim, 3. diakona svēteibas, kas dūd tīseibas teišam pīpaleigam prīstera kolpōjumūs pi oltora. Diakonam ir tīseibas ari kristeit, saceit mōceibas un daleit svātū Komuniju.

Tagad pēc jaunō rituala zamōkom svēteibom nav nikaidas seviškas nūzeimes. Diakona pinōkumim ir paradzāta specialā pastōveigūs diakonu kōrta. Svātū Ko-muniju izdola pat sīvītes.

14. Kas var stōtīs goreidznīku kōrtā?

Tu var dareit ikkotrys, kū Dīvs uz tu aicynoj, un Bazneica tū (aicynōjumu) atzeist un aplīcynoj.

Jo kaidu materiālus aprēkinu dēļ vacōki spistu stōtīs goreigā kōrtā, ļūti grākōtu un byutu atbiļdeigi par ļaundabeigom sekom, kaidas ar tū saistōs. Pādejūs (II Vatikana pēckoncila) godus gon ir vārojama Iela aicynōjumu krize. Nu ūtras puses sōc golvu ceļt kaida leidz šam napīdzeivōta parōdeiba, prūti: sīvites par kotru cenu grib īsalauzt prīstereibā.

15. Kas ticeigajim jōdora, lai dabōtu lobus un svātus prīsterus?

Jim bīži un sirsneigi ir jōsalyudz, lai Dīvs dūtu svātus aicynōjumus, jōmīļoj Bazneica un prīstereiba, un ar sovu dzeives veidu jōdora sevi cīneigus taidas žēlesteibas, par kaidu ir lobi, svāti prīsteri Kristus Bazneicā. Nu lobom, svātom giminem nōk krītni piļsōni vaļstei un lobi prīsteri Bazneicai.

Praktisks padūms. Vīnmār respektej prīsterus, jo jī ir Dīva pōrstōvi un Jō svātūs nūslāpumu izdaleitōji. Nasaļaunoj, kod gadeitūs pamaneit kaidas jūs ciļvēceigōs klaidas un vōjumus. Taidūs gadejumūs atcerīs dīviškō Pesteitōja vōrdus, kurs soka: „Vysu, kū jī jums soka, īvārojiit un dorot, bet pēc jūs dorbim nadorot“ (Mt. 23:3).

1. Kas īstōdeja lauleibu?

Lauleibu īstōdeja pats Dīvs, kod paradizē Odumam deve dzeives draudzini Īvu, lai jī obeji dzeivōtu dīvbejeigu dzeivi, uzticeigā un naškiramā mīlesteibā.

2. Voi lauleiba vīnmār beja respektēta saskaņā ar sovu pyrmōtnejū īstōdejumu?

Nā. Kod caur grāku vyss ciļvēces dzymums atkryta nu Dīva, lauleibas leigums natyka vairs tik svāti īturāts, koleidz naatnōce dīviškais Pesteitōjs, kurs na tikai lauleibai deve pyrmōtnejō dīviškō īstōdejuma svoru, bet vēļ paaugstynōja tū leidz sakramenta gūdam.

3. Kai Kristus atjaunōja lauleibu pēc pyrmōtnejō īstōdejuma?

Jys otkon nūsaceja, ka lauleibai jōbyut storp vīnu veirīti un vīnu sīvīti, tai jōbyut naškiramai, koleidz vīnu nu tim pajims nōve.

Uz žeidu ībyldumu, ka Moizešs asūt atļōvis atstāt sīvu, Jys tim saceja: „Jyusu cītsirdeibas dēļ Moizešs atļōve jums atstāt sovas sīvas, bet nu sōkuma tys tai nabeja. Bet Es jums soku: kas sovu sīvu atstōj un precej cytu, tys pōrkōp lauleibu; un kas škērtu precej, tys pōrkōp lauleibu“ (Mt. 19:8—9; ari Lk. 16:18; Mk. 10: 11—12).

4. Voi lauleibas saiškys nikod navar byut atraiseits?

Goreigō prīkšnīceiba, svoreigu īmesļu dēļ, gon var atļaut, lai veirs un sīva dzeivōtu škērti vīns nu ūtra. Tod tūmār jī turpynoj byut laulōti, un nivīns nu tim navar nūslēgt lykumeigu lauleibu, koleidz dzeiva ir ūtrō puse.

„Bet laulōtim es pavēlēju, na es, bet Kungs, sīva nu veira lai nasaškir. Un jo tei škeirusēs, tod tai jōpalīk napracātai voi jāizleigst ar veiru. Ari veirs lai sīvu naatstōj“ (1. kor. 7:10—11).

