St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

§ 5. Par myusu pyrmdzymdynōtōjim un jūs krisšonu

71. Kai Dīvs radeja pyrmū cylvāku, Odumu?

Dīvs izveidōja cylvāka mīsu nu zemes un īdvese jymā namērsteigu goru; tai tyka radeits pyrmais cylvāks (Verīs: 1. Moiz. 2:7).

72. Nu kō Dīvs izveidōja Īvu?

Dīvs izveidōja Īvu nu Oduma sonkauļa, kod Odums gulēja cītā mīgā (Verīs: 1. Moiz. 2:21).

73. Kōpēc Dīvs veidōja sīvīti nu veirīša kaula?

Tai Dīvs dareja tōpēc, lai veirīts un sīvīte, kai veirs un sīva, tai vīns ūtru mīļōtu, it kai tī byutu vīna mīsa un dvēsele.

74. Kai Dīvs paaugstynōja cylvāku pōri vysim radejumim?

Dīvs radeja cylvāku pēc sova veida un leidzeibas (1. Moiz. 1:27).

75. Kaidā veidā cylvāks beja leidzeigs Dīvam?

Jys beja leidzeigs Dīvam ar tū, ka beja apveļteits ar dabyskom un pōrdabyskom dōvonom, ar kurom jys atgodynōja Dīvu.

76. Kamā pastōv dabyskos dōvonas?

Tōs pastōv seviški tymā, ka cylvāka dvēsele ir namērsteigs gors, apdōvynōts ar prōtu un breivu grybu.

77. Kamā pastōv pōrdabyskos dōvonas?

Tōs pastōv seviški tymā, ka:
1. pyrmais cylvāks beja svātdorūšōs žēlesteibas stōvūklī un reizē ar tū jam beja Dīva bārna gūds un tīseibas uz dabasu vaļsteibas īmontōšonu;
2. jymā jyutas beja padūtas prōtam un
3. jys nikod nabyutu bejis padūts cīsšonom un nōvei.

78. Kōpēc tōs sauc par pōrdabyskom dōvonom?

Tōpēc, ka tōs napīdar, leidzeigi dabyskom dōvonam, pi myusu ciļvēceigōs dobas īpašeibom, bet gon ir naparosta un breiva Dīva pīškērtō dōvona.

79. Voi šū breivū Dīva dōvonu myusu pyrmdzymdynōtōji sajēme vīneigi dēļ sevis?

Jī tū sajēme ari dēļ vysim sovim pēcnōcējim. Tai ka, saskaņā ar Dīva izkōrtōjumu, na tikai dabyskom, bet ari pōrdabyskom dōvonom vajadzēja pōrīt uz vysu ciļvēces dzymumu.

80. Zam kaidim nūsacejumim jī sajēme pōrdabyskos dōvonas dēļ sevis un dēļ sovim pēcnōcējim?

Jī tōs sajēme zam nūsacejuma, ka īvāros Dīva pavēli naēst kaida kūka augļus (Verīs: 1. Moiz. 2:17).

81. Kōpēc Dīvs deve jim šaidu prīkšrokstu?

Jys tū jim deve, lai jī ar sovu paklauseibu nūpeļneitu sev myužeigū svātlaimi; dēļ tō jim tyka dūta svātdorūšō žēlesteiba.

82. Voi Odums un Īva izpiļdēja šū prīkšrokstu, kurs beja tik vīglys?

Nā. Jī lauze šū Dīva pavēli un ēde aizlīgtū augli (1. Moiz. 3:6).

83. Voi šys pōrkōpums beja lels grāks?

Jā, tys beja ļūti lels grāks, tōpēc, ka jim beja dūta zynōšona par Dīvu, jī tūmār vairōk īticēja čyuskai (kura beja pats valns: Atkl. 20:2) nakai Dīvam. Jī sasadumpōja pret sovu Radeitōju un gribēja byut Jam leidzeigi (1. Moiz. 3).

84. Kai tyka nūstrōpāti Odums un Īva?

1. Jī zaudēja pōrdabyskos dōvonas un reizē ar tū tyka samozynōtas jūs dvēseļu spējas.

2. Jī tyka izdzeiti nu paradizes, kurā Dīvs jūs beja nūvītojis un

3. Jim draudēja myužeigō pazusšona.

85. Voi myusu pyrmdzymdynōtōji pazaudēja pōrdabyskos dōvonas tikai dēļ sevis?

Nā. Tai kai ar sovu paklauseibu jī tōs byutu saglōbojuši na tikai dēļ sevis, bet ari dēļ sovim pēcnōcējim, taipat ar sovu napaklauseibu jī tōs pazaudēja na tikai dēļ sevis, bet ari dēļ mums vysim, un ar tū vysu ciļveces dzymumu īgryude brīsmeigā pūstā.

