RELIGIJA UN TICEIBA. Šī divi vōrdi nareti teik lītōti vīns ūtra vītā, lai gon tūs saturs un nūzeime ir dažaidi. Religijas nūsaukums pait nu latiņu vōrda RELIGARE — saisteit. Daži dūmōj, ka religijas nūsaukums dreižāk pait nu latiņu vōrda RELEGERE — laseit voi atkōrtōt nu jauna, kas nūzeimoj, ka religija nūsadorboj ar tik svoreigom lītōm, ka tōs namiteigi ir pōrdūmōjamas un atkōrtōjamas nu jauna. Plašōkā nūzeimē religija ir sakaru kūpsumma storp cylvāku un Dīvu. Šamā sakaru kūpsummā ītylpst dabeigōs voi racionālās atteiceibas (naturālā religija) un pōrdabyskās atteiceibas (nu atklōsmes izrytušō religija). Religija, kai zynōtne, ir mynātūs teorētiskus atteiceibu pēteišona.

TICEIBA sovukōrt ir pyrmais nu trejim pōrdabyskim voi teologiskim tykumim. Ticeiba ir baze vysim cytim pōrdabyskim tykumim. Ticeiba ir tykums, caur kuru mes stypri ticim, vysom Dīva atklōtom patīseibom, pi kam mes ticim na vys tōpēc, ka tōs saprostu, bet gon tōpēc, ka Dīva autoritate tōs ir atklōjuse un caur Bazneicu līk tom ticēt. Ticeibas aktā sasadorboj prōts un gryba.

Šōs grōmotas nūsaukumā mynātī vōrdi: „KATŪĻTICEIBAS VĒSTURE“ ir dūmōti kai myusu resp. katōļu religijas vēsture, kurā ir apskateitas myusu teorētiskōs un praktiskos atteiceibas voi sakari ar vysaugstōkū Byutni, nu kuras asam atkareigi, tys ir — DĪVU.

1. Kas ir ticeiba katōļu izpratnē?

Ticeiba ir tykums, kaidu Dīvs īdveš myusu dvēselē. Tei dūd mums spēju ticēt bez šaubeišonōs vysam, kū Dīvs ir atklōjis un caur Bazneicu īteic ticēt.

TICĒT zeimoj uzskateit par pareizu tū, kū ūtrys soka. TICĒT DĪVAM zeimoj stypri un naapšaubami atzeit par patīsu tū, kū Dīvs ir akltājis un tōdēļ, ka ir atklōjis, lai gon mes tū naradzam un nasaprūtam. Pamats, uz kura ticeiba bolstos,nav myusu redzēšona voi saprasšona, bet gon Dīva vōrds. „Ticeiba ir paļāveiba tam, uz kū cer, un pōrlīceiba par tū, kō naredz“ (Ebr. 11:1).

2. Kōpēc mes sokom, ka ticeiba ir Dīva īdvasta myusu dvēselē?

Tōpēc, ka ticeiba ir Dīva dōvona un Jō žēlesteibas sekas, kas apgaismoj myusu prōtu un īrūsynoj myusu grybu ticēt bez šaubeišonōs vysam tam, kū Dīvs ir atklōjis.

„Jō žēlesteibā jyus asat pesteiti ticeibā, un tys nav nu jums, tei ir Dīva dōvona“ (Ef. 2:8).

3. Kōpēc ticeibai ir na tikai jōapgaismoj myusu prōts, bet ari jōīrūsynoj myusu gryba?

Tōpēc, ka ari loba gryba pīdar pi ticeibas, jo tikai tys var ticēt, kas gryb ticēt.

Tōpēc Dīvs atolgōj ticeibu un strōpej naticeibu. „Kas ticēs un tiks nūkristeits, tys byus pesteits, bet kas naticēs, tys tiks pazudynōts“ (Mk. 16:16).

4. Kōpēc mums ir jōtīc vysam tam, kū Dīvs atklōjis?

Tōpēc, ka Dīvs ir myužeigō un namaļdeigō Patlseiba.

5. Kū zeimoj vōrdi: „Vysam tam, kū Dīvs ir atklōjis“?

Tī zeimoj tū, ka ir jōtic vysam tam, kū Dīvs myusu pesteišonas lobā ir atklōjis caur patriarchim un pravīšim, un beidzūt caur sovu Dālu Jezu Kristu un apostolim.

„Daudzkōrt un dažaidūs veidus Dīvs caur pravīšim ir runōjis myusu tāvim. Pēdeigi šamōs dīnōs Jys ir runōjis caur sovu Dālu“ (Ebr. 1:1—2).

