St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

VI Kristus Bazneica pēc II Vatikana koncila

58. Bazneica un myusdinu tragedija

Kaids katōļu Bazneicas vēstures autors (Edw. Day, C.SS.R.) barbarisma triumfu, kaids izapaude napōrradzamajā sakrūpļōtūs kermiņu daudzumā un sagrautus ceļtņu kaudzēs, kaidas pēc sevis ir atstōjuši divi drausmeigī pasauļa kari — vad sakarā na tikai ar tū, ka slikti ir funkcionējis bravureigais progresa, liberalismā un modernōs civilizacijōs pasauļs, bet ari ar tū, ka Kristus lobōs vēsts raugs naasūt bejis pōrjēmis cylvāku prōtus un sirdis un, ka Evangelija sludynōšonas nasekmeigums nu Bazneicas puses ir nūdevis pasauli izmysuma un bezticeibas varā un tū igryudis divejūs glōbalūs karūs. Bazneica gon, pēc sovas byuteibas, ir ūtra radeišona, kas caur kristeibu īceļ ciļvēci jaunā, dīviškeigā un nabeidzamā dzeivē. Bet, pēc autora dūmōm, Bazneica šū sovu pōrdabyskū funkciju it kai nabyutu prōtuse pīnōceigi izpiļdeit. Bazneica asūt klivuse leidzeiga klubam, kurā asūt bejis sovs prezidents — pāvests, sovi īredni: veiskupi, prīsteri, mūki un mukines un kluba bīdri — laiceigī. Bet šymā klubā naasūt bejis dzeivajam organismam pīnōceigōs jaudas. Pasauļa varonī, varas nesēji, zynōjuši, ka par jūs izdareibom nikaida seviška reakcija nu kristīšu puses naasūt sagaidama, jo kristīteiba naasūt uzskotama par cylvāku un tautu dzeives ceļu... Šaidā autora koncepcijā ir sova daļa patīseibas. Bet ka, baigajā myusdinu tragedijā, Katōļu Bazneica byutu seviški vainojama, par tū gon varātu padiskutēt.

59. Myusdīnu tragedija un II Vatikana koncils.

Mynātais autors tōļōk aprōda, ka Vatikana koncils un ar tū saisteitōs pōrmaiņas katōļu Bazneicā bejuse Svātō Gora īdvāsmōtō pīpyule īvest Bazneicu nu jauna ciļvēceigūs nūtykumu gultnē. Koncila tāvi asūt uzsvāruši, ka Bazneica nav ticeigūs klubs, bet gon jūs audzynōtōjas mōtes klēps, kas dūd jim dzeiveibu kai šamā, tai viņā saulē. Svātais Mišs gon ir upers, bet ari saimes mīlasts, kurā draugi pīsadola, lai uzturātu sovu kristeigū dzeivi, baudūt lobu bareibu (Eucharistijā) un lobu sarunu (Dīva vōrda un Svātūs Roktsu laseišonā). Šaids jaunynōjums Miša svinēšonā radeišūt lelōku vīnoteibu — tai autors soka. Bazneica aicynōjūt ari dziļōk un ar lelōku gūdbejeibu pēteit Svātūs Rokstus, kai tū sovā laikā asūt darejuši Luters, Cvinglijs, Kalvins un cyti. Tai pībylst autors. Lai tū atvīglotu, tykuse īvadeita vītejō (mōtes) volūda, lai kotrys sovā volūdā dzērdātu,kū Dīvs jam soka. Tōļok autors pīzeimej, ka II Vatikana koncils nūjaucis oltorus un tūs aizvītoja ar goldim, kai tū darēja 16. godu symtā reformatori, lai gon na tō poša īmesļa dēļ. Tōļōk II Vatikana koncils, nanūlīdzūt prīsteru specifiskū funkciju maizes un veina pōrvērsšonā Kristus Mīsā un Asnī, nu jauna asūt apstyprynōjis kristīšu kristeibā īgyutū prīstereibu, jo ari laiceigī salīkūt sovu uperi, kuru mīlasta dimensijōs voda un dora klōtasušais, nu jūs vyda, izradzātais pōrstōvs, kurs ir pījēmis prīstereibas sakramentu. Tōpēc jys (kai mīlasta vadeitōjs) upera laikā stōv ar vaigu pret tautu. Saidas ticeigūs kūpejos leidzdaleibas pastreipōšonai ir īvasta ari maizes un veina pīnesšona. Taidā pošā nūlyukā ir dūmōta ari tautas muzykas un laiceigūs instrumentu pīlītōšona Mišā, prūti, lai pamudynōtu cylvākus uz aktivōku pīsadaleišonu sv. Mišā un izcaltu sovstarpejōs klōtīnes apziņu. Tam dūmōta ari rūku pasnēgšona pyrms Komūnijas. Ari draudžu padūmu īvesšonu autors vad sakarā ar 16. godu symta reformatoru ideju. Ar tū ir grybāts pasaceit, ka Bazneica ir kas vairōk nakai pāvests, veiskupi un prīsteri — tei ir Dīva tauta. Tai autors pībylst. Kai pozitīvu parōdeibu autors min ari tū, ka tagad katōli kūpā ar protestantim pētej Svātūs Rokstus, sprīž par Eucharistiju un par pāvesta vītu kristeigajā Bazneicā. Ari religiskōs breiveibas koncepcijā autors saredz atsavēršonu atpakaļ uz 16. godu symta reformatorim. Respektejūt cylvāku sirdsapziņu, Bazneica, koncila gorā, asūt samozynōjuse gavēņus, atstōjūt kotram individam īspēju izavēlēt sev pošaizlīdzeibas veidu, kai ari ik kotram atstōj personeigū atbiļdeibu par sovas dzeives stila veidōšonu. Ari ogrōkais grāku vaidēšonas sakraments asūt ticis padareits sabīdryskōks sovā dobā (more communal in its nature). Jauktajōs lauleibōs tagad vīneigi katōļticeigajai pusei ir jōsaryupej par bārnu audzynōšonu katōļu Bazneicas gorā. Meklejūt sasaprasšonu ar progresa, liberalismā un modernōs civilizacijōs strovojumim, Bazneica asūt sašaurynōjuse plaisu storp zynōtni un religiju. Šamā sakareibā atzineigi teik mynāta ari modernō psichologija un tōs pīlītōšona kai Evangelija (Good News) izplateišonā, tai ari ciļvēceigōs  dobās briduma pīpiļdejumā.

