Katoļu katehisms
Otrā daļa
Baznīca un sakramenti
Katoļu katehisms
Otrā daļa
Baznīca un sakramenti
Baznīcas dibināšana un iekārta
„Uz svēto katolisko Baznīcu, svēto sadraudzību” (9. ticības loceklis).
Mūžīgajā Dieva valstībā visu tautu un visu laiku cilvēki būs sapulcināti pie Dieva. Dievs būs viņu karalis uz visiem laikiem, un viņi būs Dieva tauta. Lai sev radītu šo tautu jau virs zemes, Dievs caur savu Dēlu Jēzu Kristu nodibināja Baznīcu.
45. Jēzus Kristus iesāka dibināt Baznīcu savas atklātās dzīves laikā
Pāvests Pijs XII 1943. gadā izdeva apkārtrakstu par Baznīcu, Kristus noslēpumaino ķermeni. Tajā viņš raksta: „Dievišķais Pestītājs uzsāka celt savas Baznīcas noslēpumaino templi tad, kad viņš sprediķoja un sludināja savu mācību. Viņš izraudzīja apustuļus un sūtīja tos kā mācītājus, ganus un svētuma dalītājus pie ticīgajiem, tāpat kā viņu pašu bija sūtījis Tēvs. Viņš nozīmēja savu vietnieku virs zemes un atklāja tiem visu, ko viņš bija dzirdējis no Tēva.”
Kad Jēzus sludināja vēsti par nākošo Dieva valstību, daudzi ticēja un kļuva viņa mācekļi. Tā Jēzus sapulcināja ap sevi tautu, ar kuru Dievs gribēja slēgt Jauno Derību.
No mācekļu pulka Dievs izraudzīja divpadsmit vīrus, kuriem bija allaž jāatrodas pie viņa. Tiem vajadzēja kļūt it kā jaunās Dieva tautas ciltstēviem. Tā kā viņš gribēja tos sūtīt pie cilvēkiem, viņš tos nosauca par apustuļiem (t. i. sūtņiem).
Sīmani, Jonasa dēlu, Jēzus iecēla par pirmo apustuli un nozīmēja to par savu vietnieku virs zemes. Jēzus viņam sacīja: „Tu esi Pēteris (klints), un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Es tev došu debesu valstības atslēgas. Ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs” (Mat. 16, 819).
Apdomā: 1. Kā Jēzus pulcināja ap sevi tautu, ar kuru Dievs gribēja slēgt Jauno Derību? 2. Kādēļ Jēzus izraudzīja apustuļus? 3. Ko nozīmē vārds „apustulis”? 4. Par ko Jēzus nozīmēja Sīmani, Jonasa dēlu?
79. Kā Jēzus iesāka dibināt Baznīcu?
Jēzus sapulcināja ap sevi mācekļus, no tiem viņš izraudzīja divpadsmit apustuļus un nozīmēja Pēteri par savu vietnieka virs zemes.
80. Kādiem vārdiem Jēzus nozīmēja Pēteri par savu vietnieku virs zemes?
Jēzus sacīja Pēterim: „Tu esi Pēteris (klints), un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Es tev došu debesu valstības atslēgas. Ko tu saistīsi virs zemes, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs” (Mat. 16, 1819).
Apņemšanās: Man ir liela laime piederēt pie Dieva tautas. Ticīgo kopībā es līksmi kalpošu savam debesu karalim.
Uzdevumi: 1. Kādos Bībeles stāstos ir aprakstīts: a) ka ap Jēzu pulcējās cilvēki, b) ka Jēzus dažus aicināja par saviem mācekļiem, c) ka Jēzus sūtīja mācekļus pie cilvēkiem? 2. Kādos gadījumos Jēzus atklātās dzīves laikā Pēteris uzstājās kā pirmais apustulis?
46. Ar savu nāvi Jēzus Kristus ieguva Baznīcai dzīvību
„Karājoties pie krusta, Kristus, pabeidza celt savas Baznīcas noslēpumaino templi. Ar savām pie krusta izlietajām asinīm viņš remdēja Dieva dusmas un panāca to, ka visas debesu dāvanas, it sevišķi Jaunās un mūžīgās Derības sakramenti, varēja plūst no Pestītāja avotiem cilvēkiem par pestīšanu. Pie krusta koka viņš ieguva savu Baznīcu, t. i. visus sava noslēpumainā ķermeņa locekļus'‘ (Pāvesta Pija XII enciklika par Kristus noslēpumaino ķermeni).
Vecās Derības Dieva tautas lielākā daļa neticēja Jēzum, un tās vadoņi notiesāja viņu uz nāvi: viņi lauza savu derību ar Dievu. Bet arī mācekļi, kas ticēja Jēzum, bija vāji un nepilnīgi. Visi cilvēki bija grēku aptraipīti; tie nebija cienīgi būt par Dieva tautu.
Jēzus atdeva savu dzīvību par saviem mācekļiem, savu neuzticīgo tautu un visiem cilvēkiem, lai atpestītu tos no grēkiem un padarītu par svētu Dieva tautu. „Viņš pats sevi atdeva par mums, lai atpestītu mūs no katras netaisnības un iegūtu sev šķistu tautu, centīgu labos darbos” (Tit. 2,14).
Jēzus asinis Dievs noslēdza ar mums Jaunu, mūžīgu Derību. Caur Svēto Garu viņš padarīja mazo mācekļu pulciņu par svētu Dieva tautu; tā ir mūsu svētā Baznīca. Tajā aug mūžīgā Dieva tauta, kurā Dievs savāc sev no visām tautām un visiem laikiem.
Kad tapa noslēgta Vecā Derība, tika upurēti dzīvnieki. Jaunā un mūžīgā Derība ir noslēgta caur mūsu Kunga Jēzus Kristus krusta upuri. Viņa asinis ir „ Jaunās un mūžīgās Derības asinis”.
Reiz no Ādama sāna tapa veidota Ieva, grēcīgās cilvēces māte. No mirstošā Pestītāja sāna brūces radās Baznīca, atpestītās cilvēces māte. Caur Jēzus nāvi tā ieguva dzīvību.
Apdomā: 1. Kāpēc cilvēki nebija cienīgi kļūt par Dieva tautu? 2. Ko Jēzus darīja, lai cilvēki kļūtu svētā Dieva tauta? 3. Ko Dievs darīja ar mums Jēzus asiņu dēļ? 4. Salīdzini Ievas radīšanu ar Baznīcas izcelšanos!
81. Ko Jēzus darīja savas Baznīcas labā ar savu nāvi pie krusta?
Ar savu nāvi pie krasts Jēzus ieguva savai Baznīcai dzīvību.
Apņemšanās: Kristus izpirka Baznīcu ar savām asinīm. Tāpēc es būšu pateicīgs, ka drīkstu pie tās piederēt.
Dieva vārdi: „Kristus mīlēja Baznīcu un atdeva sevi par viņu, lai darītu to svētu” (Ef. 5,25 26). — „Kungs, ar savām asinīm tu mūs atpirki no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām un padarīji mūs par karaļvalsti mūsu Dievam” (Atkl. 5,9 10).
Uzdevumi: 1. Izlasi Bībeles stāstus par derības slēgšanu uz Sinaja kalna? 2. Paņem papīra lapu un uzraksti kreisajā stūri augšā: Vecā Derība, bet labajā stūri augšā: Jaunā Derība. Zem šiem uzrakstiem atbildi uz sekojošiem jautājumiem: a) Kur Dievs noslēdza Veco Derību, kur Jauno? b) Ar ko viņš noslēdza Veco Derību, ar ko Jauno? c) Caur kādu starpnieku viņš noslēdza Veco Derību, caur kādu Jauno? d) Kas tapa upurēts, noslēdzot Veco Derību, kas ir Jaunās Derības upuris? 3. Kādās svinībās mēs piedalāmies Jaunās Derības upuri?
47. Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus pabeidza savas Baznīcas dibināšanu
Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus parādījās saviem apustuļiem un mācekļiem četrdesmit dienas no vietas un stāstīja viņiem par Dieva valstību. Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet nogaidīt Tēva apsolījumu. Viņš sacīja: „Jūs saņemsit Svētā Gara spēku, kas nolaidīsies uz jums, un jūs būsit mani liecinieki Jeruzalemē, visā Jūdejā un Samarijā, līdz zemes robežām” (sal. Ap. d. 1,3-8).
Pēc savas augšāmcelšanās Jēzus sacīja apustuļiem: „Kā mans Tēvs sūtīja mani, tā es jūs sūtu” (Jāņ. 20, 21). Viņš uzdeva tiem tālāk, ko Tēvs viņam bija uzdevis. Baznīcai jāpagodina Dievs un jāved cilvēki uz mūžīgo svētlaimi.
Pirms Jēzus uzkāpa debesīs, viņš sacīja apustuļiem: „Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un, lūk, es esmu pie jums līdz pasaules galam” (Mat. 28, 18—20). Ar šiem vārdiem Jēzus svinīgi uzdeva apustuļiem un to pēctečiem mācīt, svētināt un vadīt visus cilvēkus; viņš piešķīra savai Baznīcai mācītāja amatu, priestera amatu un gana amatu.
Jēzus sacīja Pēterim: „Gani manus jērus! Gani manas avis!” (Jāņ. 21, 15—17). Ar šiem vārdiem viņš iecēla Pēteri par savu vietnieku virs zemes un par Baznīcas redzamo galvu; viņš pilnvaroja Pēteri un tā pēctečus vadīt visu viņa ganāmpulku līdz viņa atnākšanai.