6. Voi beja napīcīšami, lai Dīvs atklōtu myusu pesteišonai vajadzeigās patīseibas, lai mes tōs zynōtu?

Jā, tys beja napīcīšami, tōpēc, ka bez Dīva Atklōsmes mes tikai ar lelōm gryuteibom un napiļneigi spātu pazeit dažas patīseibas; bet lelōkō daļa nu tom mums palyktu pavysam nazynomas.

„Ar gryuteibom mes spējam pareizi vērtēt lītas, kas atsarūn vērs zemes; ar pīpyuli mes atrūnam lītas, kaidas ir myusu prīškā. Bet kas lai izpētej lītas, kas ir dabasūs? Kas lai zynōtu Tovas dūmas, jo Tu nadūtu gudreibu un nu augšas nasyuteitu sovu Svātū Goru“ (Gudr. 9:16—17).

7. Kai dīviškō atklōsme ir nūnōkuse pi mums?

Tei ir nūnōkuse pi mums pa daļai rakstiski, tys ir, Svātūs Rokstūs; pa daļai mutes vōrdim, tys ir, tradicijas ceļā.

8. Kas ir Svātī Roksti?

Svātī Roksti ir grōmotas, kas saraksteitas Svātō Gora īdvesmē un kuras Bazneica ir atzynuse par Dīva vōrdu.

„Jo pravītōjumi nikod nav cālušīs nu cylvāku grybas, bet svātī Dīva cylvāki runoj Svātō Gora īdvasmōti“ (2. Pīt. 1:21).

9. Kai Svātī Roksti ir sadaleiti?

Tī ir sadaleiti Vacō un Jaunō Testamenta voi Vacōs un Jaunōs Dereibas grōmotōs.

10. Kaidas atklōsmes satur Vacais Testaments?

Vacais Testaments satur tōs atklōsmes, kaidas cylvākim tyka dūtas pyrms Kristus atnōkšonas.

11. Nu kaidom grōmotom sastōv Vacais Testaments?

Vacais Testaments sastōv:
1) nu 21 vēsturyskōs grōmotas, kuras stōsta par pasauļa radeišonu, par patriarchu dzeivi;
2) nu 7 moraliskom grōmotom, kurās ītylpst psalmi, svāti izteicīni un dzeives lykumi;
3) un 17 pravīšu grōmotom.

12. Kaidas atklōsmes satur Jaunais Testaments?

Jaunais Testaments satur tōs atklōsmes, kaidas mes sajēmem caur Jezu Kristu un apostolim.

13. Nu kaidom grōmotom sastōv Jaunais Testaments?

Jaunais Testaments sastōv:
1) nu 4 evangelijim,
2) Apostolu dorbu grōmotas,
3) nu 14 sv. Pōvula vēstulēm un 7 cytu apostolu vēstulēm, kuras satur dogmatiskūs un moraliskūs prīkšrokstus,
4) nu Apokalipses voi sv. Jōņa atklōsmes, kura stōsta par Bazneicas ceiņom un uzvarom myužu tecējumā.

14. Voi ir plteikūši ticēt vīneigi tom patīseibom, kaidas satur Svātī Roksti?

Nā, mums ir jōtic ari tradicijai, tys ir, tom patīseibom, kaidas apostoli sludynōja, bet kuras natyka uzraksteitas.

Tū atgōdynoj sv. Pōvuls pyrmim kristīšim, saceidams: „Tōpēc, brōli, stōvit drūši un pīsaturit pi tōs mōceibas, kuru jyus mōcējotēs nu myusu RUNOM voi rokstim“ (2 tes. 2:15).

15. Voi tod apostoli napīraksteja tū vysu, kū Jezus beja mocējis?

Nā. Apostoli pat naatzeimēja tū vysu, kū Jezus beja darejis, vēļ mozōk tū, kū beja mōcejis. Ari Kristus jim nauzdeve raksteit, bet gon sludynōt Jō mōceibu (Sal. Mk. 16:15; Mt. 28:19).

