St. Škutāns, M.I.C.
Katōļticeibas vēsture un katekisms
2. Par kristeigū piļneibu
24. Kōpēc mums ir jōsaceņš sasnēgt myusu stōvūkļam pīmārotu piļneibu?
1. Tōpēc, ka dīviškais Pesteitōjs vysim soka: „Esit piļneigi, kai ari jyusu dabasu Tāvs ir piļneigs“ (Mt. 5:48),
2. tōpēc, ka mums ir pavālāts mīļōt Dīvu nu vysas myusu sirds, nu vysas myusu dvēseles un nu vysa myusu prōta, un nu vysa myusu spāka (Mk. 12:30),
3. tōpēc, ka jo byus svātoka myusu vērszemes dzeive, jo lelōka byus myusu svātlaime dabasūs un
4. tōpēc, ka nasaceņšūt pastōveigi sasnēgt piļneibu, cylvāks vīgli īkreit nōveigā grākā un beidzūt gatavoj sev myužeigū pazusšonu (Mt. 25:29).
25. Kamā pastōv kristeigō piļneiba?
Tei pastōv tymā, ka atsabreivōjuši nu nakōrteigas pasauļa un sevis mīļōšonas, mes mīļōjam Dīvu pōri vysam un vysu pōrejū mīļōjam Dīvā.
„Kas ōrpus Tevis ir maņ debesīs? Un jo es asmu ar Tevi, zeme mani nalīksmynoj, patvārums munai sirdei un muna daļa Dīvs myužeigi“ (Ps. 72:25—26).
26. Kaids vyspōri ir piļneibas ceļš?
Piļneibas ceļš ir sekōšona Kristum. „Jo tu gribi byut piļneigs ... nōc, sekōj Maņ“ (Mt. 19:21).
27. Kaidus seviškus leidzekļus piļneibas sasnēgšonai ir īteicis Kristus?
Golvonūkōrt tūs, kurus sauc par evangeliskim padūmim.
28. Kaidi ir evangeliskī padūmi?
Tī ir: 1. breivprōteiga nabadzeiba, 2. myuža ceisteiba un 3. piļneiga paklauseiba goreigai prīkšnīceibai.
29. Kas ir breivprōteigō nabadzeiba?
Tei ir breivprōteiga atsasaceišona nu vysom laiceigom lītōm, lai mozōk byutu traucāti ceņtīņūs pēc dabasu monta.
„Jo tu gribi byut piļneigs, ej, pōrdūd, kas tev ir, un atdūd nabogim, un tev byus monts dabasūs, un nōc sekōj Maņ“ (Mt. 19:21).
30. Kas ir myuža ceisteiba?
Tei ir breivprōteiga un namiteiga atsasaceišona na tikai nu nateirom un naatļautom baudom, bet ari nu precēšonās, lai nadaleiti varātu nūsadūt kolpōšonai Dīvam.
Verīs: Mt. 19:10—12. „Atteiceibā uz jaunaveibu, Kunga pavēles maņ nav, bet es dūdu padūmu ... “ (1. kor. 7:25., 38).
31. Kas ir piļneigō paklauseiba?
Tei ir atsasaceišona nu sovas grybas, lai drūšōk piļdeitu Dīva grybu atkareibā nu prīkšnīkim, kuri pōrstōv Dīvu (Mt. 16:24).
32. Kōpēc Evangeliski padūmi ir izcyli piļneibas sasnēgšonas leidzekli?
1. Tōpēc, ka ar tim teik nūvārsti golvonī kristeigōs piļneibas šķēršļi, prūti: laiceigūs lobumu kōre, jyutekleigōs baudas un naatkareibas lepneiba,
2. tōpēc, ka caur evangeliskim padūmim cylvāks uzuperej Dīvam vysu, kas jam ir, un kas jys pats ir: sovus ōrejūs lobumus ar nabadzeibas sūlejumu, mīseigās baudas — ar ceisteibas sūlejumu un sovu grybu — caur paklauseibas sūlejumu.
Par šim evangeliskim padūmim dīviškais Pesteitōjs ir runōjis, saceldams: „Vysi nasaprūt šūs vōrdus, bet tī, kam tys dūts“ (Mt. 19:11).
33. Kam ir pīnōkums īvārot (piļdeit) evangeliskūs padūmus?
Vysim religiozim (mukim) un tim, kas ir sevi saistejuši ar sūlejumu tūs piļdeit.
Ari pasauleigī goreidznīki, kas ir sajāmuši augstōkōs svēteibas, ir sevi saistejuši ar myuža ceisteibas īvārōšonu, lai byutu spējeigi piļneigi un nadaleitu sirdi kolpōt Dīvam un sovim tyvōkim. „Kam nav sīvas, tys ryupejōs par tū, kas ir Kunga, kai patikt Dīvam. Bet pracātais ryupejōs par pasauļa lītom, kai patikt sīvai, un jys ir daleits“ (1. kor. 7:32—33).
34. Voi ticeigī pasaulī ari var dzeivōt piļneigu dzeivi?
Jā, jo tikai jī nadzeivōj saskaņā ar pasauļa goru, bet gon saskaņā ar Kristus goru.
„Jo kaids mīļōj pasauli, tod jymā nav Tāva mīlesteibas. Jo vyss, kas pasaulī, ir mīsas kōreiba un ocu kōreiba un dzeives lepneiba“ (1. Jņ. 2:15—16). „Kas grybātu byut šō pasauļa draugs, tys palīk Dīvam īnaidnīks“ (Jk. 4:4). „Jo kam Kristus gora nav, tys nav nu Jō“ (Rom. 8:19).
