Katoļu katehisms
Pirmā daļa
Dievs un mūsu atpestīšana
Dievs, mūsu debesu Tēvs
„Es ticu uz Dievu, visvareno Tēvu, debesu un zemes Radītāju” (1. ticības loceklis).
Brīnišķīgi ir ceļi, pa kuriem Dievs mūs ved uz savu mūžīgo valstību. Apcerot tos, mēs mācāmies arvien labāk pazīt Dievu un arvien sirsnīgāk viņu mīlēt.
4. Dievs runā uz mums
Kad Mozus reiz tuksnesī ganīja aitas, viņš nonāca pie Horeba kalna. Tur viņam parādījās Kungs uguns liesmās, kas šāvās no kāda ērkšķu krūma. Kad Mozus pienāca tuvāk, Kungs sauca viņu no ērkšķu krūma: „Mozu, Mozu!” Tas atbildēja: „Te es esmu.” Tad Kungs sacīja: „Nenāc tuvāk! Noauj savas kurpes, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta.” Tad viņš turpināja: „Es esmu Abraāma, Izāka un Jēkaba Dievs”. Tad Mozus aizsedza savu seju, jo viņš baidījās Dievu uzlūkot (sal. 2. Moz. 3, 1—6).
Savā mīlestībā lielais, svētais Dievs noliecās pie mums cilvēkiem un runāja uz mums. Vecajā Derībā viņš runāja uz mums caur patriarhiem un praviešiem, Jaunajā Derībā caur savu Dēlu Jēzu Kristu un caur apustuļiem. „Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis uz mūsu tēviem; pēdīgi šinīs dienās viņš uz mums runājis caur savu Dēlu” (Ebr. 1,1 2).
Dievs runāja uz mums, lai mums pateiktu, kas viņš ir un ko viņš dara, kas mēs esam un kas mums jādara. Viņš mums pastāstīja patiesības, kas citādi mums būtu uz mūžu palikušas apslēptas: Dievs ir mums atklājies.
Ko Dievs ir atklājis, to viņš mums sludina caur Baznīcu. Caur to viņš mums pastāvīgi atkārto vārdus, kurus viņš reiz runājis. Viņš arī mūs apgaismo un stiprina, lai mēs varētu viņa vārdus dzirdēt, saprast un tiem paklausīt.
Kad Dievs runā uz mums, tad mēs visu — pašu Dievu, mūsu dzīvi un visu pasauli — redzam jaunā gaismā. Kaut arī mēs nespējam izprast Dieva noslēpumus, tie tomēr pilda mūsu sirdi ar godbijību un mīlestību, ar pateicību un spēku.
Apdomā: 1. Kāpēc Dievs ir runājis uz mums? 2. Ko nozīmē „atklāties”? 3. Ko Dievs mums ir atklājis? 4. Caur ko Dievs mums sludina savu atklāsmi? 5. Kādus labumus mēs saņemam, kad Dievs uz mums runā?
7. Caur ko Dieva ir mums atklājies?
Dievs mums ir atklājies Vecajā Derībā caur patriarhiem un praviešiem, Jaunajā Derībā caur Jēzu Kristu un apustuļiem.
Apņemšanās: Es ticu tam, ko Dievs saka, lai citi runā ko runādami.
Dieva vārdi: „Tavs vārds ir spīdeklis manām kājām un gaisma uz mana ceļa” (118. ps., 100). — Kad Dievs sauca Samuelu, tas atbildēja: „Runā, Kungs, tavs kalps klausās” (1. Sam. 3,10).
5. Dievs ir patiesīgs un uzticīgs, mūžīgs un nemainīgs
„Dievs nav cilvēks, kas melo, nedz cilvēka bērns, kas mainās. Vai iespējams, ka viņš ko sacītu un nedarītu, vai ko teiktu un neturētu?” (4. Moz. 23,19).
Dievs vienmēr saka patiesību. Cilvēki var maldīties un viens otram melot. Bet Dievs nevar nedz maldīties, nedz melot. „Dievs ir gaisma, un viņā nav tumsas” (1. Jāņ. 1, 5). Dievs ir patiesīgs.
Dievs pilda, ko viņš solījis. Viņš atsūtīja Pestītāju, ko viņš Vecajā Derībā bija apsolījis. Viņš pildīs arī to, ko viņš mums solījis. Dievs ir uzticīgs. Dievs pilda, ko viņš draud cilvēkiem, kas viņu neklausa. Viņš draudēja ar ūdens plūdiem, Ēģiptes mocībām un citiem sodiem un lika tam visam nākt pār cilvēkiem, kad tie neatgriezās. Viņš sodīs arī mūs, ja mēs grēkosim un nenožēlosim savus grēkus. „Dievs neļauj sevi izsmiet” (Gal. 6, 7).
Pasaules un cilvēku reiz nebija. Bet Dievs bija vienmēr. Viņš vienmēr bija un vienmēr būs. Viņam nav ne iesākuma, ne beigu, ne vakardienas, ne rītdienas. Dievs ir mūžīgs. „Pirms kalni tapa radīti un iesākās pasaule un zeme, tu, Dievs, esi mūžīgi mūžam” (89. ps. 2).
Pasaule un cilvēki mainās, bet Dievs paliek vienmēr tas pats. Viņš nenoveco un nemainās. Dievs ir nemainīgs. „Debess un zeme paies, bet tu pastāvēsi; tās sadils kā drēbes; tu mainīsi tās kā apģērbu, un tās pārvērtīsies, bet tu palieci tas pats, un tavi gadi nebeigsies” (101. ps. 27 28).