Tys radzams ari nu sv. Jōņa vōrdim, kurs soka: „Vēj daudz cytu breinumu Jezus dūrēja, kas nav raksteiti šamā grōmotā“ (Jņ. 20:30). Taitod Svātī Roksti nasatur vysu Dīva atklōsmi. Svātajūs Rokstūs nikur nav saceits, cik daudz ir dīviškos atklōsmes grōmotu un kaidas tōs ir. Jo mes tū drūši nazynōtu nu tradīcijas, tod mums nabyutu pat Svātūs Rokstu. Svātī Roksti napasoka, kaida ir eistō vōrdu nūzeime šaubeigokajōs vītos. Vysas sektas mādz atsasaukt uz Svātim Rokstim, lai pīrōdeitu sovas pretruneigās mōceibas un kotra nu tom pretendej uz tū, ka ir uzminējuse eistū nūzeimi. Taitod Svātī Roksti un tradīcija ir divi myusu ticeibas oluti. Ar Svātō Gora paleidzeibu Bazneica tūs UZGLŌBOJ NAVYLTŌTUS un smeļ nu tim sovu ticeibu.

16. Kōpēc apostolu nauzroksteitū mōceibu sauc par tradiciju?

Tū sauc par tradiciju, tys ir, nūdūtu (lat. tradere — nūdūt), tōpēc, ka nu pošim apostolu laikim tei katōļu Bazneicā bez pōrtraukuma teik nūdūta nu paaudzes uz paaudzi.

„Un kū tu daudzu līciniku klōtbyutnē nu manis dzērdēji, tū nūdūd uztycamajim cylvākim, kas byutu spējeigi ari cytus mōceit“ (2. Tim. 2:2).

17. Kai tradicija ir tykuse nūdūta leidz myusu laikim?

Sōkumā tei tyka nūdūta mutes nūstōstu veidā. Vālōk, kod rodōs atteiceigs gadejums, tei tyka pazināta rakstiski Bazneicas reikōjumūs un definīcijōs kai ari mōceitu veiru (Bazneicas tāvu) rokstūs.

18. Kas ir jōsaprūt un jōzyna par Bazneicas tāvu rokstim?

Ir tys jōsaprūt un jōzyna, ka Bazneicas tāvu vīnveideigō mōceiba ir Jezus Kristus mōceiba, kaidu jī sajēme nu apostolim voi jūs pēcnōcējim; tōpēc mes nikod nadreikstam nūsavērzeit nu tōs.

19. Kōpēc mums ir jōtic tradicijai taipat kai tam, kū mōca Svātī Roksti?

Tōpēc, ka katōļu tradicija taipat kai Svātī Roksti satur sevī Dīva atklōsmi. Taitod mums ir jōtic vysam tam, kū Dīvs ir atklōjis un katōļu Bazneica īteic ticēt, vīnolga voi tys byutu atrūnams Svātūs Rokstūs voi tradicijā.

20. Kōpēc katōļu Bazneica uzskota par napicīšamu mums īteikt ticēt atklōtom patīseibom?

Tōpēc, ka vīneigi nu katōļu Bazneicas mes varam namaļdeigi dabōt zynōt, kū Dīvs ir atklojis.

21. Kōpēc vīneigi nu katōļu Bazneicas mes varam dabōt zynōt, kū Dīvs ir atklojis?

1) Tōpēc, ka tikai nu katōļu Bazneicas mums ir Svātī Roksti un tradicija;

2) tōpēc, ka tikai caur jū mes namaļdeigi zynom patīsū Svātūs Rokstu un tradicijas satura nūzeimi.

22. Kōpēc mes sokom, ka tikai nu katōļu Bazneicas mums ir Svātī Roksti un tradicijā?

1) Tōpēc, ka vīneigi katōļu Bazneica sajēme nu apostolim Svātūs Rokstus, tradiciju un ar specialu Svātō Gora paleidzeibu ir pasorgōjuse tū nu klaidom un

2) tōpēc, ka vīneigi jei dūd mums naapšaubamu drūšeibu par Svātūs Rokstu un tradicijas dīviškū izceļsmi.

23. Kōpēc mes sokom, ka tikai caur katōļu Bazneicu mes namaļdeigi zynom Svātūs Rokstu un tradicijas satura patīsū nūzeimi?

Tōpēc, ka tikai katōļu Bazneica ir patīseibas bolsts un pamats (Tim. 3:15), un tōpēc, ka Bazneica navar maļdeitīs Dīva vōrda izskaidrōjumā (interpretācijā).

24. Voi nivinam nav breivi skaidrōt Svātūs Rokstus un tradiciju preteji katōļu Bazneicas interpretācijai?

Nīvīnam nav breivi tū dareit, un jo kaids tū dareitu, parōdeitu vīneigi sovu oplomū īdūmeibu: it kai Svātūs Rokstus un tradiciju jys lobōk saprastu par Svātū Goru, kurs īdveš Bazneicai pareizu satura izpratni.

