1. Voi mes ar sovim dabeigim spākim varim izpiļdeit bausleibas un sasnēgt pesteišonu?

Nā, bez Dīva žēlesteibas mes tū navarim.

„Bez Manis jyus nikō navarit“ — soka Jezus (Jņ. 15:5). „Es jyus apveļteišu ar sovu Goru un jyus vadeišu, ka jyus staigōsit Munūs lykumūs“ (Ezech. 36:27).

2. Kū mes saprūtam zam Dīva žēlesteibas?

Zam Dīva žēlesteibas mes saprūtam īkšejū pōrdabyskū paleigu voi dōvonu, kaidu Dīvs mums īdola Jezus Kristus nūpalnu dēļ myužeigai myusu pesteišonai.

3. Cik veidu ir šaidas pōrdabyskos dēvonas voi žēlesteibas?

Žēlesteibu veidi ir divi: 1. paleiga (paleidzeibas) žēlesteiba un 2. svātdareitōja (svātdorūšō) žēlesteiba.

Paleidzātōja žēlesteiba ir PŌREJŪŠS akts dvēselē, pa tū laiku, kod svātdareitōja žēlesteiba PALĪK dvēselē, dora dvēseli SVĀTU un TAISNEIGU Dīva acīs.

4. Kamā pastōv paleidzeibas žēlesteiba?

Paleidzeibas žēlesteiba pastōv tymā, ka Dīvs apskaidrōj myusu prōtu un īrūsynoj myusu grybu sorgōtīs nu ļauna, gribēt un dareit tū, kas lobs.

„APMŌCI MANI, lai es īvārojuTovu lykumu un sorgōju tū nu vysas sovas sirds ... pīvērs munu sirdi Tovim prīkšrokstim utt. — tai lyudzās psalmīts pēc paleidzeibas žēlesteibas (Ps. 118:34., 36).

5. Cik toļ paleidzeibas žēlesteiba ir mums napīcīšama?

Tei mums tik Ielā mārā ir napīcīšama, ka bez Dīva žēlesteibas mes naasam spējeigi ni īsokt, ni turpynot, ni nūbeigt pat vysmozokū dorbu myusu pesteišonas lobā.

„Jo Dīvs ir Tys, kas jyusūs roda grybu un izpiļdeišonu pēc sovas labpatykas“ (Filip. 2:13).

6. Kōpēc žēlesteiba ir tik napīcīšama ik kotrā lītō, kas atsateic uz myusu pesteišonu?

1. Tōpēc, ka pesteišona ir pōrdabyskas īkōrtas lobums (vērteiba), un tōpēc tikai ar pōrdabyskū spāku un paleigu, tys ir, žēlesteibu tei var byut sasnāgta,

2. tōpēc, ka vīneigi caur žēlesteibu mes nūdybynōjam sakarus ar Kristu, un kļyustam par Jō bezgaleigūs nūpalnu daleibnīkim; Kristus nūpalni sovukōrt ir ik kotras, ar myusu pesteišonu saisteitos, lītas olūts.

1. „Na tōpēc, ka mes byutu nu sevis spējeigi dūmōt, it kai nu sevis, bet myusu spējas ir nu Dīva“ (2. kor, 2:5), 2. „Es naatmatu Dīva žēlesteibu. Bet jo lykums myus attaisnōj, tod Kristus veļteigi miris“ (Gal. 2:21), tys ir, jo (Vacōs Dereibas ceremoniju) lykuma piļdeišona, bez žēlesteibas, kas vīnoj ar Kristu, byutu pīteikūša myužeigās pesteišonas sasnēgšonai, tod nabyutu bejis napīcīšami Kristum mērt, lai mums nūpeļneitu pesteišonu. Tys gon taisneiba, ka cylvāks ari nu sovas dabeigi lobas grybas ir spējeigs dareit moraliski lobus dorbus, bet tim nav ni pōrdabysku nūpalnu, ni tī spēj sagōdōt pōrdabysku žēlesteibu voi pesteišonu. Taidi dabeigi lobi dorbi vīneigi spēj sagatavōt ceļu uz žēlesteibu, jo tikai šymā ceļā nalīk šķēršļus ari kaidi ļauni dorbi, kaidi var byut padareiti sūplōk lobim.
„Nivīns navar nōkt pi Manis“ — soka Kristus — „jo tys jam nabyus dūts nu Muna Tāva“ (Jņ. 6:66).

