Katoļu katehisms

Herdera apgāds Freiburgā — Bāzelē — Romā — Vīnē
KATHOLISCHER KATEHISMUS der Bistümer Deutscblands Verlag Herder Feiburg
Tulkojusi Lūcija Sargūnas
Imprlmatur, Lovanii, die 19 augsti 1959. † Boleslaus Sloskans,
Epiecopus titularis Cillitanus,
Moderator missionariorum Lettonorum in Europa ad Occidentem versa

Ievads

Tā mums ir liela laime, ka mēs esam kristieši. Dieva žēlastība ir mūs bagātīgi apveltījusi, un mēs zinām, kāpēc mēs esam pasaulē un kāds skaists mērķis mūs sagaida.

1. Mūsu aicinājuma skaistums un mūsu uzdevums virs zemes

Pirms kristības priesteris prasa kristījamajam: „Ko tu gribi no Dieva Baznīcas?” Kristījamais atbild: „Ticību.” Priesteris jautā: „Ko tev dod ticība?” Kristījamais atbild: „Mūžīgo dzīvi.” Priesteris saka kristījamajam: „Ja tu gribi ieiet dzīvē, turi baušļus: Tev būs mīlēt Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds, no visas savas dvēseles, no visa sava prāta, un savu tuvāku kā sevi pašu.”

Kristībā mēs saņemam lielo laimi būt kristiešiem. Tad priesteris lej trīsreiz krustveidīgi ūdeni uz kristījamā galvu, sacīdams: „Es tevi kristīju Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā”. Tāpēc trīs krusti (zīmējumā) ir mūsu ticības simbols. Kronis virs tiem nozīmē mūžīgo dzīvi, ko mēs iegūstam ar ticību.

Kad mūs atnesa nokristīt, priesteris mūs saņēma Dieva Baznīcas vārdā. Caur priestera muti mūs apsveica visa ticīgo kopība, neskaitāmo svēto pulks, kā arī Jēzus Kristus, mūsu Kungs un Pestītājs, kas grib mūs caur Svēto Garu vest pie Tēva.Kristībā mums tapa atvērtas Dieva Baznīcas milzīgās bagātības: ticība, ko mums Kristus atnesis, sakramenti, caur kuriem viņš mums sniedz dievišķo dzīvību, baušļi un viņa svētā priekšzīme, ar ko viņš mums rāda ceļu uz debesīm.

Kristībā mēs caur savu krustvecāku muti apliecinājām ticību, atsacījāmies no velna un grēka un apsolījām dzīvot kā Dieva bērni.

Nu mums kā Dieva bērniem jāpilda mūsu uzdevums šeit virs zemes: mums jāatzīst Dievs, jāmācās tas arvien labāk pazīt, jāmīl viņš no visas sirds, jāpielūdz viņš un ar visiem saviem spēkiem viņam jākalpo.

Ja mēs virs zemes būsim Dieva bērni un pildīsim viņa gribu, mēs reiz dzīvosim pie viņa mūžīgi.

Apdomā: 1. Kas mūs saņēma, kad mūs atnesa nokristīt? 2. Kādas bagātības mums atvēra kristība? 3. Ko pie kristības darīja krustvecāki mūsu vietā?
1. Kāpēc mēs esam virs zemes?

Mēs esam virs zemes, lai atzītu Dievu, viņu mīlētu, viņam kalpotu un reiz mūžīgi pie viņa dzīvotu.

Apņemšanās: Es nemitēšos pateikties Dievam par to, ka esmu kristietis. Es bieži sev jautāšu: „Ko Dievs grib no manis?”
Dieva vārdi: „Jūs esat tuvojušies dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzalemei, neskaitāmajiem eņģeļu pulkiem, debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzei, Dievam, visu Soģim, taisnīgajām, pilnību sasniegušajām dvēselēm un Jēzum, Jaunās Derības starpniekam” (Ebr. 12, 22—24). — „Izcīni labo ticības cīņu un tver mūžīgo dzīvi, kūjai tu esi aicināts” (1. Tim. 6,12). — „Stāv rakstīts: Tev būs pielūgt Kungu, savu Dievu, un viņam vienam kalpot” (Mat. 4, 10).
No svēto mācības: „Cilvēks ir radīts, lai slavētu Dievu, savu Kungu, viņu godinātu un viņam kalpotu un tādā veidā izglābtu savu dvēseli” (Lojolas Ignats).
Uzdevumi: 1. Kādos gadījumos top atjaunots kristības solījums? 2. Kādiem vārdiem tu vari  pateikties Dievam par ticības dāvanu?