5. Kai var zynōt, ka lauleiba ir sakraments?

1. Sv. Pōvuls tai mōca, saukdams lauleibu par „lelu sakramentu“ (Ef. 5:32),

2. tai par vysim laikim ir ticējuse un mōcejuse Bazneica. Tys ir radzams na tikai nu Bazneicas tāvu mōceibas, bet ari nu tō, ka sektas, kas pyrmajūs godu symtūs ir atsadalejušas nu katōļu Bazneicas, ir paturējušas katōļu mōceibu par lauleibu.

Sv. Pōvuls mōca, ka veiram un sīvai jōbyut tai sovstarpeji vīnotim, kai Kristus ir vīnōts ar sovu Bazneicu. Kai Kristus vīnōteiba ar Bazneicu ir PŌRDABYSKA UN ŽĒLESTEIBOM BOGŌTA, taipat ari lauleiba ir radzama zeime, ar kuru saistōs naradzama žēlesteiba un tōpēc ir sakraments.

6. Kas tod eisti ir lauleiba Kristus Bazneicā?

Lauleiba ir sakraments, ar kuru divi napracātas personas, veirīts un sīvīte, sasalauloj un sajam nu Dīva žēlesteibu sova stōvūkļa pīnōkumu piļdeišonai un sovstarpejai uzticeibai leidz nōvei.

7. Kai šys sakraments teik īdaleits?

Leigavaiņs un leigova sova prāvesta prīškā un Dīvu līcinīku klōtbyutnē deklarej, ka jī vīns ūtru jam par sīvu un veiru, pēc kō prīsters svētej jūs vīnoteibu.

Cyts prīsters var laulōt vīneigi ar laulojamūs prāvesta voi veiskupa atļōvi.

8. Kaidi ir laulōtūs personu pīnōkumi?

1. Tim jōjam sev par paraugu Kristus un Bazneicas mīlesteiba un jōdzeivoj sovstarpejā mīrā un lauleibas uzticeibā, koleidz nōve jūs izškērs,

2. tai jōdzeivōj, ka byutu par īprīcynōjumu vīns ūtram,

3. obejim jōsaryupej audzynōt bārnus dīvbejeibā, un jōsorgōj tūs nu cylvākim, kas varātu apdraudēt jūs navaineibu un myužeigū pesteišonu,

4. veira pīnōkums ir laipni izaturēt pret sīvu, tū pacīst un sorgōt; sīvas pīnōkums ir paklauseit veiram vysōs taisneigōs un krītnōs lītōs, kai ari ryupeigi vadeit mōjsaimnīceibu (Verīs: Ebr. 13:4; Ef. 5:24—29).

9. Kas jōapdūmoj laulōtim, kod tī teik kārdynoti lauzt lauleibas uzticeibu?

Tim jōzyna:
1. ka pōrkōpūt lauleibu, tī lauž svineigu leigumu, kaidu tī nūslēdze Dīva un Bazneicas prīškā,
2. ka tī saraun ļūti svātas saisteibas, kaidas, saskaņā ar Dīva izkōrtōjumu, vīnoj un satur kūpā ciļvēceigū sabīdreibu,
3. tī izjauc mīru sātā, traucēj lobu bārnu audzynōšonu un izpūsta laimi vysā saimē un
4. tī uzstōda sevi brīsmem krist nagūdā un pūstā, dažaida veida grākūs un natykumūs, kai ari sajemt sev borgu strōpi un beidzūt piļneigu atmesšonu nu poša Dīva.

Lauleibas pōrkōpējs sakrūpļoj pats sovu dvēseli, sagatavoj pats sev kaunu un nagūdu, un jō nagūds natiks izdzāsts“ (Prov. 6:32—33). Vacajā Dereibā, saskaņā ar Dīva pavēli, lauleibas pōrkōpējus sūāeja ar nōvi un pyrmātnejā Bazneicā tim tyka uzlykts daudz godu publisks gondarejums, taipat kai slapkovom.

10. Kas jōpatur prōtā tim, kas taisōs stōtīs lauleibā?

1. Lai vīglprōteigi un bez nūpītnom pōrdūmom nasaista sevi ar sūlejumu slēgt lauleibu,

2. tim jōbyut pīnōceigi sagatavōtim un breivim nu kanoniskim šķērslim,

3. sadarynōšonas laikā jōdzeivōj navaineigi un nav jōdūmōj, ka tymā laikā jim jau byutu atļauta dzymumsadzeives breiveiba,

4. tim ar teiru un svātu nūdūmu ir jōsastōj lauleibā un

5. pyrms lauleibas tim ir jōizdora loba grāku syudze un cīneigi jōpījam svātō Komunija.