īsaklausūt mynātajūs autora atzynumus un izlosūt ar tim saisteitōs vītais II Vatiikana koncila dokumentūs, kai ari vārojūt tū, kais šudiņ nūteik myuisu Bazneicā, ataust arvīn dziļōka pōrlīceiba, ka
pyrmkōrt: na vysis ir tai dūmōts nu koncila tāvu puses, kai tū skaidrōj autors un
ūtrkōrt: myusdinu daudzveideigūs juku un pōrsteidzeigu izdareibu mudžeklī, ar kaidim ir pībleivāta myuisdinu Bazneicas dzeive, kas nu slīdem izsyt daudzus ticeilgūs — ir izmonomi teišam ļaundabeigi un agresīvi spāki, kas, atsasaulkdami uz II Vatikana koncilu, naatlaideigi ceņšōs uzpīst ticeigūs kūpumam sovas personeigās idejas, kurom ļūti moz kas ir kūpejs ar Kristus un Jō Bazneicas mōceibu, kura turpretim nas sev leidzi lelus draudus na tiikai atseviškom dvēselem, bet ari plašom apryndom katōļticeigūs lelajā saimē.

60. Kristīteiba jau tagad asūt minoritāte

Dīzgon atzineigi izasacejis par Bazneicā nūtykušom pōrmaiņom, mynatais autors konstatej, ka rītumūs kristīteiba asūt klivuse minoritāte, jo tur voldūt pogōniskō filosofija (The pagan philosophy of „You only go around once in this life ... “ predominates), kū varātu izsaceit ar vōrdim: izmontoj sev par lobu vīneigi šūdiņdīnu, jo pēc šōs dzeives nikō vairs nav. Naasūt nikaidas jāgas ryupētīs par kaidom tur augstōkom vērteibom, par aizkopa dzeivi ar tōs dabasim un elni, jo nikō tam leidzeiga naasūt. Ar šaidu mentalitāti cylvāki kristīteibai ir zuduši. Pi kam autors pībylst, ka tyvōkajos godu desmitēs myusu zaudējumi byušūt lelōki. Kai mīrynōjumu sev un cytim jys pasoka, ka tys Bazneicai gon naasūt nikas jauns. Nasaverūt uz vysom sovom naveiksmem, Bazneica ir bejuse ritumu civilizacijōs mōte. Kristus, Dīvs-Cylvāks ir gon mīrynōjums cylvāka dobai, bet reizē Jys ir ari pīdauzeibas akmiņs, uz kura mes pakreitam. Tai tys bejis Jō laiceigōs  dzeives dīnos, tai tys ir ari šudiņ un vīnmār. Cylvāki atstōjūt Bazneicu, taipat, kai atstōja Jū. Tys tai ir tōpēc, ka šī cylvāki pa laikam ir par daudz ciļvēceigi, un par moz dīviški. Pēc augšā mynātō, samārā optimistiskā, Bazneicā nūtykušūs pōrmaiņu pōrskota, gribējōs sagaideit atzynumu, ka, pasateicūt nūtykušom pōrmaiņom, ir cereibas, ka stōvūklis lobosīs, un ka lobāšonōs pazeimes varātu byut saradzamas jau pošreiz, šymūs pēc koncila godūs. Autors turpre-tim, uzskaitejis nūtykušōs pōrmaiņas, runoj par vēļ lelōkim zaudējumim tyvōkajūs godu dasmytūs. Kōpēc?

