St. Škutāns, M.I.C.
Katōļticeibas vēsture un katekisms
VĪNPADSMYTAIS „ES TYCU“ PUNKTS
„Mīsas augšanceļšonūs.“
1. Kas nūteik ar cylvāku pi jō nōves?
Pi cylvāka nōves jō dvēsele atsadola nu mīsas un īsarūn Dīva-Tīsneša prīškā, bet mīsa atsagrīž zemes putekļūs (Eccli. 12:7).
2. Kōpēc cylvākam ir jōmērst?
Tōpēc, ka jō pyrmdzymdynōtōjs Odums sagrākōja. „Caur vīnu cylvāku pasaulī ir īnōcis grāks un caur grāku — nōve“ (Rom. 5:12).
3. Kōpēc Dīvs ir nūslēpis nu mums nōves breidi?
1. Lai mes Jū vairōk gūdynōtu un beitūs, kai myusu dzeiveibas un nōves augstōku Kungu;
2. lai mes ik kotrā breidī byutu sagatavōti uz nōvi un
3. lai byutu mozynōtas bailes, zynūt nanūvēršamu sairuma (nōves) tyvōšonūs.
„Esit gotovi, jo Cylvāka Dāls nōks taidā stuņdē, kod jyus tū nadūmōsit“ (Lk. 12:40). Leidzeiba par desmit jaunovom (Mt. 25).
4. Kai mums jōbyun sagatavōtim uz nōvi?
Ryupeigi ir jōsasorgōj nu grāka un jōdzeivōj dīvbejeiga dzeive.
5. Cik ilgi mīsa paliks zemes klēpī?
Mīsa paliks zemē leidz tīsas dīnai, kod Dīvs tū otkon cels augšan un savīnos tū uz myužim ar dvēseli, nu kuras nōve tū beja atdalejuse.
„Nōks stuņde, kurā vysi, kas atsarūn kopūs, dzērdēs Dīva Dāla bolsu; un izīs tī, kas lobu darejuši, uz augšanceļšonūs dzeiveibai, bet tī, kas ļaunu darejuši, uz augšanceļšonūs tīsai“ (Jņ. 5:28—29).
6. Kū mes saucam par mīsas pīceļšonu dzeiveibai?
Tū mes saucam par mīsas augšanceļšonūs.
7. Bet kai putekļūs pōrsavōrtušō mīsa otkon var byut pīcalta dzeiveibai?
Ar Dīva vysvareibu putekļūs pōrvārstōs myusu mīsas tikpat vīgli var otkon byut pīcaltas dzeiveibai, kai kaidreiz tōs tyka radeitas nu nikō. Leidzeiba par kvīšu gryudu īsātu zemē (1. kor. 15:35 utt.).
8. Kōpēc myusu mīsas ceļsīs nu jauna?
1. Kai mīsa beja par dvēseles leidzdaleibneicu lobus un ļaunūs dorbūs, tai jai ari jybyun pi atalgōjuma voi strōpes daleibneicu (2. kor. 5:10) un 2. lai Kristus uzvara par nōvi byutu piļneiga.
„Kod mērsteigais byus gērbīs namērsteibā, toā pīsapiļdeis vōrdi, kas raksteiti: nōve ir apreita uzvarā. Nōve, kur ir tova uzvara? Nōve, kur ir tovs dzaluņs?“ (1. kor. 15:54—55).
9. Voi vysi cylvāki ceļsls nu myrūnim?
Jā. Vysi, kai lobī, tai ļauni (Jņ. 5:28—29).
10. Voi vysas mīsas pēc augšanceļšonōs byus vīnaidas?
Nā. Ļaunus cylvāku mīsas byus rībeigas un nūžālōjamas, bet lobūs cylvāku mīsas byus slovonas, leidzeigas apskaidrōtai Kristus mīsai pēc Jō augšanceļšonōs.
„Mes vysi ceļsimēs augšan, bet na vysi tiksim pōrveidōti“, tys ir, apskaidrōti (1. kor. 15:51). Jezus Kristus „pōrveidōs myusu pazemeibas mīsu, pīskaņādams tū sovai gūdeibas mīsai, ar spāku, kurā Jys spēj pakōrtōt vysu“ (Filip. 3:21). Tōpēc mes izrōdom gūdu aizgōjēju mīsom (Bēru aizlyugumi, kopa pasvēteišona).
