St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

II NUDAĻA

Par bausleibom

1. Voi myužeigōs pesteišonas sasnēgšonai pīteik vīneigi ticēt tam vysam, kū Dīvs ir atklōjis?

Nā. Myusim vēļ ir jōpylda Jō bausleibas: „Jo tu gribi īīt myužeigā dzeiveibā, pyldi bausleibas“ (Mt. 19:17).

* „Na kotrys, kas Maņ soka: Kungs, Kungs! īīs dabasu vaļsteibā, bet kas pylda Muna Tāva grybu, tys līs dabasu vaļsteibā“ (Mt. 7:21).

2. Bet voi mes asam spējeigi izpiļdeit Dīva bausleibas?

Jā, ar Dīva žēlesteibas paleidzeibu, kuru Jys nivīnam nalīdz, kas tū prosa.

* „Jō bausleibas nav gryutas“ (1. Jņ. 5:3). „Muns jyugs ir teikams, Muna nosta vīgla“ (Mt. 11:30).

3. Kai mes tū zynom, ka asam spējeigi izpiļdeit Dīva bausleibas?

Mes tū zynom:
1. Tōpēc, ka Dīvs uzlīk myužeigū strōpi tim, kas tōs napylda un
2. tōpēc, ka vysūs laikūs beja svātī, kas uzticeigi tōs piļdeja. „Bet šys kolps, kas, zynōdams sova Kunga grybu, nabyus sasagatavōjis un napiļdeis Jō prōtu, sajims daudz sitīņu“ (Lk. 12:47). Par Zachareju un Elizabeti ir raksteits: „Bet obi jī beja taisneigi Dīva prīškā un navainōjami piļdeja Kunga bausleibas un nūteikumus“ (Lk. 1:6).
Par golvonū bausleibu.

I Kaida ir golvonō bausleiba, kas sevī īslādz vysas pōrējos?

Tei ir mīlesteibas bausleiba: Dīva un tyvōkō mīlesteibas bausleiba.

Kai ir pasaceita Dīva un tyvōkō mīlesteibas bausleiba?

Tys ir pasaceits šaidim vōrdim: „Tev byus mīļōt sovu Dīvu Kungu nu vysas sovas sirds, un nu vysas sovas dvēseles, un nu vysa sova prōta, un nu vysa sova spāka. Šei ir augstōkō bausleiba. Bet ūtra ir šai leidzeiga: tev byus mīļōt sovu tyvōkū kai sevi pošu“ (Mk. 12:30—31; Mt. 22:37—40).

§ 1. Par Dīva mīlesteibu.

II. Kas ir Dīva mīlesteiba?

Dīva mīlesteiba ir myusu dvēselē īlīts tykums, kas paleidz mums ar vysu sirdi atsadūt Dīvam, kai vysaugstōkajam lobumam, lai Jam patyktu, pyldūt Jō vaļu, un lai byutu vīnoti ar Jū.

Kaidom vajag byut myusu mīlesteibas īpašeibom uz Dīvu?

Šai mīlesteibai vajag byut: 1. pōrdabyskai, 2. vysaugstōkai un 3. aktivai.

8. Kod myusu mīlesteiba uz Dīvu ir pōrdabyska?

Myusu mīlesteiba ir pōrdabyska, kod mes, ar Dīva žēlesteibas paleidzeibu, mīļōjam Jū na tikai tōpēc, ka pazeistam Jū ar prōtu, bet gon tōpēc, ka tū ticeiba mums līk.

* „Pamōceišonas mērkis ir teiras sirds mīlesteiba, loba sirdsapziņa un nalīkuļōta ticeiba. Nu tō daži nūsamaļdejuši un pīsavōrsuši tukšruneibai“ (1. Tim. 1:5—6). „Muns taisneigais dzeivoj nu ticeibas“ (Ebr. 10:38). Ar ticeibu mes pazeistam Dīvu ari kai pōrdabyskūs žēlesteibu un lobumu Radeitōju un Devēju, kai vysžālsirdeigākū Tāvu, Kurs vyslaipnokā veidā myusus ir adoptējis un devis sovu Dālu, lai myusus glōbtu un dareitu myusus laimeigus dabasu vaļsteibas gūdā.

9. Kod myusu mīlesteiba uz Dīvu ir vysaugstōka?

Tei ir vysaugstōka tod, kod mes Jū mīļōjam vairōk nakai vysas cytas lītas, kod asam gotovi lobōk vysu pazaudēt, nakai byut škērtim nu Jō.

* „Es asmu drūšs, ka ni nōve, ni dzeiveiba . .. ni tagadējais, ni nōkamais, ... nivīna radeiba naspēs myusus škērt nu Dīva mīlesteibas“ (Rom. 8:38:39). Šei mīlesteibas pakōpe, kod mes asam gotovi lobōk pazaudēt vysu, nakai padareit nōveigu grāku — ir absoluti napīcīšama pesteišonai. Bet tei nav augstōkō pakōpe. Augstōka par tū ir pakōpe, kod mes asam apsajāmuši na tikai nadareit nōveiga grāka, bet ari vysmozōkō grāka. Bet vēļ augstōka pakōpe ir, kod mes asam nūlāmuši vīnmār da reit tū, kas ir piļneigōks un pateikamoks Dīvam.

10. Kod myusu mīlesteiba ir aktiva?

Tei ir aktiva tod, kod mes dorom tū, kas ir pateikamōks Dīvam: tys ir, kod mes pyldom bausleibas.

* „Kam ir Munas bausleibas un kas tōs pylda, tys Mani mīļōj“ (Jņ. 14:21). „Šei ir Dīva mīlesteiba, ka izpyldom Jō bausleibas“ (1. Jņ. 5:3).

11. Kōpēc mums Dīvs ir jomīļōj?

1. Tōpēc, ka Jys ir vysaugstōkais un vyspiļneigōkais lobums;

2. tōpēc, ka Jys pyrmais mīļōja myusus un apveļteja ar naskaitamim lobumim myusu dvēseli un mīsu un

3.  tōpēc, ka Jys pavēlēja, lai mes Jū mīļōtu un par tū apsūlēja mums myužeigū atalgōjumu.

12. Kod myusu mīlesteiba uz Dīvu ir piļneiga?

Myusu mīlesteiba ir piļneiga, kod mes Dīvu mīļōjam Jō bezgaleigō lobuma dēļ, tys ir, kod mes Jū mīļōjam pōri vysom lītōm, tōpēc, ka Jys ir bezgaleigi lobs pats sevī un ir bezgaleigi lobs atteiceibā uz mums.

* „Taitod mīļōsim: Dīvu, jo Dīvs pyrmāk myusus mīļōjis“ (1. Jņ. 4:19). Par piļneigu mīlesteibu ir saceits: „Kas palīk mīlesteibā, tys palīk Dīvā un Dīvs jymā“ Jņ. 4:16).
13. Kod myusu mīlesteiba ir napiļneiga?

Tei ir napiļneiga tod, kod mes mīļōjam Dīvu golvonūkōrt tōpēc, ka sagaidom nu jō kaidus lobumus. Pīmārs: Pazudušais dāls: „Cik daudz olgōču muna tāva nomā, kam maizes pōrpiļneiba ... es celšūs un īšu pi tāva“ (Lk. 15:17—18).

14. Ar kaidim leidzeklim myusu mīlesteiba uz Dīvu var byut pavairōta un dareita piļneigōka?

1. Ar bīžu un cīneigu svātūs sakramentu pījimšonu;

2. pōrdūmōjūt Dīva piļneibas un žēlesteibas, seviški, ryugtōs Kunga Jezus cīsšonas un nōvi;

3. ar pošaizlīdzeibu un pacīteibu sōpēs un

4. dorūt lobus dorbus.

15. Kai Dīva mīlesteiba teik samozynōta un izdzāsta?

Ar nōveigu grāku mīlesteiba uz Dīvu teik izdzāsta myusu sirdīs un ar ikdīniškū grāku tei teik samozynōta.

§ 2. Par tyvōkō mīlesteibu.

16. Kas myusim seviškā veidā jōmīļoj pēc Dīva?

Pēc Dīva jōmīļōj myusu tyvōkais, tys ir, vysi cylvāki bez izjāmuma.

17. Voi napīteik mīļōt tikai Dīvu?

„Jo kaids soka: es mīļōju Dīvu, bet īneistu sovu brōli, tys ir meļs“ (1. Jņ. 4:20).

18. Kōpēc mums ir jōmīļoj tyvōkais?

1. Tōpēc, ka Kristus, myusu Kungs, mums pavēlēj mīļōt tyvōkū, un lai nu šōs bausleibas piļdeišonas jys varātu myusus atzeit par sovim mōceklim!

2. tōpēc, ka Jys ar sovu dzeivi un nōvi ir myusus tai mōcejis;

3. tōpēc, ka ik kotrys ir Dīva bārns un attāls, izpērkts ar Kristus asni un ir aicynōts uz myužeigū svātlaimi.