Neviena bagātība nav tik dārga un varena, neviens gods un neviena šīs pasaules manta tik dižena kā katoļu ticība. (Augustīns)

2. Baznīca ir mūsu ticības sargātāja un mācītāja

Reiz Kungs nozīmēja septiņdesmit divus mācekļus un sūtīja tos pa divi uz visām pilsētām un ciemiem, kurp viņš pats gribēja iet. Viņš tiem sacīja: „Kas jūs klausa, tas klausa mani, un kas jūs nicina, tas nicina mani; bet kas nicina mani, tas nicina to, kas mani sūtījis” (sal. Lūk. 10, 1—16).

Katehismā sakopotas patiesības, kas mūs ved uz mūžīgo dzīvi. Kristus tās ir mācījis, Baznīca mums tās pasniedz. Bērnu rokas stiepjas pēc katehisma, ko tiem sniedz Baznīca. Izstieptās rokas izteic gatavību uzklausīt Dieva vārdu. Arī pieaugušajiem vajadzētu izstiept roku pēc Katehisma, kas vienkārši un skaidri rāda ceļu cauri dzīves sarežģījumiem, miglai, ko izplata viltus pravieši, un tumsai, ko izsauc mūsu pašu sirds cietība.

Svētā katoļu Baznīca māca mums ticību, ko mēs saņēmām kristībā. Baznīca ir mūsu svētās ticības sargātāja un mācītāja. Viņa sūta mums priesterus un skolotājus, kas mums viņas vārdā sludina ticību. Viņa sniedz mums grāmatas, kas mums palīdz arvien labāk pazīt mūsu ticību: Bībeli un Katehismu, Misāli un lūgsmu grāmatu.

Kristus, Dieva Dēls, ir pilnvarojis Baznīcu mūs mācīt. Viņš sacīja apustuļiem: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai” (Mark. 16,15). Caur Baznīcas muti mūs māca pats Kristus, mūsu Kungs un Mācītājs. Viņš ir sacījis: „Kas jūs klausa, tas klausa mani” (Lūk. 10, 16).

Mūsu ticības svarīgākās mācības Baznīca īsumā ir izteikusi apustuļu ticības apliecībā.

Dievs grib, lai mēs klausītu Baznīcu. Mums jātic, ko viņa tic un māca mums ticēt. Tad mēs staigājam patiesības ceļu un reiz ieiesim mūžīgajā dzīvē.

Apdomā: 1. Kas mūs māca Baznīcas vārdā? 2. Nosauc grāmatas, kuras mums sniedz Baznīca. 3. Kas pilnvaroja Baznīcu mūs mācīt? 4. Kur Baznīca īsumā izteikusi ticību?
2. Kas ir mūsu ticības sargātāja un mācītāja?

Mūsu ticības sargātāja un mācītāja ir svētā katoļu Baznīca.

3. Kas mūs māca caur Baznīcas muti?

Caur Baznīcas muti mūs māca Kristus, mūsu Kungs.

4. Kā skan apustuļu ticības apliecība?

Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju, un uz Jēzu Kristu, viņa vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimēs no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris un apbedīts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no miroņiem, uzkāpis debesīs, sēž pie Dieva, visvarenā Tēva, labās rokas, no kurienes viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.

Es ticu uz Svēto Garu, svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvi. Amen.

Apņemšanās: Es dzīvošu un miršu savas Baznīcas ticībā.
Dieva vārdi: „Ja kāds jums sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko esat saņēmuši, lai tas top nolādēts” (Gal. 1, 9).
No Baznīcas dzīves: Baznīcas mācīšanu kopš seniem laikiem sauc par „Katehēzi”, ticības mācītāju par „Katehētu”. Grāmatu, kur ticības mācība aprakstīta, sauc par „Katehismu”.
Svētā krusta zīme: Mūsu ticība ir pavisam īsi savilkta kopā svētajā krusta zīmē. Darot krusta zīmi, mēs apliecinām savu ticību uz Dievu Tēvu un Dēlu un Svēto Garu un ka Kristus ar savu nāvi pie krusta mūs atpestījis.
Es esmu ticīgs katolis un palikt gribu tāds līdz beigām.
Šī Baznīca ir māte man, es gribu viņas bērns būt mūžam.
Šeit Dievs man allaž žēlīgs būs, pa labu ceļu vadīs mūs.
Kaut tā viņš dzīvi šķirtu, ka katolis es mirtu!

3. Priecas vēsts par Dieva valstību

Mūžīgo dzīvi Dieva valstībā Kristus salīdzina ar debesu kāzu mielastu. Šajā mielastā ir aicināti visi, arī mūsdienu nevaļas un steigas pārņemtie cilvēki. Viņi tikai nedrīkst aizturēt ausis pret Dieva aicinājumu. Tad arī tie, kurus neaizsniedz neviens sprediķis, sadzirdēs Dieva ielūgumu: no zvanu skaņas, no kādas grāmatas, vai no kādba bērna mutes.