Kopš uzkāpšanas debesīs Jēzus sēž pie Tēva labās rokas kā savas Baznīcas Kungs. Viņš darbojas tajā līdz savai atnākšanai pastardienā kā tās mācītājs, augstais priesteris un gans. Kristus ir Baznīcas neredzamā galva.
Vasarsvētkos Kristus atsūtīja savai Baznīcai no Tēva Svēto Garu. Caur to viņš piepildīja Baznīcu ar savu dievišķo dzīvi un piešķīra tai spēku izpildīt to uzdevumu, kuru viņš tai uzdevis.
Apdomā: 1. No kā Jēzus saņēma uzdevumu, kuru viņš nodeva tālāk savai Baznīcai? 2. Ko Jēzus iecēla par Baznīcas redzamo galvu? 3. Kas ir Baznīcas neredzamā galva? 4. Ko Jēzus darīja savai Baznīcai Vasarsvētkos?
82. Kādēļ Jēzus nodibināja savu Baznīcu?
Jēzus nodibināja savu Baznīcu, lai tā godinātu Dievu un vestu cilvēkus uz mūžīgo svētlaimi.
83. Kādiem vārdiem Jēzus sūtīja apustuļus pasaulē?
Jēzus sacīja apustuļiem: „Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un, lūk, es esmu pie jums līdz pasaules galam.”
84. Kādu trīskārtīgu amatu Jēzus piešķīra savai Baznīcai?
Jēzus piešķīra savai Baznīcai mācītāja amatu, priestera amatu un gana amatu.
85. Kādiem vārdiem Jēzus iecēla Pēteri par Baznīcas virsganu?
Jēzus sacīja Pēterim: „Gani manus jērus! Gani manas avis!”
86. Ar ko Jēzus pabeidza savas Baznīcas dibināšanu?
Jēzu pabeidza savas Baznīcas dibināšanu ar Svētā Gara atsūtīšanu.
Apņemšanās: Draudze, kas ir sapulcējusies dievkalpojumam, ir kaut kas svēts: tā ir Dieva tauta. Kristus ir viņas vidū, Svētais Gars piepilda to.
Dieva vārdi: „Kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū” (Mat. 18, 20).
Uzdevumi: l. Kurš apustulis vairs nebija pie dzīvības Vasarsvētkos? 2. Kas bija stājies viņa vietā? 3. Kurš apustulis pievienojās vēl vēlāk? 4. Kā Pēteris uzstājās kā Baznīcas galva: a) apustuļa Mateja vēlēšanās, b) Vasarsvētkos, c) apustuļu koncilā Jeruzalemē? 5. Ko tu atrodi Bībelē par pirmo kristiešu dzīvi? 6. Uzskaiti sevišķās žēlastības un dāvanas, kādām Svētais Gars bija apveltījis pirmos kristiešus?
48. Baznīca ir noslēpumainais Kristus ķermenis
Svētais Pāvils raksta: „Mūsu ķermeni ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem tas pats uzdevums. Tāpat mēs daudzēji esam viens ķermenis Kristu, bet atsevišķi mēs savā starpā esam locekļi” (sal. Rom. 12, 4 5).
Baznīcas locekļi ir savā starpā savienoti kā viena ķermeņa locekļi. Tāpēc svētais Pāvils Baznīcu dēvē par ķermeni.
Šī ķermeņa galva ir Kristus, mūsu debesu Kungs. Viņš satur kopā visu ķermeni, to vada un pilda ar dzīvību. Tāpēc svētais Pāvils Baznīcu sauc arī par Kristus ķermeni.
Dzīves spēks, kas caurstrāvo šo ķermeni, ir Svētais Gars. Tas plūst locekļos no galvas, Kristus. Tas savieno locekļus ar galvu un savā starpā.
Svētais Gars ir it kā Baznīcas dvēsele.
Šī ķermeņa locekļi ir ticīgie. Tiem jāmīl Kristus kā sava galva un pārējie kristieši kā tā locekļi, un tiem jābūt savienotiem ar galvu un locekļiem lūgšanās un upuri. Katram loceklim arī jāpūlas pazīt savs sevišķais uzdevums un to uzticīgi pildīt.
Kad mūs nokristīja, mēs tikām pievienoti noslēpumainajam Kristus ķermenim. Caur kristību mēs kļuvām Baznīcas locekļi.
Apdomā: 1.Kāpēc mēs Baznīcu dēvējam par ķermeni? 2.Kāpēc mēs Kristu dēvējam par ķermeņa galvu? 3. Kāpēc mēs Svēto Garu dēvējam par Baznīcas dvēseli? 4. Kāds uzdevums ir Kristus ķermeņa locekļiem? 5. Caur ko mēs tikām pievienoti noslēpumai-najam Kristus ķermenim?
87. Ko svētais Pāvils māca par Baznīcu?
Svētais Pāvils māca, ka Baznīca ir Kristus ķermenis: Kristus ir galva, mēs esam locekļi.
Apņemšanās: Es nedzīvošu tikai sev, bet visiem Kristus ķermeņa locekļiem.
Dieva vārdi: „Viņš ir galva, Kristus; viņš apvieno un satur kopā visu ķermeni” (Ef. 4,16 16).
No Baznīcas dzīves: 1943. gadā pāvests Pijs XII izdeva encikliku, kurā iztirzāta mācība par noslēpumaino Kristus ķermeni.
Uzdevumi: 1. Kā Kristus ķermeņa locekļi sadarbojas ar galvu: a) svētajā Misā, b) atgriežot pagānus? 2. Kādiem ticīgajiem ir sevišķi uzdevumi draudzē? 3. Sastādi no šī mācības gabala lūgsmu, kurā tu par kaut ko pateicies un kaut ko lūdz!
49. Baznīcas svētā kārtība
Pēc Vasarsvētkiem apustuļi devās ceļā; viņi sprediķoja evaņģēliju un dibināja draudzes. Viņi izraudzīja piemērotus vīrus, uzlika tiem rokas un iecēla tos par bīskapiem. Tā svētais Pāvils iecēla Timoteju par Efesas bīskapu, Titu par Krātas bīskapu (sal. 1. Tim. 1,3; Tit. 1,5). — Pēteris savos misiju ceļojumos nonāca Romā un kļuva šīs pilsētas pirmais bīskaps. Šeit viņš ap 67. gadu nomira mocekļa nāvē. Virs viņa kapa tagad paceļas varenā Pētera Baznīca.
Noslēpumainajā Kristus ķermenī visiem locekļiem nav tas pats uzdevums; tur ir priekšnieki un apakšnieki. Pirmie priekšnieki bija Pēteris un pārējie apustuļi.
Kristus gribēja, lai viņa Baznīca pastāvētu līdz pasaules galam. Tāpēc jāpastāv arī amatiem, kurus viņš piešķīra Pēterim un apustuļiem. Kristus grib, lai viņa Baznīcu pastāvīgi vadītu priekšnieki.
Baznīcas priekšnieki ir pāvests un katoļu Baznīcas bīskapi. Viņi ir apustuļu pēcteči. Kristus vārdā viņi pilda mācītāja amatu, priestera amatu un gana amatu. — Dažreiz visas pasaules bīskapi sanāk kopā, lai pāvesta vadībā pārspriestu un izlemtu svarīgus jautājumus. Šādu sapulci sauc par vispārējo Baznīcas sapulci vai par vispārējo koncilu.
Pāvests ir visas Baznīcas redzamā galva. Viņš ir svētā Pētera pēctecis augstākajā mācītāja un gana amatā (primāts). Tā kā Pēteris nomira kā Romas bīskaps, Romas bīskaps ir tā likumīgais pēctecis. Viņa virsvadībā ir visi bīskapi, priesteri un ticīgie. Bīskaps vada vienu Baznīcas daļu; šo daļu sauc par bīskapiju jeb diecēzi. Bīskapijas ir iedalītas draudzēs. Katras draudzes priekšgalā bīskaps ieceļ prāvestu. Prāvests ir savas draudzes garīgais tēvs.
Arī lajiem viņu priekšnieku vadībā jāpiedalās Baznīcas uzdevumos. Savās ģimenēs, darba vietās un atklātībā tiem jāveltī savi spēki Dieva godam un savu līdzcilvēku pestīšanai (Laju apustulāts un Katoliskā akcija).
Apdomā: 1. Kāpēc Baznīcu vada priekšnieki? 2. Kas ir Baznīcas priekšnieki? 3. Kas ir vispārējs koncils? 4. Kas ir bīskapija jeb diecēze? 5. Kas stāv draudzes priekšgalā? 6. Kādā veidā lajiem jāstrādā līdz pie Baznīcas uzdevumiem?
88. Kas ir Baznīcas priekšnieki?
Baznīcas priekšnieki ir pāvests un bīskapi.
89. Kas ir pāvests?
Pāvests ir svētā Pētera pēctecis, Kristus vietnieks virs zemes un Baznīcas redzamā galva.
90. Kas ir katoļu Baznīcas bīskapi?
Katoļu Baznīcas bīskapi ir apustuļu pēcteči.
Apņemšanās: Es mīlēšu pāvestu kā Kristus vietnieku virs zemes. Lūgšu par viņu Dievu un būšu allaž viņam uzticīgs.
Dieva vārdi: „Paklausiet saviem priekšniekiem un esiet viņiem padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm un viņiem būs jādod par tām norēķins” (Ebr. 13,17).