* 1. „Nu tō vysi pazeis, ka jyus asat Muni mōcekli, jo jums byus mīlēsteiba vīnam uz ūtru“ (Jņ. 13:35). 2. „... dzeivōjit mīlesteibā, kai ari Kristus myusus mīļōjis un myusu dēļ sevi atdevis Dīvam par dovonu“ (Ef.5:1—2).

3. „Voi tod na vysim mums ir vīns Tāvs? Voi tod na vīns Dīvs myusus radejis? Kōpēc tod ikvīns nu mums īneist sovu brōli?“ (Mal. 2:10).

19. Kaidom īpašeibom apveļteitai jōbyut myusu mīlesteibai uz tyvōkū?

Tai jobyun: 1. patīsai, 2. nasavteigai un 3. vyspōreigai.

20. Kod myusu mīlesteibā ir patlsa?

Myusu mīlesteibā ir patīsa, kod mes mīļōjam sovu tyvōkū na vys tikai parōdeišonai uz oru, bet gon kai poši sevi.

* „Muni bārneni, namīļōjit vōrdūs, ni ar mēli, bet dorbūs un patīseibā“ (1. Jņ. 3:18).

21. Kod mes mīļōjam tyvōkū kai sevi pošus?

Mes mīļōjam sovu tyvōkū kai sevi pošus, kod izpyldom Kristus pavēli: „Vysu, kū jyus velejites, lai cylvāki jums dareitu, dorot ari jyus tim“ (Mt. 7:12).

* „Verīs, ka nikod nadareitu ūtram tō, kō nagrybātu, ka ūtrys tev dareitu“ (Tob. 4:10).

22. Kod myusu mīlesteiba ir nasavteiga?

Myusu mīlesteiba ir nasavteiga, kod mes mīļōjam tyvōkū Dīva dēļ, bet na dēļ tō, ka cylvāki myus slavātu voi atolgōtu par tū (Sal. Lk. 14: 13—14).

23. Kod myusu mīlesteiba ir vyspōreiga?

Tei ir vyspōreiga, kod mes naizslādzam nivīnu nu tōs, lai tys byutu draugs voi īnaidnīks.

* „Jo jyus mīļōsit tūs, kas jyus mīļōj, kaidu olgu jyus par tū sajimsit? Voi ari muitinīki tai nadora? (Sal. Mt. 5:46:47). Pīmārs: Lobais samarīts.

24. Voi tō napīteik, ka mes naatsarībam sovim īnaidnīkim?

Nā. Dīvs mums pavēlēj mīļōt sovus īnaidnīkus, tys ir, vēlēt jim lobu un byut gotovim jim paleidzēt jūs napīcīšameibōs, tik daudz, cik tys mums ir īspējams.

4 „Mīļōjit sovus īnaidnīkus, dorot lobu tim, kas jyusus īneist un lyudzit Dīvu par tim, kas jyusus vojo un gūdu laupa, lai jyus byutu tō Tāva bārni, kas ir dabasūs“ (Sal. Mt. 5:44—45). Pīm. sv. Stepons.

25. Kōpēc mums ir jomiļoj myusu īnaidnīki?

1. Tōpēc, ka Dīvs pavēlēj mums tūs mīļōt;

2. tōpēc, ka Jezus Kristus, myusu dīviškais Pesteitōjs un Paraugs, ar sovu pīmāru mums tū rōdeja un

3. tōpēc, ka ari mes gribim, lai Dīvs mums pīdūtu.

* 1. „Bet Es jums soku: mīļōjit sovus īnaidnīkus“ utt. (Mt. 5); 2. pat sovu nūdevēju Jezus laipni uzrunōja, saceldams: „Draugs, kōpēc tu atnōci?“ (Mt. 26:50) . Pīkolts pi krysta, Jys lyudzes par sovim bendem: „Tavs, pīdūd jim, jo jī nazyna, kū dora“ (Lk. 23:34); 3. Pīdūd mums myusu pōrodus utt.“. Leidzeiba par nažēleigū kolpu (Mt. 18:23—35).

26. Kas sagaida tūs, kas nagrib pīdūt tim, kas jūs apvaiņoj?

Taidus sagaida tīsa bez žālsirdeibas.

* „Tīsa nažēleiga tim, kas naparōda žālsirdeibu“ (Jk. 2:13). „Bet jo jyus napīdūsit, ari jyusu Tāvs, kas ir dabasūs, napīdūs jums jyusu grākus“ (Mk. 11:26).

27. Kas mums jōdora, jo asam kaidu apvaiņōjuši?

Mums ir jōīt un jōsasamīrynōj ar jū (Mt. 5: 23—24).

28. Kas mums ir jōdora, jo kaids ir myusus apvaiņōjis?

Mums labprōt ir jōsasamīrej ar jū, jōpīdūd nu vysas sirds, lobōk jōpacīš nataisneiba, nakai atmoksōt ar ļaunu par ļaunu.

* „Nivīnam ļaunu ar ļaunu naatmoksodami ... jo īspējams, īturit mīru ar vysim cylvākim ... jo ir raksteits: Maņ pīdar atrībeiba, es atmoksōšu, soka Kungs“ (Rom.
12:17—19; sal. Mt. 5:39—41). Pīmārs: Dovids un Sauls.

29. Kaidu cylvāku šķiru Svātī Roksti seviški īteic myusu mīlesteibai?

Nabadzeigūs, atraitnes un bōriņus, un vyspōri tūs, kuri atsarūn mīseigā voi goreigā napīcīšameibā.

30. Kai mums tim ir jōpaleidz?

Ar mīseigim un goreigim žaļsirdeibas dorbim.

* „Svēteigi žālsirdeigī, jo tī tiks apzaļoti“ (Mt. 5:7).

31. Kaidi ir mīseigi žālsirdeibas dorbi?

Mīseigī žālsirdeibas dorbi ir septeni: 1. olkonus pabarot, 2. slopstūšim dūt dzert, 3. kailūs apgērbt, 4. bezpajumtnīkim dūt patvārumu, 5. cītumnīkus apmeklēt, 6. slymūs apraudzeit un 7. myrušūs paglobōt.

32. Voi ir pīnōkums dareit mīseigūs žālsirdeibas dorbus?

Jā, tys ir tik saistūšs pīnōkums, ka Kristus nažālsirdeigūs strōpēs ar myužeigū guni.

* „Ejit prūjom nu manis jyus, nūlōdātī, myužeigajā guni, kas ir sagatavōta valnam un jō engelim! Jo Es beju izsalcis, un jyus Maņ nadevet ēst, ... utt. kū jyus naasat darejuši vīnam nu šim vysmozokajim, tū jyus ari Maņ naasat darejuši“ (Mt. 25:41—46). Par myrušim Svātī Roksti soka: „Muns dals, lej osoras par myrušū un naizatur navēreigi pret jō paglobōšonu!“ (Ecclus. 38:16).

33. Kaidi lobumi ir apsūleiti tim, kas dūd žēlesteibas dōvonas?

Taidim ir apsūleiti laiceigi lobumi un seviški goreigas žēlesteibas, lai sajimtu grāku atlaisšonu un myužeigū svātlaimi.

* Tī, kas dūd nabogim, nacīss tryukumu; bet tī, kas nycynoj lyudzēju, pīdzeivōs tryukumu (Sal. Par. 28:27). Pīmārs: Tobijs, muitinīks Zakejs, symtinīks Kornelijs.

34. Kaidi ir goreigī žālsirdeibas dorbi?

Ari tī ir septeni: 1. grēcinīkus pōrsorgōt, 2. naizgleitōtūs pamōceit, 3. šaubeigim dūt padūmu, 4. nūskumušūs īprīcynōt, 5. pōresteibas pacīst, 6. apvaiņōjumus pīdūt un 7. lyugtīs par dzeivim un myrušim.

35. Voi mums ir pīnōkums piļdeit ari goreigūs žālsirdeibas dorbus?

Jā, jo tikai mes asam tam pīteikūši sagatavōti un jo rūnās izdeveiba tū dareit, tōpēc, ka myusu ryupem par tyvōkō goreigū labklōjeibu jōbyun lelōkom nakai par laiceigū.

* „Muni brōli, jo kaids nu jums ir nūsamaļdejis nu patīseibas ceļa, un jo kaids jū atgrīž, lai tys, kas ir atgrīzis grēcinīku nu jō moldu ceļa, zyna, ka izglōbs tō dvēseli nu nōves un segs daudz grāku“ (Jk. 5:19—20).

36. Kod vyspōri mes asam saisteiti brōliskā veidā pōrsorgōt myusu tyvōkū voi izsaceit jam rojīni?

Kod tys ir napīcīšami, lai jū atturātu nu grāka, un ka ir cereiba, ka myusu pōrsorgōjums nabyus veļteigs.

* „Jo tovs brōļs sagrākōj pret tevi, ej un aizrōdi jam sovā un jō klōtbyutnē vīn utt.“ (Mt. 18:15).

37. Kai ir izsokoms brōliskais rōjīņs?

Ar Ispējami lelōku apdūmeibu, mīlesteibu un lānprōteibu.