25. Bet voi Svātūs Rokstu saturs nav skaidrys pats sevī, lai ik kurs kotrys varātu vīgli tū saprast?

Nav skaidrys, jo Svātī Roksti ir dīviškūs nūslāpumu grōmotas, „nu kurom“ — kai sv. Pīters, runōdams par sv. Pōvula vēstulēm soka — „dažas ir gryuši saprūtamas, kuras, kai ari cytus Rokstus namōcātī un nanūstyprynōtī sagrūza sev par pazusšonu“ (2. Pīt. 3:16).

„Nu kō tod ceļās tik daudz kecereibu (hereziju), jo na nu Svātim Rokstim, kuri poši sevī ir lobi, bet ir slikti saprosti“ (sv. Aug.).

26. Voi tod nav tai, ka tikai Svātī Roksti ir vīneigō ticeibas norma (mārūgs)? Cytim vōrdim: voi nav tai, ka ik kotrys individs var laseit Svātūs Rokstus un tikai Svātūs Rokstus, cikom atrūn tū, kam jōtic?

Nikaidā ziņā, tōpēc ka na vīneigi Svātī Roksti, bet gon Svātī Roksti kūpā ar tradiciju, namaļdeigi Bazneicas paskaidrōti, ir patīsa ticeibas norma.

1. Jo tys byutu tai, ka myusu Pesteitōjs byutu gribējis, ka mums byutu jōnūkļyust pi ticeibas patīseibu pazeišonas vīneigi losūt un pētejūt Svātūs Rokstus, tod kōpēc ir raksteits: „Taitod ticeiba nu DZĒRDĒŠONAS, bet dzērdātais nōk caur (sludynōtū) Kristus VŌRDU“ (Rom. 10:17). Kōpēc tod pats Kristus naraksteja? Kōpēc Jys apostolim napasaceja raksteit? Kāpēc, jo daži nu tim raksteja, tū dūrēja tikai pēc ilgāka laika un specialu apstōkļu dēļ? Kōpēc na vysi raksteja? Kōpēc Jezus napavēlēja vysim, voi mozōkais kristīšim, īsamōceit laseit? 2. Kristticeiba tyka izplateita un plauka pyrms nakai Jaunōs Dereibas grōmotas tyka uzroksteitas; ari pēc tō, kod tyka uzroksteitas, daudzom kristīšu tautom Svātūs Rokstu vēļ nabeja. Sovu ticeibu tōs beja sajāmušas nu sludynōtō Dīva vōrda.

27. Kū Bazneica ir nūlāmuse atteiceibā uz Svātūs Rokstu laseišonu mōtes volūdā?

1. Ka pi Svātūs Roktsu laseišonas ir napīcīšama zynoma sasagatavošona un dīvbejeiba;

2. ka tulkōjumam jōbyun ar atteiceigim paskaidrōjumim;

3. kai tulkōjumim, tai paskaidrōjumim jōbyun Bazneicas apstyprynōtim (aprobētim).

Ar šim saprateigim nūsacejumim Bazneica nadūmōj atturēt ticeigūs nu Svātūs Rokstu laseišonas; turpretim Jōs korstōkō vēlēšonōs ir, lai vysi Svātūs Rokstus pazeitu un apdūmōtu tūs saturu. Ar mynātim nūsacejumim Bazneica grib vīneigi pasorgōt ticeigūs nu sakrūpļōtim bībeles izdavumim, kaidi bīži ar nūdūmu vīnkōršai tautai teik pīdōvōti, kai ari lai pasorgōtu ticeigūs nu sektantu un chismatiku maļdeigim Svātūs Rokstu paskaidrō jumim.

28. Voi ticeiba ir napīcīšama pesteišonai?

Jā, ticeiba ir absoluti napīcīšama pesteišonai, jo „bez ticeibas nav īspejams patikt Dīvam“ (Ebr. 11:6).

„Kas natic, tys tōpēc nūtīsōts, ka natic Dīva vīndzymuŠō Dāla vōrdam“ (Jņ. 3:18). „Bet kas naticēs, tys tiks pazudynōts“ (Mk. 16:16).

29. Voi kotra ticeiba myusus atpestej?

Nā, tikai patīsō ticeiba, kuru Kristus mōceja, spēj myusus pesteit.

„Kas tic uz Dalu, tam myužeigō dzeiveiba; bet kas Dālam natic, tys dzeiveibas naredzēs, bet Dīva dusmes palīk par jū“ (Jņ. 3:36).

30. Kōpēc tikai tei ticeiba myusus pestej, kuru Kristus ir mōcejis?

Tōpēc, ka tikai caur šū ticeibu, navys caur kaidu cytu, mes kļyustam par Kristus mistiskō organisma daleibnīkim ar tīseibom uz myužeigū svātlaimi aizkopa dzeivē.

