St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

Par lyugšonu

1. Kas ir lyugšona?

Lyugšona ir myusu prōta un sirds paceļšona pi Dīva, lai Jū slavātu, voi Jam pasateiktu, voi lyugtu nu Jō kaidu žēlesteibu. Tōpēc lyugšona dolos: slaves lyugšonā, pateiceibas lyugšonā un izlyuguma lyugšonā.

2. Kū zeimoj slavēt Dīvu?

Slavēt Dīvu zeimoj prīcōtīs par bezgaleigom Dīva piļneibom un sakarā ar tū slavēt un pīlyugt Jū (Ps. 9:3).

Pīmāri: Dovids sovūs psalmūs; trejs jaunekli guņs krāsnī (Dan. 3); Vyssv. Jaunova Marija (Lk. 1:46.) utt.

3. Voi mums ir pīnōkums slavēt Dīvu?

Jā, taids pīnōkums mums ir, jo dēļ tō asam radeiti un kaidreiz tei byus myužeigō nūdarbe dabasūs (Verīs: Atkl. 4).

„Lai muna mute izteic Kunga slavi, un kotra mīsa lai svētej Jō svātū Vōrdu“ (Ps. 144:21. Vēris ari Ef. 5:18—19).

4. Voi mums ir ari jōpasateic Dīvam par jō dōvonom?

Jā, tōpēc, ka napateiceiba ir rībeigs natykums, pa tū laiku, kod pateiceiba ir lobōkais leidzeklis jaunu lobumu sajimšonai.

„Par vysu asat pateiceigi, jo taids ir Dīva prōts Jēzū Kristu atteiceibā uz jums vysim" (1. tes. 5:18).

5. Voi mums ir ari jōlyudz žēlesteibas nu Dīva?

Jā. Tū līcynoj pats Kristus, kurs soka: „Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un jyus atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atvārts“ (Lk. 11:9).

6. Voi lyugšona vysim ir napīcīšama?

Jā, tei ir napīcīšama pesteišonas sasnēgšonai vysim, kas sasnāguši prōta lītōšonas vacumu.

7. Kōpēc lyugšona ir napīcīšama vysim?

Tōpēc, ka Dīvs tai ir pavēlējis, un ari tōpēc, ka bez lyugšonas mes navarim sajimt napīcīšamōs žēlesteibas izturēšonai lobā leidz beigom.

8. Bet voi Dīvs jau taipat nazyna, kas mums ir napīcīšams?

Nūteikti zyna, bet mes lyudzamēs navys tōpēc, lai pasaceitu Dīvam, kas mums ir napīcīšams, bet gon lai Jū atzeitu par vysa loba devēju, lai aplīcynōtu sovu atkareibu nu Jō un lai taidā veidā dareitu sevi par Jō žēlesteibas cīneigim.

9. Kaidi ir golvoni lyugšonas augli?

Tī ir taidi, ka lyugšona:
1. myusus vīnoj ar Dīvu,
2. paceļ myusu prōtu pi debeseigom lītōm,
3. myusus nūstyprynōj pret ļaunu,
4. pīškir dedzeibu un energiju loba dareišonā,
5. dūd mīru pretesteibōs un
6. īgyun dēļ mums paleigu myusu vajadzeibōs un žēlesteibu izturēšonai lobā leidz nōvei.

Pīmāri: Moizešs (Exod. 17:11), Samuels (1. kēn. 12:18), Juditte (Jd. 9), Estere (Est. 14: utt.), makabeji (2. mak. 15:27), kristīši sv. Pītera apcītynōšonas laikā (Ap. d. 12:5. utt.).

10. Kai mums ir jōsalyudz, lai sajimtu šūs augļus?

Mums ir jōsalyudz: 1. dīvbejeigi, 2. pazemeigi, 3. uzticeigi, 4. pasadūdūt Dīva vaļai un 5. iztureigi.

11. Kod mes lyudzamēs padīveigi?

Tod, kod myusu lyugšona nōk nu sirds, un kod mes, cik spējam, sorgōjamēs nu izklaideibom.

Par dīvbejeibas tryukumu lyugšonā Jezus soka: „Šei tauta Mani gūdynōj ar lyupom, bet jūs sirds ir tōļ nu Manis“ (Mt. 15:8).