* „Brōli, jo kaiās cylvāks kritis grākā, tod jyus, kas asat goreigi, lānprōteibas gorā pamōcit jū“ (Gal. 6:1).
Praktisks padūms: Esi mīrmīleigs un laipnys ar ik kuru kotru, seviški ar sovim brōlim un mōsom un cytim radinīkim; pacīt sova tyvōkō napiļneibas un vōjeibas, jūdzis par tū, kas tevi ir aipvaiņōjis.

§ 3. Par kristeigū sevis mīļōšonu.

38. Voi kristticeigais dreikst mīļōt ari pats sevi?

Jā, jys dreikst, un jam ir pīnōkums tū dareit, tōpēc, ka Kristus soka: „Tev byus mīļōt sovu tyvōkū kai pošu sevi“.

39. Kamā pastōv kristeigō sevis mīļōšona?

Tei pastōv ryupēs par sovas dvēseles pesteišonu pōri vysam.

40. Kōpēc mums ir jōsaryupej pōri vysam par sovas dveseles pesteišonu?

1. Tōpēc, ka dvēsele ir radeita pēc Dīva attāla (leidzeibas), ir izpērkta ar vysdōrgōkū Jezus Kristus Asni un svātdareita ar Svātō Gora žēlesteibu un

2. tōpēc nu dvēseles pesteišonas ir atkareiga myusu myužeigō svātlaime (Sal. Mt. 16:26).

41. Kas mums ir jōdora, lai nūdrūšynōtu sovas dvēseles pesteišonu?

1. Mums ryupeigi jōsasorgōj nu grāka,

2. jo tūmār gadeitūs sagrākōt, īspējami ōtrōk ir sirsneigi jōnūžālōj un jōgondarej un

3. mums nūpītni ir jōsaceņš praktizētīs tykumūs un jōdora lobi dorbi.

* 1. „Tī, kas grākōj un dora nalīteibas, ir poši sovas dvēseles īnaidnīki“ (Tob. 12:10). 2. „Nanūvylcynoj sovu atsagrīzšonu pi Kunga, un naatlic tū nu dīnas uz dinu, tōdēļ, ka Jō dusme nōks nagaideiti, un atribeibas stuņdē Jys tevi iznycynōs“ (Ecclus. 5:8—9). 3. „Tōdēļ, brōli, ceņtitēs ar lobim dorbim nūdrūšynōt sovu aicynōjumu un izvēlēšonu“ (2. Pīt. 1:10).

42. Voi dreikstim mīļōt kristeigō veidā ari sovu mīsu un laiceigūs lobumus?

Jā, dreikstim un pat asam saisteiti ar pīnōkumu kristeigā un pōrdabyskā veidā mīļōt sovu mīsu un laiceigūs lobumus (veseleibu, īpašumus, lobu slavi utt.).

43. Kod mes mīļōjam sovu mīsu kristeigō veidā?

Kod jū mīļōjam:
1. tōpēc, ka tei ir myusu dvēseles dzeives vīta un jōs reiks (instruments) kolpōšonā Dīvam un
2. tōpēc, ka tei ir svātdareita kristeibā un ir nūzeimōta myužeigam gūdam.

* Kas šaidā veidā mīļōj sovu mīsu, tys vīnmār pakōrtōs jōs nalykumeigōs vēlēšanos (kōreibas), saskaņā ar sv. Pōvula atgōodynojumu: „Nūdūāit tū par dzeivu, svātu, Dīvam pateikamu uperi“ (Rom. 12:1).

44. Kod mes mīļōjam laiceigūs lobumus kristeigō veidā?

Kod mes tūs mīļōjam:
1. kai vysas radeitōs lītas, kuru sōkums ir Dīvs un, ka tōs ir Dīva dōvonas un
2. ka tōs nūder Dīva gūda veicynōšonai, tryuceigūs atbaļsteišonai un myusu dzeives pīnōkumu piļdeišonai.

* Kas šaidā veidā mīļōj šō pasauļa lobumus, tys nikod sovu sirdi naatraus nu Dīva, lai maklātu tymūs sovu laimi, bet gon jys tūs tai lītōs, lai dēļ tūs napazaudātu dabasus.

45. Kas ir pretstots kristeigai sevis mīļōšonai?

Tai pretstots ir nakōrteigō sevis mīļōšona (patmīleiba).

46. Kod patmīleiba. ir nakōrteiga?

1. Kod cylvāks sovu gūdu un grybu (vaļu) stōda augstōk par Dīva gūdu un Dīva grybu,

2. kod jys ir vairōk nūsaryupējis par sovu mīsu nakai par sovu dvēseli un myužeigū pesteišonu un

3. kod jys dzanās pēc sovas personeigōs labklōjeibas, kaitejūt sovam tyvōkajam.

* Šei natykumeigō patmīleiba ir vysu grāku olūts, kai par tū Svātī Roksti soka: „Cylvāki byus patmīleigi, montkōreigi, īdūmeigi, augstprōteigi, zaimōtāji, napaklauseigi vacōkim, napateiceigi, natykumeigi, nažēleigi, nasamīrynōjami, apmalōtoji,nasavaļdeigi, nūdevēji, bezkauneigi, uzpyuteigi, kas vairōk mīļōs baudu nakai Dīvu“ (2. Tim. 3:2—4). Voi tei nabyus myusdīnu modernō cylvāka biļde?

47. Voi ik kotra patmīleiba, kas nav pōrdabyska, ir ļauna un nakōrteiga?

Nā. Nav ļauna ari teiri dabyskō patmīleiba, ar kaidu mes varim lykumeigā veidā mīļōt poši sevi un vysu, kas mums pīdar, lai gon bez kaida nūpalna dēļ myužeibas.

* Ari ļauni cylvāki prūt dūt (ar dabeigū mīlesteibu) lobōs dāvanas sovim bārnim (Verīs: Lk. 11:13).
NB. Sovlaiceigi ir jōsapretoj beistamai patmlleibai, kuras pōrjimts cylyāks, vysōs sovōs dūmōs, vōrdūs un dorbūs natur sovu ocu prīškā Dīva gūdu un sova tyvōkō lobumu, bet gon tikai sovu personeigū lobumu, sovus aprēkinus un sovu līkuļotū pōrōkumu par cytim.

A) PAR DESMIT DĪVA BAUSLEIBOM

1. Kamā ir ītylpynōti myusu Dīva nn tyvōkō mīlesteibas pīnōkumi?

Tī ītylpst desmit bausleibōs, kaidas Dīvs deve Moizešam uz Sinaja kolna.

2. Kaidas ir desmit Dīva bausleibas?

Tōs ir šaidas:
Es asmu Kungs, tovs Dīvs.
1. Tev nabyus cytus dīvus turēt leidzi ar Mani.
2. Tev nabyus Dīva vōrdu nālīteigi volkōt.
3. Tev byus svātū dīnu svēteit.
4. Tev byus gūdōt sovu tāvu un mōti.
5. Tev nabyus nūkaut.
fi. Tev nabyus lauleibu pōrkōpt.
7. Tev nabyus zagt.
8. Tev nabyus dūt napatīsu līceibu pret sovu tyvōkū.
9. Tev nabyus īkōrōt sova tyvōkō sīvu.
10. Tev nabyus īkōrōt nivīnu lītu, kas pīdar tovam tyvōkam.

3. Kōpēc ari kristticeigim ir jōpyida šōs Vacōs Dereibas bausleibas?

1. Tōpēc, ka Kristus nav nōcis, lai atcaltu bausleibas, bet gon lai tōs izpiļdeitu (Verīs: Mt. 5:17), tys ir, Jys tōs apstyprynōja un mōceja, kai tōs piļneigōk izpyldamas un

2. tōpēc, ka desmit bausleibas satur lykumus, kuri saista vysus cylvākus, jo ir pamatōti cylvāka dobā, un kurus Dīvs ir īrakstejis vysu cylvaku sirdīs (Rom. 2:15).

4. Jo lykums ir īrakstcits cylvāku sirdīs, kōpēc tod Dīvs tūs devis vēļ īraksteitus uz akmiņa plōksnēm?

Lai mes drūšōk zynōtu Dīva lykumu un tyktu styngrōk skubynoti tūs piļdeit; tōpēc ka myusu spēja pazeit un gribēt tū, kas lobs, ir stypri nūvōjinota caur grāku.

5. Kas seviškā veidā myusus skubynoj piļdeit desmit bausleibas?

1. Gūdbejeiba, mīlesteiba un pateiceiba, kaidu mes asam porōdā Dīvam un

2. bailes nu myužeigōs strōpes kai ari cereiba uz myužeigū atalgōjumu.

Pyrmō Dīva bausleiba.