Saskaņā ar (1. kor. 15:42—44), apskaidrātom mīsom pēc augšanceļšonōs byus rokstureigas četras īpašeibas: 1. mīsa „teik sāta (t. i. paglobōta) izniceibā, augšanceļsīs naizniceibā“, tys ir, nabyus vairs padūta izniceibai un cīsšonom; 2. teik sāta nagūdā, augšanceļsīs gūdeibā, tys ir, byus apmyrdzāta un caurstrāvāta ar gūda spūžumu, byus bez kaida traipa un tryukuma (defekta); 3. teik sāta naspākā, augšanceļsīs spākā, tys ir, byus žygla un spēceiga un taipat kai dvēsele vīnā ocumirklī spēs pōrsavītōt nu vīnas vītas ūtrā; 4. teik sāta dabeiga (materiala) mīsa, augšanceļsīs goreiga mīsa, tys ir, natverama, spiritualizēta, spējeiga izīt cauri kerminiskom vīlom, leidzeigi Kristus mīsai pēc jō augšanceļšonōs (pa aizslagtom durovom īsaroda pi sovim apostolim utt.).
11. Kaidu Ispaidu vajadzātu uz mums atstāt myusu ticeibai uz augšanceļšonūs?
Tai vajadzātu myusus skubynōt:
1. cīneit myusu mīsu un nikod tū ļaunprōteigi naizlītōt grākōšonai, tys ir, tū naaptraipeit ar grāku;
2. pacīteigi panest vysas fiziskōs sōpes un pat nōvi, jo taids ir myusu ciļvēceigōs dobas ceļš uz augšanceļšonōs spūžumu (Nu napīviļceiga kōpura rūnās skaists tauriņš, nu zemē īsātō kvīšu gryuda — gryudim bogōta vorpa utt.) un
3. mīrynōt sevi myusu draugu un pīdareigūs nōves gadejumā.
„Pagūdynōjit un nesit Dīvu sovā misā“ (1. kor. 6:20.) „Pādejā dīnā es otkon ceļšūs nu zemes, apsagērbšu sovā ōdā un mīsā un redzēšu munu Dīvu. Taida muna cereiba ir dziļi nūglōbota munā sirdī“ (Job. 19:25—27); „Mes naatstosim jyusus, brōli, naziņā atteiceibā uz tim, kas ir aizmyguši, lai jyus naskumtu leidzeigi tim, kam nav cereibas“ utt. (2. mak. 7:9—14).
NB: Nikod nalīteigi nalītōsim sovas acis, ausis, rūkas: „Atdūdit sovus lūcekļus taisneibas kolpōšonai, lai kļyutu svāti“ (Rom. 6:19), lai ari mes kaidreiz varātu pīsaceļt mijužeigam gūdam, navys myužeigom cīsšonom pazudušūs vaļstī.
DIVPADSMYTAIS „ES TYCU“ PUNKTS
Es tycu uz ... myužeigu dzeivōšonu. Amen."
1. Kū myusim mōca divpadsmytais „Es tycu“ gobols (punkts)?
Tys myus mōca:
1. ka bez šōs dzeives, ir cyta dzeive, kura turpynōsīs par myužu myužim, tys ir, nikod nasabeigs un
2. ka taisneigī baudeis tamā myužeigū svātlaimi.
„Taisneigī īīs myužeigajā dzeivē“, tys ir myužeigajā gūdā (Mt. 25:46).
2. Kamā pastōv taisneigūs myužeigō svātlaime?
Tei pastōv tymā, ka taisneigī redz Dīvu, kaids Jys ir, un ir ar Jū vīnoti vyscīšokā mīlesteibā. Ar šū redzēšonu un mīlesteibu saistōs vysaidu lobumu īgyušona, kai ari myužeigōs prīcas un gūda baudeišona kūpā ar vysim engelim un svātajim.
„Tagad mes redzim meiklaini, kai atspulgā, bet tod vaigu vaigā (1. kor. 13:12; sal. 1. Jņ. 3:2). „Dīvs nūslauceis kotru osoru nu jūs acim, un nabyus vairs nōves, ni bādu, ni vaidu, ni sōpu, jo bejušais pagōjis“ (Atkl. 21:4). „Tu jūs dzyrdynōsi ar sovas līksmes straumi“ (Ps. 35:9). „Jī sajims nu Kunga rūkom gūdu un skaistuma krūni“ (Gudr. 5:17).