12. Voi vysas izklaideibas lyugšonā ir grēceigas?

Tōs ir grēceigas, tod, kod mes poši asam tom par īmesli, voi kod labprōt tōs uzjamam voi kavējamēs ar tom; bet kod ceinejamēs pret tom, tod tōs pavairoj myusu nūpalnus.

13. Kas mums ir jōdora, lai byutu mozōk izklaideigi lyugšonā?

Pyrms lyugšonas, cik īspējams, tōļok ir jōaizdzan vysas pasauleigōs dūmas un jōpīmiņ, ka Dīvs ir vysur klōt.

„Pyrms lyugšonas sagatavoj sovu dvēseli un naesi kai cylvāks, kas kārdynoj Dīvu“ (Eccl. 18:23).

14. Kod mes lyudzamēs pazemeigi?

Tod, kod syutom sovas lyugšonas Dīvam, sirsneigi atzeistūt sovu naspāku un nacīneigumu.

Verīs: Ecclus. 35:21 kai ari: Lk. 18.

15. Kod mes lyudzamēs uzticeigi?

Tod, kod stypri cerejam, ka Dīvs izklauseis myusu lyugšonu, jo tikai tei byus dereiga lelōkam Jō gūdam un myusu pesteišonai.

„Lai lyudz ticeibā, nimoz nasašaubeidams ...“ (Jk. 1: 6—7).

16. Kōpēc mes dreikstim stypri cerēt, un kōpēc tys mums ir jōdora?

Tōpēc ka Dīvs var dūt mums vysu, kas ir lobs un, Jezus dēļ, teišam grib tū dareit, kai tū dīviškais Pesteitōjs svineigi ir apsūlejis, saceidams: „Patīši, patīši Es jums soku, kū jyus lyugsit nu Tāva munā vōrdā, tū Jys jums dūs“ (Jņ. 16:23.).

17. Bet kōpēc mes na vīnmār sajamam, kū lyudzam?

Tys tai ir:
1. voi nyu tōpēc, ka mes nasalyudzam tai, kai vajadzētu lyugtīs voi;
2. tōpēc, ka tys byutu kaiteigs myusu pesteišonai;
3. tōpēc, ka mums tryukst iztureibas lyugšonā. Tōpēc ik kotrā myusu lyugšonā mums jōbyut apmīrynōtim ar Dīva vaļu voi grybu.

18. Kod mes sovōs lyugšonōs asam apmīrynōti ar Dīva grybu?

Tod, kod atstōjam piļneigi Jō zīņā, kod un kai Jys labvālātūs myusus izklauseit.

„Tavs, ... na muna, bet tova vaļa lai nūteik“ (Lk. 22:42) — tai lyudzēs pats dīviškais Pesteitōjs.

19. Kod mes lyudzamēs iztureigi?

Tod, kod napōrstōjam lyugtīs, lai gon namonom, ka byutu izklauseiti, turpretim turpynojam, vēļ dedzeigok lyugtīs.

Pīmāri: kanāna sīvīte (Mt. 15), leidzeiba par draugu, kas naktī lyudz trejs maizes (Lk. 11:5—10).

20. Voi ir tikai vōrdūs izsaceita lyugšona?

Nā, bez vōrdu voi lyupu lyugšonas ir vēļ īkšejō lyugšona, kū sauc par apdūmōšonu.

21. Kamā pastōv apdūmōšona?

Tei pastōv pōrdūmās, pīmēram: par Jezus dzeivi un cīsšonom, par Dīva piļneibom voi kaidom cytom myusu ticeibas patīseibom, lai ar tū radeitu myusu sirdīs dziļōku ticeibu, dīvbejeigas jyutas, bet seviški lobōs un sekmeigas apsajimšonas.

22. Kod mums ir jōsalyudz?

Kristus soka, ka „vīnmār vajag Dīvu lyugt un napagurt“ (Lk. 18:1).

23. Kai ir īspējams vīnmār Iyugtīs?

Mes vīnmār lyudzamēs, kod bīži paceļam sovu prōtu un sirdi pi Dīva un uperejam jam vysus sovus dorbus, cīsšonas un prīcu. Bet zynomūs breižūs ir jōsalyudz seviškā veidā.