* „Es asmu Kungs, tovs Dīvs. Tev nabpus cytus dīvus turēt leidzi ar Mani.“

6. Kū mums pavēlēj pyrmō bausleiba?
Pyrmō bausleiba mums pīsoka pīlyugt un gūdynōt vysaugstōkū Dīvu.
7. Kaidus gūdynōšonas veidus mums ir pīnōkums īturēt atteiceibā uz Dīvu?
Myusu pīnōkums ir divejaidi gūdynōt Dīvu, prūti: īkšeji un ōreji.
8. Kai mes gūdynōjam Dīvu īkšeji?
Mes gūdynōjam Dīvu īkšeji:
1. caur ticeibu, cereibu un mīlesteibu,
2. izrōdūt cīnu un pīlyudzūt,
3. pasateicūt par vysim Jō lobumim,
4. ar dedzeibu par Jō gūdu un
5. klausūt un pasadūdūt Jō svātai vaļai (grybai).
9. Kai mes grākojam pret ticeibu?
1. Ar nauzticeibu, hereziju un skepticismu;
2. ar naticeigom un bezdīveigom runom, voi ar patyku klausūtīs tamōs, kai ari losūt un izplotūt pretreligiskas grōmotas un cytus rokstus un
3. ar vīnaļdzeibu ticeibas lītōs, voi ar aktualu ticeibas nūlīgšonu.
10. Kod cylvāki kļyust vaineigi par vīnaļdzeibu ticeibas lītōs?
1. Kod tim naryup nikaida religija, voi kod tī uzskota, ka vysas religijas ir vīnaidi lobas;
2. kod tim ir napīcīšama dziļōka ticeibas pazeišona, bet jī napasaryupej apmeklēt katekisma stuņdes, kod taidas teik nūturātas un
3. kod vacōki voi aizbildni ļaun sovus bārnus audzynōt maļdeigūs ticējumus.
11. Kai mes grākojam pret cereibu?
1. Nūsadūdūt izmysumam un šaubom un
2. ar īdūmeibu voi maļdeigu pošpaļōveibu.
12. Kod mes grākojam caur izmysumu voi šaubom?
Tod, kod mes voi nyu pavysam nacerim uz kū myusim byutu jōcer nu Dīva, voi kod mes nace rim ar pīnōceigu paļōveibu uz Dīvu. Pīmari: Kains un Judass.
13. Kas mums ir jōcer nu Dīva?
Vyspyrms mums jōcer sajimt myužeigū dzeivi un vysu tū, kas napīcīšams tōs sasnēgšonai, tys ir, myusu grāku pīdūšonu un Dīva žēlesteibu.
14. Uz kō pamatojās myusu cereiba uz taidom lītom?
Uz tō, ka Dīvs, Kurs ir bezgaleigi vareigs, žālsirdeigs un uzticeigs, tōs mums ir sūlejis, un Jezus Kristus tōs mums ir izpeļnejis.
15. Kas tod ir kristeigō cereiba?
Kristeigō cereiba ir myusu dvēselē īlīts tykums, kas paleidz mums ar vyslelōkū paļōveibu gaideit uz vysu, kū Dīvs mums ir sūlejis caur Jezus Kristus nūpalnim.
16. Voi ik kotrys grēcinīks var cerēt uz pesteišonu?
Jā, ik kotrys grēcinīks, pat vyslelōkais, var un jam byutu jōcer, jo tikai jys nu vysas sirds grib atsagrīzt un nūžāloj.
* „Kod bezdīvs atsagrīž nu sovim grākim, kaidus ir nūdarējis, un pylda vysas munas bausleibas, jam byus dzeivōt un nabyus jōmērst“ (Ezech. 18:21). Pīmāri: Niniviši, Marija Magdalena, ļaundars uz krysta. Leidzeiba par pazuduš vušku un pazudušū dalu.
17. Cik tōļ mes varim gaideit ari laiceigūs lobumus nu Dīva?
Tik tōļ, cik tīmums paleidz voi mozōkais natraucej myužeigōs pesteišonas sasnēgšonā.
18. Kod mes grākojam caur īdūmeibu voi maļdeigu pošpaļōveibu?
1. Kod, pasaļaudami uz Dīva žālsirdeibu, mes bez bailēm turpynōjam grākōt, voi sovu nūžālu atlīkām uz dzeives beigom un
2. kod naapdūmeigi sevi uzstōdom uz brīsmem, carādami, ka Dīvs nu tom myusus izglōbs.
19. Voi kristeigō cereiba ir saisteita ari ar bailēm?
Paļōveiba uz Dīvu naizslādz nauzticeibu pošam uz sevi; tōpēc mums nav jōbyun pōrmēreigi baileigim par myusu pesteišonu, bet nadreikstim ari atmest vysmozōkōs bailes un ryupes par tū.
* 1. „Kas īsadūmōj, ka stōv, lai vērās (pīlyukoj), ka napakreit“ (1. kor. 4:4). „Naattaisnoj pats sevi Dīva prīškā, tōpēc, ka Jys redz tovu sirdi“ (Ecclus. 7:5); 2. Bailēs un drebēšonā dorot sovas pesteišonas dorbu (Sal. Filp. 2:12). „Es šaustu sovu mīšu un līku tai sev kolpōt, lai kaidreiz, cytim sludynōdams, pats natyktu atmasts“ (1. kor. 9:27).
20. Kaidi grāki golvonūkōrt ir pretstateigi mīlesteibai uz Dīvu?
Vyspōri kotrys nōveigs grāks, bet seviškā veidā:
1. vīnaļdzeiba un antipatija pret Dīvu un dīviškom lītōm un
2. īnaids un preteigums pret Dīvu un Jō izkōrtōjumim.
21. Kai mes gudynōjam Dīvu ōreji?
Mes tū dorom, kod ar kaidu ōrejū aktu parōdom sovas īkšejōs gūdbejeibas jyutas uz Jū, pīmāram: vīnojūtīs ar cytim publiskūs dīvkolpōjumūs voi kūpeigōs lyugšonōs, matūtīs ceļūs un vyspōri gūdbejeigi izaturūt religiskūs vyngrynōjumu laikā.
22. Kōpēc mums ir pavālāts gūdynōt Dīvu ari ōreji?
1. Tōpēc, ka mīsu ir radēj is Dīvs taipat kai dvēseli, tōdēļ obejom ir pīnōkums Jam dūt gūdu un sumynōšonu:
2. tōpēc, ka ir dabeigi, ka cylvāks sovu īkšejū pīlyugšonu parōda ari uz ōru;
3. īkšejū pīlyugšonu pastyprynōj ōrejō un
4. tōpēc, ka ōrejō pīlyugšona sekmej un uztur sovstarpejū pacylōteibu, styprynoj myusu pošu ticeibu un nūder religijas saglobōšonai un izplateišonai. Pīmāri. Daniels, kurs lobōk pīkryta byut īmasts lauvu bedrē, nakai atsasaceit nu lykumā pavālātōs ōrējōs Dīva pīlyugšonas (Dan. 6).
23. Kai mes grākojam pret ōrejū Dīva pīlyugšonu?
Mes pret tū grākojam napīsadolūt dīvkolpōjumūs voi nacīneigi izaturūt tymūs.
* Betsamīšu strōpe par nacīneigu tyvošonūs dereibas škērstam (1. ken. 6:19).
24. Voi mes grākojom ari kaidā cytā veidā pret Dīvam pīnōceigō gūda parōdeišonu?
Jā, pret tū mes grākojam ar dīvaklu pīlyugšonu, mōnticeibu, būrveibom, svātzadzeibu un simoniju.
25. Kod teik grakōts ar dīvaklu pīIyugšonu?
Tys nūteik tūlaik, kod kaida persona Dīvam pīnōceigū gūdu atdūd kaidai radeitai lītai, kai tū dora pogōni.
26. Kod mes grākojam ar mōnticeibu?
1. Kod mes gūdynōjam Dīvu voi svātūs taidā veidā, kas pretojās Bazneicas mōceibai voi praksei;
2. kod pīškiram lītom zynomu spāku, kaids tom napīmit ni pēc tūs dobās, ni Bazneicas lyugšonu voi Dīva tom pīškērtōs īpašeibas dēļ.
* Mōnticeibas pīmāri: praseit padūmu zīlnīkim, lai tī pasaceitu myusu laimi, izlīkūt kartas voi nūlosūt nu myusu dalnas, voi grīžūtīs pi sapnu tulkōtōjim, voi lītōjūt kaidas tukšas un muļkeigas zeimes un parodumus, lai taidā ceļā dabōtu zynōt nūslāptas lītas, gyutu laimi, veicynōtu veseleibu; vēļ ļaunōk byutu, jo taidam nūlyukam lītōtu svātus vōrdus voi pasvēteitus prīkšmatus. Seviški ļaundabeigi mōnticeibas grāki ir pīsada leišona spiritualistu sēdēs, meklēšona padūma pi medijim, goru izsaukšana utt.
27. Voi taida mōnticeiba ir nōveigs grāks?
Vyspōri jamūt, ir nōveigs grāks, jo tys, kas šaidus pajēmīņus pīlītōj, gaida ļaunō gora paleidzeibu, jo na atklōti, tod mozōkais, sovā sirdī: bet kotrā ziņā līk cereibu tukšōs un maļdeigās lītōs, pa tū laiku, kod vajadzātu cerēt vīneigi Dīva paleidzeibā un izkōrtōjumā.