7. Voi Dīvs dūd žēlesteibu vysim cylvākim?

Jā, Dīvs dūd pīteikūšu žēlesteibu, lai dareitu cylvākus spējeigus piļdeit bausleibas un dareit sovai pesteišonai nūdereigus dorbus.

„Jo Cylvāka Dāls atnōce glōbt tū, kas beja pazudis“ (Mt. 18:11). „Dīvs grib, lai vysi cylvāki tyktu izpesteiti un atzeitu patīseibu“ (1. Tim. 2:4). „Dīvs ir uzticeigs. Jys naļaus jyus kārdynōt pōri jyusu spējom“ (1. kor, 10:13).

9. Voi ir myusu spākūs pretōtīs Dīva žēlesteibai?

Vairōk nakai drūši. Tōpēc, ka Dīva žēlesteiba napīspīž cylvāka grybu, bet gon tai pīdōvōj tū, kas tai napicišams, bet atstōj jū piļneigi breivu. Cylvāks var pīdōvōjumu pījimt, var nūraideit.

„Jeruzalim, Jeruzalim, cik reizes Es gribēju sapulcynōt tovus bārnus, kai vysta savōc sovus cioļus zam spōrnim, bet tu nagribēji“ (Mt. 23:37).
Praktisks padūms. Lyudz Dīvu ik dīnas, lai Jys dūtu tev sovu žēlesteibu, seviški ryupejīs par tū, lai nanūcītynōtu sovu sirdi pret tū. „Redz, es stōvu pi durovom un klauvēju. Jo kaids Munu bolsu dzērdēs un durovas Maņ atvērs, es īīšu pi jō un mīlōšūs kūpā ar jū un jys kūpā ar Mani“ (Atkl. 3:20). Lai žēlesteiba vīgļok īsadorbōtu uz cylvāka sirdi, Dīvs nareti tū saista ar kaidu ōreju, dažkōrt sōpeigu nūtykumu, pīm., pēšku nōvi, slimeibu, kaidu laimi voi nalaimi. Naapdūmeigi naignorej šaidus dīviškus bretidynojumus, jo nikas nav tik beistams, kai Dīva apmeklējuma laika nazynōšona. Pīmārs: Jeruzalima (Lk. 19:44).

10. Kas ir svātdareitōja žēlesteiba?

Svātdareitōja žēlesteiba ir par breivu (velti) dūta pōrdabyskō dōvona, kuru Svātais Gors pīškir myusu dvēselem, caur tū mes nu grēcinīkim kļyustam par taisneigim, par Dīva bārnim un dabasu mantinīkim.

Reizē ar svātdareitōju žēlesteibu Svātais Gors „ir īlējis Dīva mīlesteibu myusu sirdīs“ (Rom. 5:5). „Kas Mani mīļōj, tys Munus vōrdus piļdeis, un Muns Tāvs jū mīļōs:, un Mes nōksim pi jō un jimsim mōjvītu jymā“ (Jņ. 14:23). Caur tū mes nu jauna asam dzymuši Dīva bārni, un myusu dvēsele īgyun pōrdabyskū dzeivi: „Redzit, kaidu mīlesteibu Tāvs mums dōvōjis, lai mes sauktūs un byutu Dīva bārni“ (Jņ. 3:1).

11. Kōpēc svātdareitōju žēlesteibu sauc par breivu dūtu?

Tōpēc, ka tei ir piļneigi breiva dōvona, kas nōk nu leidzjyuteigōs Dīva mīlesteibas.