Apdomā: Kā mēs apzīmējam Dieva, tāpēc ka viņš vienmēr paliek tas pats?
8. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir patiesīgs?
Mēs sakām: Dievs ir patiesīgs, tāpēc ka viņš vienmēr saka patiesību; viņš nevar nedz maldīties, nedz melot.
9. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir uzticīgs?
Mēs sakām: Dievs ir uzticīgs, tāpēc ka viņš pilda, ko solījis.
10. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir mūžīgs?
Mēs sakām: Dievs ir mūžīgs, tāpēc ka viņš vienmēr bija un vienmēr būs; Dievam nav nedz iesākuma, nedz beigu.
Apņemšanās: Es vienmēr runāšu patiesību un pildīšu savus solījumus, tāpēc ka Dievs, mans debesu Tēvs, ir patiesīgs un uzticīgs.
Dieva vārdi: „Kungam viena diena ir kā tūkstoš gadu un tūkstoš gadi kā viena diena” (2. Pēt. 3,8). — „Dievā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas” (Jēk. 1,17).
No svēto mācības: „Apdomā, cik ātri mainās cilvēki un cik maz uz tiem var paļauties. Tāpēc turies pie Dieva, kas ir nemainīgs!” (Terēze no Avilas).
Uzdevumi: 1. Sameklē Bībelē piemērus, a) kur Dievs kaut ko apsola un izpilda savu solījumu, b) kur viņš kaut ko draud un izpilda savus draudus! 2. Kādās Svētās Mises lūgsmās ir runa par mūžīgo Dievu?
Kāds tu biji sākumā, tāds tu paliec mūžībā.
6. Mēs varam nojēgt Dievu no radītās pasaules
Zālamana gudrības grāmatā rakstīts: „Nejēgas ir tie cilvēki, kas, aplūkojot Dieva darbus, neredz pašu Meistaru. Ja jau viņi tā sajūsminās par radīto lietu skaistumu, tad viņiem būtu jāatzīst, cik daudz diženāks ir to pavēlnieks, jo tās ir radījis skaistuma pirmcēlonis. Un ja viņi brīnās par šo lietu spēku un varenību, viņiem vajadzētu no tā secināt, cik daudz varenāks ir to Radītājs; jo pēc radījumu lieluma un skaistuma var spriest arī par to Radītāju” (sal. Gudr. 13).
Aplūkojot dabu, debess zvaigznes un visas pasaules lietas un būtnes, mums jābrīnās par brīnišķīgo kārtību, kas visur valda. Visām lietām un būtnēm Ir sava noteikta vieta dabā. Tāpēc jābūt kādam visgudram un visvarenam Radītājam, kas visu to radījis.
Ikviena dzīvā būtne ir vesels mākslas darbs. Stādi un dzīvnieki it tik gudri iekārtoti, ka tie spēj dzīvot, augt un vairoties. Arī cilvēka ķermenis ir brīnumaini un mērķtiecīgi veidots. Šis brīnišķīgais un gudrais iekārtojums nav pašu dzīvo būtņu darbs. To viņām var būt dāvājis tikai visgudrais un visvarenais Dievs.
Mūsos ir sirdsapziņas balss. Tā mums saka, kas ir labs un kas ļauns. Sirdsapziņa runā uz mums, vai mēs to gribam, vai nē. Mēs neesam paši sev devuši sirdsapziņu; mēs neesam arī to saņēmuši no bitiem. Vajag būt kādam svētam likumdevējam un taisnam soģim, kas to mūsu sirdi iedēstījis.
Dieva iekšējo dzīvi un viņa nodomus mēs no radītām lietām tomēr nespējam nojēgt; šos dievišķīgos noslēpumus mums dara zināmus atklāsme.
Apdomā: 1. Mēs varam nojēgt Dievu: a) no brīnišķīgās kārtības dabā, b) no tā, cik mērķtiecīgi ir iekārtotas dzīvās būtnes, c) no sirdsapziņas balss. 2. Ko mēs varam nojēgt tikai caur atklāsmi!
11. Kā Dievs ļauj sevi nojēgt?
Dievs ļauj sevi nojēgt
1. caur redzamo pasauli ap mums,
2. caur sirdsapziņu mūsos,
3. bet galvenokārt caur atklāsmi.
Apņemšanās: Aplūkojot kādu skaistu puķi vai zvaigžņoto debesi, es domāšu: „Dievs, tu esi vēl nesalīdzināmi skaistāks un lielāks nekā viss, ko es redzu.”
Dieva vārdi: „Debess stāsta par Kunga godību, un izplatījums sludina viņa roku darbu” (18. ps., 2). —„Vaicā jel zvēriem, tie tev to mācis, un debess putniem, tie tev to parādīs; runā ar zemi, tā tev atbildēs, un jūras zivis tev stāstīs: Kas gan nezina, ka to visu darījusi Kunga roka!” (Ījaba 12, 7—9). — „Pagāni rāda darbos, ka likums ierakstīts viņu sirdis; viņu sirdsapziņa ir viņu lieciniece” (Rom. 2,15). —„Muļķis saka savā sirdī: Dieva nav” (13. ps., 1).
Uzdevums: Uzskaiti kādus piemērus no dabas, kur skaidri redzams, ka visu radījis visgudrais Radītājs.