28. Voi ir mōnticeiba ari nosot uz kokla svēteitus medaleišus voi kaidu pasvēteitu prīkšmatu (kristeņu, skapleru utt.)?
Turpretim, tys ir teicams parodums, jo teik dareits pareizā nūdūmā, prūti: ar paļōveibu uz Dīvu un svātūs aizbiļdnīceibu voi ari uz Bazneicas lyugšonu un svēteibu spāku.
29. Kai cylvaki klyust vaineigi būrēju mōkslā?
Jī klyust vaineigi, kod mēginoj ar ļaunūs goru paleidzeibu atrast nūslāptu montu, mēginoj kaitēt cytim voi dareit kaidus breinumdorbus.
* Kaidreiz tai dareis antikrists, „kō atnōkšona sakriss ar satana dorbim, zeimem un vyltus breinumim. Tys ar vysaidom nataisneibom pīmōneis tūs, kas īt pazusšonā“ (Sal. 2. tes. 2:9—10). Tū Dīvs atļaus par strōpi tim, kas atmete Kristus patīseibas un dīviškūs Jō breinumus. Īpaši myusdīnōs arvīn vairōk plaukst un izaplota dažaidi mōnticeibas veidi: okultisms, spiritualisms, astrologu un būrēju mōksla, pat atklōts satana kults. Tam vysam pamatā ir tys apstōklis, ka modernais cylvaks ir zaudējis pōrdabyskū, poša Dīva jam atklōtu, ticeibu. Bet bez ticeibas cylvaks navar iztikt. Ticeibas napīcīšameiba ir jō dobā. Autentiskōs ticeibas vītā jys sev roda ticeibas surogatus. Ir ziņas, ka vīnās pošōs Zīmeļamerikas Savīnōtajōs Vaļstīs ir ap 60 000 būrēju-rogonu, kas aktivi pīkūp sovu mōkslu (active witches). Tyukstūšas un tyukstūšas taidu ir Anglijā un cytōs zemēs. Būrēji-rogonas parosti natic, ka ir eļne, ka ir valns, bet mādz pījimt moldu mōceibu par reinkarnaciju. Bet baigōkais nu vysim mōnticeibu veidim ir atklōtais satana kults, kuram te, Amerikā, ir sovs augstais prīsters un cyti zamōki kulta kolpi. Kulta ritualōs izdareibas ir teišam drausmeigas, kai par tū zyna pastōsteit tī, kas bejuši šō kulta pīdareigī, bet izastōjuši. Satana kulta mērkis ir kristiānismā inversija (apgrīzšona ūtraidi): dareit vysu preteji tam, kū mōca kristticeiba.
30. Kas ir svātzadzeiba?
Svātzadzeiba ir svātu lītu, personu un vītu profanacija (apgōneišona); pīmāram: nacīneiga sakramentu pījimšona, bazneicas un svātūs trauku apgōneišona utt. Pīmāri: Kēneņa Baltazara strōpe (Dan. 5), Heliodora strōpe (2. mak. 3), Kristus izdzan tērgōtōjus nu svētneicas (Jņ. 2:15).
31. Kod nūteik simonijas grāks?
Kod kaida persona par naudu voi kaidom laiceigom vērteibom pērk goreigas lītas, paaugstynōjumus goreigūs omōtūs un tam leidzeigi, kai tū beja gribējis dareit būrējs (Ap. d. 3). Šū grāku Bazneica aizlīdz zam ekskomunikacijas draudim.
Par svātūs gūdynōšonu un pīsaukšonu.
32. Kū katōļu Bazneica mōca par svātūs gūdynōšonu un pīsaukšonu.
Jei mōca, ka ir pareizi un pesteišonai nūdereigi gūdynōt un pīsaukt svātūs.
33. Voi svātūs gūdynōšona nav pret pyrmū Dīva bausleibu?
Nikaidā ziņā, jo:
1. mes svātajim naatdūdam dīviškū gūdu un
2. mes svātajūs gūdynōjam pošu Dīvu, Kurs jymūs parōdēja sevi tik vareigu un žālsirdeigu.
34. Kaida ir atškireiba storp gūdu, kaidu izrōdom Dīvam un gūdu, izrōdeitu svātajim?
1. Mes vīneigi Dīvu pīlyudzam un gūdynojam, kai vysaugstōkū Kungu un vysu lobūs lītu Radeitōju, bet svātūs mes gūdynōjam, kai uzticeigūs Dīva kolpus un draugus;
2. mes Dīvu gūdynōjam Jō poša dēļ voi Jō bezgaleigūs piļneibu dēļ, kaidas ir Jymā pošā; bet svātūs mes gūdynōjam tūs dōvonu un prīkšrūceibu dēļ, kaidas tī ir sajāmuši nu Dīva.
35. Voi nasamatam ceļūs svātim par gūdu? Voi nacelam jim par gūdu bazneicas un oltorus? Voi nauperejom jim par gūdu sv. Miša uperus, taipat kai Dīvam?
Tys ir tīsa, ka mes matamēs ceļūs, bet ar tū mes svātūs napīlyudzam vairōk kai tū dora gaļminīks, kod uz celim lyudz nu sova vaļdinīka kaidu žēlesteibu. Mes ceļam bazneicas un oltorus un uperejam sv. Miša uperi Dīvam, lai gon tymā pošā laikā mes gūdynōjam svātūs pīmiņu un izalyudzam jūs aizbiļdnīceibu.
* Nu vyssenokim laikim Bazneica apstyprynōja un uzturēja šaidu gūdynošonu, īvede svātkus, cēle bazneicas un oltorus svātūs pīmiņai, pīsauce jūs aizbiļdnīceibu sv. Miša uperī; un Dīvs nareti tū apstyprynōja ar naparostom žēlesteibom.
36. Kas mums golvonā kōrtā ir jōpatur acīs, kod mes gudynojam svātūs?
Ka mums ir jōatdarynōj jūs tykumi un jōsaceņš kļyut leidzeigim jim, lai ari mes kaidreiz varātu pīsadaleit jūs myužeigajā svātlaimē.
37. Ar kū atsaškir myusu Iyugšona uz Dīvu nu myusu lyugšonas uz svātim?
Mes lyudzam Dīvu, lai Jys mums paleidzātu ar sovu vysvareibu; bet svātūs mes lyudzam, lai jī mums paleidz ar sovu aizbiļdnīceibu pi Dīva par mums.
38. Voi ir svātim pa spākam dabasūs sajimt kū nu Dīva dēļ myusim?
Jo jī tū varēja sovas vērszemes dzeives laikā, jo vairōk jī tū var tagad, byudami dabasūs, jo nōve nasaraun draudzeibas saites storp jim un mums.
* „Lyudzit Dīvu cyts par cytu,lai tyktu pesteiti, jo daudz spēj naatlaideiga, taisneiga lyugšona“ (Jk. 5:16). Pat vysstyurgaļveigōkais naticeigais navar nūlīgt breinumus, kaidi ir nūtykuši uz svātūs aizlyugumu, kai tys ir radzams beatifikacijas un kanonizacijas aktūs.
39. Voi Svātī Roksti ari līcynoj, ka svātī lyudzās par mums?
Jā, ari Svātī Roksti soka:
1. ka engeli lyudzās par cylvākim;
2. ka pravīts Jeremijs ilgi pēc sovas nōves ļūti lyudzēs par sovu tautu un par svātū piļsātu (2. mak. 15:14) un 3.    ka seņtāvi uperej svātūs lyugšonas Dīva trūņa prīškā (Atkl. 5:8).
* „Un Kunga engeļs atbiļdēja un saceja: o, karapulku Kungs, cik ilgi tu naturēsi žālsirdeibu uz Jeruzalimu un Jūdas piļsātom?“ (Zach: 1:12). „Kod tu lyudzīs ar osorom, es uperēju tovas lyugšonas Kungam“ — tai saceja engeļs Rafaeļs Tobijam (Tob. 12:12).
40. Voi svātī dabasūs zyna kū par mums?
Jo jī nikō nazynōtu par mums, tod ercengeļs Rafaeļs nabyutu varējis uperēt Tobija lyugšonas Dīvam, un navarātu Dīva engeli prīcōtīs par kotru grēcinīku, kas gondarej par grākim, kai tū līcynoj Evangelijs (Verīs: Lk. 15:10).
41. Bet voi tei nav nauzticeibas parōdeišona Jezum, kod mes grīžamēs pi svātim?
Nā, tōpēc ka:
1. mes sagaidom žēlesteibu un pesteišonu nu Dīva, vīneigi Jezus nūpalnu dēļ un
2. jo byutu nauzticeiba Jezum Kristum, tod sv. Pōvuls nabyutu grīzīs ar lyugumu pi ticeigim, saceidams: „Es jyus, brōli, lyudzu myusu Kunga Jezus Kristus un Svātō Gora mīlesteibas vōrdā, paleidzit maņ sovōs lyugšonōs pi Dīva par mani“ (Rom. 15:30).
