St. Škutāns, M.I.C.
Katōļticeibas vēsture un katekisms
§ 2. Par svātō Miša uperi
18. Kas ir upers?
Upers ir pyrmais un augstōkais religijas akts, kurā pīnōceigi pylnvarota persona uperej Dīvam kaidu jyuteklim uztveramu lītu, kura radzamā veidā fiziski voi mistiski teik uperāta, lai ar tū atzeitu, ka Dīvam par vysom lītom ir vysaugstōkō vaļdeišona un, ka mes nu Dīva asam piļneigi atkareigi.
Tys, kas uperej, teik saukts par PRĪSTERI. Jyuteklim uztveramū lītu, kuru uperej, sauc par UPERI. Vītu, kurā upers teik uperēts sauc par OLTORU. Ari pošu uperēšonas aktu sauc par UPERI (sacrificium). Sos četras lītas: PRĪSTERS, UPERS, OLTORS un UPERA AKTS ir nadolamas. Tōs pīprosa vīna ūtru.
19. Voi uperi vinmār ir bejuši?
Jā, uperi ir bejuši nu poša pasauļa sōkuma. Vacajā Dereibā tī nūtyka poša Dīva styngri pīsaceiti.
20. Kōpēc tyka atceļti Vacōs Dereibas uperi?
Tōpēc, ka tī beja vīneigi naaptraipeitō Jaunōs Dereibas upera symboli. Ar Jaunōs Dereibas īsastōšonu, izabeidzūt Vacajai Dereibai, pōrstōja pastōvēt ari tōs uperi (Sal. Ebr. 10:1—9).
21. Kas ir Jaunōs Dereibas upers?
Jaunōs Dereibas upers ir pats Dīva Dāls, Jezus Kristus, kurs ar sovu nōvi uz krysta uperēja pats sevi dabasu Tāvam par mums (Ebr. 9:14).
22. Voi ar Kristus nōvi vysi uperi ir izabeiguši?
Nā. Jaunajā Dereibā nōce napōrtrauktais upers, lai tys turpynōtu reizi nūtykušū uperi uz krysta, un lai tō augļus varātu pīlītōt leidz pasauļa beigom vysu cylvāku dvēselem.
23. Voi taidu sakramentu ir mums sūlejis pats DIvs?
Jā, pat Vacajā Dereibā tys tyka īprīkštālōts Melchizedeka uperi, kai ari tū ir īprīkš sludynōjis pravīts Malachijs (sal. Gen. 14:18; Ps. 119. un Mal. 1:10—11).
24. Kaidu uperi ir īprīkš sludynōjis pravīts Malachijs?
Jys ir īprīkš sludynōjis sv. Miša uperi.
25. Kas ir īstōdejis Svātō Miša uperi?
Svātō Miša uperi ir īstōdejis pats Jezus Kristus, kod, pādejūs vakareņu laikā, jys uperēja pats sevi dabasu Tāvam un pavēlēja, sōcūt nu tō laika, turpynōt šū Jō uperi.
26. Kas ir svātais Mišs?
Svātais Mišs ir Jaunōs Dereibas myužeigais (namiteigais) upers, kurā myusu Kungs Jezus Kristus, caur prīstera rūkom, bezasneigā veidā, zam maizes un veina izskota, uperej pats sevi dabasu Tāvam, kai reizi Jys sevi uz krysta uperēja asneigā veidā.
27. Kaida ir atškireiba storp svātū Mišu un krysta uperi?
Pēc byuteibas Svātō Miša upers ir tys pats, kas krysta upers; vīneigō atškireiba ir uperēšonas veids.
28. Kōpēc Svātō Miša upers ir tys pats, kas krysta upers?
Tōpēc, ka obejūs ir tys pats augstais Prīsters, kas uperej; ir tys pats uperejamais (victima), kas teik uperēts, prūti, myusu Kungs Jezus Kristus; un tōpēc, ka uperēšonas akts (oblatio), kurā Kristus uz krysta pats sevi uperēja dabasu Tāvam — svātajā Mišā teik pīmynāts un turpynōts.
Prīsters ir vīneigi reiks un radzamais Kristus pōrstōvs. Tōpēc jys na sovā, bet gon Kristus vōrdā soka: „Tei ir muna Mīsa ... tys ir muns Asnis“.
29. Kaida ir atškireiba uperēšonas veidā?
Uz krysta Kristus sevi uperēja ašņainā veidā, bet svātajā Mišā Jys sevi uperej bezašņainā veidā, un sovu krysta uperi svātō Mišā Jys atjaunōj bez kaidom cīsšonom.
30. Jo Kristus vairs namērst, kai tod Jō krysta upers var byut atjaunōts svātajā Mišā?
Krysta upers teik atjaunōts tōpēc, ka svātajā Mišā Kristus uperej pats sevi zam ašņainōs krysta nōves symbolim, tys ir, zam atdaleitim maizes un veina izskotim.
Šys bezasneigais Kaļvarijas upera atjaunōjums nateik dareits, lai mes tyktu atpesteiti (izpērkti) nu jauna, tōpēc, ka krysta upers beja pīteikūšs vysa pasauļa izpērkšonai. Svātais Mišs ir krysta ašņainā upera pastōveigō atcere, kurā Dīvam teik dūts vysaugstākais gūds un pōrpiļneigs atpesteišonas augļu pīlītōjums myusu dvēselem.