61. Dažaidi Bazneicā izdareitūs pōrmaiņu vērtējumi

Pēc Dīviškō Pesteitōja vōrdim, par kūka vērteibu voi mozvērteibu licynoj augli, kaidus kūks dūd. (Sal, Lk. 6:44.) Daži, seviški moderni un liberali nūskaņāti katōli, slavej nūtykušōs pōrmaiņas un pīlītōj vysus leidzekļus, lai tōs dareitu vēļ radikalōkas. Cyti, turpretim, ar bažom vāroj, ka Bazneicā šudiņ nūteik naz kas taids, par kū jī naatrūn par īspējamu jyusmōt. Ir dažas pēc koncila godu parōdeibas myusu Bazneicā, kuras pyrms koncila laikūs nūteikti byutu bejušas uzskateitas kai negatīvas parōdeibas. Lai par tū runoj daži fakti, prūti:

1. Pōri par 10 000 prīsteru ir atstōjuši prīstereibu.

2. Ap 35 000 mūkiņu atstōjušas sovus klūsterus. Mūkiņu skaits 10 godu laikā (1966 — 1976) ir sasamozynōjis par 50 000.

3. 25 % nu Amerikas goreigim seminarim ir slāgti un par 64 % ir sasamozynōjis kandidātu skaits uz prīstereibu. Na cytaidi tys ir ari cytōs zemēs (atskaitūt Pūliju).

4. Bazneicas apmaklōtoju skaits svātdīnēs nu 71 % 1963. godā ir nūsleidējis uz 50 % 1975. godā.

5. Ir radikali sasamozynōjis konversiju (pōrīšonu katōļticeibā) skaits.

6. Napīradzāti baigas patvaleibas nūteik svātā Miša svinēšonā un cytos, ar liturģiju saisteitajōs, svātajōs izdareibōs.

7. Pāvesti: Pijs XI un Pijs XII sovā laikā atklōti nūsūdeja ateismu, šudiņ ir prīsteri, kas poši bolsoj par ateismu un cylvākus uz tū skūbynoj. It kai jī nazynōtu, ka ateisms nas sev leidzi jau pošas cylvāka byuteibas iznycynōšonu, un ka tys ir satana naids vārsts pret Kristu, kai tū drūšsirdeigi ir atmaskōjuši pāvesti Pijs XI un Pijs XII un jō pēc koncila laiku prīsteri atrūn par sovam aicynōjumam pīdīneigu stōtīs ateisma aģitatoru ryndōs — par šaidu parōdeibu var tikai šausmās nūdrebēt un lyugtīs, lai Dīvs myusim ir žēleigs.
8. Pi daudzim ticeigajim (pat prīsterim) šudiņ ir zuduse grāka apziņa: grāks nareti teik uzskateits par atļautu, pat teik attaisnōts kai cylvāka personeibai pīdīneiga līta.

Taidas byutu dažas nu pēc koncila nadaudzejūs godu sovaidom parōdeibom. Tūs uzskaiti varātu dareit daudz garōku. Bet ari šī nadaudzejī pīmāri pīteikūši līcynoj, ka sv. Pītera Laiva (Kristus Bazneica), peļd Ielai apjukumu un naskaidreibu tymsai cauri un ka kotra ticeigō pīnōkums ir lyugtīs par šōs Laivas vadeitōju, Kristus Vītnīku vērs zemes — Pāvestu un klauseit jō bolsam, jo tikai taidā ceļā mes varam nūsaturēt šamā Laivā. Šudiņ, turpretim, ir daudzi, kas Kristus Vītnīka bolsu ignorej, tōpēc , ka poši gryb dzeivōt un reikōtīs (ari ticeibas un morāles lītōs) pēc sova lepneibas aptymsotō prōta. Pošu Kristus Bazneicu jī grybātu pōrtaiseit kotrys pēc sovas gaumes un patykas, pa tū laiku, kod patīsōs gaismas stareņš myusdīnu vysaidu moldu un sajukumu tymsā var nōkt vīneigi nu Kristus Vītnīka vōrdim un reikōjumim.

VII meklējumi pēc cālūnim

62. Nūtykumu saknes

Pēckoncila godu sovaidī nūtykumi myusu Bazneicā nav najauša parōdeiba. Tai ir sovas saknes, daudz dziļōkas par II Vatikana koncila godim. F. Trovers (Ph. Trower) sovā dziļi pōrlīcynojūšā, uz faktim pamatōtiā, pētejumā (Ph. Trower. The Chrurch Learned and Revolt of the Scholars.) vyspyrms miņ divejus ļaunumus, nu kurim ir izaudzis pošreizejais stōvūklis myusu Bazneicā, prūti:

1) brīsmeigs (tremendous) vitalitātes (dzeivōtspējas) pagrymums vysōs kristīšu (kai goreidznīceibas tai laiceigūs) apryndos. Šū pagrymumu maskējuse vīneigi izskateigō ōrējōs religiskōs prakses fasade, bez dziļōkas sovas ticeibas patīseibu pazeišonas un tūs mīļōšonas. Tikai taidā ceļā kļyust saprūtams, kōpēc skaidra herezija voi idejas ar tendenci uz hereziju varēja atrast tik plašu un vīglu pīeju pi katōļu teologim, zynōtnīkim un mōceibu spākim katōļu universitatēs un vysūs cytūs studiju institutūs, kur teik audzynōta jaunō paaudze,

2) Īpaši ar šaidu heretisku tendenci pōrsajāmuse katōļu inteliģence ir ūtrys pošreizejūs apjukumu cālūņs myusu Bazneicā.