Vārdu izskaidrojums: Baznīca saucas „Romas katoļu Baznīca”, tāpēc ka tās galva ir likumīgais Romas bīskaps. — Vārds pāvests nozīmē: tēvs. Pāvestu sauc arī par „Svēto Tēvu”, jo viņa svētais amats ir kā tēvam vadīt Baznīcu.
Citi baznīcas amati: Kardināli palīdz pāvestam pārvaldīt Baznīcu. Pēc pāvesta nāves viņi izvēl jauno pāvestu. — Ģenerālvikārs un domkapitula locekļi palīdz bīskapam vadīt viņa diecēzi. Dažās bīskapijās ir palīgbīskapi, kas diecēzes bīskapa uzdevumā iesvētī priesterus un piešķir iestiprināšanas sakramentu. Kapelāni un vikāri palīdz prāvestiem. Vairākas draudzes kopā veido dekanātu; tā priekšgalā stāv dekāns. Vairākas bīskapijas kopā parasti veido baznīcas provinci (arhidiecēzi, metropoliju); tās priekšgalā stāv arhibīskaps (metropolīts).
Uzdevumi: 1. Kā sauc mūsu pāvestu? 2. Kur viņš dzīvo? 3. Kā sauc mūsu bīskapu? 4. Kur viņš dzīvo? 5. Kura Baznīca ir mūsu bīskapa katedrāle? 6. Kā sauc mūsu prāvestu? 7. Kādi priesteri bez prāvesta vēl darbojas mūsu draudzē? 8. Kas vēl bez tiem palīdz mūsu prāvestam draudzes darbā? 9. Kā saucas mūsu kaimiņu draudzes? 10. Pie kāda dekanāta pieder mūsu draudze? 11. Uzzīmē bīskapa mitru; zizli, krustu un gredzenu! 12. Kādā krāsā ir tērps: a) pāvestam, b) kardināliem, c) bīskapiem, d) priesteriem? 13. Uzzīmē Baznīcas organizācijas plānu!
Baznīcas darbība
Baznīca pilda Kristus uzdevumu visā pasaulē. Tā pilda mācītāja amatu, sludinādama evaņģēliju un mācīdama cilvēkus; tā pilda priestera amatu, pagodinādama Dievu savos dievkalpojumos un sniegdama mums viņa žēlastības; tā pilda gana amatu, vezdama mūs uz debesīm.
50. Baznīca sludina un māca
Kādā savā misiju ceļojumā Pēteris tapa aicināts pie dievbijīgā virsnieka Kornēlija. Viņš nogāja turp un sprediķoja viņam un visam viņa namam par Kristu, kas piesists krustā, augšāmcēlies un atnāks atkal kā soģis. Kamēr Pēteris vēl runāja, nonāca Svētais Gars pār visiem, kas klausījās viņa vārdos. Tad Pēteris lika tos kristīt Jēzus Kristus vārdā (sal. Ap. d. 10).
Baznīca sludina visur priecas vēsti un māca mūs. Tā pamāca mūs sprediķos un ticības mācības stundās un ievada mūs arī ar dievkalpojumiem arvien dziļāk ticības noslēpumos.
Caur Baznīcu uz mums runā Kristus. Tā sludina viņa vārdus, māca viņa uzdevumā; un viņu apgaismo Svētais Gars.
Baznīcas mācītāja amats pieder pāvestam un viņam padotajiem bīskapiem. Viņu uzdevums ir uzglabāt neviltotu Kristus mācību un to nemaldīgi sludināt. Kad pāvests un bīskapi vienprātīgi, pasludina kaut ko kā ticības mācību, tie ir nemaldīgi, jo Kristus caur Svēto Garu pasarga savu Baznīcu no maldiem. Vispārējā koncilā tie kopīgi izlemj, vai kāda mācība ir no Dieva vai ņē, vai tā ir pareiza vai nepareiza.
Baznīcas augstākais mācītājs ir pāvests. Bez viņa neviens koncils neko nevar nemaldīgi izlemt. Turpretim pāvests var arī viens pats lemt nemaldīgi. Viņš ir nemaldīgs, kad viņš kaut ko izlemj ticības un tikumības lietās un pavēl visai Baznīcai pieņemt šo lēmumu. Kristus sacīja Pēterim: „Es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos, bet tu stiprini savus brāļus!” (Lūk. 22,32). Bīskaps māca savas bīskapijas ticīgos galvenokārt caur Katehismu, ko viņš ievedis savā diecēzē, caur sprediķiem un gana rakstiem. Viņa uzdevumā sprediķo un māca priesteri.
Ticīgo pienākums ir palīdzēt ar vārdiem un priekšzīmi, lai arī citi cilvēki iepazītos ar patieso ticību un pieaugtu tajā. Uz to jo sevišķi ir aicināti vecāki, skolotāji un laju katehēti.
Apdomā: 1. Caur ko mūs māca Baznīca? 2. Kāpēc mēs varam sacīt: caur Baznīcu uz mums runā Kristus? 3. No kā var redzēt, ka pāvests ir Baznīcas augstākais mācītājs? 4. Kā mūs māca bīskaps? 5. Kādiem ticīgajiem ir sevišķs pienākums mācīt citiem ticību?
91. Kāpēc Baznīca ir nemaldīga?
Baznīca ir nemaldīga, tāpēc ka Kristus caur Svēto Garu pasarga savu Baznīcu no maldiem.
92. Kam pieder mācītāja amats Baznīcā?
Mācītāja amats Baznīcā pieder pāvestam un viņam padotajiem bīskapiem.
93. Kāds uzdevums ir Baznīcai kā mācītājai?
Baznīcai kā mācītājai jāuzglabā Kristus mācība un tā nemaldīgi jāsludina.
94. Kādos gadījumos pāvests ir nemaldīgs?
Pāvests ir nemaldīgs, kad viņš kaut ko izlemj ticības un tikumības lietās un pavēl visai Baznīcai pieņemt šo lēmumu.
Apņemšanās: Es godbijīgi klausīšos uz pāvestu un bīskapu, sevišķi kad tie uz mums runā savos apkārtrakstos un ganu rakstos. Viņu balss ir Kristus balss.
Dieva vārdi: Jēzus sacīja saviem apustuļiem: „Kas jūs klausa, tas klausa mani, un kas jūs nicina, tas nicina mani; bet kas nicina mani, tas nicina to, kas mani sūtījis” (Lūk. 10,16). — Pirms savas atvadīšanās viņš sacīja: „Es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Iepriecinātāju, lai tas paliktu pie jums mūžīgi, patiesības Garu. Tas jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju” (Jāņ. 14,16 17 26). — Pāvils Baznīcu dēvē par „patiesības balstu un pamatu” (1. Tim. 3,15).
No Baznīcas dzīves: Līdz šim ir noturēti divdesmit vispārēji koncili. Pēdējie bija: Trientas koncils (1545—1563) un Vatikāna koncils (1869—1870). Vatikāna koncilā mācība par pāvesta nemaldību tika izsludināta par dogmu.
Kāda konvertita vārdi: „Skaidrību un noteiktību svarīgākos dzīves jautājumos es atrodu tikai katoļu Baznīcā. Tāpēc es kļuvu katolis” (Čestertons).
Saruna par ticību: Daži saka: „Pāvests nav nemaldīgs, jo katrs cilvēks var grēkot un maldīties”. Mēs atbildam: „Protams, ka pāvests var grēkot; viņš var arī maldīties, kad viņš izsaka savas personīgās domas. Bet kad viņš kā baznīcas augstākais mācītājs izsaka kādu saistošu lēmumu par ticību vai kristīgo dzīvi, tad viņš ir nemaldīgs, jo tad Svētais Gars viņu pasarga no maldiem.”
Uzdevumi: 1. Kādus līdzekļus lieto Baznīca, lai sludinātu ticību? 2. Kā top sludināta ticība: a) Baznīcā, b) skolā, c) ģimenē, d) jaunatnes pulciņos? 3. Kā es varu palīdzēt citiem labāk pazīt katoļu ticību?
51. Baznīca smeļ savu mācību no Svētajiem Rakstiem un mutiskiem nostāstiem
Svētais apustulis Pāvils skubina ticīgos: „Tāpēc, brāļi, stāviet droši un pastāviet mācībā, koru jūs mācījāties no mūsu runām vai rakstiem” (2. Tes. 2,15).
Tas, ko mums māca Baznīca, nāk no Dieva, visas patiesības avota. Tā māca mums to, ko Dievs atklājis un kas jau no paša iesākuma Baznīcā mācīts un ticēts. Svētais Pāvils saka: „Es jums mācīju to, ko es pats saņēmu” (1. Kor. 15, 3). Dažas patiesības Baznīca, Svētā Gara vadīta, noteiktāk izteikusi tikai ar laiku, sevišķi tad, kad šīs patiesības tika apstrīdētas. Kristus ir viņai apsolījis: „Patiesības Gars mācīs jums visu patiesību” (Jāņ. 16,13).
Daudz no tā, ko Dievs atklājis, viņš lika ierakstīt svētās grāmatās. Caur Svēto Garu viņš ierosināja šo rakstu autorus un palīdzēja tiem viņu darbā, lai tie nemaldīgā patiesībā uzrakstītu visu, ko Dievs caur viņiem gribēja mums sacīt. Šie raksti saucas: Svētie Raksti jeb Bībele (t. i. grāmata). Tāpēc ka Svētie Raksti ir Dieva iedvesti, tie ir Dieva vārdi.