3. Voi mes varim īsadūmōt myužeigū svātlaimi?
Nā. Dabasu svātlaime ir tik Iela, ka pōrsnādz vysu, kū par tū varātu pasaceit voi īsadūmōt.Tōpēc, ka „kū acs nav redzējuse, ni auss dzērāējuse, ni cylvāka sirdī nōcis, tū Dīvs ir sagatavōjis tim, kas Jū mīļōj“ (1. kor. 2:9).
4. Voi vysi byus vīnaidi laimeigi?
Nā, jo „kotrys sajims sovu olgu, saskaņā ar sovu dorbu“ (1. kor. 3:8).
„Kas skūpai sēj, tys skūpai pļaus; kas svēteigi sēj, tys svēteigi pļaus“ (2. kor. 9:6; sal. 1. kor. 15:41—42).
5. Kaids byus ļaunūs cylvāku liktiņs par vysu myužeibu?
Tim byus dzeive bez žēlesteibas un prīcas, cīsšonu pylna dzeive eļnē.
Taida dzeive Svātūs Rokstūs teik saukta par ŪTRŪ (myužeigū) NŌVI. „Baileigajim un naticeigajim, apgōneitojim un slapkovom, natiklim un būrim, un dīvaklym kolpātājim, un vysim melim byus sova daļa dagūša sāra guņs pūrā. Tei ir ŪTRŌ NŌVE“ (Atkl. 21:8).
6. Kas ir eļne pēc Kristus vōrdim?
Tei ir „mūku vīta“ (Lk. 16:8); „myužeigas mūkas“ (Mt. 25:46); „naizdzēšamō guņs“ (Mk. 9:44); „ōrejō tymsa, kur ir raudōšona un zūbu grīzšona“ (Mt. 9:12).
7. Kas byus nūtīsōts uz cīsšonom eļnē?
Ik kotrys, kas mērst kai Dīva īnaidnīks, tys ir, kas mērst nōveiga grāka stōvūklī.
„Kas grākōj, tys nu valna“ (1. Jņ. 3:8), tōpēc tī peļnej, lai tyktu sūdeiti leidzeigi valnam (sal. Mt. 25:41).
8. Kaidim mūku veidim ir padūti pazudynōtī?
1. Pazudynōtī pōrdzeivōs īkšejōs cīsšonas un izmysumu, dūmōjūt par ļaunu, kaidu ir darejuši un par žēlesteibom, kaidas nav izmontōjuši (Gudr. 5:1—15; Mt. 8:12);
2. jī cīss naizsokamas skumes un bādas, zynūt, ka sovas vaiņas dēļ, ir pazaudējuši dabasu svātlaimi, dēļ kaidas beja radeiti (Lk. 13:25—28);
3. jī pōrdzeivōs myužeigas šausmas par baigū sabīdreibu, kaidu sastōdeis vaiņu un pazudynōtūs namiteiga klōtīne (Mt. 25:41); un
4. jī cīss drausmeigas mūkas un osas sōpes, bez kaidom cereibom uz mīrynōjumu voi beigom, tōpēc, ka „jūs tōrps namērst un guņs nadzīst“ (Mk. 9:45; Atkl. 20:9—10.
„Nūmyra ari bogōtais un tyka paglobōts eļnē. Mūkas cīzdams, jys pacele sovas acis un tālīnē īraudzēja Abrahamu un Lazaru jō klēpī. Tod jys sauce, saceldams: „Tāv, Abraham, apsažāloj par mani un syut Lazaru, lai jys sova pērsta golu yudinī īmērcis, dzesej munu mēli, jo es cīšu mūkas šamōs līsmēs..." (Lk. 16:22—24) — tai par eļni runoj Jezus.
9. Nu kurīnes mes zynom, ka eļnes mūkas ir myužeigas?
Tū mes zynom nu Kristus un apostolu skaidrim vōrdim, kai ari nu skaidras un namaļdeigas Bazneicas mōceibas, kura svineigi nūsūda maļdeigōs tūs heretiku mōceibas, kas apgolvoj, ka vaina un pazudynōtūs cīsšonas reizi laiku tecējumā izabeigs.
„Ejit prūjom nu manis jyus nūlādātī ... un šī īīs MYUŽEIGAJŌS mūkos“ (Mt. 25:41., 46); „Lobōk tev klybam īīt myužeigō dzeiveibā, nakai tev divi kōjas un teic īmasts eļnē, NAIZDZĒŠAMĀ GUNĪ, kur jūs tōrps namērst un guņs naizdzīst“ (Mk. 15:44—45). „Un jūs mūceibu dyumi kōps uz augšu myužeigi myužam“ (Atkl. 14:11).