7. Dievs gādā par mums
Kad izraēlieši bija izgājuši no Ēģiptes, Dievs gāja viņiem pa priekšu mākoņu stabā un rādija viņiem ceļu. Viņš izveda tos caur Sarkano jūru un izglāba no faraonu karaspēka. Pēc tam Dievs ilgus gadus vadīja viņus caur tuksnesi. Kad tiem bija jāapmetas, mākoņu stabs nolaidās; kad tiem bija jāiet tālāk, stabs pacēlās. Dievs baroja izraēliešus ar mannu un dzirdīja ar ūdeni no klints. Tā viņš tos ieveda zemē, kuru viņš bija apsolījis Abraāmam un viņa pēctečiem (sal. 2. Moz. 13—17).
Kā Dievs gādāja par izraēliešiem viņu ceļā uz apsolīto zemi, tā viņš gādā par mums mūsu ceļā uz debesu tēviju. Viņš apgaismo mūsu prātu un mūs svētdara, viņš pasarga mūs no ļaunā ienaidnieka un baro mūs ar debesu maizi. Dievs laipni vada mūs un dod mums visu, kas mums ceļā uz debesīm vajadzīgs.
Dievs dod mums arī zemes lietas. Barība un apģērbs, veselība un apdāvinātība — viss nāk no Dieva. Arī zemes lietām jākalpo mūsu mūžīgajai pestīšanai.
Mēs esam Dieva rokā. Viņš ir paredzējis katru mūsu dzīves sīkumu un licis visam nākt mums par labu. „Dievs gādā par katru no mums, it kā mēs būtu vieni paši, un par mums visiem kā par vienu vienīgu” (Augustīns). Šo Dieva gādību par mums mēs saucam par dievišķo apredzību.
Dievs ir labs pret visiem saviem radījumiem. Viņš nenicina nevienu; viņš gādā par visiem un dara tiem daudz laba. Dievs ir labvēlīgs.
Apdomā: Kā Dievs gādā par mums ceļā uz debesīm? 2. Izskaidro vārdu „dievišķā apredzība”!
12. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir labvēlīgs?
Mēs sakām: Dievs ir labvēlīgs, tāpēc ka viņš gādā par visiem radījumiem un dara tiem daudz laba.
13. Kā Dievs gādā par mums?
Dievs mūs laipni vada un dod mums visa, kas mums ceļā uz debesīm vajadzīgs.
Apņemšanās: Ik dienas es paļaušos Dieva laipnajai vadībai un visu labo uzskatīšu kā viņa dāvanu.
Dieva vārdi: Kristus saka: „Neraizējieties, jautādami: ko mēs ēdīsim, ko dzersim vai ar ko ģērbsimies! Jo jūsu Tēvs debesis zina, ka tā visa jums vajag. Meklējiet tāpēc vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, un viss tas tiks jums dots klāt” (Mat. 6, 31—33). — „Bet es, Kungs, paļaujos uz tevi; tavās rokās ir mans liktenis” (30. ps., 15 16). —„Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka” (22. ps., 1).
Uzdevumi: 1. Kā Dievs gādāja par Ēģiptes Jāzepu! 2. Kā debesu Tēvs gādāja par Jēzus bērnu! 3. Izdomā kādu lūgsmu, kurā tu pateicies Dievam par viņa labdarībām! 4. Izdomā kādu lūgsmu, kurā tu izteic savu paļaušanos uz Dieva palīdzību! 5. Kādās lūgsmās un dziesmās mēs jo sevišķi lūdzamies tā, kas mums nepieciešams dzīvei! 6. Kādās lūgsmās un dziesmās mēs pateicamies Dievam par viņa dāvanām?
Es ticu Dieva apgādībai, ka visu vada Tēva skats.
Viss padots viņa svētai gribai, un nejaušs nekrīt pat ne mats.
8. Dievs ir visur klātesošs un visuzinātājs
Kad ķēniņš Zālamans bija pabeidzis templi Jeruzalemē, viņš svinīgā gājienā lika nest derības šķirstu uz templi. Kad priesteri to ienesa vissvētākajā vietā, mākonis piepildīja Kungā namu. Bet Zālamans nometās ceļos un lūdzās: „Kungs, Izraēļa Dievs, debesis nespēj tevi aptvert, kur nu vēl šis nams, kuru es esmu uzcēlis. Tomēr raugies žēlīgi lejup un uzklausi visus, kas lūgsies šajā vietā!” Bet Kungs parādījās Zālamanam un sacīja: „Manas acis un mana sirds paliks šajā namā vienmēr” (sal. 1. Ķēn. 7, 51-9,3).
Dievs nav tikai debesīs; viņš ir arī virs zemes un visur. Visur Dievs ir pie mums: „Viņā mēs dzīvojam un kustamies un esam” (Ap. d. 17, 28). Dievs ir visur klātesošs.
Dažās vietās Dievs ir jo sevišķi klāt. Arī mūsu dvēsele svētajā kristībā ir kļuvusi trisvienīgā Dieva mājoklis. Dievs piepilda visu radību un tomēr viņš nav saistīts nevienā vietā un nav ietverts nevienā telpā. Debesis un zeme nespēj viņu aptvert. Dievs ir bezgalīgs.
Dievs redz visu un dzird visu. Ar sevišķu mīlestību viņš noraugās uz mums cilvēkiem un klausās mūsu lūgsmās. Viņš redz ne tikai mūsu ārieni, bet arī mūsu sirdi. Viņš dzird ne tikai mūsu vārdus, bet arī mūsu domas.
Dievs zina visu. Viņš zina to, kas pagājis, kas ir tagad un kas būs nākotnē; viņš zina mūsu slepenākās domas un vēlēšanās. „Viņa acīm viss ir kails un atklāts; mums jādod viņam norēķins” (Ebr. 4,13). Dievs ir visuzinātājs.