Tā Svēto Rakstu daļa, kas sarakstīta pirms Kristus, saucas Vecais Testaments; tā daļa, kas sarakstīta pēc Kristus, saucas Jaunais Testaments.
Baznīca sarga Svētos Rakstus kā dārgu mantu. Ar Svētā Gara palīdzību viņa pasniedz mums Svētos Rakstus un tos izskaidro. Baznīca vēlas, lai mēs cītīgi klausītos Dieva vārdus un labprāt lasītu Svētos Rakstus. Tāpēc katrā kristīgā mājā vajadzētu būt Bībelei vai vismaz Jaunajam Testamentam. Bet mēs drīkstam lietot tikai tādus Svēto Rakstu tulkojumus, kurus apstiprinājusi Baznīca.
Ne visas patiesības, kuras Dievs atklājis, ir uzrakstītas Svētajos Rakstos. Dažas apustuļi sludināja tikai savos sprediķos, un tās uzglabājušās Baznīcā nostāstu veidā, Mēs tās saucam par mutiskiem nostāstiem jeb tradīciju. Lielāko daļu no šīm patiesībām jau drīz pēc apustuļiem uzrakstīja svēti un mācīti vīri (Baznīcas tēvi).
Svētie Raksti un tradīcija ir divi ticības avoti. Ar Svētā Gara palīdzību Baznīca tos uzglabā neviltotus un smeļ no tiem savu ticību.
Apdomā: 1. No kurienes nāk Baznīcas mācība? 2. Kāpēc Svētie Raksti ir Dieva vārdi? 8. Kāpēc nepietiek, ka tic tikai tam, kas stāv Svētos Rakstos? 4. Ka sauc tās patiesības, kuras sprediķoja apustuļi, bet kas netika uzrakstītas?
95. No kurienes Baznīca smeļ savu mācību?
Baznīca smeļ sava mācību no Svētajiem Rakstiem un mutiskiem nostāstiem.
96. Kāda veida grāmatas satur Vecais Testaments?
Vecais Testaments satur vēsturiskas grāmatas, pamācību grāmatas un pravietiskas grāmatas.
97. Kādus rakstus satur Jaunais Testaments?
Jaunais Testaments satur četrus evaņģēlijus, apustuļu darbus, apustuļu vēstules un svētā Jāņa atklāsmes grāmatu.
98. Kā saucas četri evaņģēlisti?
Četri evaņģēlisti saucas: Matejs, Marks, Lūkass un Jānis.
Apņemšanās: Tikai ar godbijību es ņemšu rokās Svētos Rakstus un pirms lasīšanas lūgšu Dievu, lai es viņa vārdus pareizi saprastu un izpildītu. — Es nopirkšu vai lūgšu kādu man uzdāvināt Jauno Testamentu, lai tas mani pavadītu visā manā dzīvē.
No svēto mācības: „Kad tu lūdzies, tu runā uz Dievu. Kad tu lasi Svētos Rakstus, Dievs runā uz tevi (Augustīns). — „Kas nepazīst Svētos Rakstus, tas nepazīst Kristu” (Hieronims).
Imprimatur: Vai kāds Bībeles izdevums vai kāda cita reliģiska grāmata ir Baznīcas atzīti, to mēs redzam no Baznīcas atļaujas šo grāmatu drukāt (Imprimatur).
Saruna par ticību: Daži saka: „Pietiek ar Bībeli vien.”— Mēs atbildam: „Pirmkārt, Bībele nesatur visu, ko Dievs atklājis. Jānis raksta: „Ir vēl daudz citu lietu, ko Jēzus darījis. Ja tās atsevišķi uzrakstītu, tad, man šķiet, visa pasaule nespētu aptvert sarakstāmās grāmatas” (Jāņ. 21, 25). Pāvils raksta: „Pastāviet mācībā, kuru jūs mācījāties no mūsu runām vai rakstiem” (2. Tes. 2,15). Otrkārt, Bībele mums nesaka, kādi raksti pieder pie tās; to mēs zinām tikai no nostāstiem.”
Vecā Testamenta grāmatas: 1. Vēsturiskās grāmatas. Svarīgākās no tām ir piecas Mozus grāmatas, Jozuas grāmata, Soģu grāmata, Ķēniņu grāmatas un Makabiešu grāmatas. 2. Pamācību grāmatas. Svarīgākās ir Ījaba grāmata, psalmi un Gudrības grāmata. 3. Pravietiskās grāmatas. Svarīgākās ir četru lielo praviešu grāmatas: Jesajas, Jeremijas, Ezcehiēla un Daniēla.
Jaunā Testamenta grāmatas: 1. Četri evaņģēliji un svētā Lūkasa sarakstītie apustuļu darbi. 2. četrpadsmit svētā Pāvila vēstules un septiņas citu apustuļu vēstules (Jēkaba, Pētera, Jāņa, Jūdas Tadeja). 3. Svētā Jāņa atklāsmes grāmata.
52. Pasaules misijas
Pirms savas uzkāpšanas debesīs Jēzus sacīja apustuļiem: „Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas ticēs un kristīsies, tas būs pestīts, bet kas neticēs, tas tiks pazudināts” (Mark. 16,15 16).
Misijas ir viens no Baznīcas svarīgākiem uzdevumiem. Vēl vienmēr miljoniem cilvēku gaida uz priecas vēsti. Bez tam mūsdienās neticība iespiežas pat vistālākās zemēs un nolaupa cilvēkiem arī to mazumiņu, ko viņi zina par Dievu. Kristus mīlestības skubinātiem, mums jādara viss, lai arī pagāni uzzinātu patiesību un iegūtu ticību.
Misiju zemēs strādā priesteri, brāļi, māsas, katehēti, skolotāji, ārsti un citi palīgi. Daudz misionāru nāk no kristīgām zemēm, citi cēlušies turpat no misiju zemēm. Ar sprediķiem un pamācībām, lūgšanām un dievkalpojumiem, jaunatnes audzināšanu un slimnieku kopšanu tie cenšas iegūt cilvēkus Kristum.
Mums visiem jāpalīdz pildīt Kristus misiju uzdevums. Misionāri un jaunatgrieztie gaida mūsu palīdzību. Galvenokārt mums jāpalīdz ar savām lūgšanām un upuriem, jo bez žēlastības neviens cilvēks nevar nākt pie Kristus. Mums jāatbalsta misiju darbs. Mēs varam to, ziedojot misijām naudu un citas dāvanas, abonējot un izplatot misiju laikrakstus, vācot tām līdzekļus un ieteicot tās. Nauda kalpo Baznīcu, skolu un slimnīcu celšanai, misionāru uzturam un jaunu misijas punktu ierīkošanai.
Doties misijās var tas, kam ir prieks strādāt pie Kristus valstības izplatīšanas; bez tam viņam jābūt veselīgam un apdāvinātam. Tā ir liela žēlastība, ja Dievs kādu aicina misiju darbā. Kas sajūt sevī šo Dieva aicinājumu, tas lai paklausa tam līksmu prātu.
Apdomā: 1. Kāpēc misijas ir viens no svarīgākiem Baznīcas uzdevumiem? 2. Kas strādā misijās? 3. Kā misionāri mēģina vest cilvēkus pie Kristus? 4. Kādam nolūkam kalpo nauda, kas top vākta misijām? 5. Kādam jābūt tam, kas grib doties misijās?
99. Kādā veidā visi kristieši var palīdzēt ticības sūtņiem misijās?
Visi kristieši var palīdzēt ticības sūtņiem ar lūgšanām, ziedojumiem un misiju ieteikšanu.
Apņemšanās: Kā man būtu jākaunas, ja es misionārus pamestu bez palīdzības! Es katru dienu lūgšos par misionāriem un viņiem kārtīgi palīdzēšu ar kādu naudas ziedojumu.
No baznīcas dzīves: Oktobra priekšpēdējā svētdiena ir pasaules misiju svētdiena; Nevainīgo bērnu diena vai svētdiena pēc tam ir bērnu pasaules misiju diena (Svētās Bērnības diena).
Pasaules misiju svētie aizstāvji ir svētais Francis Ksavers un svētā Terēze no Bērna Jēzus.
Misijas skaitļos: Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku vēl nav kristieši. Ik gadus pasaulē nāk apmēram 17 miljonu bērnu, kas netiek kristīti. — 1950. gadā misijās strādāja vairāk nekā 26.000 priesteru, pāri par 9.000 ordeņa brāļu un pāri par 61.000 ordeņa māsu. Apmēram puse no tiem jau nākusi no misiju zemēm. 21/2 miljonu katehumenu sagatavojas svētajai kristībai.
Svarīgākās misiju sabiedrības: Lai palīdzētu misijām, ir nodibinājušās misiju sabiedrības. Ievērojamākās no tām ir: „Svētās Bērnības sabiedrība”, „Svētā Pētera sabiedrība vietējo priesteru veicināšanai” un „Ticības izplatīšanas sabiedrība”. Svētais Tēvs vēlas, lai visi katoļu bērni būtu „Svētās Bērnības sabiedrības” biedri. Šīs sabiedrības locekļi katru dienu skaita vienu „Esi sveicināta, Marija” ar piedēkli: „Svētā Jaunava Marija, lūdzies par mums un par pagānu bērniem!” Bez tam tie katru mēnesi ziedo mazu summiņu misijām. „Svētās Bērnības sabiedrības” vadmotīvs ir „Visiem bērniem uz šīs zemes jākļūst Dieva bērniem.”