24. Kod mums seviški ir jōsalyudz?

Seviški jōsalyudz:
1. kārdynōjumu laikā, kai ari dažaidōs vajadzeibos, privatu un publisku nalaimu laikā,
2. reitūs un vokorūs; pyrms un pēc mīlasta, kod asam bazneicā.

25. Kōpēc mums seviški jōsalyudz bazneicā?

Tōpēc, ka bazneica ir seviškā veidā Dīva un lyugšonas noms, kur vyss, kū mes redzim un dzērdim, ir dūmōts myusu prōta un sirds paceļšonai un pōrdūmōm par Dīva lītom.

26. Par kū mums ir jōsalyudz?

Mums ir jōsalyudz par vysim cylvākim: par dzeivim un myrušim; par draugim un īnaidnīkim; seviški par myusu dzymdynōtōjim, brōlim un mōsom, labdarim, laiceigim un goreigīm prīkšnīkim, kai ari par kecerim un naticeigim.

Vyss augšā saceitais par lyugšonu izrit nu sv. Pōvula vōrdim, kurs soka: „Vyspyrms es uzaicynōju tevi lyugt Dīvu, pīlyugt Jū, aizlyugt un pasateikt Jam par vysim cylvākim: par kēnenim un vysim varas nesējim, lai mes varātu dzeivōt klusu un mīreigu dzeivi vysā dīvbejeibā un ceisteibā“ (1. Tim. 2:1—2).
Praktisks padūms. Īvāroj, cik tu esi laimeigs, ka tev, nūžālōjamam zemes tōrpam, ir atļauts runōt ar Dīvu, bezgaleigas majestates Byutni. Tu ar Jū vari un dreiksti rūnōt, kai bārns runoj ar sovu vyslobōkū tāvu. Tōpēc lyudzīs bīži un labprōt un vīnmār ar īspējami lelōku svātbejeibu, tiklab sātā, kai bazneicā.

§ 1. Par Kunga lyugšonu

27. Kaida ir vysizcylokō lyugšona?

Vysicylokō lyugšona ir Tāvs myusu voi Kunga lyugšona.

28. Kōpēc Tāvs myusu sauc par Kunga lyugšonu?

Tōpēc, ka Kristus Kungs tū ir īmōcejis un pavēlējis tai lyugtīs (Mt. 6:9—13).

29. Kā Kunga lyugšona satur?

Tei satur sevī īvodu un septeņus lyugumus.

30. Kū mes saucam par īvodu?

Par īvodu mes saucam vōrdus: Tāvs myusu, kas esi debesīs.

31. Kū mums atgodynōj vōrds Tāvs?

Atgodynōj tū, ka Dīvs ir myusu Tāvs, tik lobs un cīnejams, ka ar Jū navar leidzynōtīs nikaids vyslobōkais tāvs pasaulī, un ka tōpēc mums Jys ir jōlyudz ar bārna cīnu, mīlesteibu un paļōveibu.

32. Kōpēc mes sokom: Tāvs myusu, bet na Tāvs muns?

Tai sokom tōpēc, ka Dīvs ir vysu cylvāku Tāvs un ka mes vysi asam jō bārni, un ka tōdēļ myusu pīnōkums ir mīļōt vīnam ūtru, kai brōļs brōli, un ka ir jōsalyudz vīnam par ūtru (Mal. 2:10).

33. Kōpēc mes pīvīnojam vōrdus: Kas esi debesīs?

Tū mes dorom, lai atgōdynōtu:
1. ka lai gon Dīvs ir vysur, speciali tūmār jys dzeivōj dabasūs, kur ari mes kaidreiz byusim un redzēsim Jū vaigu vaigā (1. kor. 13:12);
2. ka vērs zemes mes asam tikai ceļōtōji, un ka eistō myusu tēvija ir dabasi un
3. ka lyudzūtīs mums ir jōatraisa myusu sirdis nu zemes lītōm un jōpaceļ tōs uz dabasim.

34. Kū mes prosom pyrmajā lyugumā, kod sokom: svēteits lai tūp Tovs vōrds?

Mes lyudzam, lai Dīva vōrds nikod natyktu nalīteigi volkots un zaimōts un ka mes vysi cylvāki pareizi Dīvu pazeitu, mīļōtu un gūdynōtu.