10. Kōpēc pazudynōtūs dvēseļu mūkas ir myužeigas?
Tōs ir myužeigas:
1. tōpēc, ka bezgaleigas Dīva majestates apvaiņōjums pīprosa nu jō taisneibas strōpi bez gola;
2. tōpēc, ka tī, kas mērst nōveiga grāka stōvūklī, palīk uz myužim nūsacītynōjuši grākā;
3. tōpēc, ka Dīvs sovā svātumā na mozōk īneist grāku, kai mīļōj vysu,kas lobs, tōdēļ myužeigi strōpej ļaunumu, taipat kai myužeigi gūdolgoj tykumu un
4. tōpēc, ka vīneigi myužeigūs strōpu draudi ir pīteikūšs leidzeklis cylvāka atturēšonai pat nu nūslāpta grāka.
Dīvs parōdēja mums sovu žālsirdeibu ari radeidams eļni, ar kū jys gribēja myus atturēt nu ļauna (sv. Jōņs Chryzostoms).
11. Voi vysu pazudynōtūs cīsšonas byus vīnaidas?
Nā. Tōpēc ka ik kotrys cīss samārā ar sovim grākim un nalīteigi savolkōtom žēlesteibom, kaidas kuram beja pīškērtas.
„Cik tei (Babilona) sevi gūdynōja un greznōjōs, tikpat dūdit tai mūku un bādu“ (Atkl. 18:7). „Nu kotra, kam daudz dūts, daudz ari praseis“ (Lk. 12:48).
12. Voi vysi tī, kas ir pazudynōti uz myužeigora eļnes mukom, teik pazudynōti pošu vainas dēļ?
Jā, tōpēc, ka vysi cylvāki varātu byut laimeigi uz myužim, jo grybātu izmontōt tōs pōrpylnōs žēlesteibas, ar kaidom Dīvs jūs apdōvynoj. Uz elni īt tikai tī, kuri ar sovu dzeivi rōda, ka jī grib uz turīni īt.
Dīvs „grib, lai vysi cylvāki tyktu izpesteiti un atzeitu patīseibu. Jo vīns ir Dīvs, un vīns ir vyāutojs storp Dīvu un cylvākim — Cylvāks Kristus, kas sevi nūdeve, lai byutu izpērkšonas moksa par vysim“ (1. Tim. 2:4—6). „Cylvāka prīškā ir dzeiveiba un nōve, kū jys sev izvēlēs, tys jam tiks dūts“ (Ecclus. 15:18).
13. Kū mes saprūtam zam četrom pādejōm litom?
Zam četrom padejom lītōm mes saprūtam nōvi tīsu, eļni un dabasūs.
14. Kaids lobums mums nu četru pādejūs litu pīminēšonas?
Mynātōs pādejōs lītas, saskaņā ar Svātim Rokstim, ir sekmeigs leidzeklis izasorgōšonai nu grākim un izbēgšonai nu myužeigōs pazusšonas.
„Vysūs tovūs dorbūs pīmiņ par tovom pādejōm lītom, un ari nikod nasagrākōsi“ (Ecclus. 7:49).
15. Ar kaidu vōrdu mes nūslādzam „Es tycu“?
Tū mes nūslādzam ar vōrdu „Amen“, kas zeimoj: „Tai tys ir“ voi „Lai tai ir“.
16. Kōpēc mes nusladzam „Es tycu“ ar šu vōrdu?
Lai pasaceitu, ka mes stypri ticim vysam tam, kas ītylpst divpadsmit „Es tycu“ gobolūs voi punktūs, un ka mes asam nūlāmuši dzeivōt: saskaņā ar šū ticeibu un tamā nūmērt.
NB: Bīži, seviški kārdynōjumu laikā, lai pīminim šōs nūpītnōs patīseibas: „Vīnreiz pazudis, uz vysim laikim pazudis“ voi: „Ocumirkleiga prīca (grēceiga bauda) sagōdoj myužeigas mūkas, bet eislaiceigas cīsšonas — myužeigu prīcu“, kai ari šūs Kristus vōrdus: „Dabasu vaļsteiba cīš varu; un tī, kas varu pīlītōj (pret sevi, na pret cytim), īgyun tū“ (dabasu vaļsteibu) (Mt. 11:12).