Apdomā: Kādās vietās virs zemes Dievs ir jo sevišķi klāt?
14. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir visur klātesošs?
Mēs sakām: Dievs ir visur klātesošs, tāpēc ka viņš visur ir klāt, debesis, virs zemes un visur citur.
15. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir bezgalīgs?
Mēs sakām: Dievs ir bezgalīgs, tāpēc ka debesis un zeme nespēj viņu aptvert.
16. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir visuzinātājs?
Mēs sakām: Dievs ir visuzinātājs, tāpēc ka viņš zina visu; viņš zina, kas ir pagājis, kas ir un kas būs, pat mūsu slepenākās domas.
Apņemšanās: Dievs redz visu, kur es esmu, ko daru un ko domāju.
Dieva vārdi: „Kur man būs aiziet no tava Gara? Kur man būs bēgt no tava vaiga? Ja es uzkāptu debesis, tu esi tur; ja es nogultos ellē: redzi, arī tur tu esi. Ja es ņemtu ausekļa spārnus un nomestos jūras galā, arī tur mani vadīs tava roka, un mani turēs tava labā roka” (138. ps., 7—10). — Jēzus saka saviem mācekļiem: „Pat visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti” (Mat. 10,30). — „ Jūsu Tēvs, pirms jūs lūdziet viņu, zina, kas jums vajadzīgs” (Mat. 6,8).
Uzdevums: Kādos gadījumos mums sevišķi jāatceras, ka Dievs zina un redz visu?
9. Dievs ir svēts un taisnīgs
Kad Jesaja tapa aicināts par pravieti, viņš skatīja Dieva majestāti. Viņš raksta: „Es redzēju Kungu sēžam uz augsta troņa; viņa drēbju vīles piepildīja svētnīcu. Serafi stāvēja viņa priekšā un sauca: „Svēts, svēts, svēts ir Kungs Sabaots! Visa zeme ir pilna viņa godības!' Tempļa pamati drebēja no viņu skaļajām balsīm, un viss nams piepildījās dūmiem. Tad es izsaucos: „Vai man! Man jāiet bojā. Jo es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām, un nu manas acis redzējušas Ķēniņu, Kungu Sabaotu‘” (sal. Jes. 6, 1—5).
Dievs ir nesalīdzināmi augstāks par visām radītām lietām. „Viņš dzīvo nepieejamā gaismā” (1. Tim. 6, 16). Neviens radījums nespēj redzēt Dievu, ja viņš pats tam neparādās; neviens nespēj viņam tuvoties, ja Dievs pats nepaceļ viņu pie sevis. Dievs ir svēts. Tāpēc ir cienīgi un pareizi, ka eņģeļi un cilvēki viņu pielūdz.
Dievs ir arī nesalīdzināmi pārāks par visu ļauno. Viņš vienmēr mīl labo, jo viņš pats ir labs un pilnīgs; viņš nīst un nicina visu ļauno, jo tas ir pret viņa dievišķo būtību.
Tāpēc, ka Dievs ir svēts, viņš grib, lai arī mēs būtu svēti. Tādēļ viņš žēlīgi noliecas pie mums, Šķīstī mūs no grēkiem un pilda mūs ar savu svēto dzīvi. Tādēļ viņš grib, lai arī mēs mīlētu labo un nīstu ļauno. Viss svētums debesīs un virs zemes nāk no viņa.
Pastardienā Dievs parādīs savu bezgalīgo svētumu visai pasaulei. Viņa gaismā kļūs redzams viss labais un ļaunais. Neviens cilvēks neizbēgs no viņa tiesas. Ļaunos Dievs uz mūžu iegrūdīs ellē, bet labie drīkstēs mūžīgi skatīt viņa svēto vaigu. Dievs atalgos vai sodīs katru pēc viņa nopelniem: „Viņš katram atlīdzinās saskaņā ar tā darbiem” (Rom. 2, 6). Dievs ir bezgalīgi taisnīgs.
Dievs atalgo un soda jau šinī pasaulē: labajiem viņš dāvina iekšēju mieru un iekšēju prieku, bet ļaunajiem viņš sūta sirdsapziņas mokas. Dievs arī atmaksā ar ārēju laimi un soda ar ārēju nelaimi un ciešanām. Bet bieži šai pasaulē labajiem klājas slikti un ļaunajiem labi. Bet jau šajā dzīvē neviens bezdievis nav pavisam laimīgs un neviens taisnais pavisam nelaimīgs. Pilno algu un pilno Sodu Dievs piešķirs tikai viņpasaulē. Tikai tad mēs sapratīsim, cik taisnīgs ir Dievs.
Apdomā: 1. Ko nozīmē teikums: „Dievs dzīvo nepieejamā gaismā!” 2. Kāpēc Dievs vienmēr mīl labo! 3. Kāpēc Dievs nīst visu ļauno! 4. Ko Dievs dara, lai arī mēs būtu svēti! 5. Kas notiks, kad Dievs pastardienā parādīs visai pasaulei savu bezgalīgo svētumu! 6. Kā Dievs atalgo jau šinī pasaulē! 7. Kā Dievs soda jau šinī pasaulē! 8. Kad cilvēki saņems pilno algu un pilno sodu?
17. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir svēts?
Mēs sakām: Dievs ir svēts, 1. tāpēc ka viņā ir nesalīdzināmi pārāks par visu radīto,
2. tāpēc ka viņā mīl labo un nicina ļauno.
18. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir taisnīgs?
Mēs sakām: Dievs ir taisnīgs, tāpēc ka viņš atalgo labo un soda ļauno, kā kurais pelnījis.
Apņemšanās: Tāpēc ka Dievs ir svēts un arī mani svētdarījis, es mīlēšu visu, ko Dievs mīl, un nicināšu visu, ko viņš nicina.
Dieva vārdi: „Ak cilvēk, kas tu esi, ka gribi ar Dievu tiesāties!” (Rom. 9,20). — „ Jums jābūt svētiem, jo es, Kungs, jūsu Dievs, esmu svēts” (3. Moz. 19,2). —„Jo tāda ir Dieva griba, lai jūs kļūtu svēti” (1. Tes. 4, 3).
No Baznīcas dzīves: Katrā svētajā Misē mēs drīkstam pievienoties eņģeļu dziesmai: „Svēts, svēts, svēts, Kungs, Dievs Sabaot! Debess un zeme ir pina tavas godības. Hosanna augstībā!”
Uzdevumi: 1. Kā priesteri un ticīgie svētajā Misē izpauž savu godbijību svētā Dieva priekšā? 2. Kur Bībelē stāstīts par to, ka Dievs parādījis cilvēkiem savu svētumu? 3. Kur Bībelē stāstīts, ka Dievs atmaksā labo? Kur, ka viņš soda ļauno? 4. Kurā tēvreizes lūgumā mēs lūdzamies, lai Dievs taptu godināts un viņa svētā griba izpildīta?
10. Dievs vērš par labu visu ļauno
Kad patriarhs Jēkabs bija nomiris, Jāzepa brāļi baidījās, ka viņu brālis atmaksās tiem visu ļauno, ko tie kādreiz viņam bija nodarījuši. Bet Jāzeps viņiem sacīja: „Nebīstieties! Jūs domājāt ļaunu pret mani, bet Dievs to ir vērsis par labu” (sal. 1. Moz. 50, 15—21).
Pēc Dieva padoma mūsu dzīve ir pārbaudījuma laiks. Šeit virs zemes mums brīvi jāizšķiras par viņu. Dievs skubina mūs uz labu, brīdina no ļauna un dā-vina mums savu žēlastību, lai mēs varētu pārbaudījumu izturēt: Bet tā kā mēs viņu vēl nevaram redzēt, var notikt, ka mēs savu brīvību izlietojam nepareizi un grēkojam pret viņu. Dievs pieļauj grēku.
Izskatās, ka grēki traucētu Dieva plānus vai pat tos izjauktu. Bet patiesībā Dievs prot vērst par labu arī ļauno. Viņš valda par pasauli tā, ka arī ļaunajam jākalpo viņa svētajiem plāniem. Arī tad, kad viņa Dēls mira pie krusta, likās, ka uzvarējis grēks un velns, bet patiesībā velns tika uzvarēts, un pasaule atpestīta no grēka un mūžīgās nāves.
Grēka noslēpums paliks mums nesaprotams kamēr mēs dzīvojam virs zemes. Bet pastarā dienā mēs izbrīnījušies redzēsim, ka viss ļaunais pasaulē ir kalpojis Dieva plāniem.
Apdomā: 1. Ko Dievs dara, lai mēs darītu labu? 2. Kāpēc ir iespējams virs zemes grēkot? 3. Kāpēc grēki nevar traucēt vai izjaukt Dieva plānus? 4. Kā redzams pie Jēzus krusta nāves, ka Dievs vērš par labu ļauno?
19. Kāpēc Dievs pieļauj grēku?
Dievs pieļauj grēku,
1. tāpēc ka viņš grib, lai mēs izšķirtos par viņu brīvi,
2. tāpēc ka viņš prot arī ļauno vērst par labu.
Apņemšanās: Sedzot ļaunumu pasaulē, es nešaubīšos par Dievu un nekļūšu mazdūšīgs, bet cieši paļaušos uz to, ka Dievs ļauno vērsīs par labu. Jēzus ir arī grēka un velna uzvarētājs.
Dieva vārdi: „Kāpēc pagāni trako un ļaudis domā uz nelietību? Bet kas debesīs valda, smejas, un Kungs izsmej viņus” (2. ps., 14).
Uzdevumi: Kā Dievs vērsa par labu: a) Jēkaba dēlu nodarīto pārestību viņu brālim Jāzepam, b) svētā Stefana nomētāšanu akmeņiem, c) Jeruzalemes kristīgo vajāšanas?
11. Caur ciešanām Dievs ved mūs uz svētlaimi
Kad izraēlieši negribēja klausīt praviešu pamācībām, Dievs uzsūtīja viņiem lielas ciešanas. Ķēniņš Nebukadnecars iekaroja Jeruzalemi, izpostīja pilsētu, nodedzināja templi un aizveda iedzīvotājus gūstā uz Babiloniju. Babilonijas gūsta laikā izraēlieši apdomājās un nožēloja savus grēkus. Viņu ticība uz vienīgo patieso Dievu kļuva stiprāka, un viņu ilgas pēc apsolītā Pestītāja pamodās no jauna. lūdz ar to pagāni, starp kuriem izraēlieši dzīvoja, uzzināja no viņiem par īsto Dievu un par Pestītāju, kam būs nākt pasaulē. Tādā veidā sods, ko Dievs bija sūtījis, kļuva par svētību kā izraēliešiem, tā pagāniem.