„Mes asam svātūs bārni, un mums nav breivi vīnōtīs leidzeigi pogōnim, kuri napazeist Dīva“ (Tob.8:5). Skaists ir Tobija leigovas Saras pīmārs, kura varēja pasaceit Dīvam: „Tu zyni, Kungs, ka es nikod naasmu kōrōjuse pēc veirīša un paturēju teiru sovu dvēseli nu mīsas kōres. Nikod es napīsavīnōju tim, kas spēlējās, un napīsadaleju pi tim, kas vīglprōteigi dzeivōj. Es pīkrytu jimt veiru ar gūdbejeibu pret Tevi, navys sovas īkōres dēļ“ (Tob. 3:16—18).

11. Kaidus ir jōuzskota par vīglprōteigi reikōjamīs lauleibas gadejumūs?

Pi taidim ir pīskaitami:
1. vysi tī, kas napasapyulej vyspyrms grīztīs pi Dīva, nasarēkinoj ar Jō grybu un sovu dzymdynōtōju pōrsorgōjumim un nadūmōj par sovas dvēseles pesteišonu (Verīs: Prov. 19:14),
2. tī, kas sovā izvēlē pīgrīž mozōku vēreibu religijai un tykumam nakai laiceigom prīkšrūceibom, savteigim aprēkinim utt. un
3. tī, kas vyspyrms naapsver, voi byus spējeigi piļdeit svoreigus laulotūs kōrtas pīnōkumus.

Veiram jōbyut spējeigam uzturēt sīvu un bārnus. Jys nadreikst byut breivdūmōtōjs, bez augstōku principu cylvāks, azartspēļu pīkūpējs, dzārōjs, lōstu lītōtojs utt. Sīvai jōbyut breivai nu tukšeibas, greznuma mīļōšonas un untumim; tai jābyut, dīvbejeigai, kautrai, strōdeigai un taupeigai. Obim jōprūt byut pacīteigim, lobim so-vas ticeibas pazinējim un spējeigim dūt sovim bārnim kristeigū audzynōšonu.
Šaida veida praktiskas pīzeimes ir losomas vacajūs katekismūs. Aktuālās tōs ir ari šudiņ, lai gon jaunajōs un modernajōs katekismūs taidas nav vairs losomas.

12. Voi sadarynōtim ir jōpylda dūtais sūlejums stōtīs lauleibā?

Jā, tys ir jōpylda, izjamūt gadejumu, kod obejas puses breivprōteigi nu tō atsasoka, voi ari vīnai nu tom, kaida svoreiga īmesļa dēļ, ir tīseibas atsasaceit.

13. Kaidu grāku padora tys, kas lauleibas sakramentu pījam ar nasvātim nūlyukim voi byudami nōveiga grāka stōvūklī?

Taidi padora svātzadzeibas grāku, taitod dora sevi par Dīva žēlesteibas un svēteibu nacīneigim.

14. Kaidi ir lauleibas šķēršļi?

Lauleibas šķēršļi ir divejaidi: taidi, kas lauleibu dora naatļautu un taidi, kas lauleibu dora naasūšu.

Lai nūskaidrōtu voi nav kaidu šķēršļu lauleibas nūslēgšonai, ir īteicams leigavaiņam un leigovai izdareit vaļsirdeigu grāku syudzi nu vysas dzeives. Tam nūlyukam bazneicōs teik dareitas publiskas saukšonas. Un kotram, kas zynōtu kaidus šķēršļus, ir sirdsapziņas pīnōkums ziņot par tim prāvestam.

15. Voi nu lauleibas šķērslim nikod navar byut atbreivōti?

Jo ir pamatōti īmesli, Bazneica nu tim var atbreivōt, bet na nu vysim. Par tū īinteresātom pusēm ir jōsasazynōj ar prāvestu.

16. Kas jōdumoj par jauktom lauleibom, tys ir, taidom, kod katōļs nūslādz lauleibu ar nakatōli?

Bazneica vīnmār ir bejuse pret taidom lauleibom, parosti ir izaturējuse nūraidūši un tikai izjāmuma gadejumūs davuse atļōvi. Tai tys beja ogrōk.