Kādu dienu Jēzus stāstīja ļaudīm šādu līdzību: „Debesu valstība pielīdzināma ķēniņam, kas savam dēlam rīkoja kāzas. Viņš izsūtīja savus kalpus un lika tiem sacīt ielūgtajiem: „Es esmu savu mielastu sagatavojis: viss ir gatavs. Nāciet kāzās!. Bet viņi negribēja nākt. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: „Izejiet krustceļos un aiciniet kāzās, ko vien atradīsit!” Tad kalpi izgāja uz lielceļiem un saaicināja visus, kādus tie atrada, un kāzu nams pildījās viesiem” (sal. Mat. 22, 2—10).

Pastardienā Dievs parādīsies mums visā savā spēkā un mīlestībā. Visas pasaules priekšā viņš pagodinās Kristu, savu Dēlu, un sapulcinās ap to viņa bērnus no visām tautām un visiem laikiem. Savā mīlestībā viņš darīs tos svētlaimīgus un piepildīs visu pasauli ar debesu godību. Tad Dieva valstība būs atnākusi visā savā pilnajā godībā. Tā līdzināsies kāzu mielastam: Dievs būs ķēniņš, Kristus — līgavainis, atpestītā cilvēce — līgava, un jaunā radība — kāzu nams.

Dievs grib, lai mums visiem būtu līdzdalība šajā valstībā. Tāpēc viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu Jēzu Kristu. Jēzus mums sludināja Dieva valstību, mūs atpestīja un padarīja mūs par Dieva bērniem.

Caur Kristu Dieva valstība ir atnākusi pie mums jau tagad: Dievs valda par mums kā labs tēvs un dāvā mums savu žēlastību; Kristus, debesu līgavainis, atrodas mūsu vidū; svētajā euharistijā mēs jau tagad piedalāmies mūžīgajā kāzu mielastā. Bet Dieva valstības godība ir vēl apslēpta. Kad pastardienā Kristus atkal atnāks, tad mēs redzēsim Dieva valstību visā tās pilnajā godībā. Dieva ienaidnieki tiks izslēgti no debesu kāzu mielasta, bet Dieva bērni „spīdēs kā saule sava Tēva valstībā” (Mat. 13, 43) un mūžīgi „svinēs Jēra kāzas” (sal. Atkl. 19,7).

Dieva valstība nav tikai dāvana, ko Dievs mums sniedz, bet arī uzdevums, ko viņš mums uzdod. Kas kā kristietis ir aicināts Dieva valstībā, tam no visa spēkā jāpūlas, lai Dieva valstība mūsos un visā pasaulē arvien vairāk izplatītos: „Lai atnāk pie mums tava valstība.”

Apdomā: 1. Ko Dievs darīs pastardienā? 2. Kas debesu kāzās ir ķēniņš, kas līgavainis, kas līgava, un kas kāzu nams? 3. Ko Dievs ir darījis, lai mums būtu līdzdalība viņa valstībā! 4. Kāpēc mēs varam sacīt, ka Dieva valstība jau pie mums atnākusi? 5. Kas notiks, kad Dieva valstība atnāks visā tās godībā?
5. Kad Dieva valstība atnāks visā tās pilnajā godībā?

Dieva valstība atnāks visā tās pilnajā godībā pastardienā.

6. Caur ko Dieva valstība jau tagad ir pie mums atnākusi?

Dieva valstība ir jau tagad pie mums atnākusi caur Jēzu Kristu, bet tās godība ir vēl apslēpta.

Apņemšanās: Dieva valstība man ir svarīgāka par visas pasaules dārgumiem.
Dieva vārdi: „Kungs būs karalis par visu zemi” (Cak, 14,9). — Kad Dieva valstība pastardienā būs sasniegusi savu pilnību, tad debesu svētie dziedās: „Alleluja! Nu valda Kungs, mūsu visvarenais Dievs. Priecāsimies un līksmosimies un dosim viņam godu, jo pienākušas ir Jēra kāzas” (Atkl. 19, 6 7). — „Debesu valstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai. Kāds vīrs atrada to un paslēpa. Tad viņš savā priekā aizgāja, pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka tīrumu” (Mat. 13, 44).
Uzdevumi: 1. Kādā lūgsmā mēs lūdzamies, lai atnāk Dieva valstība? 2. Kas mums jādara, lai Dieva valstība arvien vairāk izplatītos? 3. Kurā Baznīcas gada laikā Baznīca mums jo sevišķi norāda uz Dieva valstības nākšanu? 4. Kādās līdzībās Jēzus runāja par Dieva valstību?