Dievs negrib ciešanu un nāves. „Dievs nav radījis nāvi, viņam nav nekāda prieka, ka dzīvie iznīktu” (Gudr. 1,13). Ciešanas un nāve ienākušas pasaulē caur grēku. Arī mūsu grēki nes ciešanas mums un citiem cilvēkiem. Dievs sūta mums ciešanas, lai caur tām mūs vestu uz svētlaimi. Pie visa tā Dievam allaž ir kāds svēts nodoms, ja arī mēs to nesaprotam.
Ar ciešanām Dievs grib panākt, lai mēs novērstos no ļauna. Ciešanas var būt veselīgs sods, kas mums palīdz atzīt savu vainu. Dievs sūta mums ciešanas arī tāpēc, lai mūs šķīstītu kā uguns šķīstī zeltu. Ar slimības, nabadzības un citu nelaimju palīdzību viņš grib mūs Šķīstīt no mūsu kļūdām un nepilnībām.
Dievs sūta mums ciešanas arī tāpēc, lai mēs pierādītu savu uzticību labajam. Ciešanas ir kā pārbaudījums: mums jāpierāda, ka mēs esam ar mieru pildīt svēto Dieva gribu arī ciešanās. Panesot ciešanas paļāvībā uz Dievu, mēs kļūstam līdzīgi Kristum. — Kam jācieš tāpēc, ka viņš ir kristietis, tas lai atceras Kristus vārdus: „Svētīgi esat jūs, ja jūs cilvēki manis dēļ lamā un vajā. Priecājieties un gavilējiet, jo jūsu alga ir liela debesīs” (sal. Mat. 5,11 12).
Ar savām ciešanām un savu nāvi Kristus gandarīja par pasaules grēkiem. Ar ciešanām Dievs dod mums iespēju gandarīt kopā ar Kristu.
Ja mēs šajā dzīvē ciešam ar Kristu, tad reiz debesīs mēs tapsim ar viņu pagodināti. Visas ciešanas, kuras mēs panesam paklausībā Dievam, taps mums atlīdzinātas ar mūžīgo algu.
Apdomā: 1. No kurienes nāk ciešanas un nāve? 2. Izskaidro, kā Dievs caur ciešanām ved uz svētlaimi! 3. Kad mēs ciešanās kļūstam līdzīgi Kristum? 4. Ko Dievs darīs, ja mēs panesīsim ciešanas paļāvībā uz viņu?
20. Caur ko pasaule nākušas ciešanas un nāve?
Ciešanas un nāve nākušas pasaulē caur grēku.
21. Kāpēc Dievs sūta mums ciešanas?
Dievs sūta mums ciešanas, tāpēc ka viņš grib mūs caur ciešanām vest uz svētlaimi.
Apņemšanās: Grūtībās es lūgšos kā Jēzus: „Tavs prāts lai notiek!” — Ciešanās es domāšu par krustā sisto Pestītāju.
Dieva vārdi: „Tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu” (Rom. 8, 28). — „Tagadējā laika ciešanas nav salīdzināšanas cienīgas ar nākošo godību, kas parādīsies mūsos” (Rom. 8,18).
Dzīves gudrība: Nejautā: Kāpēc Dievs liek man ciest? Labāk jautā: Kā vislabāk izmantot šo pārbaudījumu?
Uzdevumi: 1. Uzmeklē dziesmas un sakāmvārdus, kas mūs skubina pacietīgi panest ciešanas! 2. Saceri mierinājuma vēstuli cilvēkam, kas visu zaudējis!
12. Dievs ir visgudrs un visvarens
Vēstulē romiešiem svētais Pāvils runā par to, cik brīnišķīgi Dievs īsteno savus plānus. Pēc tam viņš raksta: „Ai Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir viņa lēmumi, cik neizdibināmi viņa ceļi! Jo kas gan izpratis Dieva prātu? Vai kas bijis viņa padomdevējs? Vai kas viņam iepriekš kaut ko devis, ko Dievam vajadzētu viņam atlīdzināt? Jo no viņa un caur viņu un viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen” (Rom. 11, 33—36).
Kad Dievs radīja pasauli, viņš deva tai brīnišķīgu kārtību. Bet velna un cilvēku grēka dēļ pasaulē radusies nekārtība. Bet Dievs prot visu tā ierīkot, ka viņš tomēr sasniedz to, ko nodomājis. Dievs ir visgudrs.
Arī atsevišķo cilvēku dzīvi Dievs vada pēc sava svētā nodoma. Caur Dieva viedo nolēmumu reiz Jāzeps tika iecelts faraona godā un zēns Mozus pasargāts no nāves. Visbrīnumaināk Dieva gudrība izpaužas tajā veidā, kā viņš ved mūs uz debesīm. Kamēr mēs dzīvojam šai pasaulē, mēs bieži nespējam viņa nolēmumus saprast. Dievs saka: „Manas domas nav jūsu domas, mani ceļi nav jūsu ceļi. Cik augstākas ir debesis par zemi, tik augstāki ir mani ceļi nekā jūsu ceļi un manas domas nekā jūsu domas” (Jes. 55, 8, 9).
Dievs īsteno savus plānus ar dievišķu varu. Ar savu dievišķo gribu viņš no nekā radīja pasauli. Visu pasauli viņš tur savā rokā un spēcīgi un reizē maigi vada visas būtnes. Vislabāk mēs redzam Dieva visvarenību brīnumos, it sevišķi viņa Dēla augšāmcelšanās brīnumā. Visu savu varu viņš parādīs pastarā dienā, kad viņš atjaunos pasauli. „Dievam neviena lieta nav neiespējama” (Lūk. 1, 37). Viņš var visu, ko grib. Dievs ir visvarens.