35. Kōpēc ir vajadzeigs šys pyrmais lyugums?

Lai mes uzskateitu, ka Dīva gūds un slave ir augstōk vērtējama par vysom cytom lītōm.

36. Kū mes prosom ūtrā lyugumā; lai atnōk tova vaļsteiba?

Tymā mes prosom:
1. lai Dīva vaļsts, Bazneica, arvīn vairōk izaplateitu vērs zemes,
2. lai dīviškōs žēlesteibas un mīlesteibas vaļsts nūsastyprynōtu myusu sirdīs, lai taidā ceļā,
3. mes, pēc šōs dzeives, tyktu uzjimti dabasu vaļsteibā.

37. Kū zeimoj trešais lyugums: tova vaļa lai nūteik kai debesīs, tai ari vērs zemes?

Te mes lyudzam:
1. lai mes poši un vysi cyti cylvāki tik labprōt un uzticeigi piļdeitu Dīva vaļu, kai tū dora engeli un svātī dabasūs un
2. mes aplīcynōjam, ka vysōs lītōs mes atsadūdam svātai Dīva vaļai.

38. Kū mes prosom caturtajā lyugumā: Myusu dīniškū maizi dūdi mums šudiņ?

Te mes lyudzam, lai Dīvs dūtu mums vysu. kas ik dīnas ir napīcīšams myusu dvēselei un mīsai.

39. Kōpēc Kristus mums pavēlēja lyugt tikai īkdīniškū maizi?

Lai pamōcātu vēlētīs vīneigi tō, kas napīcīšams dzeiveibai, navys dzeitīs pēc pōrpiļneibas un laiceigō monta.

„Jo mums ir uzturs un apgērbs, byusim apmīrynōti ar tū“ (1. Tim. 6:8).

40. Kū mes prosom pīktajā lyugumā: atlaid mums myusu pōrodus, kai ari mes atlaižam sovim parōdnīkim?

Te mes prosom, lai Dīvs pīdūtu mums myusu grākus, kai ari mes pīdūdam tim, kas myus apvaiņōj.

41. Voi tī, kas napīdūd cytim, var sagaideit pīdūšonu poši sev?

Nā, turpretim, kod tikai jī skaita Tāvs myusu, jī pasludynoj tīsu poši par sevi.

„Pīdūd tyvōkajam, kod tys tevi ir apvaiņōjis; tod ari tev tiks pīdūti grāki, kod tu lyudzīs“ (Ecclus. 28:2).

42. Kū mes prosom sastajā lyugumā: Naived myusus kārdynōšonā?

Mes lyudzam, lai Dīvs attōlynōtu nu mums vysus kārdynōjumus un grāka draudus, voi, mozōkais, dūtu pīteikūšu žēlesteibu tim pretōtīs.

43. Kas myus kārdynoj?

Myus kārdynoj:
1. myusu pošu mīsa ar sovom kōreibom: „Jo mīsa tīcās pret goru, bet gors pretojōs mīsai“ (Gal. 5:17),
2. pasauļs, tys ir, tō tukšums, greznums, ļaunais pīmārs un ļaunī principi un
3. valns, kurs „staigoj apkōrt kai ryucūšs lauva, maklādams kū apreit“ (1. Pīt. 5:8).

44. Kōpēc Dīvs atļaun, ka mes byutu kardynōti?

Jys tū atļaun:
1. lai turātu myus pazemeibā,
2. lai pōrbaudeitu myusu uzticeibu un strōpātu myusu nauzticeibu un
3. lai pavairōtu myusu dedzeibu tykumu īgyušonā un nūpalnu vairōšonā.

Vēris: 2. kor. 12:7; Deutr. 13:3 kai ari Jk. 1:12.

45. Voi kārdynōjums pats sevī nav grāks?

Kārdynōjums pats sevī nav grāks, bet nauzmaneigi tyvōtīs kārdynōjumam voi tam pasadūt, ir grāks.

Myusu mirynōjumam un pamōceibai dīviškais Pesteitōjs ļōve sevi kārdynōt (Mt. 4).

46. Kas mums jōdora, lai napasadutu kārdynojumam?

Mums seviškā veidā jōbyut uzmaneigim un jōsalyudz, kai Kristus Kungs mums soka: „Esit mūdri un lyudzit Dīvu, lai jyus naikrystu kārdynōjumā“ (Mt. 26:41).