Uzdevumi: 1. Kādus slavenus pagānu misionārus tu pazīsti? 2. Kur viņi sludināja ticību? 3. Kādi misionāri sludināja ticību mūsu dzimtenē? 4. Kādus misiju laikrakstus tu pazīsti? 5. Kādus misiju ordeņus tu pazīsti? 6. Ko mūsu klase var darīt misiju labā?
53. Baznīca notur dievkalpojumus
Apustuļu darbos mēs lasām par pirmo kristiešu dzīvi: „Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā, lauza atsevišķās mājās maizi un baudīja savu barību prieka un sirds vientiesībā. Viņi slavēja Dievu un bija iecienīti visā tautā” (Ap. d. 2, 46 47).
Dievkalpojums ir Baznīcas svētākais uzdevums. Dievkalpojumā Baznīca slavē un sūnaina Dievu, pateicas viņam par viņa labestību, gandara viņam par grēkiem un izlūdz viņa dāvanas. Augstākais dievkalpojums ir svētās Euharistijas svinēšana.
Kad mēs esam sapulcējusies dievkalpojumam, Kristus ir mūsu vidū. Viņš ir mūsu augstais priesteris; priesteris pie altāra ir tikai viņa vietnieks. — Tāpēc ka Kristus ir mūsu augstais priesteris, mēs lūdzamies un upurējam „caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu”.
Baznīcas dievkalpojumā mēs topam piepildīti ar debesu žēlastību. Baznīcas lūgsmas izlūdzas gaismu un žēlastību arī tiem cilvēkiem, kas nepieder pie Baznīcas.
Ticīgajiem jāpiedalās dievkalpojumā līdzi lūdzot un līdzi upurējot. Uz to viņi ir aicināti un pilnvaroti caur svēto kristību. Jo pilnīgāk atsevišķie cilvēki piedalās dievkalpojumā, jo vairāk Dievs top pagodināts, un jo vairāk žēlastību visi saņem no viņa.
Apdomā: 1. Ko Baznīca dara dievkalpojumā? 2. Kā ticīgajiem jāpiedalās dievkalpojumā! 3. Caur ko Baznīca lūdz Dievu? 4. Kas mums top dāvināts dievkalpojumā?
100. Kas ir Baznīcas svētākais uzdevums?
Baznīcas svētākais uzdevums ir dievkalpojums.
Apņemšanās: Es cītīgi piedalīšos mūsu draudzes dievkalpojumos. — Iedams uz dievkalpojumu, es ņemšu līdz lūgsmu grāmatu.
Dieva vārdi: „Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīga priesterība, svēta, Dieva iegūta tauta, lai paustu tā varenos darbus, kas jūs aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā” (1. Pēt. 2, 9).
No pāvestu mācības: „Ticīgajiem nevajaga būt svešiem un mēmiem skatītājiem, bet, svētās liturģijas skaistuma aizgrābtiem, tiem jāseko svētajai darbībai un jāpaceļ sava balss, dziedot pamīšus ar priesteri un kori” (Pijs XI).
Procesijas un svētceļojumi: Zināmās dienās, piem., lūdzamās dienās un Vissvētākā Sakramenta svētkos, mēs ejam svinīgā gājienā pa ielām un laukiem, lai atklāti apliecinātu savu ticību, kopīgi slavētu Dievu un izlūgtos viņa svētību. Šādus gājienus sauc par procesijām. Jau no senseniem laikiem ticīgie apmeklē svētas vietas, piem., Romu, Jeruzalemi vai citas vietas, kur Dievs sevišķi redzamā veidā uzklausa ticīgo lūgšanas (žēlastības vietas). Tie ir svētceļojumi.
Uzdevumi: 1. Kāda veida dievkalpojumus tu pazīsti? 2. Kā līdzdarbojas svētajā Misā: a) priesteris, b) ministranti, c) priekšlūdzējs, d) dziedātāji, e) ērģelnieks, f) ticīgie? 3. Kas ticīgajiem jādara: a) pie evaņģēlija, b) pie Dominus vobiscum, c) kad top lūgts priekšā, d) kad dzied, e) kad priesteris dzied prefāciju un Mūsu Tēvs? 4. Uzzīmē traukus, drēbes un citus piederumus, kas top lietoti dievkalpojumos!
54. Baznīca sniedz svētos sakramentus
Svētais Pāvils Efezā satika mācekļus, kas vēl neko nebija dzirdējuši par Svēto Garu. Viņš tiem jautāja: „Kādu kristību jūs esat saņēmuši?” Viņi atbildēja: „Jāņa kristību.” Tad Pāvils sacīja: „Jānis kristīja ļaudis grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tie uz to, kas nāks Pēc viņa, t. i. uz Jēzu.” To dzirdēdami viņi lika kristīties Kunga Jēzus vārdā. Tad Pāvils uzlika viņiem rokas, un Svētais Gars nonāca uz viņiem (sal. Ap. d. 19,1 —7).
Baznīca sniedz septiņus sakramentus, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pilnība. Tā kristī mūs, lai mēs kļūtu brīvi no grēkiem un Dieva bērni. Tā iestiprina mūs, lai Svētais Gars mūs stiprinātu. Tā baro mūs svētajā Euharistijā ar dzīvības maizi. Grēksūdzes sakramentā tā atlaiž mums mūsu grēkus. Slimniekiem tā sniedz slimnieku svaidīšanu, lai stiprinātu viņa miesu un dvēseli. Priesteru iesvētes sakramentā tā sniedz priestera pilnvaras un žēlastību dzīvot un darboties kā priesterim. Laulības sakramentā tā savieno līgavaini un līgavu svētai mūža derībai.
Pie katra sakramenta pieder kāda ārēja zīme, piem., pie kristības ūdens uzliešana un reizē ar to attiecīga vārdu izrunāšana. Arējās zīmes norāda uz kādu noteiktu iekšēju žēlastību un arī sniedz to. Šīs svētās žēlastību devējas zīmes ir iestādījis Kristus.
Sakramentos darbojas Kristus, mūsu augstais priesteris; cilvēki, kas sniedz sakramentus, ir viņa darba rīki. Kristus piešķir mums sakramentos žēlastību, kuru viņš pie krusta mums nopelnījis.
Daži sakramenti uzspiež dvēselei neizdzēšamu zīmogu. Kristība mēs saņemam Kristus mācekļa zīmogu, iestiprināšanā Kristus kareivja zīmogu, priesteru iesvētes sakramentā Kristus priestera zīmogu. Tāpēc šos sakramentus drīkst saņemt tikai vienreiz.
Svētie sakramenti mums jāsaņem cienīgi. Kas grib saņemt kristības vai grēksūdzes sakramentu, tam jānožēlo savi grēki. Pārējos sakramentus drīkst saņemt tikai tas, kam jau ir žēlastības dzīve. — Kas saņem kādu sakramentu necienīgi, tas nesaņem iekšējo žēlastību, bet izdara nāvīgu grēku, svētzādzību. Kas saņem sakramentus cienīgi, tas smeļ mūžīgo dzīvi no Pestītāja avotiem. Jo lielāka mīlestība, jo bagātāka žēlastība.
Apdomā: 1. Kādas žēlastības mēs saņemam atsevišķajos sakramentos? 2. Kas darbojas sakramentos? 3. Uz ko norāda ārējās zīmes? 4. Kādus sakramentus drīkst saņemt tikai vienreiz? 5. Kāpēc tos drīkst saņemt tikai vienreiz? 6. Kādas prasības tiek uzstādītas tam, kas grib saņemt kristības vai grēksūdzes sakramentu? 7. Kas ir nepieciešams, lai mēs varētu saņemt citus sakramentus?
101. Kādi ir septiņi sakramenti?
Septiņi sakramenti ir: 1. kristība, 2. iestiprināšana, 3. svētā Euharistija, 4. grēksūdze, 5. slimnieka svaidīšana, 6. priesteru iesvēte, 7. laulība.
102. Kas pieder pie sakramenta?
Pie sakramenta pieder:
1. ārējā zīme,
2. iekšējā žēlastība,
3. ka tas ir Jēzus Kristus iestādīts.
Apņemšanās: Ar tik lielu mīlestību Kristus piedāvā man savus sakramentus; es neapbēdināšu viņa mīlestību ar vienaldzību, bet pateicīgi pieņemšu tos.
Ceremonijas: Kristus pavēlētajām zīmēm Baznīca ir pievienojusi vēl citas simboliskas darbības, piem., balta tērpa un degošas sveces pasniegšanu kristībā. Ceremoniju nolūks ir padarīt mums sakramentu iedarbību vēl uzskatāmāku un vairot mūsu svētcienību.
Uzdevumi: 1. Kādi trīs sakramenti senos laikos jaunatgrieztajiem tika sniegti vienā un tai pašā dienā? 2. Kādi divi sakramenti ir iestādīti sevišķai kārtai Baznīcā? 3. Uzzīmē atsevišķo sakramentu simbolus!
55. Baznīca svētī un iesvētī
Reiz mātes atveda pie Jēzus savus bērnus, lai viņš tiem uzliktu rokas un tos svētītu. Bet mācekļi norāja tās. Tad Jēzus sacīja: „Laidiet bērniņus manis un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder debesu valstība.” Un apskāva bērnus, uzlika tiem rokas un svētīja tos (sal. Mat. 19,13—18 Mark. 10,16).