Arī daba mums rāda, cik gudrs un varens ir Dievs. Zvaigžņotā debess un visi radījumi, dzīvnieki, stādi un mūsu ķermenis ar savu brīnumaino uzbūvi un spēku saskaņotību: viss tas pauž Dieva gudrību un varu.
Apdomā: 1. Kā Dievs parāda savu gudrību a) pasaules kārtībā, b) atsevišķo būtņu dzīvē? 2. Kā Dievs parāda savu varu?
22. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir visgudrs?
Mēs sakām: Dievs ir visgudrs, tāpēc ka viņā prot tā iekārtot visu, ka viņa svētie nodomi top allaž īstenoti.
23. Kāpēc mēs šalcām: Dievs ir visvarens?
Mēs sakām: Dievs ir visvarens, tāpēc ka viņš var visu, ko grib.
Apņemšanās: Visgudrais un visvarenais Dievs ir mans Tēvs. Es varu būt priecīgs un bezrūpīgs.
Dieva vārdi: „Cik lieli ir tavi darbi, Kungs! Ar gudrību tu esi tos visus darījis” (103. ps., 24). — „Visu, ko Kungs grib, to viņš dara — debesis un virs zemes, jūrā un visās dzelmēs” (134. ps., 6).
13. Dievs apžēlojas par grēciniekiem
Kādu dienu Jēzus stāstīja farizejiem šādu līdzību: „Kādam cilvēkam bija divi dēli. Jaunākais lika, lai viņam izmaksā viņa mantojuma daļu un aizceļoja uz kādu tālu zemi. Tur viņš izšķieda savu mantu un drīz sāka ciest trūkumu. Tad viņš apdomājās un devās atpakaļ pie sava tēva. Tēvs ieraudzīja viņu jau no tālienes un tam kļuva viņa žēl. Tas steidzās viņam pretī, krita viņam ap kaklu un skūpstīja to. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: „Žigli atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu! Uzmauciet viņam gredzenu rokā un kurpes kājās! Atvediet arī nobarotu teļu un nokaujiet to! Ēdīsim un priecāsimies, jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; viņš bija pazudis un ir atkal atrasts” (sal. Lūk. 15,11—24).
Dievs grib glābt grēcinieku. „Tik tiešām kā es dzīvoju, saka Kungs, es negribu grēcinieka nāves, bet lai viņš atgrieztos un dzīvotu” (Ec. 33,11). Viņš sūtīja pasaulē savu Dēlu „meklēt un pestīt to, kas bija zudis” (Lūk. 19,10). Dievs aicina grēcinieku atgriezties. Viņš liek tam atzīt savus grēkus un modina viņā ilgas pēc tēva mājām debesīs.
Dievs ir pacietīgs ar mums nespēcīgajiem cilvēkiem. Tāpēc viņš bieži dod grēciniekam ilgu laiku, lai tas atgriežas un nožēlo savus grēkus; Dievs gaida viņu kā tēvs savu pazudušo dēlu. Dievs ir pacietīgs.
Ja grēcinieks atgriežas, Dievs piedod viņam. Lielā mīlestībā viņš noliecas pie grēcinieka un uzņem viņu atkal kā savu bērnu. Neviens cilvēks nespēj tā no sirds žēlot un tik augstsirdīgi piedot kā mūsu Tēvs debesīs. Tāpēc arī vislielākais grēcinieks nedrīkst izsamist. Dievs ir žēlsirdīgs.
Apdomā: 1. Ar ko Dievs visskaidrāk parādījis, ka viņš grib glābt grēciniekus! 2. Ko Dievs dara, lai grēcinieki atgrieztos! 3. Ko Dievs dara, ja cilvēks nožēlo savus grēkus!
24. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir žēlsirdīgs?
Mēs sākām: Dievs ir žēlsirdīgs, tāpēc ka viņš aicina grēcinieku atgriezties un labprāt tam piedod, ja tas nožēlo savus grēkus.
25. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir pacietīgs?
Mēs sakām: Dievs ir pacietīgs, tāpēc ka viņš bieži dod grēciniekam daudz laika, lai tas varētu atgriezties.
Apņemšanās: Tāpēc, ka Dievs ir žēlsirdīgs, arī es būšu žēlsirdīgs. Tāpēc, ka Dievs ir pacietīgs ar mani, arī es būšu pacietīgs ar citiem.
Dieva vārdi: „Teici Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko viņš tev laba darījis. Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedina visas tavas vainas. Viņš izglābj tavu dzīvību no bojā ejas, kronē tevi ar labvēlību un apžēlošanu. Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Kungs apžēlojas par tiem, kas viņu bīstas” (102. ps., 2—4,13). „Ja arī tavi grēki būtu sarkani kā purpurs, es tos nomazgāšu baltus kā sniegs” (Jes. 1,18). —„Dievs ir pacietīgs ar jums, jo viņš negrib, ka kāds pazustu, bet lai visi atgrieztos” (2. Pēt. 3, 9).
Uzdevumi: 1. Sameklē Bībelē Dieva žēlsirdības un pacietības piemērus! 2. Ko Jēzus mums māca līdzībā par cietsirdīgo kalpu?
14. Dievs ir mīlestība
Svētais Jānis raksta: „Tanī atklājas Dieva mīlestība mūsos, ka Dievs atsūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur viņu. Dievs ir mīlestība, un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs paliek viņā” (1. Jāņ. 4, 9 16).