42. Kōpēc Dīvs pīškir mums daudzas žēlesteibas caur svātūs aizbiļdnīceibu?
Jo taida ir Dīva gryba, ka mes atzeitu sovu nacīneigumu un Jō uzticeigūs kolpu nūpalnus. Tōpēc Jys pats kaidreiz pavēlēja Joba draugim, saceldams: „Ejit pi muna kolpa Joba ... un muns kolps Jobs lyugsīs par Jums“ (Job. 13:8).
43. Kas mums seviškā veidā ir jāgūdynoj un jōpīsauc pōri vysim engelim un svātim?
Vyssvātōkō Jaunova Marija, Dīva Mōte.
44. Kōpēc seviški jāgūdynoj un jōpīsauc Marija?
1. Tōpēc, ka jei ir Dīva Mōte, un ar tū jei tōli pōrspēj vysus engeļus un svātūs žēlesteibōs un gūdā;
2. tōpēc, ka tō poša īmesļa dēļ jōs aizbiļdnīceiba Dīva prīškā ir seviški īspaideiga.
45. Voi mums ir jāgūdynōj ari Jezus Kristus un svātūs biļdes?
Jā, nūteikti: jo jau bārns cīnej sovu vacōkūs biļdes un pavaļstnīki sovu kungu attālus, jo vairōk mums ir jōcīnej myusu Kunga Jezus Kristus un svātūs biļdes.
* Cik styngri svātūs biļžu gūdynōšona pa vysim laikim ir tykuse īvārōta Bazneicā, tū līcynoj 8. godu symta nūtykumi, kod beja rodusēs, tai sauktūs, ikonoklastu (biļžu grōvēju) moldu mōceiba, kuru atbaļsteja greku keizars. Šī sektanti ļūti nykni vērsēs pret svātbiļdem un tūs gūdynōtōjim. Tūmār jī naspēja izskaust šū gūdbejeibas praksi. Ticeigī ar nasalaužamu iztureibu pasadeve vysaida veida spydzynōšonom, daudzi gōja nōvē, bet nu svātbiļžu gūdyōšonas naatsasaceja. Septeitais vyspōrejs koncils (787. g.) šū moldu mōceibu svineigi nūsūdeja.
46. Bet voi nav saceits Svatūs Rokstūs, ka nadreikst taiseit dīvaklu tālus?
Jā, tai ir, bet tyuleņ ir pasaceits, „lai tūs pīlyugtu“ (Lev. 26:1), kai pogōnu tautas tū ir darejušas un dora. Ari mes katōli nūsūdam bilžu pīlyugšonu, jo pīlyudzam tikai Dīvu.
* Pats Dīvs pavēlēja Moizešam: „Izveidōj vēļ divus ķerubus, tī tev jōdarynōj nu zalta obūs vōka golūs“ (Exod. 25:18), kai ari pavēlēja: „Darynōj sev čyuskas attālu un lic tū par zeimi“ (Num. 21:8), kura beja par krystā pīkoltō Pesteitōja symbolu.
47. Bet voi nav mōntieciba lyugtīs svātbiļžu prlškā?
Nikaidā ziņā. Tōpēc, ka, jo mes lyudzamēs Kristus un svātūs gleznu prīškā, mes lyudzam na svātbiļdes, bet gon Jezu Kristu voi tū svātū, kas tālōts biļdē.
48. Voi tys nav pīrōdejums tam, ka mes svātbiļdes salīkām sovu cereibu, kod dorom svātceļōjumus pi tom?
Nā; tōpēc, ka mes apmeklējam svātōs vītas na dēļ tō, ka mes pasaļaunam uz svātbiļdem, kuras gūdynōjam, bet gon dēļ tō, ka zynom, ka Dīvam ir labpaticis tamōs vītōs pīškērt daudzas žēlesteibas, un, ka tōpēc jyutamēs īdvasmōti ar lelōku dedzeibu un paļōveibu lyugtīs taidos vītōs.
49. Kaida nūzeime tam, ka myusu bazneicōs teik nūvītōti Kristus Kunga un svātūs tāli?
Tī pamōca myusus un styprynōj myusu ticeibu, kai ari skubynoj myusus dzeivōt saskaņā ar ticeibu, jo tī tāloj myusu gora ocu prīškā myusu ticeibas nūslāpumus, atpesteišonas vēsturi un svātūs prīkšzeimeigū dzeivi.
50. Kōpēc mes gūdynōjam svātūs relikvijas?
Tōpēc, ka jūs mīsas beja dzeivi Jezus Kristus mistiskōs mīsas lūcekli un Svātō Gora svētneicas, kuras kaidreiz otkon ceļsīs nu myrūnim myužeigam gūdam dabasūs.
* Vysūs laikūs Bazneica gūdynōja svātūs relikvijas. Šys parodums snādzās leidz 2. godu symtam, leidz Antiochijas un Smirnas kristīšu draudzēm, kur ticeigī gūdynōja sovu svātūs veiskupu īgnatija un Polikarpa relikvijas, kuri sovu dzeiveibu beja atdavuši par Jezu Kristu.
51. Nu kurīnes mes zynom, ka relikviju cinēšona ir pateikama Dīvam?
Nu turīnes, ka Dīvam ir labpaticis dareit lelus breinumus ar relikviju paleidzeibu, kai par tū ir losoms Svātūs Rokstūs un Bazneicas vēsturē.
* „Kod myrūņs (kuru nese paglōbošonai) pīsaskōre pi prāvīša Elizeja kaulim, atgyva dzeiveibu un nūstōja uz sovom kōjom“ (4. kēn. 13:21). Sv. Augustins un sv. Ambrozijs un cyti ziņoj par breinumim, kaidi nūtykuši pi sv. Stepōna, sv. Nolas Fēliksa, sv. Gervazija un daudzu cytu svātūs kopim.
Praktisks padūms. Ik kotram katōļticeigajam ar lelu gūdbejeibu ir jōcīnej laimeigī dabasu īmitnīki, seviški vyssvātōkō Jaunova Marija, sv. Jezups un sovi svātī aizbiļdni. Jōlosa jūs dzeives aproksti, ceņteigi jōatdarynoj jūs tykumi. Ir jōtur sovōs ustobos navys kaidais tukšas, nareti pat namoraliskas gleznas, bet gon svātgleznas, pōri vysom krystā pīkoltō Pesteitōja glezna voi krucifikss.
Ūtrō Dīva bausleiba.
* „Tev nabyus Dīva vōrdu nalīteigi volkōt“.
1. Kū aizlīdz ūtrō Dīva bausleiba?
Ūtrō Dīva bausleiba aizlīdz profanēt svātū Dīva vōrdu.
2. Kai mes Dīva vōrdu nalīteigi volkojam (profanejam)?
Mes Dīva vōrdu profanejam: 1. nacīneigi tū izrunojūt, 2. izsmejūt religiju, 3. zaimōjūt, 4. napatīši zvērējūt un runojūt lōstus un 5. laužūt sūlejumus.
3. Kai mes grākojam nacīneigi izrunojūt svātū Dīva vōrdu?
Izrunojūt tū pi jūkim, voi dusmēs, voi kaidā cytā vīglprōteigā veidā.
* Tys atsateic ari uz cytim gūdbejeibas cīneigim vōrdim, kai vyssvātōkōs Jaunovas Marijas, Svātō krysta, vyssvātōkō Sakramenta vōrds utt., kai ari Svātūs Rokstu vōrdi, kurus nikod nadreikst ļaunprōteigi izlītōt jūku voi izsmīkļu dēļ. „Dīvs naatstōs nasūāeitu, kas Jō vōrdu nalīteigi volkōj“ (Exod. 20:7).
4. Kai mes grakōjam izsmidami religiju?
Zūbōjūtīs par religiju, par Bazneicas ritim un ceremonijom, voi pōrtaisūt tūs par izsmīkli. Šymā gadejumā varim byut vaineigi pat zaimōšonā.
* „Vyspyrms zynit, ka padejōs dīnōs nōks maldyōšonai izsmējēji, kuri dzeivōs poši sovōs kōreibos ..., brōli, tū jau zynōdami, sorgōjitēs, ka naprōteigu moldu leidzrauti, nazaudātu sovu styprumu“ (2. Pīt. 3:3, 17).
5. Kū zeimoj zaimōšona?
Zaimōšona ir nycynojūša un izsmejūša runošona pret Dīvu un svātajim.
* Šys grāks ir tik lels, ka Vacajā Dereibā tūs, kas tyka pīkarti zaimōšonā, tīsoja ar nōvi. „Tys, kas zaimōjis Dīva vōrdu, tam mērtiņ jōmērst, tys vysai draudzei ir jōnūmātoj ar akminim“ (Lev. 24:16). Kai asirīšu kēneņš Senacheribs tyka sūdeits par Dīva zaimōšonu, par tū stōsta 4. kēn. grām. 19. nūd.
6. Voi mes varim izdareit zaimōšonas grāku dūmōs?
Jā, jo mes nycynūši dūmōjam par Dīvu voi par svātajim.
7. Kū zeimoj zvērēt?
Zvērēt zeimoj pīsaukt vysvareigū Dīvu par līcinīku tam, ka mes runojam patīseibu voi ka gribim piļdeit sovus sūlejumus.
