Katoļu katehisms
Kas mums jāzina par svētās Mises svinēšanu
Tā kā Mises Upuris ir vissvētākais dievkalpojums, Baznīca ir sīki noteikusi, kā svinēt svēto Misi.
Kas vajadzīgs svītās Mises svinēšanai
1. Altāris. Svētā Euharistija tiek svinēta pie galda, ko mēs saucam par altāri. Tas satur relikvijas. Altāris ir apklāts baltām segām; uz tā stāv sveces un krusts.
2. Dāvanas. Dāvanas, kas top atnestas uz altāri un svētajā upuri pārvērstas, ir mazas neraudzētas kviešu maizes ripiņas (hostijas) un tīrs vīnogu vīns.
3. Svētie trauki. Lielajai hostijai ir apzeltīts šķīvis — patēna, vīnam — Mises biķeris. Mazajām hostijām lieto ciboriju.
4. Misāle. Tas satur Svētās Mises lūgsmās, lasījumus un dziesmas.
6. Priestera apģērbs. Svētās Mises svinēšanai priesteris apģērbj a) plecu lakatu — humerālu jeb amiktu, b) albu — garu, baltu tērpu, e) jostu jeb cingulu, ar ko alba top sajozta, d) manipulu, kas top uzmaukts uz kreisās rokas; e) stolu, ko priesteris svētajā Misē valkā sakrustotu uz krūtīm, f) Mises ornātu.
Liturģiskās krāsas
Mises ornāta un biķera apsega krāsa mainās atkarībā no Baznīcas gada svētkiem un dienām. Ir divas svētku krāsas: balta un sarkana. Balto, prieka un šķīstības krāsu, lieto Ziemsvētkos, Lieldienās un Pestītāja svētkos, Dievmātes, eņģeļu, apliecinātāju un jaunavu svētkos. Sarkano, uguns un asiņu krāsu, lieto Vasarsvētkos, Kristus ciešanu un mocekļu svētkos. Violeto, gandarīšanas krāsu, lieto adventā un gavēni. Trešajā adventa svētdienā un ceturtajā gavēņa svētdienā drīkst lietot rozā tērpus. Zaļo, cerības krāsu, lieto parastajās svētdienās pēc Epifānijas un pēc Vasarsvētkiem. Svētdienai taču jo sevišķi jāuztur mūsos dzīva augšāmcelšanās cerība. Melno, sēru krāsu, lieto Lielajā piektdienā un Misēs par mirušajiem.
Valoda svētajā Misē
Gandrīz visā pasaulē svētajā Misē lieto latiņu valodu. Dažas tautas drīkst lietot citas valodas, piem., grieķu un senslāvu.
Svētās Mises veidi
1. Pontifikālmise (bīskapa Mise). Tas ir svinīgākais Mises svinēšanas veids.
2. Svinīgā lielā Mise (levitu Mise). Šī veida Misē piedalās levīti: diakons un subdiakons. Subdiakons dzied epistulu, diakons evaņģēliju.
3. Lielā Mise. Priesteris dzied svinīgās lūgsmas un lasījumus. Draudzes dziesmas dzied tauta vai Baznīcas koris.
4. Citi svētās Mises veidi. Svēto Misi var svinēt arī kā kopības Misi, lūdzami dziedamo Misi, dziedamo Misi vai kluso Misi.
Svētās Mises norise
— (Mainīgās daļas ir apzīmētas ar zvaigznīti)
A. Vārdu dievkalpojums (Lūgsmas un lasījumi)
1. Kāpņu lūgsma. Priesteris iet pie altāra un skaita altāra pakājē 42. psalmu. Tad viņš zemu noliecas un skaita grēku nožēlas lūgšmu (Confiteor).
2.* Ievada dziesma (introits). Priesteris uzkāpj pie altāra, godbijīgi noskūpsta to un lasa labajā pusē ievada dziesmu. Lielajā Misē introitu dzied koris.
3. Kyrie eleison. Ar šo saucienu mēs suminām mūsu debesu Kungu un lūdzam, lai viņš apžēlotos par mums.
4. Gloria. Tagad priesteris uzsāk Gloria (Gods Dievam augstībā); draudze vai koris piebalso. Dažreiz Gloria izkrīt, piem., gandarīšanas dienās un mirušo misās.
5.* Dienas lūgsma (Baznīcas lūgsma, orācija). Priesteris izpleš rokas un sveicina mūs vārdiem: „Dominus vobiscum” (Kungs lai ir ar jums); mēs atbildam: „Et cum spiritu tuo” (Un ar tavu garu). Tad priesteris ar vārdu „Oremus” (Lūgšimies) uzaicina mūs lūgties; pēc tam viņš izpleš rokas un savelk mūsu lūgsmas kopā dienas lūgšanā. Mēs atbildam ar „Amen” (Lai tā notiek).