Jēzus uzdevumā Baznīca nosauc Dieva svētību uz mums un uz lietām, kas mums kalpo. Tā svētī bērnus, mātes, slimos, līgavu pie laulības un ticīgos Mises beigās. Tā svētī mājas un dzīvokļus, ēdienu un dzērienu, laukus un tīrumus, lopus un kūtis, darbnīcas un darba rīkus, ceļus un tiltus, auto- un lidmašīnas.
Daži cilvēki un dažas lietas ar īpašu Baznīcas svētību top pilnīgi veltīti Dievam un viņa svētajam dienestam; tie top iesvētīti Piem., Baznīca iesvētī kāda klostera abatu, mūkus un ordeņu māsas. Tā iesvētī dievnamu, altāri, biķeri un patēnu, altāra segas un Baznīcas tērpus, ūdeni un sveces, krustus un gleznas, medaļas un rožukroņus, ērģeles, zvanus un kapsētas. Pret iesvētītām personām un lietām mums jāizturas ar sevišķu cienību. Dažreiz Baznīca runā par cilvēku un lietu zvērināšanu, lai tos atbrīvotu no velna iespaida. Piem., tā zvērina kristījamos un cilvēkus, kas ir ļauno garu apsēsti; tā zvērina arī ūdeni, iesvētījot kristības ūdeni un svētīto ūdeni. Svētījot un iesvētījot Baznīca dara krusta zīmi; tā ir mūsu atpestīšanas zīme. Pa lielākai daļai Baznīca pie tam lieto arī svētīto ūdeni.
Svētīšanas un iesvētīšanas, kā arī iesvētītās lietas ir līdzīgas sakramentiem; tāpēc tās sauc par sakramentālijām. Bet kamēr sakramentus ir iestādījis pats Kristus, sakramentālijas ir iestādījusi Baznīca. Tās arī nedarbojas kā sakramenti caur Dieva piešķirto spēku, bet caur Baznīcas aizlūgšanām. Svētījot un iesvētījot, Baznīca pa lielākai daļai izlūdzas no Dieva miesas un dvēseles labklājību, kā arī Dieva aizsardzību pret ļauno ienaid-nieku. Sakramentālijas mums palīdz svēti dzīvot šai pasaulē un lietot lietas Dieva godam un mūsu pestīšanai.
Kad mēs topam svētīti vai lietojam kādu iesvētītu lietu, mums jāpaļaujas uz Dieva labestību un Baznīcas lūgšanām. Kas palīdzību negaida no Dieva, bet vienīgi no ārējām zīmēm, tas padara māņticības grēku. — Jo svētcienīgāk mēs saņemam Baznīcas svētības un lietojam iesvētītus priekšmetus, jo vairāk žēlastību mēs saņemam no Dieva.
Arī ticīgie var svētīt. Vecāki svētī savus bērnus. Pastāv kristīgs paradums darīt krusta zīmi pār dažiem priekšmetiem, piem., pār maizes kukuli pirms to iegriež. Pārmetot krustu, mēs varam svētīt arī paši sevi.
Apdomā: 1. No kā Baznīca saņēmusi tiesības iesvētīt un svētīt lietas un cilvēkus un zvērināt velnu? 2. Ko svētī Baznīca? 3. Ko iesvētī Baznīca? 4. Ko zvērina Baznīca? 5. Ko parasti lieto pie svētīšanas un iesvētīšanas? 6. Kā mēs saucam svētīšanu un iesvētīšanu, tāpēc ka tās līdzinās sakramentiem? 7. Ar ko tās atšķiras no sakramentiem?
103. Ko Baznīca izlūdz no Dieva, kad tā svētī un iesvētī?
Kad Baznīca svētī un iesvētī, tā izlūdz no Dieva dvēseles un miesas labklājību, kā arī Dieva aizsardzību pret ļauno ienaidnieku.
Apņemšanās: Rītos ceļoties un vakaros gulstoties es apslacīšu sevi ar svētīto ūdeni un darīšu svēto krusta zīmi.
No Baznīcas dzīves: „Ejot un nākot, ģērbjoties, mazgājoties, ēdot, gulēt ejot un pie visa, ko mēs darām, mēs apzīmējam savu pieri ar svēto krusta zīmi” (Tertulliāns).
Uzdevumi: 1.Kādas iesvētītas lietas atrodas kristīgu cilvēku dzīvokļos? 2. Ko Baznīca iesvētī un svētī: a) Pelnu dienā, b) Pūpolu svētdienā, c) Lieldienu nakti, d) Sveču dienā, e) Marijas debesis uzņemšanas svētkos? 3. Kad top svētītas mājas? 4. Kādēļ top sniegta Blāzija svētība? 5. Kādēļ mēs lietojam svētīto ūdeni? 6. Gādā par to, lai tavā istabā pie sienas karātos trauciņš ar svētīto ūdeni! 7. Gādā par to, lai jums mājās būtu iesvētītas sveces!
66. Baznīcas gana uzdevums
Kad svētais Pāvils atgriezās no sava trešā misiju ceļojuma, viņš Milētā ataicināja Efesas draudzes vecākos, lai no tiem atvadītos. Pie tam viņš tos pamācīja: „Uzmaniet paši sevi un visu ganāmpulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, ganīt Dieva Baznīcu, ko viņš ar savām asinīm ieguvis” (sal. Ap. d. 20,17 —38).
Baznīcai ir gana uzdevums mācīt ticīgajiem kristīgu dzīvi. Tā skubina mūs uz labu un sarga no briesmām, kas apdraud mūsu mūžīgo svētlaimi; tā sniedz mums baušļus un likumus. Dažam labam smagam grēkam tā ir noteikusi sodu, lai mūs atbaidītu no grēkiem un liktu grēciniekiem apdomāties. Vissmagākais Sods ir Baznīcas lāsts jeb ekskomunikācija; kas ir ekskomunicēts, tas ir izslēgts no daudzām žēlastībām un tiesībām, sevišķi no sakramentu saņemšanas un Baznīcas apbedīšanas.
Baznīcas gana uzdevumā ietilpst arī rūpēties par tiem, kam ir kādas bēdas. Tāpēc tā ar sevišķu mīlestību cenšas palīdzēt visiem, kam kaut kas nospiež dvēseli vai miesu.
Pāvests un bīskapi ir Baznīcas gani. Viņiem ir tiesības dot likumus un uzlikt Baznīcas sodus. Kristus deva viņiem šīs tiesības, kad viņš teica apustuļiem: „Ko jūs saistīsit virs zemes, tas būs saistīts arī debesis, ko jūs atraisīsit virs zemes, tas būs atraisīts arī debesīs” (Mat. 18,18). Baznīcas virsgans ir pāvests. Viņš ir svētā Pētera pēctecis, kam Jēzus sacīja: „Gani manus jērus! Gani manas avis!” (Jāņ. 21,15—17). — Caur pāvestu un bīskapiem par mums valda Kristus, mūsu debesu gans.
Atsevišķo draudzi vada bīskapa ieceltais dvēseļu gans (prāvests, rektora). — Ticīgajiem jāklausa savi gani un jāpalīdz tiem viņu ganīšanas darbā.
Apdomā: 1. Kā Baznīca mums māca kristīgo dzīvi? 2. Kāpēc Baznīca dažiem grēkiem noteikusi sodu? 3. Kāds ir smagākais Baznīcas sods? 4. Kam Baznīca palīdz ar sevišķu mīlestību? 5. Kas ir Baznīcas gani? 6. Kādiem vārdiem Kristus piešķīra gana varu apustuļiem un to pēctečiem?
104. Kā Baznīca pilda savu gana uzdevumu?
Baznīca mums māca kristīgi dzīvot.
Apņemšanās: Baznīca ir mana māte; es vienmēr turēšos pie viņas rokas, lai tā liktos laipna vai stingra.
Dieva vārdi: „Māciet tās pildīt visu; ko es jums esmu pavēlējis” (Mat. 28,20). — „Jums zināms, ka mēs katru no jums, kā tēvs savus bērnus, lūdzām, mudinājām un pārliecinājām dzīvot tā, lai jūs būtu sava Dieva cienīgi, kas jūs aicinājis savā valstībā un godībā” (1. Tes. 2,1112).
No svēto mācības: „Tam Dievs nevar būt tēvs, kam baznīca nav māte” (Cipriāns).
Kodolīgs izteiciens: Baznīcas draudzē neviens nedrīkst būt gluži pamests.
No Baznīcas dzīves: Baznīcas gana mīlestība draudzēs izpaužas pamācībās, sprediķos, biktskrēslā un skolā; rīkojumos, māju apmeklējumos un apkārtrakstos; Baznīcas avīzē un filmu vērtējumā; laju apustulātā, draudzes locekļu sanāksmēs, vecāku sapulcēs un jaunatnes pulciņos; slimo kopšanā, rūpēs par trūkumcietējiem un bērnu dārzos. Par trūkumcietējiem sevišķi rūpējas Vincenta, Elizabetes un citas biedrības.
Mūsu praktiskie uzdevumi draudzē: Vērst jaunpienākušo katoļu uzmanību uz dievkalpojumiem un pieteikt tos prāvestam; ielūgt cilvēkus uz draudžu sarīkojumiem, dievkalpojumiem, ticības mācības stundām un jaunatnes sapulcēm; nekristīgu vecāku bērniem stāstīt par Dievu; iznēsāt katoļu laikrakstus vai tos ieteikt; stāties pretim sliktām valodām; sūtīt sainīšus trūkumcietējiem; apmeklēt slimniekus; vadīt kādu jaunatnes grupu.