35. Voi tod pasauļa gors ir pretrunō ar Kristus goru?
Nūteikti ir pretrunō, kai tū skaidri redzim nu tim teikumim, kurus sauc par ostoņom svēteibom.
36. Kaidas ir ostoņas svēteibas?
1. Svēteigi ir gorā nabadzeigī, jo jūs ir dabasu vaļsteiba.
2. Svēteigi ir lānprōteigī (lēneigī), jo jī īmontōs zemi.
3. Svēteigi ir tī, kas raud, jo jī tiks īprīcynōti.
4. Sveteigi ir tī, kam olkst un slōpst taisneibas, jo jī tiks pīpiļdeiti.
5. Svēteigi ir žālsirdeigī, jo jī tiks apžālōti.
6. Svēteigi ir teiras sirds, jo jī redzēs Dīvu.
7. Svēteigi ir mīrmīleigī, jo jī sauksīs Dīva bārni.
8. Svēteigi ir tī, kas cīš vojōšonas taisneibas dēļ, jo jūs ir dabasu vaļsteiba (Mt. 5:3—10).
37. Kai mes zynom nu ostoņom svēteibom, ka pasauļa gors ir pretrunō ar Kristus goru?
Mes tū zynom nu tō, ka pasauļs uzskota par nūžālōjamom un muļkeigom tōs personas, kuras Kungs Jezus Kristus sauc par svēteigom.
Pasauļs par laimes olūtu mādz slavēt bogōteibu, reputāciju (slavi), gūdu, jyutekleigōs baudas; Jezus Kristus turpretim ostoņōs svēteibos mōca myus meklēt sovu laimi Dīvā un Jam kolpōšonā, un tōpēc labprōt un prīceigi pacīst nabadzeibu, vojōšonas un vysaida veida gryuteibas, kaidas mums noktūs pīredzēt.
38. Kaidus leidzekļus pilneibas sasnēgšonai kristīšam jōpīlītōj, naatkareigi nu tō, kaidūs apstōkļūs jys dzeivōtu?
1. Jam jōmīļoj lyugšona, ryupeigi jōsaklausa Dīva vōrds un bīži jōpījam svātī sakramenti,
2. vīnmār jōsaceņš apkarōt egoismu (patmīleibu) un nakōrteigōs tīksmes un
3. sovus ikdīnas dorbus jōveic žēlesteibas stōvūklī un Dīvam pateikamā veidā.
„Jī (pyrmī kristīsi) pastōvēja apostolu mōceibā, maizes lauzšonas sadraudzeibā un lyugšonā“ (Ap d. 2:42). „Jo kaids grib Maņ sekot, lai aizalīdz pats sevi, uzajam sovu krystu un sekoj Maņ“ (Mt. 16:24). „Voi jyus ēdit, voi dzerit, voi cytu kū dorot, vysu dorot Dīva gūdam“ (1. kor. 10:31).
39. Kai mums ir jōaizalīdz pošim sevi?
Ir jōatsoka sev daudzas lītas, kas mums ir mīlas un pateikamas, kuras lykumeigi varātu lītōt. Atsasaceišona nu tom paleidz vīgļōk atsaturēt nu naatļautom un grēceigom lītōm.
40. Kai mes varim vyslobōk veikt sovus ikdīnas dorbus Dīvam pateikamā veidā?
Tū vyslobōk varim veikt īdūmōjūt, kai Jezus Kristus tūs veiktu un ceņšūtīs Jū atdarynōt nu mīlesteibas uz Jū.
41. Kai mums ir jōdora ikdīnas dorbi pēc Kristus parauga?
Tī mums ir jōdora ryupeigi un pacīteigi ar nūdūmu patikt Dīvam. Tōpēc dorba sōkumā mums ir jōpōrsajam ar lobu nūdūmu, un dorba ilgōkā gaitā nūdūms ir jōatjaunoj.
42. Kas mums ir jōdora, kod mes īturim sovu maļteiti?
Pyrms un pēc maļteites mums dīvbejeigi un ar cīnu ir jōpasateic Dīvam, attureigi un pīticeigi jōizatur pi golda.
43. Voi dreikstim sev atļaut ari izklaideibu?
Jā, tōpēc ka nikas mums nalīdz baudeit izklaideibu (atpyutu) pīnōceigā laikā. Tūmār tei mums ir jōsvētej ar lobu nūdūmu un joītur tei kautreibas rūbežūs.
44. Kaidim jōbyun myusu sakarim ar tyvōkū?
Tim jōbyun laipnim, lai mes nivīnu naapvaiņotu un jōbyun saprateigim, lai mes nikaidā ziņā naļautu sevi pavest uz ļaunu.
45. Kai mums ir jōizatur bādōs?
Mums ir jōpīmiņ un jōbyun pōrlīcynōtim, ka tōs nōk nu Dīva, un mums ir jōuperej tōs Dīvam un jōlyudz nu Jō žēlesteibu labi tōs izlītōt.
Praktisks padūms: īdūmōj, ka tī vōrdi, kurus Dīvs ir pasacejis Abrahamam, atsateic ari uz tevi: „Staigoj munā prīškā, un esi piļneigs“ (Ge. 17:1). Ceņtīs nūpītni kļyut arvīn vairōk dīvbejeigs un tykumeigs. Lai ik kotru reitu tei ir tova apsajimšona un vokorūs sevis pōrbaudeišona tymā. „Muns dāls, kolpōj Dīvam ar piļneigu sirdi un labprōteigu nūlyuku. Jo tu meklēsi Jū, tu Jū atrassi, bet jo tū Jū pamessi, Jys pamess tevi uz myužim“ (1. Paral. 28:9).