63. Mocūšō Bazneicas autoritate (Magisterijs)

Ik kotrys autentisks katōļu zynōtnīks, teologs un intelektuals tū zyna, lai cik izcylas byutu jō Dīva dūtōs spējas, lai cik jaunas un laikmateigas byutu jō idejas — ticeibas un morāles laukā na jō intelektam, bet gon Kristus Bazneicas mocūšai autoritatei (magisterijam) ir gola vōrds. Taida ir daļa nu Bazneicas nūslāpuma, prūti, tys apstōklis, ka Kristus, Dīvs-Cylvāks, dybynōdams sovu Bazneicu, ir nūsacejis ari veidu, kaidā ciļvēcei byus pasnādzamas Jō dīviškās patīseibas, prūti, caur mōcūšū Bazneicu (magisteriju). Mes ticeibas patīseibas pījamam navys tōpēc, ka tōs myusim pasnādz augsti (voi mozōk augsti) izgleitāti pāvesti un veiskupi, bet gon tōpēc, ka īpaši jim Kristus ir uzticējis šū pasnēgšonas dorbu. Apostolu laikūs greku filosofi sovas erudicijas un intelekta spēju ziņā stōvēja daudz augstōk par Galilejas zvejnīkim, un tūmār, jo jī kliva par kristīšim, tod tys nūtyka navys tōpēc, ka jī beja izcyli sova intelekta spēju un ideju bogōteibas ziņā, bet gon tōpēc, ka jī beja prōtuši un gribējuši pījimt un īticēt tam, kū Galilejas zvejnīki jim stōsteja par Kristu un Jō mōceibu.

Dīva atklōsmes svors un naskarameiba

Katōļu intelektuali (kai goreigī tai pasauleigī) navar nazynōt tō, ka Dīva atklōsme nav leidzeiga cytim zynōšonu veidim. Atklōsmes patīseibas, kas nōk nu Dīva, ir piļneigas, absoluti drūšas, tōs ir jōpījam un jōsorgōj nabūjātas (vasalas). Atteiceibā uz atklōsmes patīseibom katōļu teologi navar pretendēt uz akadēmisku breiveibu, kai tys ir ar zynōtnīkim, kas nūsadorboj ar teiri dabeigim pētejumim. Lai gon ar Dīva dūtom spējom cylvāks spēj veikt apbreinōjamas lītas, tod tūmār, katōļu teologijas, Svātūs Rokstu un Bazneicas vēstures studijōs, sūplōk prōtam ir vajadzeigs vēļ kas cyts.

Katōļu intelektualim vajadzeigas na tikai zynōšonas

Vyspyrms, lai pareizi saprostu teologiju, Svātūs Rokstus un Bazneicas vēsturi, vajadzeiga ticeiba. Bez ticeibas byus tikai zynōšona, bet nabyus eistōs saprasšonas. Naticeigī vēsturnīki, kas studej Bazneicas vēsturi, daudz vairōk zyna par tōs teologiju nakai vairums nu vīnkōršim katōļticeigajim, bet jim nav dziļōkas jāgas par tū, kū jī zyna. Tōpēc vīnkōršajam ticeigajam var byut dziļōka un pareizāka sovas ticeibas izpratne nakai augsti izgleitātam naticeigam zynōtnīkam. Tys pats nūteik ari ar katōļu zynōtnīkim, kurim ticeibas vītu sōc ījimt šaubas. Pi kam reizē ar zynōšonom un ticeibu ir vajadzeigs ari krītnums voi labsirdeiba (goodness). Katōļu zynōtnīkam, kas sovu pētejumu dorbō byutu uzpyuteigs ciniks un patmīlis, byutu gaužam sakla sova prīkšmata saprasšona. Jo katōļu teologi un zynōtnīki īsadūmātu, ka jūs traktējamō prīkšmata svors un tycameiba ir atkareiga vairōk nu jūs intelektualās izveiceibas nakai nu Dīva žēlesteibas — jī sōktu palikt okly. Augsta īdūmeiba par sevi na vīnu vīn teologu un zynōtnīku ir aizvaduse prūjom nu ticeibas un Bazneicas.