„Jo vysi ir grākājuši, un jim tryukst Dīva gudreibas. Jō žēlesteiba tūs napeļneiti, tys ir, bez jūs nūpalna, ir attaisnōjuse caur atpesteišonu, kas ir Jēzū Kristū“ (Rom. 3:23—24).

12. Kōpēc svātdareitōju žēlesteibu sauc ari par attaisnōtōju žēlesteibu?

Tōpēc, ka caur svātdareitōju žēlesteibu cylvāks teik attaisnōts, tys ir, nu grāka stōvūkļa pōrīt taisneiguma voi svātuma stōvūklī.

13. Kū tod sevī satur grēcinīka attaisnōšona?

Tei sevī satur:
1. teireibu, mozōkais, nu nōveigim grākim reizē ar myužeigōs strōpes atlaisšonu un
2. satur īkšejū cylvāka svātdareišonu un atjaunōšonu.

„Jyus asat nūmozgōti un svātdareiti, un atjaunōti myusu Kunga Jezus Kristus vōrdā un myusu Dīva Gorā“ (1. kor. 6:11).

14. Kas izraisa pyrmū attaisnōšonas sōkumu grecinīkā?

Tū izdora īprīkšejūšō paleidzeibas žēlesteiba, kura apgaismoj grēcinīku un aicynoj jū atsagrīzt pi Dīva.

15. Kas jōdora pošam grēcinīkam nu sovas puses, lai sajimtu attaisnōšonu?

Jam, paleidzeibas žēlesteibas atbolstā, ir breivprōteigi jōatsagrīž pi Dīva, un jōtic vysam, kū Dīvs ir atklōjis, seviški, tam jōtic, ka mes asam atpesteiti caur Jezu Kristu.

16. Kaidu īspaidu šei žēlesteiba atstōj grēcinīkā?

1. Grēcinīks teik pōrjimts ar veseleigu baili par Dīva taisneigumu, bet ari ar cereibu sajimt attaisšonu un Dīva žālsirdeibu.

2. Tod jys sōc mīļōt Dīvu, jys nūžālōj sovus grākus, apsajam dzeivōt jaunu, Dīvam pateikamu, dzeivi, pījam kristeibas sakramentu un, jo ir jau kristeits, gondareišonas sakramentu (tys ir, īt pi grāku syudzes).

17. Kū cylvāks sajam kristeibas voi gondareišonas sakramentā?

Jys sajam svātdareitōju žēlesteibu un reizē ar tū sovu grāku atlaisšonu kai ari īkšējū svātdareišonu, kas jū teišam dora taisneigu un Dīvam pateikamu Dīva bārnu un dabasu vaļsteibas mantinīku.

18. Cik ilgi svātdareitōja žēlesteiba palīk attaisnōtō cylvāka dvēselē?

Tik ilgi, cik ilgi jys napadora nōveiga graka.

18. Kaidus augļus roda attaisnōtais cylvāks ar žēlesteibas paleigu?

Jys roda lobus, tys ir, nūpalnim bogōtus, dorbus „jo kotrys lobs kūks dūd lobus augļus“ (Mt. 7:17).

20. Voi cylvāks nōveiga grāka stōvūklī var dareit lobu?

Jys var dareit lobu, bet bez nūpalnim dēļ dabasim (Jņ. 15:4—5).

21. Voi loba dareišona nōveiga grāka stōvūklī ir nalītdereiga?

Turpretim, ir ļūti dereiga: tei sagatavoj Dīva žēlesteibas sajimšonu atsagrīzšonai; nareti nūvērš peļneitū strōpi par grākim, „izpērc sovus grākus ar žālsirdeibas dōvonom un sovas nalīteibas ar žālsirdeibas dorbim dēļ nabogim, varbyut Jys (Dīvs) apsažālōs par tovim apvaiņōjumim“ (Dan. 4:24). Pīmārs: ninivīši.

22. Kū mes īmontōjam, dareidami lobus dorbus žēlesteibas stōvūklī?

Mes peļnejam:
1. svātdareitōjas žēlesteibas pavairošonu un
2. myužeigū atpesteišonu (2. Tim. 4:8).