„Jo zam dabasim nav cylvākim dūts nivīns cyts vōrds, kurā jī varātu kļyut pesteiti“ (Ap. d. 4:12).

31. Voi ir taitod grāks saceit, ka nav svoreigi pi kaidas ticeibas mes pīsaturim?

Jā, tys ir lels grāks na tikai tai saceit, bet ari tai dūmōt; tōpēc, ka ar tū mes nycynōjam Dīvu, kurs mums ir devis patīsū ticeibu, un dēļ tō ir syutejis sovu vīndzymušū Dālu uz šū pasauli.

Jo nabyutu svoreigi kam mes tycam, nabyutu bejis vajadzeigs Dīvam atklōt religiju un myusu seņči byutu varējuši palikt sovūs pogōnu ticējumus, kaidi jim beja pyrms kristīteibas pījimšonas. „Bet šei ir jau tīša“ — soka Jezus Kristus — „ka gaisma nōce pasaulī, bet cylvāki mīļōja vairōk tymsu nakai gaismu, jo jūs dorbi beja ļauni“ (Jņ. 3:19), tys ir, tōpēc, ka daudzi ītīpeigi turējōs pi sovas naticeibas, lai gon redzēja patīseibu voi ari byutu tū īraudzejuši, jo byutu bejuši vaļsirdeigi.

32. Bet voi nav raksteits: „Ikvīnā tautā tys, kas Jō (Dīva) beistōs un taisneigi dzeivōj, ir Jam pateikams“? (Ap. d. 10: 35).

Jā; bet tys, kas beistās Dīva, ari tic vysam tam, kū Dīvs atklōja, kai tū dareja Kornelijs (Ap. d. 10). Turpretim tys, kas natic tam vysam, kū Dīvs ir atklōjis, ari nasabeist Dīva, atmat Jō vōrdu un nūlīdz Jō atklōsmes tycameibu.

„Kas natic Dālam, tys dora Jū par meli“ (1. Jņ. 5:10).

33. Kurā bazneicā ir patīsō ticeiba, kaidu ir mōcejis Kristus?

Tikai katōļu Bazneicā ir patīsō ticeiba, kaidu ir mōcejis Kristus.

34. Kōpēc tikai katōļu Bazneicā ir patīsō ticeiba, kaidu ir mōcejis Kristus?

Tōpēc, ka vīneigi katōļu Bazneica sajēme nu Kristus caur Jō apostolim šū ticeibu kai dabasu dōvonu, uztycātu tōs atbiļdeibai un pasorgōšonai nu klaidom (Sal. 1. Tim. 6:20).

35. Voi ari cytas kristīšu konfesijas (pīm. protestanti) sajēme sovu mōceibu nu poša Kristus un tū pasorgōja nu klaidom?

Nā; jo:

1. nav īspējams, ka tōs tū byutu sajāmušas nu poša Kristus, tōpēc, ka tōs rodōs daudz vālōk pēc Kristus, un

2. taipat nav īspējams, ka tōs byutu saglōbojušas nasakrūpļōtu Kristus un apostolu mōceibu, tōpēc, ka dažaidūs laikūs tōs ir sludynōjušas atškireigas doktrinas, pa tū laiku, kod Kristus un apostolu mōceiba vīnmār ir bejuse tei poša.

„Myusu runa jums nav reizē „JA“ un „NĀ“. Jo Dīva Dāls, Jezus Kristus, kū mes jums sludynōjam, NAV reizē „JĀ“ un „NĀ“, bet Jymā beja „JĀ“. (2. kor. 1: 18—19.)

36. Taitod jo patīsō ticeiba ir napīcīšama pestcišonai, un jo tikai katōļu ticeiba ir tei eistō, voi nav Iela žēlesteiba byut par katōļticeigu?

Byut par katōļticeigu ir naapvērtejami Iela žēlesteiba, par kuru mes navaram pīteikūši pasateikt Dīvam, un tei mums nūpītni ir jōpraktizej, tys ir, jōdzeivōj saskaņā ar tōs mōceibu.

37. Kaidom vajag byut myusu ticeibas īpašeibom?

Myusu ticeibai jobyun: 1. vyspōrejai; 2. styprai; 3. dzeivai un 4. pastōveigai.

38. Kod myusu ticeiba ir vyspōreja?

Myusu ticeiba ir vyspōreja, kod mes ticim na tikai dažom, bet gon vysom patīseibom, kaidom katōļu Bazneica mums līk ticēt.