17. Kōpēc Bazneica ir izaturējuse nūraidūši pret jauktom lauleibom?

1. Tōpēc, ka katōļticeigō puse ir padūta lelōm brīsmem pazaudēt ticeibu voi kļyut vīnaļdzeigai ticeibas pīnōkumūs.

2. tōpēc, ka bārnu audzynōšona jauktajōs lauleibōs parosti ir napīteikūša un nareti pat naispējama,

3. tōpēc, ka nakatōļu puse parosti naatzeist, ka lauleiba ir sakraments un ka tei ir naškirama. Tai saskaņā ar jō voi jōs uzskotim var škērtīs un stōtīs jaunā lauleibā, kas katōļu pusei nav atļauts un

4. tōpēc, ka tō poša īmesļa dēļ taida lauleiba navar byut par symbolu cīšai, naškiramai Kristus vīnoteibai ar Jō Bazneicu, pa tū laiku, kod kotrai katōļu lauleibai par taidu symbolu ir jōbyut un beidzūt,

5. tōpēc, ka laulōtūs sadzeives laime, pōri vysam, ir atkareiga nu vīnoteibas ticeibas lītōs.

18. Kaidūs gadejumūs Bazneica atļaun jauktōs lauleibas?

1. Ka katōļticeigajai pušei teik atļauts pīsaturēt pi sovas ticeibas,

2. ka jys voi jei nūpītni ceņssīs pōrlīcynōt nakatōļu pusi par katōļu ticeibas patīseigumu un

3. ka vysi bārni tiks audzynōti katōļu ticeibā.

19. Voi Bazneicai ir tīseibas pīpraseit šaidus nūteikumus?

Nūteikti ir. Cytaidi tei byutu voi nyu vīnaļdzeiga par sovu bārnu myužeigū pazusšonu voi nūlīgtu, ka tikai jei ir uz patīsu pesteišonu vadūšō Bazneica.

20. Voi nikod navar byut atļauts katōļticeigai pusei stōtīs jauktā lauleibā bez garantijas, ka bārni tiks audzynōti katōļticeibā?

Nikod, jo taida lauleiba byutu nōveigs grāks pret katōļu Bazneicu un pret taidā lauleibā dzymušūs bārnu goreigū labklōjeibu, tōpēc Bazneica nikaidā ziņā navar tū atļaut.

Dzymdyndtoji, kas pīkreit šaidai sova bārna lauleibai, dora sevi par vaineigim tymā pošā grākā, kaidu dora jūs bārns un par sevi savalk borgu atbiļdeibu Dīva prīškā.
Praktisks padūms. Izvēlējāt sev dzeives kōrtu, pōri vysam, ir jōsagrīž pi Dīva un jōīvāroj savas dvēseles pesteišona. Jo kaids pēc nūpītnom pōrdūmōm atzeist, ka jam jōsastōj lauleibā, taidam ryuipeiigi ir jōsasagatavoj uz tū lyudzūtīs, dorūt lobus dorbus un, seviški, izdorūt lobu grāku syudzi nu vysas dzeives, un nav jōjam paraugs nu tim, kas ar grākim un natykumim uzjam Dīva lostu par sevi.

1. Kū raes saprōtam zam vōrda „sakramentalijas“?

1. Sakramentalijas ir vysas tōs lītas, kuras Bazneica pasvētej voi konsekrej dēļ liturgiskim kolpōjumim voi myusu pošu dīvbejeigai lītōšonai, kai pīmāram: svēteits yudiņs, eļļa, sōļs, maize, veins, paļmas, oltors, bikers utt.

2. pi sakramentalijom pīdar ari Bazneicas lītōtī eksorcismi, svēteibas un konsekracijas.

2. Kōpēc šaidas lītas sauc par sakramentalijom?

Tai tōs sauc tōpēc, ka tōs ir leidzeigas sakramentim, lai gon byuteigi atsaškir nu tim.

3. Kaida ir atškireiba storp sakramentalijom un sakramentim?

Atškireiba ir taida:
1. sakramentus ir īstōdejis Dīvs, un tī īsadorboj ar Dīva tim pīškērtū īdarbi; sakramentalijas turpretim ir īstōdejuse Bazneica, un tōs īsadorboj caur Bazneicas lyugšonu un svēteibu,
2. sakramentu īdarbeiba ir namaļdeiga, jo tikai mes poši nalīkam tūs īdarbei ceļā šķēršļus; bet sakramentaliju īdarbeiba, golvonā kōrtā, ir atkareiga nu personas, kas tōs lītōj, dīvbejeigō nūdūma;
3. sakramenta īdarbeiba ir tyuleiteja īkšeja svātynošona, pa tū laiku, kod sakramentalijas, pīškirūt pakōrtōtas žēlesteibas, vīneigi voda uz īkšejū svātynōšonu, kai ari sorgōj nu laiceigō ļaunuma un
4. sakramenti vyspōri ir napīcīšami un Dīva pavālāti; sakramentalijas turpretim ir vīneigi Bazneicas īteiktas.