6.* Lasījums. Lasījums pa lielākai daļai ir ņemts no kāda apustuļa vēstules; tāpēc to arī sauc par „epistulu” (t. i. vēstuli). Svinīgā lielajā Misē lasījumu dzied subdiakons. Mēs uzmanīgi sekojam lasījumam: caur apustuli uz mums runā Dievs.
7.* Starpdziedājumi (graduālis, alleluja, trakts) mainās saskaņā ar Baznīcas gadu.
8.* Evaņģēlijs (t. i. priecas vēsts). Tagad misāle tiek aiznesta evaņģēlija pusē. Mēs godbijīgi pieceļamies kājās: evaņģēlijā Dievs runā uz mums caur savu vienpiedzimušo Dēlu. Svinīgā lielajā Misē evaņģēliju dzied diakons. Evaņģēlijam seko sprediķis; sprediķī mums top izskaidroti Dieva vārdi.
9. Credo. Svētdienās un dažos svētkos tagad nāk ticības apliecinājums. Tajā mēs pateicīgi apliecinām svēto ticību, kas mums ir pasludināta.
B. Euharistijas svinēšana (Upura dievkalpojums)
Tagad svētajai svinēšanai tiek sagatavotas mūsu dāvanas — maize un vīns (upurēšana jeb dāvanu sagatavošana). Tad pār dāvanām tiek skaitīta augstā lūgsma; tās top pārvērstas un pasniegtas Dievam (pārvēršana). Pēc tam mēs saņemam tās kā barību (komūnija).
Upurēšana (dāvanu sagatavošana)
Vispirms priesteris griežas pie draudzes ar „Dominus vobiscum” un uzaicina to lūgties.
1.* Upurēšanas dziesma (ofertorijs). Priesteris lasa to misālē; lielajā Misē to dzied koris. Senos laikos šis dziesmas laikā ticīgie paši pienesa savas dāvanas, kā tas dažās vietās notiek vēl tagad.
2. Maizes sagatavošana. Priesteris atsedz biķeri, paņem patēnu, uz kuras atrodas lielā hostija, lūgsmu skaitīdams, paceļ to uz augšu un tad noliek hostiju uz altāra. Ticīgajiem domātās hostijas atrodas ciborijā vai uz attiecīgās patēnas un tiek novietotas tai blakus.
3. Vīna sagatavošana. Pēc tam ministranti atnes vīnu un ūdeni. Priesteris iet uz altāra labo pusi, ielej biķerī vīnu un pielej tam mazliet ūdens. Tad viņš iet uz altāra vidu, lūgsmu skaitīdams, paceļ biķeri un tad noliek to atkal uz altāra. — Tādā veidā maize un vīns top izņemti no pasaulīgās lietošanas un veltīti Dievam. Ar maizes un vīna dāvanām mēs sniedzam Dievam mūs pašus ar visu, kas mēs esam un kas mums pieder. Mēs veltījam viņam savu sirdi. Tādā veidāmēs esam gatavi kopā ar Kristu kļūt par svētu upuri.
4. Roku mazgāšana. Pēc dāvanu sagatavošanas priesteris mazgā rokas. Šī darbība mums atgādina, ka svētajā upurī jāpiedalās ar skaidru sirdi.
5.* Dāvanu lūgsma. Priesteris saka: „Qrate, fratres” (Lūdzieties, brāļi); tad viņi savelk mūsu lūgsmas kopā dāvanu lūgsmā. Pēdējos vārdus viņš izrunā skaļi vai dzied: „Per omnia sæcula sæculorum” (Mūžīgi mūžam). Mēs atbildam: „Amen”.
Pārvēršana (upura pasniegšana)
1.* Prefācija un Sanctus. Priesteris uzaicina mūs pacelt mūsu sirdis uz Dievu un viņam pateikties. Tad viņš izplestām rokām dzied vai skaita prefāciju. Kopā ar priesteri mēs teicam un slavējam debesu Tēvu un pateicamies viņam caur Kristu, mūsu Kungu, par viņa neskaitāmajām labdarībām. Tad mēs pievienojamies eņģeļu un svēto slavas dziesmai, sacīdami: „Svēts, svēts, svēts esi tu, Kungs, Dievs Sabaot. Debess un zeme ir pilna tavas godības! Hosanna augstībā! Lai slavēts ir tas, kas nāk Kunga vārdā! Hosanna augstībā!” — Prefācija mainās atkarībā no svētkiem un baznīcas gada laika. Tā ir pirmā kanona daļa, kas nobeidzas ar „amen” pēc tēvreizes.