Dievs mīl mūs kopš mūžības; viņš mīlēja mūs jau tad, kad mēs vēl nespējām viņu mīlēt. Viņš saka: „Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību” (Jer. 31, 3). Aiz mīlestības viņš mūs radīja, atpestīja caur savu Dēlu un padarīja par saviem bērniem. Aiz mīlestības viņš mūs pamāca, soda un mums piedod. Dievs ir mīlestība. Tāpēc ka Dievs mūs mīl, arī mēs drīkstam viņu mīlēt. Viņš grib, lai mēs viņu sauktu par savu Tēvu un kā bērni viņam uzticētos. Mums nav kā kalpiem jābaidās no viņa, bet mēs drīkstam viņu mīlēt kā viņa bērni.
Visu, ko Dievs dara mūsu pestīšanas labā, viņš dara aiz mīlestības uz mums. Tronī sēdošais Tēvs atdod savu krustā sisto Dēlu cilvēces pestīšanai, un Dēls, aiz mīlestības uz Tēvu un mums, uzņemas pestīšanas upuri. Tēva mīlestība un Dēla upurgatavība sastopas. (Sal. arī pazudušā dēla attēlu).
Dieva mīlestība bieži kā vētra sagrāba svētos. Viņi saprata, ka neviens nespēj aizpildīt viņu sirdi kā vienīgi Dievs. Tāpēc viņi neko citu tik ļoti nevēlējās, kā arvien vairāk mīlēt Dievu. Bet Dievs atklāja viņiem arvien jaunas savas mīlestības bagātības.
Dievs grib, lai mēs reiz ar viņu pilnīgi savienotos. Viņš grib, lai mēs nonāktu pie viņa debesīs un mūžīgi dzīvotu viņa mīlestībā.
Pārdomā: 1. Kā Dievs mums ir parādījis savu mīlestību? 2. Kā lai mēs atbildam uz Dieva mīlestību? 3. Uz ko skubināja svētos Dieva mīlestība?
26. Ko saka svētais Jānis par Dieva mīlestību?
„Dievs ir mīlestība, un kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs paliek viņā.”
Apņemšanās: Tāpēc, ka Dievs visu dara aiz mīlestības, arī es centīšos visu darīt aiz mīlestības.
Dieva vārdi: „Tik ļoti Dievs mīlēja pasauli, ka viņš deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvību” (Jāņ. 3,16).
15. Bezgalīgi pilnīgais Dievs
Pēc pēdējā vakarēdiena Jēzus pacēla acis uz debesīm un lūdza savu Tēvu. Pie tam viņā sacīja: „Šī ir mūžīgā dzīvība, lai visi atzīst tevi, vienīgo un patieso Dievu un Jēzu Kristu, kuru tu esi sūtījis” (Jāņ. 17,1 3).
Ir tikai viens Dievs. „Visām tautām būs atzīt: Kungs ir Dievs un cits neviens” (1. Ķēn. 8, 60).
Dievs ir „dzīvais Dievs” (Jer. 10,10). Viņš ir dzīvība un visas dzīvības devēja. Viņš ļauj mums, saviem bērniem, piedalīties savā dievišķajā dzīvē. Dieva dzīve ir nesalīdzināmi bagātāka un augstāka nekā radījumu dzīve. Viņam ir prāts, kas aptver visu, un griba, kas visu vada un kārto. Bet Dievam nav ķermeņa kā mums mirstīgajiem cilvēkiem. Dievs ir gars. — Ja Svētie Baksti runā par Dieva acīm un rokām, tad ar to ir domāta viņa zināšana un vara. Tie runā par Dievu gleznās.
Dievs ir varenāks un svētāks nekā mēs to spējam izdomāt un izteikt; viņā ir viss labais. Mēs radījumi esam nepilnīgi un ierobežoti. Bet Dievam nav robežu un ne mazākās nepilnības. Viņš ir bezgalīgi pilnīgs.
Dievs mums ir atklājis arī savas iekšējās dzīves noslēpumu. No atklāsmes mēs zinām, ka Dievā ir trīs personas: Tēvs, Dēls un Svētais Gars. Trijās personās Dievs dzīvo neaprakstāmā svētlaimē mūžīgi mūžam.
Apdomā: 1. Kāpēc Dievs top saukts ar! „dzīvais Dievs”? 2. Ko domā Svētie Baksti, kad tie runā par Dieva acīm un rokām? 3. Kas ir Dieva iekšējās dzīves noslēpums?
27. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir bezgalīgi pilnīgs?
Mēs sakām: Dievs ir bezgalīgi pilnīgs, tāpēc ka viņam ir visas labās īpašības neaprobežotā mērā.
28. Kāpēc mēs sakām: Dievs ir gars?
Mēs sakām: Dievs ir gars, tāpēc ka viņam ir prāts un griba, bet nav ķermeņa.
Apņemšanās: Dievs ir neaptverams, mirdzošs noslēpums. Tāpēc es drīkstu par Dievu domāt un runāt tikai godbijībā.
Dieva vārdi: „Kungs ir patiesais Dievs, viņš ir dzīvais Dievs, mūžīgais Karalis” (Jer. 10, 10). —„Dievs ir gars” (Jāņ. 4, 24). — „Mūžības Ķēniņam, nemirstīgajam, neredzamajam, vienīgajam Dievam gods un slava mūžīgi mūžam.” (1. Tim. 1,17).
Uzdevums: Uzraksti visas Dieva īpašības, kuras tu zini!