64. Moderni laiki un Bazneica

Ap 19. godu symta sešdasmytajim godim rodōs tendence saskaņot modernū laikmata dūmu ar katōļu ticeibu (belief). Rodōs dūma pajimt tū, kas modernajōs atziņōs izarōdeitu veseleigs kvīšu gryuds un atmest tū, kas byutu tikai palovas. Pats sevī tys beja vērteigs nūdūms. Šaida ideja ir bejuse pāvesta Jōņa XXIII „aggiornamento“ (atjaunōjuma, modernizējuma) pamatā. Šī lobī nūdūmi ir nasuši sevī apjukumu un naskaidreibu deigļus. Jau Džioberti (Gioberti: m. 1852. g.) beja sovā laikā pasacējis, ka Bazneica ir jōsamīrynōj ar „modernim laikim“ voi ar „laikmata goru“. Bet kas eisti ir „laikmata gors“? Cik Ielā mārā mes varam byut draugūs ar tū? Jo „laikmata gorā“ byutu moldi un oplomas idejas, voi mes varātu tū pōrlīcynōt, lai tys tōs atmat? Un jo tys nagrybātu tōs atmest, cik tōļ mes varātu byut naapdraudāti, sasadorbojūt ar tū? Tī ir jautōjumi, par kurim vīnmār ir bejuse Iela dūmstarpeiba katōļticeigūs saimē. Bazneica gon vīnmār ir caņtusēs sasamīrynōt ar modernim laikim: aprobejūt tū, kas tymūs ir bejis lobs un, mozōkais, tolerejūt tū, kū nav varējuse aprobēt un vīnmār ir cāņtusēs nūvērst vēļ lelōkus ļaunumus, seviški, kod tī ir draudējuši ticeigūs nūvest uz ļaundabeigim „aggiornamento“ (jaunynōjumu) celim. Par šaidu Bazneicas stōju ir naskaitami pīmāri Bazneicas vēsturē.

Disputūs par modernim laikim vīnmār Ielu lūmu ir spēlējuse dūmstarpeiba gaumes un uzsvora izpausmē. Ir bejuse vīnmār dūmstarpeiba par tū, voi modernajūs laikūs vairōk ir loba nakai ļauna, voi, turpretim: vairōk ļauna nakai loba. Bet ar laiku rodōs arvīn vairōk taidu, kas leidzeigi Džiobertam, uzrōdeja tendenci „modernus laikus“ voi „laika goru“ jimt kai nadolomu (un lobu pošu sevī) vysumu. Šaidas tendences pōrstōvi najam vārā tū apstōkli, ka vysu laiku „modernajōs laikus“ ir bejis tai, ka na vyss tymūs ir bejis lobs. Ari myusu pat „moderni laiki“ sūplōk augstvērteigom pozitivom vērteibom resp. lēlim sasnāgumim technikas, izgudrōjumu un materiālos labklōjeibas laukā, nas sev leidzi dziļus moldus filosofijas un gora dzeives sektorūs.

65. Dabyskō un pōrdabyskō zynōšona

Teik runōts par ticeibas saskaņošonu ar zynōtni voi prōtu. Ari šaidūs mēginōjumus slēpās sovi pōrpratumu deigli. Pareizāk byutu runōt par divejom zyōšonom, par divejim informōcijōs olūtim: par dabyskū un pōrdabyskū zyōšonu. Pōrdabyskā zynōšona, kas bolstōs uz dīviškās atklōsmes, ir nasaleidzynōjami dziļōka un drūšāka par teiri ciļvēceigim resp. vīneigi ar cylvāka prōtu īgyutim atzynumim. īpaši šamā sakareibā vysbīžōk nūteik „kvīšu sajaukšona ar palovom“: religiskus ideju konfliktā ar pasauleigū (sekularū) zynōtni šei pādejā teik augstōk stōdeita par dīviškos atklōsmes ceļā īgyutom ticeibas patīseibom. Cylvāka īrūbežātais prōts teik augstōk stōdeits par Dīva atklōsmi.

66. Par modernismu un modernistim

Nyupat mynātō kvīšu ar palovom jaukšona Bazneicas orūdūs saistōs ar modernisma sōkumu. Tendenci pakļaut Bazneicas mōceibu pasauleigai zynōtnei mādz saukt par modernisma styurakmini. Šys process myusdīnōs ir sasnēdzis lelus augstumus. Šō procesa gola mērkis ir ar atklōsmi saisteitūs patīšeibu nūvītāšona poša cylvāka sacarātūs stōstu un leģendu kategorijā. Vēļ vīns sūļs tōļōk — un kristīts vairs nabyus kristīts, bet gon modernōs „apgaismeibas“ nūžālōjamais upers.

Daži dati nu modernisma vēstures

Modernisma pyrmō faze ilga nu apmāram 1875. leidz 1910. godam, kod pāvests Pijs X tū apstōdynōja. Sakarā ar pāvesta Pija X styngrū stōju, modernisms uz 50 godina aizgōja pazemē. Bet ar pāvesta Pija XII nōvi tys nu jauna izleida nu sovas pazemes.

Pyrmajā sovas pastōvēšonas pūsmā šōs kusteibas pōrstōvi beja sastūpami vīneigi labi izgleitātūs kristīšu apryndās. Kristīšu masu šei kusteiba vēļ nabeja skōruse. Storp 1888. un 1900. godu daļa modernisma pōrstōvu mēdze puļcētīs katōļu storptautyskajūs zynōtnes kongresūs, kurus parosti sagatavōja Msgr. d'Hulsts, Parizes Katōļu instituta (Catholique Institute) rektors. Pi izcylim pyrmō pūsma modernistim pīdar barons von Hugels (m. 1925. g.), kuram beja Iela reputācijā storp Anglijas katōlim, bet par pošu Hugeli kaids cyts tō laika modernists (paters Tyrrel) ir pasacejis, ka gryuši ir zynōt, kam dažaidūs laikūs jys ir ticējis, bet ap 1900. godu jam gon nabyus bejis vairs katōļticeibas. Nasaverūt uz vysu, Hugels tūmār mīļōja uzajimt goreiga vodūņa lūmu namīra pōrjimtom dvēselēm. Leidzeigi cytim tō laika modernistim Hugeļs sovūs rokstūs prota veikli apslēpt sovus eistūs uzskotus, īveistūt tūs divdūmeigu izteicīņu ītynumā.

