St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

SEPTEITAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Nu turīnes Jys atnōks tīsōt dzeivōs un myrušūs.“

1. Kū mōca septeitais „Es tycu“ gobols?

Tys mōca, ka Jezus Kristus pasauļa beigōs otkon atnōks ar lelu spāku un majestati, lai tīsōtu cylvākus, kai lobūs, tai ļaunūs (Ap. d. 1:11).

2. Kai sauc tū tīsu?

Tu sauc par vyspōreju, pādejū voi ari par postorū tīsu.

3. Kod nūtiks šei pādejō tīsa?

„Tū dīnu un stuņdi nivīns nazyna, ni pat dabasu engeli, kai vīneigi Tāvs“ (Mt. 24:36).

Lai gon tys tai ir, tod tūmār Kristus un Jō mōcekli mums īprīkš pasaceja daudzas lītas, kaidas nūsarysynōs vērs zemes pyrms pasauļa beigom (Mt. 24; Mk. 13 un 2. Tim. 2), lai ticeigī byutu mūdri un naļautu sevi pavest uz nacelim, „jo ceļsīs vyltus kristi un vyltus pravīši, lai pīvyltu, jo tys byutu īspējams, ari izradzātūs“ (Mk. 13:22).

4. Kai mes tiksim tīsōti?

Mes tiksim tīsōti par vysom myusu dūmōm, vōrdim, dorbim un nūlaideibom.

„Bet Es jums soku, ka cylvāki par kotru navajadzeigū vōrdu, kū tī izrunoj, dūs nūrēkinu tīsas dīnā“ (Mt. 12:36).

5. Kai nūsarysynōs pādejō tīsa?

1. Kristus nōks dabasu padebešūs, un vysas tautas tiks sapuļcynōtas Jō trona prīškā: lobī pa Jō lobai rūkai un ļauni pa kreisai (Mt. 24. un 25.).

2. Jys parōdeis, kū kurs cylvāks ir darejis, kai lobu, tai ļaunu; pat vysnūslāptōkōs dūmas, kai ari pīškērtōs žēlesteibas, kaidas Jys kuram kotram beja devis; un beidzūt izdūs tīsas sprīdumu par vysu (2.kor. 5:10).

Tod es redzēju myrušūs, lelus un mozus, stōvam trūņa prīškā, un grōmotas tyka atvārtas ... un myrušī tyka tīsōti pēc tō, kas raksteits grōmotōs atteiceigi jūs dorbim“ (Atkl. 20:12). „Jo nikas nav apslāpts, kas natiks atklōts, un nikas nazynoms, kas natiks zynoms“ (Lk. 12:2 un Mk. 4:22). „Kungs ... apgaismōs tymseibu nūslāpumus un atklās siržu nūdūmus“ (1. kor. 4:5).

6. Kaids byus sprīdums un tīsas nūslāgums?

Kristus pasaceis lobajim: „Nocit jyus, muna Tāva svēteitī, un īmontōjit vaļsteibu, kas jums sagatavōta nu pasauļa radeišonas“ (Mt. 25:34). Bet ļaunajim Jys pasaceis: „Ejit prūjom nu Manis jyus, nūlōdātī, myužeigō gunī, kas ir sagatavōta valnam un jō engelim ... Un šī īīs myužeigajōs mūkos, bet taisneigī — myužeigajā dzeivē“ (Mt. 25:41, 46).

7. Voi bez vyspōrejōs tīsas nav cytas tīsas?

Jā, ir vēļ ari atseviška tīsa, kurā ik kotrys cylvāks teik tīsōts tyuleņ pēc jō nōves.

Tōpēc Svāti Roksti soka: „Ir vīgli Dīva prīškā nōves dīnā ik kotram sajimt atmoksu saskaņā ar jō (dzeives) ceļu“ (Ecclus. 11:28).