39. Voi tod nav piteikuši ticēt tikai dažim ticeibas gobolim?

Nav pīteikūši, tōpēc, ka:

1. Kristus bez kaida izjāmuma soka: „Sludynōjit Evangeliju vysai radeibai; ...kas naticēs, tys tiks pazudynōts“ (Mk. 16:15—16). Voi otkon: „Mōceidami tūs piļdeit vysu, kū Es jums asmu pavēlējis“ (Mt. 28:20). Un sv. Jōņs soka: „Kotram, kas aizīt un napalīk Kristū, nav Dīva“ (2. Jņ. 1:9).

2. Kas tic tikai tom Kristus mōceibas patīseibom, kaidas jam pateik, taidam nav nimoz ticeibas, tōpēc, ka taids tic na Dīvam, bet gon pats sovam prōtam.

40. Kod myusu ticeiba ir stypra?

Myusu ticeiba ir stypra, kod mes ticim bez kaidom šaubom.

Stypras ticeibas pīmārs ir patriarchs Abrahams, par kuru ir saceits, ka „jys nasašaubeja par Dīva apsūlejumu, bet, byudams styprys ticeiba, deve Dīvam gūdu“ (Rom. 4:20).

41. Kod myusu ticeiba ir dzeiva?

Myusu ticeiba ir dzeiva, kod mes dzeivojam saskaņā ar ticeibu, tys ir, sorgojamēs nu ļauna un dorom lobu, kai tū ticeiba moca.

„Jo kai mīsa bez gora ir myruse, tai ari ticeiba bez dorbim ir myruse“ (Jk. 2:26).

42. Voi ari myruse ticeiba var pesteit?

Nā. Myusu ticeibai vajag byut apstyprynōtai ar aktivas mīlesteibas dorbim, cytaidi tei nav pīteikūša myužeigōs pesteišonas īgyušonai.

„... jo maņ byutu piļneiga ticeiba tai, ka es kolnus pōrcaltu, bet maņ nabyutu mīlesteibas, tod es naasmu nikas“ (1. kor. 13:2).

43. Kod myusu ticeiba ir pastōveiga?

Myusu ticeiba ir pastōveiga, kod mes asam gotovi lobōk pazaudēt vysu, pat sovu dzeiveibu, nakai atkrist nu ticeibas.

„Veritēs, brālī, voi kaidā nu jums nav naticeibas ļaunō sirds, lai atsakōptu nu dzeivō Dīva“ (Ebr. 3:12). Pastōveigōs ticeibas pīmāri ir mūcekli.

44. Kas aizvad cylvākus prūjom nu ticeibas?

Nu ticeibas aizvad prūjom:
1. augstprōteiga un izsmalcynōta prōtošona par ticeibas nūslāpumim;
2. nūlaideiba lyugšonā un cytūs religiskajūs pīnōkumūs;
3. pasauleigums un grēceiga dzeive un
4. pretreligiskas grōmotas, sakari ar ticeibas nīvotojim kai ari taidas lauleibas voi cytas saisteibas, kas apdraud patīsu ticeibu.

1. „Es gūdynōju Tevi, Tāvs, dabasu un zemes Kungs, ka Tu nūslēpi tū mōceitim un gudrim, bet atklōji tū mozajim“ (Mt. 11:25).
2. „Tōpēc es jums soku, ka Dīva vaļsteiba tiks jums atjimta un dūta tautai, kas nas tōs augļus“ (Mt. 21:43).
3. Lai tu palyktu ticeibā un lobā sirdsapziņā, kū daži atmete un tai pazaudēja ticeibu“ (1. Tim. 1:19).
4. „Sorgojitēs nu viļteigim pravīšim, kas nōk pi jums vušku drēbēs, bet īkšīnē ir plēseigi vylki (Mt. 7:15).

45. Kai mes seviškā veidā parōdom, ka myusu ticeiba ir stypra un pastōveiga?

Tū mes parōdom, kod sovu ticeibu nanūlīdzam (pat škītami), turpretim atklōti, pi kotras izdeveibas, tū aplīcynōjam vōrdūs un dorbūs.

„Kotru, kas Mani atzeist cylvāku prīškā, Es atzeišu sova Tāva prīškā, kas ir debesīs“ (Mt. 10:32—33). „... sirdī ticim, lai panōktu attaisōšonu, bet ar muti aplīcynōjam, lai panōktu pesteišonu“ (Rom. 10:10).

46. Voi ir ari kaida īpaša zeime, ar kuru katōli aplīcynoj sovu ticeibu?

Jā. Tei ir krysta zeime.