Tō laika modernistim beja sovi pōrstōvi Francijā, Anglijā, Italijā. Tī beja veiri, kas taiseja trūksni. Jī beja sagatavōti un prōta atklōti pasaceit sovus uzskotus. Tūmār jī nabeja modernisma cālūni, bet gon tikai šōs kusteibas symptomi.

67. Modernōs bezticeibas pyrmī deigli

Pi izcylim modernistim pīdar franču Msgr. Duchesne, ļūti izgleitōts, bet meiklaiņs pasauleigs prīsters. Jō vairōki dorbi beja indeksā (aizlīgtūs grōmotu sarokstā), un tūmār jam beja Iela slavē kai katōļu zynōtnīkam. Jys beja spylgts pīmārs tam, kas nūteik ar katōļu zynōtnīku, kod aiz grōmotu kaudzes tam pazyud ticeiba, cereiba un mīlesteiba. Taids ir na vīna vīn katōļu zynōtnīka bēdeigais liktiņs.

68. Modernisma veidōtāji

Taidas parōdeibas, kai darvinisms, modernī Svātūs Rokstu pētejumi, filosofiskais fragmatisms un relativisms, kai ari augstōkō kritika vēsturē un saleidzynōjamā religijā — teik uzskateitas par golvonim intelektualim strovōjumim, kas veikuši modernisma izaveidōšonu un pīškeiruši tam tō rokstureigās īpatneibas, seviški tō sokūtnejā izpausmē. Dažaidūs kombinējumūs mynātī strovōjumi tīkōj radeit augstprōteigu agnosticismu,5) voi izsmalcynōtu un atškaideitu teismu.6) Vysu tū jī tīkōj veikt zam katōļu vōrda ōrējō izskota. Ar tū nareti reizē nōk teiri dabyskō ziņkōreiba par misticismu, lyugšonas stōvūklim, par psichiskom un parapsichologiskom parōdeibom.

69. Eksistencialisms

Augšā mynātī strōvōjumi godu dasmytu tecējumā beja sagatavojuši augleigu zemi tim moldim, kuri šudiņ, nu vysom pusēm, apdraud ticeibu. Kaidreiz skaidrōs ticeibas patīseibas, šudiņ ir naskaidras un nareti sakrūpļotas. Na moza daļa atbiļdeibas par tū kreit uz, tai sauktu, eksistencialismu. Ar šū vōrdu apzeimoj kaidu modernōs filosofijas nūvērzīni, kuru 20-tajūs un 30-tajūs godūs Vōcijā radeja Mārteņš Heidegers (Martin Heidegger: (1889 — 1976), pīpaleidzūt Kārļam Jasperam (1883 — 1969). Eksistencialisti, leidzeigi sovam prīkštečam, Kantam, mōca, ka ōrpus myusim asūšūs lītu eistū dobu naasūt īspējams pazeit. Tikai ar sovu īkšejū apziņu mes varam nōkt teišā saskarē ar realūs lītu dobu. Vysai Heidegera filosofijai ir ateistisks roksturs. Grāka, vaines un cyti jēdzīni ir piļneigi sagrūzeiti un preteji tam, kas par tim ir pasaceits katōļu Bazneicas mōceibā. Eksistencialisma dziļōkais fons ir Sorena Kiegegarda (1818 — 1855) un Nicšes (Nietzsze: m. 19001 roksti.

5) Agnosticisms — filosofiakais uzskots, kas apgolvoj, ka nav īsipējams rast pamatojumu Dīva asameibai.

6) Teisms — ticeiba Dīvam kai vysaugstōkam un vīneigajam vysu lītu Radeitōjam un uzturātojam.

Šudiņ ar šūs veiru ekscentriskim (sovaidim) prōtojumim tīksmynojōs ari daži katōļu intelektuali un uz tim pamatoj sovus moldus ticeibas patīseibu laukā. Vīns nu taidim ir vōcu teologs Kārlis Rāners (Rahner), kurs sovas studijas ir veicis Heidegera vadeibā un vīnmār ir bejis tō apbreinotojs. Jys sv. Tomasa filosofiju tīcās aizvītōt ar Heidegera prōtojumim. Rāners beja vīns nu tim teologim, kuru idejas beja nūsūdeitas pāvesta Pija XII enciklikā Humani Generis. Bet pēc 1960. goda, daži vōcu veiskupi beja panōkuši tū, ka Romas autoritates palaide jū valeigōk. Daži Rāneru nūtāloj kai 20. godu symta sv. Tomasu, jo taipat, kai sv. Tomass 13. godu symtā ticeibu ir samīrynōjis ar Aristoteli, tai Rāners 20. godu symtā tū samīrynōjūt ar Heidegeru, it kai šys pādejais byutu 20. godu symta jaunais Aristoteļs. Šamā sakareibā Rāneram ir sova paralēlē ar Mālebranšu (Malebranche), kurs 17. g. symtā ir ceņtīs ticeibu naškirami savīnot ar Dekārta (Descartes) racionālismu. Par šaidu ceņtīņu pūstūšom sekom šudiņ nasašauba pat „jaunos teologijas“ pōrstōvi. Rāneram ir sova radnīceiba ar Teilhardu de Chardinu, lai gon jō popularitate nav tik plaša kai šā pādejā. Tys pa daļai ari tōpēc, ka jō dorbi gryušāk losomi nakai de Chardina dorbi. Pi kam jys ir pīsardzeigāks sovu ideju popularizēšonā. Nasaverūt uz vysu, jō prestižs Bazneicas Intelektualū apryndās ir miļzeigs. Jys ir izcylākā neo-modernisma figūra. Eksistencialisma laukā jys ir veicis tū, kū de Chardins religijas revolucionārajā progresā.