4. Kōpēc konsekrej un svētej prīkšmatus, kurus lītoj liturgiskajūs kolpōjumūs?

Bazneica tai dora:
1. lai tōs lītas pasvēteitu un veļteitu specialai lītōšonai dīvkolpōjumūs un
2. lai tōs dareitu cīneigas un mums nūdereigas.

„Jo kotra Dīva radeiba ir loba, ... kas Dīva vōrdā un lyugšonā teik svēteita“ (1. Tim. 4:4—5). Pat Vacajā Dereibā oltors un uperī lītōtī trauki tyka apslacynōti ar yudini un īsvaideiti ar eļļu, kai tū beja pavēlējis Dīvs (Lev. 8:11).

5. Kōpēc Bazneica svētej ari maizi, veinu, teiruma labeibu un leidzeigas lītas?

Bazneica tōs svētej:
1. pēc Jezus Kristus parauga, Kurs ari svēteja maizi un zivis (Lk. 9:16);
2. lai „tim, kas mīļōj Dīvu, vyss nōk par lobu“ (Rom. 8:28) un
3. taipat kai Oduma grāka dēļ Dīva lōsts nōce par vysim zemes radejumim (Gen. 3:17; Rom. 8: 20—22), tai lai ari Jō svēteiba nōktu pōri vysam.

Nu myusu šīlupeļa leidz kopa molai Bazneica napōrtraukti rāda sovu mīlesteibu un ryupes par mums: jei lyudzās par mums, mīrynōj myusus, paleidz mums, svētej myusus, pat par pādejōs myusu atdusas vītu — kopsātu un kopu — jei nas sovu svēteību.

6. Kōpēc mums seviški dīvbejeigi jōlītōj sakramentalijas?

Tōpēc, ka caur tom mes pīsadolom vysas Bazneicas lyugšonōs un svēteibōs, kuras (Bazneicas vōrdā) prīsters konsekrej un svētej.

Vacajā Dereibā augstā cīņā beja patriarchu svēteiba, bet daudz augstōk ir jōvērtej Bazneicas svēteiba, kurai Kristus uzticēja naizsmeļamus žēlesteibu un pesteišonas leidzekļus.

7. Voi tod Bazneicas lyugšonai pīmit sevišks sekmeigums?

Jā. Bazneicai taids sekmeigums pīmit:
1. tōpēc, ka Jei ir Kristus Mīsa (organisms), Jō Gora atdzeivynōta un vadeita;
2. tōpēc, ka jōs lyugšona vīnmār ir vīnōta ar Jezus un Jō svātūs lyugšonu.

8. Par kū Bazneica seviški lyudzās, kod konsekrej voi svētej?

Jei lyudzās par Dīva strōpes nūvērsšonu nu mums un par myusu pasorgōšonu nu ļaunō gora, jei lyudzās par mīru, svēteibu, dvēseles un mīsas labklōjeibu utt.

9. Kai mums ir jōlītoj svēteitais yudiņs?

Dīvbejeigais kristīts apslacynoj sevi ar svēteitu yudini na tikai, kod īnōk Bazneica voi izīt nu tōs, bet ari tū dora sovā sātā, kod reitūs ceļās voi vokorūs ejūt gulēt, voi izejūt nu mōjom voi atsagrīžūt tamōs un daudzūs cytūs gadejumūs; t.vmā pošā laikā jys lyudz nu Dīva, caur Jezus Kristus Asni, lai arvīn vairōk tyktu atteireits un pasorgōts nu vysaidom dvēseles un mīsas brīsmem.

10. Kōpēc tautu madz apslacynōt ar sveteitu yudini pyrms Miša?

Tōpēc, ka mums jōbyut teirim un svātim, kod īsarūnam Dīva klōtbyutnē.

Praktisks padūms. Sorgōjīs byut vīnaļdzeigs pret Bazneicas lyugšonom un svēteibom; turpretim respektej un cīnej tōs un lītōj vysas Bazneicais pasvēteitōs lītas, seviški svēteitū yudini.