47. Kū mes prosom septeitajā lyugumā: Bet atpestej myus nu ļauna?

Mes prosom, lai Dīvs pasorgōtu myusu dvēseles un mīsas nu ļaunuma, seviški nu grāka un myužeigōs pazusšonas.

48. Kōpēc mes pīvīnojam vōrdu „Amen“ voi „tai lai nūteik“?

Mes tu dorom, lai aplicynōtu sovu korstu velešonūs, kai ari paļōveibu byut izklauseitim.

Praktisks padūms. Vīnmār skaiti Tāvs myusu ar dziļu cīnu un uzmaneibu, pīmynūt, ka tū asam sajāmuši nu myusu dīviškō Pesiteitōja un ka šei skaistō lyugšona satur sevī vysu, kas myusu dzeivē mums vysvairōk ir napīcīšams.

§ 2. Par engeļa sveicynōjumu

49. Kaidu lyugšonu katōli parosti skaita pēc Tāvs myusu?

Lyugšonu, kas veļteita Dīvmōtes gūdam un kuru sauc par Engeļa sveicynōjumu voi Esi sveicynōta Marija.

50. Kōpēc mes pīvīnojam Engeļa sveicynōjumu Kunga lyugšonai?

Tū mes dorom, lai vyssvātōkō Dīva Mōte, ar sovu varonū aizbiļdnīceibu pi sova dīviškō Dāla, atbaļseitu myusu vojū lyugšonu.

51. Nu cik daļom sastōv Engeļa sveicynōjums?

Tys sastōv nu divom daļom: nu slaves lyugšonas un lyuguma.

52. Nu kō sastōv slaves lyugšona?

Tei sastōv:
1. nu ercenģeļa Gabrieļa vōrdim: „Esi sveicynōta (Marija), žēlesteibas pylna, Kungs ir ar tevi. Tu esi svēteita storp sīvītem un
2. nu Elizabetes vōrdim: „un sveteigs ir tovas mīsas auglis“. Pi tim Bazneica pīvīnoj vōrdu Jezus.

53. Kod ercengeļs Gabrieļs runōja šūs vōrdus?

Kod paziņoja vyssvātokai Jaunovai Marijai, ka Jei ir izradzāta kļyut par Dīva Mōti (Lk. 1:28).

54. Kod Elizabete pasaceja augšā mynātūs vōrdus?

Jei tūs pasaceja, kod Marija īsaroda pi Elizabetes (Lk. 1:42).

55. Kōpēc Mariju uzrunojam ar vōrdim: žēlesteibas pylna?

1. Tōpēc, ka Marija beja piļdeita ar žēlesteibom pat pyrms sovas dzimšonas,
2. tōpēc, ka jei vīnmār pīauga žēlesteibā un
3. tōpēc, ka jei nese sevī vysu žēlesteibu Autoru.

56. Kōpēc mes sokom: Kungs ir ar tevim?

Tōpēc, ka Dīvs vīnreizejā veidā ir ar vyssvātokū Jaunovu Mariju. Jū pamatōti sauc par dabasu Tāva izradzātū Meitu un patīsu Dīva Dāla Mōti un Bezvaineigu Svātō Gora Leigovu.

57. Kū nūzeimoj slaves vōrdi: „Tu esi svēteita storp sīvītem“?

Tī nūzeimoj tū, ka Marija ir laimeigōka par vysom Īvas meitom:
1. tōpēc, ka nu vysom jei vīneigō tyka izvālāta byut par Dīva Mōti,
2. tōpēc, ka jei vīneigō ir mōte un reizē ari jaunova un
3. tōpēc, ka pyrmō sīvīte radeja lōstu ciļvecei, Marija sovukōrt atnese mums pesteišonu.

58. Kōpēc mes pīvinojam vōrdus: „svēteits ir tovas mīsas auglis, Jezus“?

Tū mes dorom, lai rōdeitu, ka Marijas gūdynōšona ir naškirami saisteita ar Kristus gūdynōšonu, un ka mes gūdynōjam Mōti jōs Dāla dēļ.