Par jim obim F. Tovers soka: „Byutu gryuši pasaceit, kurs nu šim divim veirim ir atbiļdeigōks par miļzeigim pūstejumim, kaidi šudiņ ir nūdareiti ticeibas sektorā“. Eksistencialisma terminoloģijas un dūmōšonas kategoriju īvesšona deve teologiskim revolucionarim īspēju vysu katōliskū doktrinu īteit šaubu un naskaidreibu dyumokā un tautai īstōsteit, ka jūs jaunynōjumi ir tikai katōļu mōceibas evoLucija, pa tū laiku, kod daudzi jūs apgolvojumi ir jau eista herezija (moldu mōceiba). Lai vōjinōtu aizdūmeigūs goreidznīku pretesteibu, jī mādz saceit, ka eksistencialisms ir modernō cylvāka filosofija, nu kuras modernais cylvāks nagryb škērtīs, un jo modernajam cylvākam naļaus eksistencialismu nest sev leidzi ari Bazneicā, tod jys nabvus tamā nimoz pīdabojams. Nikas nav oplomōks par šaidu apgolvōjumu. Samārā nadaudzi nu modernim cylvākim zyna kū naviņ par eksistencialismu. Jo kaidi nu tim ir naticeigi, tod sovu filosofiskūs prōtōjumu ziņā tī ir voi nyu vacmūdeigī racionalisti voi vīnkōrši materiālisti.

70. Katōļticeibas pūsteišonas gaita

Rāners ir kas vairōk nakai apšaubamōs filosofijas čempions. Pīlītōdams eksistencialismu kai bazi sovim prōtōjumim, jys ir spēlējis Ielu lūmu katōļticeibas (Catholic belief) pūsteišonas dorbō. Tovers jō darbeibu pīleidzynōj revolucionarūs ceņtīņu smogai artilērijai. Slāpdamīs labi tōļ aizmugurē, jys šaun pyrmōs linijas sūļātōju (Kuenga, Scillebebecka, Plaeringa, Schoonenberga un cytu) golvom pōri.

Jys sovūs rokstūs mādz īprīkš vōjinot dogmatiskos pozicijas, kurom tī taisos uzbrukt. Jys pats personeigi reti kod atklōti uzbryuk katōļticeibas mōceibai. Jō metode ir sēt šaubas, operejūt ar jautōjumim. Šei jō metode ir vyscauri radzama jō „Teologiskus pētejumu“ (Theological Investigations) 13 sējumus. Bet paļdis DĪvam, jō nōvi nasūšā elpa vēļ nav aizsnāguse plašōkas ticeigūs masas.

71. Katōliskō natykumeiba (New „Catholic“ immoralism)

Bez gyuteibom var redzēt, ka eksistencialisms ir na tikai doktrinalās, bet ari morālōs revolucijas sirds dziļumūs. Jys sagraun metafiziskū realitātes strukturu, kas paleidz cylvākam pasaceļt pi Dīva; jys vysu ītyn myglā un napōrtrauktā kusteibā. Jys attaisnōj situācijōs etiķu. Naasūt cyta nōveiga grāka, kai tikai naatsadūšona Kristum (not tō be „committed tō Christ“) saskarē ar cytim cylvākim.

Šamā ideju kompleksā ir kaida cyta liktineiga figūra, prūti, paters Bernards Hērings, kurs lauž ceļus jaunai „katōļu“ natykumeibai (new „Catholic“ immoralism). Mādz saceit, ka paters Hērings asūt „Kristus personu“ īlicis atpakaļ moralteologijas centrā. Bet patīseibā jys tur īvītājis vīneigi eksistencialistu cylvāku, kurs, „sastūpūt Kristu“ (encountering Christ) un „mīlesteibā atsadūdams Kristum“ (committing himself to Christ in love), īsadūmōj, ka jam ir breivi pošam vysu nūsaceit, kaidam zynomus apstōkļus vajadzētu byut Kristus lykumam pi nōveiga grāka izpratnes. Tai ar eksistencialisma sārskobi paters Hērings ir atškaidejis katōļu moralteologiju, kai paters Rāners tū ir izdarejis ar dogmatisku teologiju.