47. Kōpēc mes lītōjam krysta zeimi sovas ticeibas aplīcynošonai?

Tōpēc, ka tei izsoka divi golvonūs myusu ticeibas nūslāpumus, prūti, vyssvātōkōs Trejsvīneibas nūslāpumu un myusu atpesteišonas nūslāpumu, jo mērdams uz krysta, Jezus mums sagōdōja īspēju byut pesteitim.

48. Nu kura laika pastōv krysta pōrmesšonas parodums?

Tys ir ļūti vacs parodums, nōk nu apostolu laikim.

49. Kod mums ir jōdora krysta zeime?

Ir labi un lītdereigi bīži tū dareit, kai tū mēdze dareit pyrmī kristticeigī; seviški, kod reitūs ceļamās un vokorūs, ejūt gulēt, taipat ari pyrms lyugšonom un kotra svoreigōka dorba, kai ari kārdynōjumu un brīsmu gadejumūs.

50. Kōpēc ir lītdereigi bīži dareit krysta zeimi?

Tōpēc, ka dīvbejeigi pīlītōjūt krysta zeimi, mes sevi nūstyprynōjam pret ļaunō gora kārdynōjumim un sagōdojam sev dabasu svēteibu.

51. Kōpēc mes parosti apzeimejam ar krysta zeimi pīri, lyupas un sirdi, kod teik laseits Evangelijs?

Mes tū dorom, lai caur krystā systō Kristus nūpalnim Dīvs dūtu mums žēlesteibu Evangeliju saprast ar prōtu, aplīcynōt ar muti un tū mīļōt ar sirdi.

Myusdīnās ir vārojamas parōdeibas, kas izalīk asam pretrunā ar tū, kas ticeibas laukā tyka mōceits ogrōk. Tōpēc ir ļūti svoreigi prast atškērt tū, kas ticeibas jautōjumus pīdar pi dabeigas augšanas un veidōšonōs, un kas ir jau atklōta nūsavērzeišona nu patīseibas un ir moldi. Tīseibas un spēja sprīst par tū, kas ir patīseiba, kas moldi pīdar Bazneicas mocūšai autoritatei, kū sauc par MAGISTERIJU. Tai tys beja pa vysim kristīteibas laikim, tai tys ir (un tai tam jobyun) ari šudiņ. Vyss, kas pagōtnē tyka pījimts un pasnāgts ticēšonai, nōce nu augšas: tū pījēme un pasnēdze veiskupi kūpā ar pāvestu un pāvesta vadeibā. Ari šudiņ tam tai jābyun: vīneigi vodūšō autoritate Bazneicā — veiskupi kūpā ar pāvestu un atkareibā nu pāvesta var pījimt un pasnēgt tū, kam ir jōtic. Nivīnam cytam šaidu tīseibu nav. Sv. Pāvuls sovā laikā cylvākim beja pasacejis: „Brōli, stōvit drūši un pastōvit ticeibā, kuru jyus mōcejotēs nu myusu runom voi rokstim“ (2. tes. 2:15). Šys tautu apostola atgādynōjums ir spākā ari šudiņ. Nivīnam nav tīseibu pasnēgt ticēšonai mōceibu, kas nasaskanōtu ar tū, kū ir pasnāguse mōcūšā Bazneicas autoritate — magisterijs. Ari par šaidom tīseibom ir losomi ļūti styngri sv. Pōvula vōrdi, kurs soka: „Kai ogrōk jums sacejom, tai ari tagad vēļ reizi soku: jo kaids sludynōtu jums cytu Evangeliju nakai tū, kū asat sajāmuši, tys lai tūp nūlādāts, ... jo ari engeļs nu dabasim sludynōtu cytu evangeliju nakai tū, kū mes jums pasludynōjom, lai tys tūp nūlādāts“ (gal. 1:9, 8). Ticeibas depozits nav mainoms. Ari II Vatikana koncils tū nav mainejis. Pāvests Jōņs XXIII, atklōdams Vatikana koncilu 1962. godā, svineigi pasludynōja, ka Bazneica ir sajāmuse naskārtu ticeibas depozitu, taidu tū tei pōrnese nu paaudzes uz paaudzi. Svoreigōkais kotra eukumeniskō koncila uzdavums ir šū ticeibas depozitu saglobōt un nūdūt tū tōļōk īspējami sekmeigōkō veidā. Ari pāvests Pāvuls VI 1965. godā, nūslāgdams koncilu, pasaceja tū pošu, prūti, ka koncils ir paturējis teiru un vasaļu ticeibu, kaidu beja sajēmis un tagad itū nūdūd nōkūšajom paaudzēm. Myusu tāvu ticeibai ir jākļyust ari par myusu bārnu ticeibu. Ticeibas depozits, kū Bazneica pasnādz ticēšonai, ir Dīva vēstejums, kū cylvāks nadreikst aiztikt un krūpļōt, kai par tū otkon sv. Pāvuls soka: „... Dīva vōrdu, kuru nu mums dzērdējot, pījamit nakai cylvāku mōceibu, bet kai Dīva vōrdu“ (2. tes. 2:13).