57. Rūpes par diasporu
Svētais Pāvils bieži skubināja draudzes, kuras viņš bija nodibinājis, palīdzēt citām draudzēm. Kādā vēstulē viņš korintiešiem kā priekšzīmi nostāda Maķedonijas draudzes: „Kaut gan viņi bija daudz bēdām pārbaudīti, no viņu nabadzības dziļumiem izplūda bagāta žēlsirdības straume”. Tad viņš uzaicina korintiešus: „Parādiet viņiem savu mīlestību un attaisnojiet mūsu labo atsauksmi par jums visu draudžu priekšā” (2. Kor. 8, 2 24).
Par „diasporu” (t. i. izklīdumu) mēs saucam tos apgabalus, kur nedaudz katoļiem jādzīvo izkliedētiem starp daudziem citticībniekiem vai neticīgiem. Tur trūkst Baznīcu, priesteru un Katehētu. Dievkalpojumi bieži jānotur istabās, barakās vai zālēs. Ticīgajiem bieži jāmēro garš ceļš uz Baznīcu.
Daudz bērnu nesaņem ticības mācību, vai arī saņem to ļoti nekārtīgi. Daudzi katoļi diasporā apprec citticībniekus vai neticīgos un tādā veidā atsvešinās no savas ticības. Daudzi nomirst bez svētajiem sakramentiem, tāpēc ka priesteris nevar laikā pie viņiem nokļūt.
Baznīcai ir gana uzdevums palīdzēt saviem apdraudētajiem bērniem diasporā. Viņai tie jāstiprina, lai tie paliktu uzticīgi ticībai, atbalstītu cits citu un pievērstu ticībai ārpusē stāvošos. Tai jādibina jaunas draudzes, jāceļ Baznīcas un jāsūta priesteri un katehēti. Jāiegādājas biķeri, Mises tērpi, grāmatas un laikraksti, satiksmes līdzekļi un daudz citas lietas.
Visiem ticīgajiem jāpalīdz diasporas draudzēm. Viņiem jālūdzas par tām un tās jāatbalsta ar ziedojumiem. Viņiem jāatbalsta organizācijas, kas rūpējas par diasporu.
Katram katolim jārēķinās ar to, ka arī viņš kādreiz var būt spiests dzīvot diasporā. Tāpēc viņam jābūt spējīgam apliecināt savu ticību arī tad, kad viņš dzīvo viens; viņam jāprot pamācīt nezinātājus un vājos un palīdzēt priesterim dievkalpojumos un dvēseļu kopšanas darbā. Uz šo uzdevumu jāsagatavojas katram jaunam kristietim.
Apdomā: 1. Kas kavē Baznīcas dzīvi diasporā? 2. Kas Baznīcai jādara priekš diasporas? 3. Kā mēs varam palīdzēt diasporai? 4. Kas jāvar katram kristietim diasporā?
Apņemšanās: Katoļi diasporā ir mani brāļi un manas māsas. Es palīdzēšu viņiem ar savām lūgšanām un naudas ziedojumiem.
Dieva vārdi: „Kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdz” (1. Kor. 12,26).
58. Vienīgā patiesā Baznīca
Svētais Pāvils raksta vēstulē efeziešiem: „Jūs vairs neesat svešnieki un ienācēji, bet esat svēto līdzpilsoņi un Dieva saimes locekļi, uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata. Bet Jēzus Kristus ir stūrakmens; viņā savienojas visa celtne un izaug par svētu templi Kungā. Viņā arī jūs tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā” (Ef. 2,19—22).
Kristus nodibināja tikai vienu vienīgu Baznīcu. Viņš sacīja: „Uz šīs klints es celšu savu Baznīcu” (Mat. 16, 18). Tāpēc ir tikai viena patiesa Baznīca.
Patieso Baznīcu var pazīt no noteiktām īpašībām, kuras tai piešķīris Kristus. Tai jābūt vienai, t. i. vienotai ticībā, sakramentos un Baznīcas galvā.
Tai jābūt svētai, tāpēc ka Kristus to darīja svētu. Tai jābūt „katoliskai” (t.i. vispārējai), tāpēc ka Kristus dibināja to visām tautām un visiem laikiem. Tai jābūt apustuliskai, t.i., tās priekšniekiem jābūt likumīgiem apustuļu pēctečiem.
Tikai Romas katoļu Baznīcai ir šīs četras pazīmes. Tā ir viena: visur tai ir tā pati ticība, tie paši sakramenti un tas pats Baznīcas galva. Tā ir svēta; tas redzams no viņas svētās mācības un viņas svētās darbības, bet galvenais no viņas svētajiem, no kuriem daudzus Dievs pagodinājis ar brīnumiem. Tā ir katoliska, tāpēc ka tā ir uzglabājusi visu patiesību un visus sakramentus, pastāv kopš Kristus laikiem un ir izplatījusies pa visu pasauli. Tā ir apustuliska, tāpēc ka tā izgājusi no apustuļiem: tās. bīskapi ir likumīgie apustuļu pēcteči, un tās galva ir svētā Pētera pēctecis; tas viss jo skaidri pierāda, ka viņa ir patiesā Kristus Baznīca.
Pārējām kristīgajām ticības kopībām nav šo četru pazīmju. Par visām lietām tās nav apustuliskas: tās cēlušās garu laika sprīdi pēc apustuļiem, to priekšnieki nav apustuļu likumīgie pēcteči, un tās nav savienotas ar svētā Pētera pēcteci. Tāpēc neviena no viņām nevar būt patiesā Kristus Baznīca.
Vienīgi katoļu Baznīcai Kristus uzdeva vest cilvēkus uz mūžīgo svētlaimi un deva tai attiecīgos līdzekļus to darīt. Vienīgi viņai ir pilnvaras sludināt Dieva vārdu, svinēt svēto upuri, dalīt sakramentus un mācīt cilvēkiem kristīgu dzīvi. Tāpēc katoļu Baznīcu sauc par vienīgo svētdarošo Baznīcu.
Kristieši, kas pieder nekatoļu ticības kopībām, pa lielākai daļai nemāt nezina, ka katoļu Baznīca ir viņu īstās mājas. Viņiem nav visas patiesības un viņi ir padoti daudziem maldiem; viņiem trūkst arī daudz žēlastību. Bet Kristus ir nomiris arī par viņiem, un Baznīca lūdzas un upurē arī par viņiem. Tāpēc arī viņi var iemantot mūžīgo svētlaimi, ja viņi, cik labi prazdami, izpilda Dieva gribu.
Apdomā: 1. No kādiem Jēzus vārdiem mēs varam redzēt, ka viņš gribēja dibināt tikai vienu vienīgu Baznīcu? 2. Ko nozīmē vārds „katolisks‘‘? 3. Ko nozīmē vārds apustulisks? 4. Kāpēc patiesajai Baznīcai jābūt: a) vienai, b) svētai, c) katoliskai, d) apustuliskai? 5. No kā var redzēt, ka katoļu Baznīca ir: a) viena, b) svēta, e) katoliska, d) apustuliska? 6. No kā visskaidrāk var redzēt, ka Romas katoļu Baznīca ir patiesā Baznīca? 7. Kāpēc neviena cita kristīgā kopība nevar būt patiesā Kristus Baznīca? 8. Kāpēc katoļu Baznīcu sauc par vienīgo svētdarošo Baznīcu? 9. Kāpēc arī nekatoļu kristieši var tapt izglābti? 10. Kas viņiem jādara, lai arī viņi iemantotu svētlaimi?
105. Kāpēc ir tikai viena patiesa Baznīca?
Ir tikai viena patiesa Baznīca, tāpēc ka Kristus ir nodibinājis tikai vienu Baznīcu.
106. Kādām pazīmēm jābūt patiesai Baznīcai?
Patiesai Baznīcai jābūt vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai.
107. Kurai Baznīcai ir četras patiesās Baznīcas pazīmes?
Tikai katoļu Baznīcai ir četras patiesās Baznīcas pazīmes.
108. Kāpēc katoļu Baznīcu, sauc par vienīgo svētdarošo?
Katoļu Baznīcu sauc par vienīgo svētdarošo, tāpēc ka vienīgi viņa saņēmusi no Kristus uzdevumu un līdzekļus vest cilvēkos uz mūžīgo svētlaimi.
Apņemšanās: No visas sirds es pateikšos Dievam, ka es drīkstu piederēt pie patiesās Baznīcas. Priecīgi un bezbailīgi es allaž apliecināšu to. — Es arī bieži lūgšos, lai visi ārpusē stāvošie kristieši atgrieztos patiesajā Baznīcā.
Dieva vārdi: Pēc pēdējā vakarēdiena Jēzus lūdzās: „Lai visi būtu vienoti, kā tu, Tēvs, mani, un es tevī, tā lai arī viņi ir vienoti; lai pasaule ticētu, ka tu mani sūtījis” (Jāņ. 17, 21).
Romas katoļu baznīcai pašreiz ir pāri par 400 miljonu locekļu.