2. Pirms pārvēršanas. Pēc „Sanctus” priesteris turpina augsto lūgsmu. Kopā ar priesteri mēs lūdzamies, lai Dievs žēlīgi pieņemtu un svētītu mūsu dāvanas. Tad mēs lūdzamies par dzīvajiem, sevišķi par klātesošajiem un par tiem, par kūļiem mēs gribam jo sevišķi lūgt. Pēc tam mēs pieminam arī svētos debesīs. Tad mēs lūdzam Dievu, lai mūsu dāvanas tiktu pārvērstas viņa mīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, miesā un asinīs.
3. Pārvēršana. Tagad priesteris izrunā svētos vārdus, kurus Kristus pēdējā vakarēdienā sacīja pār maizi un vīnu. Tad viņš loka celi un paceļ uz augšu vispirms svēto miesu un tad biķeri ar svētajām asinīm. Mēs paceļam skatu un pielūgsmē sveicam mūsu Kunga svēto miesu un dārgās asinis un savienojamies ar svēto upuri, kuru viņš caur priestera rokām upurē Tēvam.
4. Pēc pārvēršanas. Tad priesteris skaita augstās lūgsmas pēdējo daļu. Kopā ar viņu mēs lūdzam debesu Tēvu, lai viņš pieņem šo svēto upuri, kuru mēs upurējam viņa Dēla nāves un augšāmcelšanās piemiņai, un piepilda mūs ar sava žēlastība. Tad mēs lūdzamies par mirušajiem, lai Dievs uzņem arī viņus svēto sadraudzībā. Pēc tam priesteris nobeidz augsto lūgsmu ar svinīgu slavinājumu, pie kam viņš paceļ svētās dāvanas: „Caur viņa, ar viņu un viņā ir tev, Dievs, visvarenais Tēvs, Svētā Gara vienībā, viss gods un slava.” Tad priesteris dzied vai skaļi saka: „Per omnia sæcula sæculorum”. Mēs atbildam: „Amen.”
Komūnija (Svētās barības saņemšana)
1. Pater noster. Kad augstā lūgsma noskaitīta, mēs drīkstam saņemt Kunga miesu. Vispirms mēs skaitām tēvreizi, Dieva bērnu lūgsmu.
2. Maizes laušana. Priesteris pārlauž svēto hostiju divās daļās, no vienas daļas nolauž vēl gabaliņu un iegremdē to biķeri, sacīdams: „Pax Domini sit semper vobiscum” (Kunga miers lai ir vienmēr ar jums). Mēs atbildam: „Et cum spiritu tuo.”
3. Agnus Dei. Tad mēs lūdzam Kristu: „Dieva Jērs, kas tu nesi pasaules grēkus, apžēlojies, par mums.” Trešo reizi mēs beigās sakām: „Dod mums mieru.” Tam seko lūgsma par mieru. Svinīgā lielajā Misē pēc šīs lūgsmas tiek sniegts miera skūpsts.
4. Lūgsmas pirms komūnijas. Mēs lūdzamies klusu, lai sagatavotos uz svēto komūniju.
5. Komūnija. Vispirms priesteris saņem svēto Kunga miesu un asinis; tad arī ticīgie iet pie svētās komūnijas.
6.* Komūnijas dziesma. Lielajā Misē komūnijas laikā vai arī pēc tam dzied komūnijas dziesmu. Priesteris to lasa epistulas pusē.
7.* Beigu lūgsma. Priesteris sveic tautu ar „Dominus vobiscum”. Tad viņš, izplestām rokām, skaita beigu lūgsmu. Mēs lūdzam Dievu, lai Vissvētākais sakraments, ko mēs drīkstējām saņemt, nestu mūsos augļus tagad un mūžīgi.
8. Atlaišana un svētība. Priesteris sveic mūs ar „Dominus vobiscum” un atlaiž mūs ar „Ite, missa est” (Ejiet, jūs esat atlaisti) vai ar „Benedicamns Domino” (Slavēsim Kungu). Mēs atbildam „Deo gratias” (Paldies Dievam). Mirušo Misēs priesteris saka: „Requiescant in pace” (Lai viņi dus mierā); atbilde: „Amen.” Beigās priesteris dod mums svētību (izņemot mirušo Mises ) un lasa beigu evaņģēliju (parasti Jāņa evaņģēlija iesākumu).
Uzdevumi: 1. Kas vajadzīgs priesterim, ja viņam jāsvin svētā Mise kādā zālē? 2. Uzzīmē priestera tērpus un uzraksti to nosaukumus! 3. Uzzīmē visu, kas pieder pie apsegta biķera! 4. Kad priesteris svētajā Misē stāv altāra labajā pusē, — kad kreisajā! 5. Ko nozīmē latviski: Kyrie eleison, Christe eleison—Dominus vobiscum — Et cum spiritu tuo — Oremus — Per omnia sæcula sæculorum — Gloria tibi, Domine — Sursum corda — Habemus ad Dominum — Gratias agamus Domino, Deo nostro — Dignum et justum est — Sanctus — Pax Domini sit semper vobiscum — Ite, missa est — Deo gratias?