Laika tecējumā namaineigais ticeibas depozits var byut pasnāgts dažaidom, laikmatam pīmārātom, metodem. Tū ir pasacejuši ari pāvesti Jōņs XXIII un Pāvuls VI, runōdami par II Vatikana koncilu, prūti, ka namainamās ticeibas patīseibas ir jōpasnādz taidā veidā, lai modernais pasauļs byutu gotovs tōs pījimt. Teologi teik aicynōti meklēt sekmeigōkus pasnēgšonas veidus voi metodes, lai namainamās ticeibas patīseibas byutu vīgļāk pījamamas myusdīnu cylvākam. Te ir divi atškireigas lītas, kas nadreikst byut jauktas un vīnaidi traktējamas. Ticeibas depozits voi Dīva atklōtōs patīseibas ir vīna līta, bet veids, kaidā tōs teik pasnāgtas — ir cyta līta. Ticeibas depozits nadreikst byut maineits, metodes turpretim var byut maineitas, kod atteiceiga laikmata apstōkli tū pīprosa.

Pēc II Vatikana koncila jaunōs metodes teišam ļūti dedzeigi tyka pīlītōtas: gon dažaidu pakōpu skolās, gon literārus apcerējumūs, gon pat dīvnomūs saceitajōs mōceibōs. Bet dīmžāl na vīnmār tyka īvārāts, ka jaunōs metodes nav jaunas ticeibas veidōšona. Pasarōdeja slimeiga tendence dažas ticeibas patīseibas nūklusēt, dažas pat tyka krūpļōtas un mozynōta tūs nūzeime un svors ...

Kotra metode ir vērtējama vyspyrms sakarā ar tū, cik Ielā mārā tei ir uzticeiga pasnādzamōs patīseibas naskarameibai un ūtrkārt, cik Ielā mārā tei īnas skaidreibu un dziļōku izpratni klauseitājūs voi laseitājūs. Ik kotra ticeibas patīseibas skaidrāšona, kas skaidreibas vītā īnas apjukumu un šaubas par skaidrōjuma patīseibu, ir slykta metode, un kotra slyktō metode uz vītas ir atmatama. Šamā sakareibā varātu minēt daudzus gaužam bēdeigus pīmārus. Bet bēdeigākais ir tys, ka daudzūs gadejumūs slyktōs metodes na tikai nateik atmastas, turpretim, tōs teik pīlītōtas ar ītīpeigu tendenci pīsajimt spākā un daudzumā.

Nūsavērzeišona nu ticeibas patīseibom, kaidu īnas ļaundabeigōs metodes, šudiņ nūpītni apdraud na tikai atseviškas dvēseles, bet ari plašōkus sabīdreibas slāņus pošā katōļu Bazneicā. Tū atkōrtōtas reizes publiskōs audiencēs ir pasacejis pāvests Pāvuls VI. Tai kaidā audiencē jys soka: „Jyus varbyut byusit dzērdējuši par maļdeigim uzskotim, kuri īsadrūšynoj pīlītōt patvaleigus izskaidrōjumus (interpretācijōs), kas apvaiņoj svātas un naskōramas katōļu ticeibas patīseibas. Nu vysim zemes styurim ir nōkuši bolsi, kas ziņoj par mēginōjumim sakrūpļōt skaidri atzeitōs Dīva Bazneicas pamatdoktrinas“ (Vyspōrejō audience 1966. g. 30. nōvembrī). Šaida pīeja ticeibas patīseibom spēj īnest arvīn lelōku apjukumu un tymsu. Tei navys tyvynoj modernū cylvāku pōrdabyskom, ar ticeibu saisteitom vērteibom, bet gon tū attālynoj nu eistōs ticeibas, un atstōj tū jō poša teiri ciļvēceigajam naspākam. Tōpēc ir jōpīkreit tūs dūmai, kuri soka, ka ticeibas tryukums cylvāku dzeivē ir dziļōkō sakne tim ļaunumim, kuri tik baigūs veidūs un samārūs pōrplyudynoj vysu myusdīnu ciļvēci.