Ievērojamākās nekatoļu kristīgās ticības kopības: sākot no 11.gadusimteņa Austrumeiropā un Austrumos daudz kristiešu atšķēlās no vienotības ar pāvestu. Viņi dēvē sevi par „ortodoksiem” (t. i. pareizticīgiem). Viņi ir sadalījušies vairākās zemju Baznīcās un tiem ir apm. 160 miljonu locekļu. — 16. gadu simteni atkal daudzi kristieši atšķīrās no Baznīcas kopības, galvenokārt ar Luteri, Cvingliju, Kalvinu un Indriķi VIII, Anglijas karali (evaņģēliskie, protestanti, reformētie, anglikāņi u. c.). Šodien šīs grupas savukārt ir sašķēlušās daudzās zemju Baznīcās, konfesijās un sektās. Pavisam kopā tām ir apm. 200 miljonu locekļu.
Uniāti: Viena daļa t. s. pareizticīgo kristiešu ir atkal atgriezušies Baznīcas vienībā. Viņi patur dievkalpojumos savu seno ritu un daudz citu veco ieradumu. Tos sauc par „uniātiem” (ar Romu vienotiem).
59. Svēto sadraudzība
Svētajā upurī Baznīca piemin visu svēto sadraudzību. Kanona laikā tā lūdzas par visiem ticīgajiem, sevišķi par klātesošajiem. Pēc tam tā piemin svētos debesīs un lūdz Dievu, lai tas uz viņu aizlūgumu dāvātu mums savu aizsardzību un palīdzību. Pēc pārvēršanas Baznīca lūdzas par mirušajiem, lai Dievs tos uzņemtu savā mierā.
Ticīgie virs zemes veido svētu kopību, kuras galva ir Kristus. Tie lūdzas un upurē cits par citu, sevišķi kopējā dievkalpojumā. Tiem ir līdzdalība Baznīcas lūgšanās un upuros, kā arī visu atsevišķo cilvēku lūgšanās un labajos darbos, sevišķi tajos, ko tie dara cits citam.
Ticīgie virs zemes ir savienoti kopībā ar svētajiem debesīs. Svētie ir mūsu brāļi un māsas Kristū. Mēs svinam viņu piemiņu, piesaucam viņus un sekojam viņu priekšzīmei. Bet viņi slavē Dievu un aizlūdz par mums.
Arī ar dvēselēm šķīstītavā mēs esam caur Kristu savienoti. Mēs palīdzam tām ar lūgšanām un labiem darbiem, ar atlaidām un jo sevišķi ar svēto Mises upuri. Viņas savukārt būs mums pateicīgas un Jūgs par mums Dievu.
Ticīgajiem virs zemes vēl jācīnās par savu mūžīgo svētlaimi; viņi sastāda cīnītāju Baznīcu. Svētie debesīs ir jau saņēmuši uzvaras vainagu; viņi sastāda uzvarētāju Baznīcu. Dvēselēm šķīstītavā vēl jācieš šķīstīšanas sāpes; tās sastāda cietēju Baznīcu.
Ticīgie virs zemes, svētie debesis un dvēseles šķīstītavā kopā sastāda vienu lielu, svētu kopību; Svētais Gars ir viņus visus svētinājis un savā starpā saistījis. Tāpēc viņu kopību sauc par svēto sadraudzību.
Pastardienā Kristus apvienos cīnītāju, cietēju un uzvarētāju Baznīcu. Viņš sapulcinās visu Dieva saimi pie Tēva. Tad svēto sadraudzība būs pilnīga un pabeigta.
Apdomā: 1. Kā izpaužas ticīgo kopība virs zemes: a) savā starpā, b) ar svētajiem debesīs, c) ar dvēselēm šķīstītavā? 2. Kā mēs saucam ticīgo kopību virs zemes? 3. Kā mēs saucam svēto kopību debesīs? 4. Kā mēs saucam dvēseļu kopību šķīstītavā? 5. Kāpēc mēs ticīgo kopību virs zemes, svēto kopību debesīs un dvēseļu kopību šķīstītavā visas kopā saucam par svēto sadraudzību?
109. Kas pieder pie svēto sadraudzības?
Pie svēto sadraudzības pieder:
1. kristieši virs zemes,
2. svētie debesīs,
3. dvēseles šķīstītavā.
Apņemšanās: Labais, ko es daru, nāk par labu visai Baznīcai, un ļaunais, ko es daru, kaitē tai; cik liela ir mana atbildība! — Man ir daudz nepazīstamu draugu starp svētajiem debesis un starp ticīgajiem virs zemes; es neaizmirsīšu, ka uz viņu aizlūgumu es esmu saņēmis daudz laba.
Dieva vārdi: „Es priecājos savās ciešanās par jums; tā es papildinu savā miesā to, kas vēl iztrūkst Kristus ciešanās par viņa ķermeni, kas ir Baznīca” (Kol. 1, 24). — „Tā ir svēta un derīga doma, lūgties par nomirušajiem, lai Viņi tiktu atpestīti no viņu grēkiem” (2. Mak. 12,45).
No Baznīcas dzīves: Gandrīz katru dienu Baznīca svin kāda svētā svētkus. 1. novembri tā svin Visu Svēto svētkus, 2. novembri Visu Dvēseļu dienu.
Uzdevumi: 1. Par kādiem ticīgajiem mums sevišķi jālūdzas? 2. Kādi svētie ir mums sevišķi tuvi? 3. Par kādām dvēselēm šķīstītavā mums jo sevišķi jālūdzas? 4. Sameklē Mises kanonā tās vietas, kur top pieminēti a) dzīvie, b) svētie debesis, c) dvēseles šķīstītavā!
60. Marija ir mūsu māte un karaliene
Esi sveicināta, Karaliene, žēlsirdības Māte, mūsu dzīvība, saldums un cerība, esi sveicināta! Uz tevi mēs saucam, trimdinieki Ievas bērni. Uz tevi mēs nopūšamies, vaidēdami un raudādami šai asaru ielejā. Tādēļ, mūsu Aizstāve, vērsi uz mums savas žēlsirdīgās acis. Un pēc šīs trimdas rādi mums Jēzu, savas miesas svētīto augli. Ak žēlīgā, ak laipnā, ak mīļā Jaunava Marija!
Vissvētākā Jaunava Marija ir pārāka par visiem svētajiem. Viņa drīkstēja piedalīties Pestītāja cilvēktapšanā. Viņa ir Pestītāja māte; tā kā Jēzus ir mūsu brālis, viņa ir arī mūsu māte.
Kad Jēzus uzupurējās par mums pie krusta, Marija stāvēja pie viņa un piedalījās šajā upurī. Sāpju zobens pārdūra viņas dvēseli. Viņa ir sāpju māte, grēcinieku patvērums, noskumušo iepriecinātāja.
Pēc Kristus uzkāpšanas debesīs Marija palika pie ticīgo pulciņa, lūdzās kopā ar viņiem Jeruzalemes zālē un Vasarsvētkos saņēma ar viņiem Svēto Garu. Viņa piedalījās jaunās Baznīcas priekos un bēdās. Viņa ir kristietības māte.
Tāpēc ka Marija bija tik cieši savienota ar savu Dēlu viņa ciešanās un nāvē, tai bija jākļūst jo sevišķi līdzīgai viņam arī viņa godībā. Tāpēc ka viņa bija pilnīgi bez grēka, viņas miesa tapa pasargāta no satrūdēšanas. Viņa tapa uzņemta debesīs ar miesu un dvēseli.
Debesīs Marija sēž tronī kā visu eņģeļu un svēto karaliene. Kopā ar Krista, savu Dēlu, tā valda par visu pasauli. Žēlsirdīgā mātes mīlestībā viņa aptver visus sava Dēla brāļus un māsas. Viņa ir mūsu valdniece un mūsu debesu māte, mūsu starpniece un aizbildne.
Apdomā: 1. Kāpēc Marija ieņem pirmo vietu starp visiem svētajiem? 2. Kāpēc Marija ir mūsu māte? 3. Kāpēc mēs Mariju saucam par sāpju māti? 4. Kā Marija piedalījās jaunās Baznīcas dzīvē? 5. Kāpēc Marija tapa uzņemta debesis ar miesu un dvēseli? 6. Ko Marija dara debesis priekš mums?
110. Kā Marija tika pagodināta, kad viņa bija pabeigusi savas zemes gaitas?
Kad Marija bija pabeigusi savas zemes gaitas, viņa ar miesu un dvēseli tapa uzņemta debesīs.
Apņemšanās: Tāpēc ka es mīlu Jēzu, es mīlu arī viņa svēto māti. Es godināšu viņu kā savu karalieni, piesaukšu kā savu māti un novēlēšu sevi viņas aizsardzībai.
No Baznīcas, dzīves: Baznīca svin Marijas debesīs uzņemšanas svētkus 15. augustā. — Baznīca ir vienmēr ticējusi, ka Marija uzņemta debesīs arī ar miesu; 1950. gada 1. novembri pāvests Pijs XII šo patiesību svinīgi pasludināja par dogmu.
1954. gada 1. novembri pāvests Pijs XII ieveda Marijas Karalienes svētkus un noteica tos svinēt 31. maijā.
Uzdevumi: 1. Vāc bildītes, kas attēlo notikumus no Marijas dzīves, sevišķi pasludināšanu, Mariju zem krusta, Mariju Vasarsvētkos, Marijas nāvi un uzņemšanu debesīs, Mariju kā debesu karalieni! 2. Kādās vietās Jaunajā Testamentā nāk priekšā Marija? 3. Kādi Marijas vārdi atrodami Jaunajā Testamentā? 4. Salīdzini Ievu un Mariju: kādā ziņā tās ir līdzīgas, ar ko tās atšķiras viena no otras?