31. Kas tū līcynoj, ka nu pošim apostolu laikim ir ticis uperēts Svātō Miša upers?
Tū pīrāda:
1. sv. Pōvula vōrdi, nu kurim ir radzams, ka jau nu apostolu laikim kristīšim ir bejuši sovi oltori. Bet kur ir oltors, tur jābyut ari uperam un
2. nu nanūlīdzami Bazneicas tāvu un koncilu, kai ari jūti senas svātō Miša lyugšonas un daudzi cyti kai austrumu, tai rītumu Bazneicu pīminekli.
„Mums (kristīšim) ir oltors: nu tō ēst nav tīseibu tim, kas kolpōj teļtei, tys ir žeidim“ (Ebr. 13:10; sal. 1. kor. 10:18—21).
32. Kam mes uperejam svātū Miša uperi?
Mes tū uperejam tikai Dīvam, lai gon tymā mes svinējam ari svātūs pīmiņu.
33. Kai mes svinējam svātūs pīmiņu svātō Mišā?
Tū mes dorom:
1. pasateikdami Dīvam par vysom jūs dzeivē jim pīškērtom žēlesteibom un par gūdu, kaidu jī tagad bauda dabasūs un
2. izlyugdami jūs starpnīceibu pi Dīva par mums.
34. Kaidi ir mērki, kuru dēļ mes uperejam Dīvam sv. Miša uperi?
Svātō Miša uperi mes uperejam:
1. kai slaves uperi, Dīva pagūdynōšonai un slavēšonai,
2. kai pateiceibas uperi, par vysom nu Jō sajimtom žēlesteibom un labdareibom,
3. kai samīrynōšonas uperi par daudzim pret Jū vārstim apvaiņōjumim un
4. kai lyuguma uperi, Jō paleiga izlyugšonai myusu dvēseles un mīsas vajadzeibōs.
35. Kaidas ir sv. Miša, kai samīrynōšonas upera, sekas?
Ar tū mes sajamam nu Dīva žālsirdeibas:
1. nūžālōšonas žēlesteibu, laidabotu grāku atlaisšonu un
2. par grākim peļneitūs laiceigūs strōpu pīdūšonu.
36. Kam teik pīlītōti sv. Miša augli?
Vyspōrejī augli nōk par lobu vysai Bazneicai: kai dzeivim, tai myrušim tōs lūceklim. Atseviški augli teik pīlītōti:
1. golvonūkōrt prīsteram, kas nūtur sv. Mišu,
2. tod tim, kuru nuduma sv. Mišs teik nuturāts un
3. vysim tim, kas dīvbejeigi tymā pīsadola.
37. Kaidas ir golvonōs sv. Miša daļas?
Tōs ir: 1. uperēšona (ofertorijs), 2. konsekracija un 3. komunija.
38. Kas ir sokoms par ceremonijom, kaidas Bazneica pīlītōj sv. Miša uperī?
Svātō Miša ceremonijas leidz mums ir nūnōkušas nu vyssenōkim laikim. Dažas snādzās leidz apostolu laikim. Tūs cyldonō mistiskō nūzeime ir dūmōta, lai piļdeitu myusu sirdis ar dīvbejeibu un cīna jyutom.
Pēc II Vatikana koncila daudzas nu tom ir atcaltas un īvastas jaunas.
39. Kōpēc sv. Mišā tyka lītōta latiņu volūda?
1. Tōpēc, ka šei volūda nōce nu Romas, nu kurīnes mes sajēmem sovu ticeibu,
2. tōpēc, ka tei ir myrušō volūda, kas laika tecējumā nasamaina, kai tys nūteik ar jaunajom volūdom un
3. tōpēc, ka ar tū teik symbolizēta un saglōbōta Bazneicas vīnōteiba un vīnveideiba pat tōs publiskajūs kolpōjumūs pa vysu zemes lūdi.
Jaunajā liturģijā nyu vyss nūteik kotras tautas volūdā.
40. Kōpēc Bazneica ir nūsacejuse prīsterim īpašu apgērbu oltora kolpōjumūs?
Tū jei ir darējuse, lai mums atgōdynōtu, ka prīsters pi oltora dorbojās na sovā personā, bet gon kai Jezus Kristus pylnvarōtais, kas svinej (celebrej) vysvātōkūs dīviškūs nūslāpumus.
Dažaidom liturģiskō apgērba krōsom ari ir sova symboliska nūzeime, tai:
BOLTO krōsa nūzeimoj navaineibu un goreigū prīcu,
SORKONŌ — Dīva mīlesteibu (kaida seviški izapauž mūcekļu nōvē),
ZAĻŌ — cereibu uz myužeigū dzeivi,
VIOLETŌ un PURPURA — symbolizej pazemeibu un grāku nūžālu,
MALNŌ — dziļas skumes.
Praktisks padūms. Ceņtīs īspējami bīžōk ar dīvbejeibu un cīnu pīsadaleit svātō Miša uperī, jō nav cyta tik svāta un dīviška akta, tik bogōta želesteibom un dabasu svēteibu, kai tys ir svātajā Miša uperī. Uperēšonas laikā uperej dabasu Tāvam pats sevi kūpā ar Jezu Kristu; konsekracijas laikā pazemeigi pīlyudz sovu Pesteitōju un lyudz Jō pīdūšonu; Komunijas laikā vīnojīs ar Jū, mozōkais goreigi, tys ir, korsti vēlejīs pījimt sovā sirdī šū vysdōrgokū šō mīlesteibas sakramenta Kungu.