86. Kamā pastōv tys pūsts, kaidā myusu pyrmdzymdynōtōji īgryude vysu ciļvēces dzymumu?

Pūsts pastōv tymā, ka grāks, ar vysom liktineigajom tō sekom, pōrgōja nu Oduma uz vysu ciļvēci, tai ka mes vysi nōkam pasaulī ar grāka traipu.

„Caur vīnu cļilvāku pasaulī ir īnōcis grāks un ar grāku — nōve; tai nōve ir pōrgōjuse uz vysim cylvākim“ (Rom. 5:12). „Redzi, es nalīteibā asmu ījimts un grākūs ir mani ījāmuse muna māte“ (Ps. 1:7). Vīneigi vyssvātōkō Jaunova Marija, caur sevišku žēlesteibu un privilēģiju, nōkamus Kristus nūpalnu dēļ, ir bejuse breiva nu ik kotra grāka traipa.
87. Kai sauc tū grāku, kurā mes vysi dzymstam?

Tū sauc par īdzymtū grāku, tōpēc, ka na mes poši asam tū padarejuši, bet gon tū esim it kai montōjuši nu myusu pyrmdzymdynōtōjim, kuri beja vysas ciļvēces sōkums.

Vīneigi Dīvmōte Jaunova Marija beja breiva nu īdzymtō grāka. Tōpēc jū sauce par Bazvaineigi Ījimtū. Myusdīnu katōļticeigajim šei patīseiba seviški labi ir jōīgaumej, tōpēc, ka leidzeigi daudzom cytom myusu ticeibas patīseibom, ari šei patīseiba teik liberalu un modernisma pōrstōvu apkarōta.
88. Voi īdzymtais grāks, kuru mes naasam nādarejuši, ir tūmār eists grāks?

Jā, tys ir dveseles nōve — taitod patiss grāks (Trid. konc. 5. ses.).

Montōjūt Oduma grāku, vyss ciļvēces dzymums zaudēja sovu pyrmātnejū svātumu un taisneigumu, tys ir svātdorūšū žēlesteibu un vysas pōrdabyskos dōvonas, kaidas beja ar tū saisteitas. Taidā ceļā cylvāks beja goreigi miris, atkritis nu Dīva; jys nabeja vairs spējeigs sasnēgt sovu pōrdabyskū mērki. Krytušajā cylvākā Radeitājs redzēja samaitōtu sovu pyrmōtnejū plānu un navarēja vairs ar patyku vērtīs uz degradētū cylvāku. „Mes vysi bejom pēc dobās dusmu bārni, tōpēc, ka bejom myruši grākā“ (Ef. 2:3).
89. Kaidas liktineigōs sekas kūpā ar īdzymtū grāku ir pōrgōjušas uz vysim cylvākim?

1. Cylvāki beja krytuši nažēlesteibā pi Dīva, zaudēja Dīva bārnu stōvūkli un tīseibas uz dabasu vaļsteibas īmontōšonu.

2. Jim pīmyta nazynōšona (ignorance), kaisleibas un teiksme uz ļaunu kai ari

3. vysaida veida cīsšonas, sōpes un nalaimes, un beidzūt nōve.

„Es radžu cytu lykumu munūs lūcekļūs, kas karōj pret munu prōta lykumu“ (Rom. 7:23). „Cylvāka sirds īcere un dūmas ir steidzeigas uz ļaunu nu pošas jō jauneibas“ (1. Moiz. 8:21). „Nu šyupeļa leidz kopa molai smogs dorbs ir cylvākam un smoga nosta vysim Oduma bārnim“ (Ecclus. 40:1). „Dīvs radeja cylvāku nasamaitōtu, bet caur satana skaudeibu nōve ir īnōkuse pasauli“ (Gudr. 2:23, 27). Šū dīviškos atklōsmes mōceibu aplīcynoj piredze un bedeigī fakti nu vysas ciļveces vēsturēs (Sal. Rom. 7:18—24).
90. Voi grāka liktineigōs sekas skōre vīneigi cylvākus?

Dīva strōpe pīmeklēja ari zemi, kura cylvāka lobumam beja radeita.