59. Nu kaidim vōrdim sastōv lyugums?

Tys sastōv nu vōrdim: „Svātō Marija, Dīva Mōte, lyudzīs par mums grēcinīkim tagad un myusu nōves stuņdē. Amen.“

60. Kōpēc Bazneica ir pīvīnōjuse šūs vōrdus?

Tū jei dareja:
1. lai mes vysa pasauļa prīškā atklōti paziņōtu, ka Marija ir patīši Dīva Mōte, tōpēc ka jōs bārns ir patīss Dīvs un
2. lai mes bīži pīsauktu jōs lyugšonu atbolstu vysōs myusu vajadzeibōs, seviški, lai Jei izlyugtu mums laimeigas nōves žēlesteibu.

61. Kōpēc mums bīži ir jōsalyudz par laimeigu nōvi?

1. Tōpēc, ka myusu myužeigō svātlaime voi pazudynōsona ir atkareiga nu pādejō myusu vērszemes dzeives ocumirkļa,

2. tōpēc, ka tymā kritiskajā breidī parosti ir lelōki un beistamōki kārdynōjumi un

3. tōpēc, ka iztureiba lobā leidz nōvei ir specialā žēlesteiba, kura pastōveigi ir jōizlyudz (Tridentes konc. 6. ses.).

62. Voi vyssvātōkai Jaunovai Marijai ir lels īspaids uz Dīvu?

Nūteikti, jo nikod nav dzērdāts, ka tys, kas grīžās pi Marijas un ar patīsu dīvbejeibu pīsauc Jōs aizbiļnīceibu, varātu kaidreiz byut Dīva atstōts (sv. Bernards).

63. Kaidu lyugšonu mes skaitom, kod reitūs, pūšdīnēs un vokorūs zvona uz „Engeļs Kunga“?

Tod teik skaiteita vysim katōļticeigajim pazeistamō lyugšona, kuru sauc par „Engeļs Kunga“.

Tagad vysmoz dažōs zemēs šaida paraduma vairs namona: ni bazneicos zvona uz Engeļs Kunga, ni cylvāki tū mādz skaiteit. Tūmār Bazneica šū dīvbejeigū parašu ļūti īteic un daži pāvesti ir pīškeiruši atlaidas tim, kas ik dīnas tū dīvbejeigi praktizej.

64. Kōpēc Bazneica īteic šū lyugšonu?

Bazneica tū īteic:
1. lai pasateiktu Dīvam par Kristus Cylvāktopšonu un
2. lai pagūdynōtu vyssvātokū Jaunovu Mariju un atvālātu sevi jōs aizbiļdnīceibai.

Praktisks padūms. Ar eistu bārna paļōveibu gūdynōj vyssvātokū Jaunovu, lyudz Jōs paleigu vysōs sovōs vajadzeibēs un ryupēs. Dedzeigi ceņtīs atdarynōt Jōs mīlesteibu uz Dīvu un cylvākim, Jōs pacīteibu, sirds skaidreibu un cytus tykumus.

Daži vōrdi par religiskom praksem un ceremonijom

1. Kas ir jōsaprūt zam religiozom ceremonijom?

Zam tom teik saprostas zeimes un darbeibas, kaidas Bazneica ir īvaduse liturgiskajūs kolpōjumūs.

2. Kōpēc taidas prakses un ceremonijas ir īvastas?

Tos, taipat kai lyugšona, ir dūmōtas Dīva gūdynōšonai.

3. Voi ceremonijas nav tukša paraša?

Nikaidā ziņā, tōpēc, ka:
1. pats Dīvs borgi pīdraudēdams beja pavēlējis īvārot dažas nu Vacōs Dereibas ceremonijom,
2. ari Kristus Kungs pīlitōja dažas ceremonijas un
3. Jys pats īstōdeja sakramentalōs zeimes.

Par ceremonijom, un zeimem ir daudz pīmāru Svātajūs Rokstūs.

4. Voi mums nav jōpīlyudz Dīvs gorā un patīseibā?

Ik kotrā ziņā, tōpēc jau Bazneica ari grib, lai mes saprastu ceremoniju nūzeimi un pīsadaleitu tamōs ar lyugšonu un dīvbejeigu nūskaņu.