* Mes Dīvu pīsaucam par licinīku ari tod, kod zvērējām uz dabasim, svātū krystu voi Evangeliju utt. „Kas zvērej pi oltora, zvērej pi tō vysa, kas uz tō atsarūn. Un kas zvērej pi svētneicas, tys zvērej pi ... vysa, kas tamā atsarūn. Un kas zvērej pi dabasim, tys zvērej pi Dīva trona un pi Tō, Kas uz tō sēd“ (Mt. 23:20—22).
8. Kai mes grākojam zvārādami?
Mes grākojam:
1. kod zvērējām apgolvojūt napatīseibu voi šaubūtīs par apgōlvojuma patīseigumu,
2. kod zvērējām voi cytus pavadynojam uz zvārastu bez napīcīšameibas,
3. kod zvērējām izdareit kū ļaunu, voi naizdareit tō, kas ir lobs un
4. kod naizpyldom tū, kū asam zvērējuši, lai gon varātu izpiļdeit.
* „Tev byus zvērēt pi patīseibas, sprīduma un taisneibas“ (Jer. 4:2).
9. Kū zeimoj zvērēt napatīši voi šaubūtīs?
Tys zeimoj:
1. apgolvōt zam zvārsta, ka tys, kū zvārātōjs apgolvoj, ir patīseiba, lai gon jys zyna, ka tys nav patīseiba, voi kod nazyna, voi tys ir patīseiba voi nav,
2. apsūleit zam zvārasta izpiļdeit tū, kū zvārātōjs nadūmōj piļdeit.
10. Kas mums ir jōzyna par napatīsu zvārastu?
Jōzyna, ka napatīss zvārasts, seviški tīsā, ir ļūti lels nūzygums, tōpēc ka tys, kas tū izdora:
1. apsmej Dīva vysuzynōšonu, svātumu un taisneigumu,
2. iznycynoj pādejūs patīseibas un uzticeibas, storp cylvākim, saglōbošonas leidzekļus un
3. gondreiž svineigi atsasoka nu Dīva un sauc Jō atrībeibu par sevi.
* „Un Kungs saceja maņ: tys lidōjušais rokstu rituļs, kuru tu redzi, ir lōsts, kas gulstas par vysu plašū zemi, jo vysus napareiza zvārasta devējus aizslauceis un aizraus nu šejīnes... “ (Zach. 5:3—4) sal. ari Ezech. 17).
11. Jo kaids byutu zvērējis izdareit ļaunu voi atstōt nadareitu lobu, voi taids zvārasts ir jōpylda?
Nā, jo kai beja grāks dūt taidu zvārastu, tai byutu ūtrys grāks piļdeit tū, kas grēceigi tyka zvārāts. Pīmārs: Heroda zvārasts (Mk. 6:23—28).
12. Kas ir lōsts?
Lōsts ir ļauna vēlēšona sev voi sovam tyvōkajam voi ari kaidai Dīva radeibai, pi kam nareti ari Dīva vōrds lōstūs teik nalīteigi volkōts.
* Lōdēšonōs ir nazkas ļūti rībeigs, tys līcynoj par ļūti rupu un nyknu roksturu. Nu kristīša voi Dīva bārna mutes jōizīt vīneigi svēteibai: „Naatmoksojit ļaunu ar ļaunu, ni lōstu ar lōstu“ (1. Pīt. 3:9). Lōsts tymā pošā laikā ir ari zvārasts, jo lōstu runōtōjs pīsauc Dīvu, lai strōpej jū, jo jys runoj napatīseibu.
13. Kas ir sūlejums?
Sūlejums ir breivprōteiga apsūleišona Dīvam dareit kū jam pateikamu, lai gon nav pīnōkuma tū dareit.
* Tōdēļ sūlejums ir: 1. patīss pīnōkums, ar kuru sūleitojs pats sevi saista; sūlejums nav vīnkōrša vēlēšonōs voi īgryba; 2. apsūleišona teik DŪTA DĪVAM, tōpēc, ka vīneigi Dīvam mes dūdam sūlejumu un 3. apsūleišona izdareit kū, KAS DĪVAM PATEIK; tōpēc tys navar byut kas nanūpītnys, grēceigs voi kaiteigs cytim, voi ari kas pats sevī lobs, bet ar kū teik traucāts kas lobōks voi teik atstāti napiļdeiti augstōki pīnōkumi.
14. Kū Bazneica mōca atteiceibā uz sūlejumim.
Jei moca: 1. ka sūlejumi pateik Dīvam, tōdēļ ka ar sūlejumu Jam teik dūts breivprōteigs upers. Tai Dīvs ar patyku pījēme patriarcha Jākuba sūlejumu, kai ari dīvbejeigōs Annas, Samueļa mōtes, un izklauseja jūs lyugšonas.
* „Jākubs deve svineigu sūlejumu, saceldams: „Jo Dīvs Kungs byus ar mani un pasorgōs mani šymā ceļā ... un maņ sveikam liks atsagrīzt sovā tāva nomā, tod ... nu vysa, kū maņ Dīvs dūs, es dasmytū tīsu dūšu Jam“ (Gen. 28:20—22). Anna deve sūlejumu, saceidama: „Kungs, karapulku Dīvs, jo Tu mani naaizmērstu ... un pīškērtu sovai kolpyunei dālu, tod es jū nūvālātu Kungam uz vysu jō myuža laiku“ (1. Sam. 1:11). 2. Bazneica mōca, ka ir svāts pīnōkums piļdeit sūleitū, cik tikai ir īspējams tū dareit. Jōbyut ļūti atsardzeigim pi sūlejumu dūšonas,un vyspōri ir jōvaicōj padūms sovam goreigam tāvam voi kaidam cytam saprateigam prīsteram. „Jo tu esi kū sūlejis Dīvam, nasavylcynoj tū izpiļdeit. Ir daudz lobōk nimoz nasūleit, nakai sūleitū napiļdeit“ (Ecclus. 5:3—4).
15. Voi piteik nadareit nagūdu Dīva vōrdam?
Nā. Myusu pīnōkums ir tū gūdynōt un cīneit, tys ir, mums tys gūdbejeigi ir jōslavej, dīvbejeigi jōpīsauc, pastōveigi tys jōaplīcynoj un jōveicynoj tō gūds.
Praktisks padūms. Ryupeiigi ir jōsasorgōj nu apkaunōjuša paroduma lōdētīs un zvērēt. „Veirs, kas daudz zvērej, byus pylns ļaunuma, un pūsts nikod naatstōs jo sātu“ (Eclus. 23:12). Turpretim bīži un dīvbejeigi ir jōpīsauc Jezus un Marijais vōrds, seviški kārdynōjumu laikā.
Trešō Dīva bausleiba.
* „Tev byus svātu dīnu svēteit“.
1. Kū mums pavēļ trešō Dīva bausleiba?
Trešō Dīva bausleiba mums pīsoka svēteit Kunga dīnu, dorūt dīvbejeigus dorbus un atsaturūt nu smogim fiziskim dorbim.
2. Kas ir Kunga dīna?
Vacajā Dereibā tei beja septeitō nedeļas dīna voi sabata dīna (atpyutas dīna). Jaunajā Dereibā tei ir pyrmō nedeļas dīna voi svātdīne, par pīmiņu veiktajam Atpesteišonas dorbam, kurs ir jauns goreigōs radeišonas dorbs (Gal. 6:15).
* „Jo sešōs dīnās Kungs ir ragejis da basus un zemi, jyuru un vysu, kas tamōs atsarūn, un septeitajā dīnā Kungs atsadusēja; tōdēļ Kungs svēteja septeitū dīnu, lai tei byutu svāta“ (Exod. 20:11; sal. Gen. 11:2—3).
3. Kai svātdīnē Pesteitōjs veice myusu atpesteišonas dorbu?
Svātdīnē myusu Pesteitōjs cēlēs nu myrūnim; svātdīnē Jys atsyutēja Svātū Goru sovai Bazneicai.
4. Kaidi dīvbejeibas dorbi svātdīn mums jōdora?
1. Svātdinē mums ir pīnōkums pīsadaleit sv. Miša uperī un, jo īspējams, ari cytūs dīvkolpōjumūs un
2. pījimt svātūs sakramentus, laseit goreiga satura grōmotas voi apdūmōt myusu ticeibas lelōs un svātōs patīseibas, kai ari nūsadūt žālsirdeibas dorbim (Jk. 1:27).
5. Kaidi dorbi ir fiziski un tōpēc aizlīgti?
Vysi tī, kaidus parosti veic strōdnīki, smoga dorba dareitōji un tērgōtōji.
* Dorbi, pi kurim ir tikai prōts nūdorbynāts, nateik plskaiteiti pi fiziskim dorbim.Bet vysi tī, kas ir trūkšņaini un pasauleigi, kas traucēj mīreigu religiozu nūskaņu, kai juridiskōs prāvas, pērkšona un pōrdūšona utt. parosti skaitōs aizlīgti.
6. Voi nikod nav breivi svātdinēs strōdōt smogus fiziskus dorbus?
Ir breivi: 1. Kod draudzes gons, svoreigu īmesļu dēļ, tū atļaun un
2. ari tod, kod Dīva gūds, myusu tyvōkūs lobums voi naatlīkama napīcišameiba tu pīprosa. (Sal. Mt 12).