72. „Jaunō“ psichologija un dvēsele

Eksistencialisma atbaļsteitō „jaunō“ psichologija īsōce nūlikt zam jautōjuma zeimes voi pat pavysam sōce atmest katōļu mōceibu par dvēseli, kai byuteigu realitāti, kura uztur mīsas vīnoteibu un formu un turpynoj sovu eksistenci ari tod, kod kaidu fizisku būjojumu dēļ jōs spējas ir traucātas. Sai katōļu Bazneicas mōceibai pretejī īskoti ir losomi pat goreidznīku lītōtajos rūkas grōmotos.

73. Eksistencialisms un seksualōs aktivitātes

Modernajōs moldūs par dvēseli un cylvāka dobu ir sova daļa Paulova un Freuda prōtōjumim. Pēc Paulova īceres, cylvāks ir tikai kermiņs-mašyna, un jō goreigās aktivitātes asūt nervu un muskuļu dorbs. Freuds sovukōrt psichiskos aktivitātes īsadūmōj komplicētākas, lai gon na mozōk materialas par Paulova īceri. Pēc Freuda uzskota cylvāka enerģiju cālūņam asūt seksualā izceļsme. Cylvāks pēc sovas byuteibas asūt seksuals dzeivinīks. Cylvāka laimes dēļ jāļaun breiveiba šom energijom; tūs īrūbežošona asūt kaiteiga. Šaidi sacynōjumi teik uzjimti kai principi jaunūs moralteologu un modernūs jaunōtnes audzynōtōju dorba programās. Uz tūs pamata teik byuvāta cylvāka „personeibas veidōšona“, kai tys dažōs zemēs teik pasaceits „katōļu“ audzynōšonas plānūs.

Taidi ir tī veidi, kaidūs modernisti, eksistencialisti un modernō psichologija izdzēš ticeibu dvēseles namērsteibai un iznycynōj grāka apziņu myusdinu cylvākūs, seviški, jaunōtnes sirdīs.

74. Kōpēc modernisti naatstōj Bazneicu?

Jī naatstōj katōļu Bazneicu, tōpēc ka sevi uzskota par tim lobōkim Bazneicas lūceklim, par eliti (izlasi) katōļticeigūs saimē. Jūs mērkis ir pōrveidōt Kristus Bazneicu, lai tei saskanētu ar jūs prōtā izpyrynōtom idejom. Parostais katōļu pyuls, īskaitūt pāvestu, lelōku daļu nu kardinalim un veiskupim — pēc jūs dūmōm — var nasaprast šaidus jūs tik augstūs mērķus. Bet jūs pošu, kai ari vysas ciļvēces lobuma dēļ, jūs byutu jōpōrlicynoj. Bazneica byušūt glōbta vīneigi tod, kod reizi uz vysim laikim atmess sovu leidzšinējū mōceibu un pījims modernistu tezi, kura apgolvoj, ka leidzšinejā Bazneicas mōceiba asūt posokas (myths) un symboli; Bazneica rupi moldūtīs, kod grib sovā religijas mōceibā izskaidrōt tū, kas nav izskaidrōjams. Tikai modernistu gorā pōrveidāta Bazneica varēs izleigt ar modernū zynōtni. Jo Bazneica pījims šūs modernisma uzskotus, jei var vēļ sagaideit spūžu nōkūtni. Bet jo tei ignorēs šōs modernistu īceres un naatlaideigi pīpraseis, lai burtiski pīsatur pi jōs leidzšinējōs mōceibas, tod storp Bazneicu un modernū zynōtni nūtikšūt osa sadūrsme un Bazneica byušūt spīsta pasadūt. — Tai dūmōj modernisti, kaidu šudiņ natryukst ari myusu Bazneica.

75. Myusu dūma par modernistim un myusu atbiļde uz jūs īcerem

Jōpīkreit kaida nūpītna autora dūmai, kurs soka, ka modernists ir cylvāks, kas ir zaudējis ticeibu Bazneicai un tōs mōceibai, bet vēļ nav spējis sevi pīdabōt pi tō, lai atsazeitu tymā, tōpēc jys atrūn par napīcīšamu Bazneicas dogmas aizpiļdeit ar jaunu saturu un radeit sovu jaunu bazneicu, dūdūt tai jaunas pošizgudrōtas „patīseibas“.
Uz tū vysu, kūpā ar kardinālu Ņumenu (Newman) prīceigu sirdi varim saceit: „Paļdis Dīvam, myusim nav jōmeklej patīseiba, tei ir myusim dūta rūkōs: myusim tei tikai ir jōīlīk myusu sirdīs, jōsaglōboj tū nabūjōtu un jōnūdūd tū myusu pēcnōcējim“. Tū pošu atkōrtoj ari II Vatikana koncils, pastreipodams, ka „žēlesteibas un patīseibas pōrpiļneiba“ jau atsarūn Bazneicas rūkōs un ka Bazneicai ir „pesteišonas leidzekļu pōrpiļneiba“. Myusu pīnōkums ir arvīn lobōk uztycātōs patīseibas saprast un arvīn dziļōk pōrsajimt ar tom.