5. Kū zeimoj kyupynājums, kaidu lītoj dažūs kolpōjumūs?

Tys ir religiozōs gūdbejeibas un lyugšonas symbols, kam kai pateikamai smaržai ir jōsaceļ uz dabasim pi Dīva (Verīs: Ps. 140:2).

6. Kū zeimoj aizdagtōs sveces?

Tōs nūzeimoj ticeibu, kas apgaismoj, cereibu, kas pasaceļ pōri šam pasauļam un mīlesteibu, kas aizdadzynoj.

7. Kū mums atgodynoj Leldīnes svece (Paschals)?

Tei mums atgodynoj tū patīseibu, ka, nu myrūnim pīsacēlis, Kristus ir myusus atbreivōjis nu satana vērdzeibas, ka tam ir sova leidzeiba ar kaidreizejū guņs stabu, kas Izraeļa tautu pavadeja ceļā nu Egiptes vērdzeibas (Exod. 14:20).

8. Kū mums atgodynōj Palnu trešdīnē svēteitī palni?

Tī atgodynōj, ka mums ir jōsazamynoj un sirsneigi jōgondarej. Tōpēc prīsters, uzberūt palnus uz myusu golvom, soka: „Pīmiņ, cylvaks, ka tu esi puteklis un par puteklim pōrsavērssi“ (Gen. 3:19).

Palni ari Vacajā Dereibā beja gondarejuma un pazemeibas symbols. Pimāri: ninivīši, Judite, Estere u. cyt.

9. Kaids mērkis ir publiskim aizlyugumim un procesijom?

Tūs mērkis ir:
1. slavēt Dīvu ari publiski, lai pasateiktu Jam, lai izlyugtu Jō aizsardzeibu un svēteibu par piļsātom un vaļstim, lai nūvārstu peļneitū strōpi,
2. procesijas ir ari katōļu ticeibas uzvaras gojīņa symbols, tōpēc krysts vīnmar ir gojma prīkšgolā kai ari
3. procesijas gōjīņs atgodynōj, ka šymā pasaulī mes asam ceļōtōji, un ka mums vīnmār jōstaigoj Dīva prīškā.

Publiskus aizlyugumu un procesiju pīmāri ir sastūpami nu vyssenōkim kristticeibas laikim.
Praktisks padūms. Ar lelu gūdbejeibu pīsadoli Bazneicas religiskajōs praksēs un kolpōjumūs. Nikod naļaun sevi atraut nu torn ar kaidu vīglprōteibu voi ļaunu pīmāru.

Kūpsavylkums

Par vysu šamā grōmotā mynātū daži praktiski sacynōjumi byutu taidi:

1. Myusu ticeibai ir dīviška izceļsme.

Tū pīrōda jōs vēsture, kas aužās vysai ciļvēces vēsturei cauri: nu ciļvēces šyupeļa leidz pat šai dīnai; tū pīrōda dīviškais jōs Dybynōtōja atbolsts, kaidu jei bauda nabeidzamu šķēršļu un vysaidu pretesteibu pōrvarēšonā, sovā namiteigā izaplateišonā, svēteibōs un lobumūs, kaidus ciļvēcei tei ir davuse un vīnmār dūd.

2. Šei Svātō myusu ticeiba nabeidz mums atgōdynōt,

ka mes asam te vērs zemes, lai Dīvu pazeitu, mīļōtu, Jam kolpōtu, lai pēc tam byutu laimeigi kūpā ar Jū par vysim myužu myužim, myusu aizkopa dzeivē. Tys ir dižciļteigais myusu laiceigō ceļōjuma uzdavums. Lai tū veiktu, mums ir:

1) jōtic tam vysam, kū Dīvs ir atklōjis,

2) jōpylda vysas bausleibas, kaidas, voi nyu pats Dīvs personeigi ir devis, voi caur sovu Bazneicu tū ir darejis. Jōsasorgōj nu grāka, ar kū teik pōrkōptas bausleibas un vārsts apvaiņōjums pret tūs Devēju — Dīvu. Jōsaceņš dzeivōt tykumeiga dzeive. Bet tū mes naasam spējeigi veikt bez Dīva žēlesteibas: Taitod:

3) mums ir jōpīlītōj žēlesteibas leidzekli, kaidus Dīvs ir nūsacejis, un tī ir: sakramenti un lyugšona.