23. Nu kurīnes šaidi lobī dorbi īgyun sovu īkšejū vērteibu voi tīseibas uz gūdolgu?

Tū tī īgyun nu bezgaleigim Jezus Kristus nūpalnim, par kura dzeivim lūceklim myusus dora svātdareitōja žēlesteiba.

„Es asmu veina kūks, bet jyus zori“ — tai soka Pesteitōjs. „Kas palīk Manī, tys nas daudz augļu, jo bez Manis jyus nikō naspējit dareit“ (Jņ. 15:5).

24. Voi kotram krīstīšam ir jōdora lobi dorbi?

Jā, tōpēc, ka „kotrys kūks, kas nanas lobus augļus, tiks nūcērsts un gunī īmasts“ (Mt. 3:10).

25. Kaidi lobi dorbi mums jōdora pyrms vysim cytim?

1. Tī, kaidus vysim kristīšim pīsoka Dīva un Bazneicas bausleibas un

2. tī, kuri napīcīšami voi nūdereigi myusu kōrtas pīnōkumu piļdeišonai.

26. Kaidus lobus dorbus mums seviški īteic Svātī Roksti?

Svātī Roksti mums seviški īteic lyugšonu, gavēšonu un žālsirdeibas dorbus; zam šim dorbim vyspōri ir dūmōta dīvbejeibas prakse, pošmērdēšonas un mīlesteibas prakse.

„Lyugšona ar gavēšonu un žālsirdeibas dōvonom ir lobōka nakai zalta krājumu taupeišona“ (Tob. 12:8).

27. Uz kū sevišku vēreibu Dīvs pīgrīž myusu lobajūs dorbūs?

Uz myusu lobū nūdūmu, ar kuru mes, pat par vysmozōkū lobū dorbu, varim nu Dīva sajimt lelu atalgōjumu.

„Kas dūs dzert vīnam nu šim mozajim koč glōzi solta yudiņa Mōcekļa vōrdā, patīši Es jums soku: jys sovu olgu nazaudēs“ (Mt. 10:42).

28. Kas ir lobais nūdūms?

Lobais nūdūms ir apsajimšona voi grybas pozitivs akts kolpōt Dīvam un Jū gūdynōt.

29. Kai mes varim izveidōt lobu nūdūmu?

Tū mes varim izdareit, pīm., saceidami: „Muns Kungs un muns Dīvs, vysu Tovam gūdam, vysu nu mīlesteibas uz Tevi“ utt.

30. Kod mums ir jōizdora loba nūdūma akti?

Ļūti lītdereigi tū izdareit vairōkas reizes dīnā, bet it seviški ikkotru reitu.

31. Kaidus leidzekļus seviški mums ir jōlītoj žēlesteibas sajimšonai?

Svātūs sakramentus un lyugšonas.

32. Voi obi šī leidzekli dūd žēlesteibu vīnaidā veidā un apjūmā?

Nā, jo:
1. sakramenti myusūs veidōj žēlesteibu, bet lyugšona tū īgyun.
2. Caur sakramentim mes sajamam tōs specialōs žēlesteibas, dēļ kaidom tī ir īstōdeiti, bet caur lyugšonu mes sajamam vysaida veida žēlesteibas, atskaitūt tōs, kaidas var sajimt vīneigi caur sakramentim.

Praktisks padūms. Ryupeigi ceņtīis saglobōt sovā dvēselē svātdareitōju žēlesteibu, sorgōjūtīs nu grāka un dorūt lobus dorbus. Vacajā Dereibā beja saceits: „Kas atmete Moizeša lykumu, tam, divim voi trejim līcinīkim līcynojūt, bez žēlesteibas beja jōmērst ... cik gon smogōku strōpi peļnej tys, kas Dīva Dālu kōjom meitu un dereibas asni, kurā tys svēteits, turātu par nasvātu un žēlesteibas goru neivōtu“ (Ebr. 10:28—29).