Pēc pyrmdzymdynōtōju grākā krisšonas, Dīvs sacēja Odumam: „Nūlodāta ir zeme tovā dorbō, ar svīdrim un pīpyuli tu ēssi (sovu maizi) par vysom tovas dzeives dīnom. Erškeižus un dodzus tei tev radeis“ (1. Moiz. 3:17—18).
91. Kas byutu nūticis ar cylvāku, jo Dīvs nabyutu jam parōdējis sovu žālsirdeibu?

Nivīns nabyutu varējis sajimt žēlesteibu un byut atpesteits.

92. Kōpēc nivīns nabyutu varējis sajimt žēlesteibu?

Tōpēc, ka Dīviškō taisneiba praseja grākam pīmārotu gondarejumu un nivīns radejums, seviški, tik dziļi krytušais cylvāks, nabeja spējeigs dūt taidu gondarejumu.

93. Kaidā veidā Dīvs parōdēja sovu žālsirdeibu cylvākam?

Jys jam apsūleja Pesteitōju,Kurs, piļneigi gondareidams, nūceļs grāka vaiņu, sagodos jam žēlesteibu un atdabos zaudātōs tīseibas uz dabasu vaļsteibas īmontōšonu (verīs. 1. Moiz. 3:15).

„Taipat kai vīna (Oduma) vaiņas dēļ par vysim cylvākim ir nokuse pazudynōšona, tai Vīna (Kristus) taisneibas dēļ par vysim cylvākim nōcis attaisnōjums dzeiveibai ... taipat kai grāks vaļdejis nōvei, tai ari žēlesteiba caur taisneibu myužeigai dzeivei“ (Rom. 5:18, 21).
94. Jo bez Pesteitōja žēlesteibas nivīns navar byut pesteits, ltai tod tī, kas dzeivōja pyrms Kristus atnōkšonas, byutu varējuši tikt dabasūs?

Tī, kas dzeivōja pyrms Pesteitōja atnōkšonas, teišam navarēja tikt dabasūs pyrms Jō. Bet ar žēlesteibas paleidzeibu, kaidu Dīvs, nokūšō Pesteitōja nūpalnu dēļ tim deve, jī varēja nūpeļneit sev dabasūs un tymūs nūkļyut kūpā ar Pesteitōju, kod Jys pēc sovas augšanceļšonōs atsagrīze dabasūs.

Teišam vysa Vacō Dereiba līcynoj, ka daudzas izcylas žēlesteibas Dīvs beja pīškeiris izraelīšim un taisneigajim, kas dzeivōjuši zam patriarchu lykuma.
95. Voi Dīvs deve žēlesteibas ari pogōnim jūs dvēseļu glōbšonai?

Jā. Jys pasarōdeja ari pogōnim un dažaidā veidā jūs skubynōja uz nūžālōšonu un dzeives lobošonu. Tū Jys darēja:
1. caur sirdsapziņas bolsu un īkšejū impulsu;
2. caur izcylim cylvākim, kaidus uzmudynōja nu jūs pošu vyda;
3. caur izraelīšim, kuri ar sovim Svātim Rokstim beja nūklivuši storp tim un
4. dažkōrt caur engelim, sapnim, breinumainom parōdeibom.

1. „Jī (losi: pogōni) dorbūs rōdeja, ka lykums ir īraksteits jūs sirdīs; sirdsapziņa ir jūs līcineica, un tūs dūmas vīna ūtru voi nyu apsyudzēs voi ari aizstōvēs“ (Rom. 2:15).
2. „Jys naatstōja Sevi bez aplīcynōjuma, dareidams labi nu dabasim, dūdams leitu un augleigus laikus“ (Ap. d. 14:16).
3. „Jys tōpēc jyus (izraelīšus) izkaiseja storp pogōnim, ... lai jyus pasludynōtu Jō breinumdorbus un, ka nav cyta tik vareiga Dīva ōrpus Jō (Tob. 13:4).
4. Symtnīks Kornelijs sajēme ziņojumu caur engeli (Ap. d. 10:3); Nabukadnecers caur sapni (Dan. 2:4); Baltasars ar nūslāpumainas rūkas rokstu uz sīnas (Dan. 5); Balaama caur sovu ezeli (Num. 22:28—30).
96. Kopēc Pesteitōjs naatnōce tyuleņ pēc pyrmdzymdynōtōju krisšonas?

Lai ciļvēce vyspyrms nu pīredzes saprostu, cik Ielā pūstā tū ir īgryudis grāks, un ka nivīns cyts naspēj jū glōbt kai tikai pats Dīvs.

„Muns bārns, esi par skaistu Dīva attālu un īneist grāku, kas īnese pasaulī vysaida veida ļaunumu. „Grāks dareja nūžālōjamas tautas“ (Par. 14:34).