8. Kodēļ byus vēļ vyspōrejō tīsa, pēc atseviškos?

Tei byus treju īmesļu dēļ:
1. lai vysi cylvāki varātu atzeit Dīva gūdeibu un taisneigumu;
2. lai Jezus Kristus varātu byut pagūdynōts vysa pasauļa prīškā un
3. lai lobī sajimtu tim pīnōceigū gūdu un ļaunī — nagūdu, kaidu ir nūpeļnējuši ar sovim ļaunim dorbim.

„Un dabasi sludynōj Jō taisneibu, jo Dīvs pats ir tīsnesis“ (Ps. 49:6). „Vysas zemes ciļtis ... redzēs Cylvāka Dalu nōkam dabasu padebešūs Ielā spākā un gūdeibā“ (Mt. 24:30). „Tod taisneigī Ielā styngreibā stōvēs tūs prīškā, kuri jūs apspīde un izmantoja jūs dorbus. Apspīdēji nyu Ielās izbailēs breinōsīs par tik nacarātu pōrmaiņu: nūžālōdami jī poši sevī runōs un nūmōktā gora stōvūklī sev pōrmess, saceldami: mes naprōteigī, jūs kaidreiz izsmējom, jūs dzeivi uzskatejom par nagudru un beigas bez kaida gūda; bet, redz, kai jī tyka īskaiteiti par Dīva bārnim un storp svātim ir jūs montōjums“ (Gudr. 5:1—5).

9. Uz kurini It dvēseles pēc atseviškōs tlsas?

Tōs īt voi nyu uz dabasim, voi uz eļni, voi uz škeisteišonas vītu (purgatoriju).

10. Kas īt uz škeisteišonas vītu?

Uz turīni īt taidas dvēseles, kas aizīt nu šō pasauļa na vys nōveiga, bet ikdīniška grāka stōvūklī, kai ari taidas dvēseles, kas nav gondarejušas par sovim, jau pīdūtim, pagōjušōs dzeives grākim.

11. Nu kurlnes mes zynom, ka ir škeisteišonas vīta (škeisteišonas guņs voi purgatorijs)?

Tū mes zynom nu Svātim Rokstim un Bazneicas tradicijom.

1. Svātūs Rokstūs, prūti, Vacajā Dereibā ir saceits: „Svāta un dereiga ir dūma lyugtīs par myrušim, lai tī byutu atbreivōti nu grākim“ (2. Mak. 12:46) un Jaunajā Dereibā Kristus runoj par grākim, kas tiks pīdūti nōkamajā pasaulī (Mt. 12:32), kai ari par cītumu aizkopa dzeivē, nu kura natiks vaļā, koleidz nabyus samoksōta pādejō ortova (Mt. 5:26). Un sv. Pōvuls runoj par taidim, kas tīsas dīnā tiks glōbti, bet tikai pēc guņs pōrbaudes (1. kor. 3:12—15). Ka tradicija tū mōca, ir radzams nu Bazneicas napōrtrauktōs prakses resp. Bazneicas aizlyugumim par myrušim, kai ari nu vīnbaļseigom Bazneicas tāvu un koncila līceibom.

2. Ari veseleigais saprōts zynomā mārā tū līcynoj: jo dabasūs teik uzjimti vīneigi tī, kas ir piļneigi bez kaida grāka traipa (Atkl. 21:27), un uz eļni īt tī, kas mērst nōveiga grāka stōvūklī, tod navar napījimt, ka storp dabasim un elni ir vīta, kurā nūkļyust dvēseles, kas nav gluži teiras, lai gon ir myrušas žēlesteibas stōvūklī. Skeisteišonas vītā tōs cīš, koleidz kļyust teiras un cīneigas tikt uzjimtas dabasūs.

12. Voi vē{ pastōvēs skeisteišonas vīta ari pēc padejōs tīsas?

Nā. Pēc padējōs tīsas byus vīneigi dabasi un eļne.

NB: Nu vysa tō, kū zynom par Pādejū tlsu, kai praktiskais gola slēdzīņs varātu byut dūma, ka nikas, myusu dzeivē nav nūslāpts nu Dīva acim un, „ik kotru lītu, kas teik dareita, Dīvs tīsos, lai tei byutu loba voi ļauna“ (Eccli. 12:14).