7. Voi tikai tī grākōj, kas poši strōdōj aizlīgtūs dorbus?
Nā, ari tī grākōj, kas bez napīcīšameibas līk sovim padūtajim, kolpim un dīnas strōdnīkim tū dareit, voi kod vīnkōrši atļaun tū dareit. „Ari tovam kolpam un kolpyunei jōdūd atpyuta, taipat kai tev pošam“ (Deutr. 5:14).
* Kolpōtōjim, mōceklim un dīnas strōdnīkim ir pīnōkums meklēt taidas dorba vītas, kur tim tyktu atļauts svātdīnes un svātku dīnas svēteit saskaņā ar Dīva un Bazneicas pavēli.
8. Voi svātdīnes teik profanētas vīneigi ar fiziskim dorbim un izpalikšonu nu dīvkolpōjumim?
Nā. Tōs teik profanētas ari ar izvirtuleibu, žyupeibu, izškērdeigom spēlēm, sportu un izprīcom, kuras Kunga dīnu pōrvērš par orgiju un skandalu.
9. Kas mums seviški ir jōīvāroj, lai atsaturātu nu svātdīņu profanacijas?
Mums ir jōīvāroj:
1. laiceigōs un myužeigōs strōpes, ar kaidom Dīvs pīdraud par svātdīnes profanēšonu.
* „Jī ir smogi lauzuši sabatu, tōpēc Es pasaceju, ka izlīšu par jim sovas dusmes, lai tūs iznycynōtu“ (Ezech. 20:13). „Īvāroj munu sabatu ... kas tū nasvēteis, tam mērtiņ jōnūmērst“ (Exoā. 31:14)).
2. Tei ir naattaisnōjama pavēršeiba, nadūt pat vīnu dīnu ryupem par myusu namērsteigū dvēseli, pa tū laiku, kod ryupem par mīsu asam veļtejuši sešas dīnas.
3. Svātdīņu svēteišona ir myusu kristeigōs ticeibas publisks aplīcynōjums, taitod tū naivārojūt, mes mozvērtejam sovu religiju un īļaunōjam sovus leidzbrōļus, cytus kristīšus.
NB. Vīnmār un apzineilgi mums ir jōīvāroj svātdīņu svēteišonas pīnōkums. Nikod nav joļaun sevi pavest uz šō pīnōkuma lauzšonu, voi kaidu vīglprōteību dēļ, pōrmēreigas izprīcu patykas dēļ, voi kaidu naticeigūs cylvāku ļaunō īspaida dēļ. „Lykuma naivārošona nanas mums lobuma“ (1. mak. 2:21).
Caturtō Dīva bausleiba.
* „Tev byus gūdōt sovu tāvu un mōti “.
1. Kū pīsoka caturtō Dīva bausleiba?
Tei bārnim pīsoka izrōdeit cīnu, mīlesteibu un paklauseibu jūs vacōkim, kai ari padūtajim pīsoka taipat izaturēt pret sovim prīkšnīkim.
2. Kai bārnim ir jōcīnej, jōmīļoj un jōklausa vacōkī?
Bārnim:
1. jōbyun pateiceigim sovim vacōkim un nu vysas sirds jim jōvēlej lobu,
2. jōdora jūs laimeigus ar sovu lobu uzvedeibu,
3. jim jōpaleidz vysōs jūs vajadzeibās un ir jōsaryupej par jim jūs vacuma dīnōs un
4. bārnim jōpacīš sovu vacōkūs klaidas un vōjumi.
* „Nu vysas sovas sirds cīnej sovu tāvu un naaizmērst sovas mōtes smogōs nūpyutas. Pīmiņ, ka tu esi dzimis tikai caur jim un nu sovas puses tai dori dēļ jim, kai jī ir darejuši dēļ tevis“ (Ecclus. 7:28—30). Pīmārs: Jezus, mērdams uz krysta, rgupejās par sovu Mōti .
5. Kai bārnim ir jōklausa sovim vacōkim?
1. Jim jōdora tys, kū vacōki pavēlēj un nav jōdora tys, kū jī aizlīdz, (jo tikai tys, kū jī pavēlēj, nav nikas ļauns voi nataisneigs).
* Bārni, paklausot vysur sovim vacōkim, jo tys pateik Kungam“ (Kol. 3:20): Pīmārs: Jezus, Dīvs byudams, beja paklauseigs Jezupam un Marijai.
6. Kū var sagaideit bārni, kas uzticeigi pylda caturtū bausleibu?
Šamā dzeivē jī var byut drūši par Dīva paleigu un svēteibu un nōkamajā dzeivē par myužeigū svātlaimi.
* „Gūdoj sovu tāvu un sovu mōti! Tei ir pyrmō bausleiba ar apsūlejumu: lai tev labi klōtūs un tu ilgi dzeivōtu vērs zemes“ (Ef. 6:2—3). „Cīnej sovu tāvu, lai par tevi nōktu jō svēteiba, un lai tei tōļok palyktu leidz beigom. Tāva svēteiba nūstyprynōj bārnu sātas, bet mōtes lōsts sagraun pamatus“ (Ecclus. 3:9—11). Pīmāri. Sems, Izaks, Ruta, Samuels, jaunais Tobijs.
7. Kod bārni grakōj pret vacōkim pīnōceigō cīna izrōdeišonā?
Jī grākōj pret tim:
1. kod sovā sirdī jūs nycynoj un naīvāroj,
2. kod par jim slikti runoj,
3. kod kaunējōs nu jim un
4. kod pret jim izatur rupi un apvaiņōjuši.
* „Acs, kas nīvoj tāvu un naatzeist par napīcišamu paklauseit mōtei, ir jāizkņōb krauklim upes molā un jōaprej jaunim ērglim“ (Prov. 30:17).
8. Kod bārni grākōj pret vacōkim pīnōceigō mīlesteibā?
Jī grākōj pret tim:
1. kod vēlēj voi dora jim ļaunu;
2. kod ar sovu ļaunu uzvedeibu sagōdoj jim napatikšonas un kaunu voi cytaidi tūs apbādynoj un īvad dusmēs;
3. kod jim napaleidz jūs vajadzeibōs voi vacuma dīnōs;
4. kod napacīš jūs tryukumus un
5. kod jī nasalyudz par sovim vacōkim dzeivim voi myrušim.
* „Kas syt sovu tāvu voi sovu mōti , tys strōpejams ar nōvi“ (Exod. 21:15, 17). „Dāls, pacīt sovu tāvu vacuma dīnōs un naapbādynoj jū jō dzeivē, un, jo jō saprasšona pasaslyktynoj, esi pacīteigs ar jū, un nanūnycynoj jū, kod esi spāka godūs, jo tāva cīsšonas nadreikst byut aizmērstas“ (Ecclus. 3:14—15).
9. Kod bārni grākōj pret vacōkim pīnōceigō paklauseibā?
Jī grākōj pret paklauseibu:
1. kod slykti jūs klausa voi pavysam napaklausa;
2. kod nalabprōt klausōs jūs atgodynōjumūs un
3. kod pretojās jūs lobōjumim.
* „Jo kaidam ir ītīpeigs un navoldams dāls, kas nagrib klauseit tāva voi mōtes pavēlēm un napaklausa, kod teik izlobōts, taids ir jōjam un jōvad pi piļsātas vacōkim un tim jōpasoka: šys myusu dāls ir dumpeigs un styurgaļveigs, jys īgnorej myusu breidynōjumus, jys nūsadūd pleitēšonai, izvirteibom un dzīrōšonai: piļsātas ļaudim tys ir jōnūmātoj ar akminim, un jam jōmērst, lai taidā veidā jyus izravātu ļaunumu nu jyusu vyda, un vyss Izraeļs, tū dzērāādams, pōrsajimtu ar izbailēm“ (Deutr. 21:18-—21).
10. Kū var sagaideit tī bārni, kas napylda sovus pīnōkumus pret vacōkim?
Šamā dzeivē jī var sagaideit Dīva lōstu, kaunu un nagūdu; un nōkamajā dzeivē myužeigū pazudynōšonu.
* „Lai ir nūlodāts tys, kas nacīnej sovu tavu un mōti , un vysa tauta lai soka: Amen“ (Deutr. 27:16). „Atcerīs sovu tavu un mōti , lai Dīvs naaizmērstu tevi, lai tu nanūžālōtu, ka esi dzimis un nalōdātu sovas dzimšonas dīnas“ (Ecclus. 23:18—19). Pīmāri: Chams, Absoloms, vērsprīstera Heli dāli.
11. Kaidus prīkšnīkus ōrpus vacōkim mums ir jōcīnej, jōmīļoj un jōklausa?
Myusim jōcīnej myusu aizbildni, audzynōtoji, školotāji, dorba devēji kai ari vysi goreigī un laiceigī prīkšnīki.
12. Kaidi ir myusu pīnōkumi pret myusu aizbildnim, audzynōtojim, školotojim un dorba devējim?
Tī mums ir jōuzskota kai myusu dzymdynōtōju pōrstōvi un paleigi; myusu pīnōkums pret tim ir kai bārnim pret vacōkim.
13. Kaidi ir kolpōtoju pīnōkumi pret jūs kungim?
Dīva dēļ jī sovim kungim uzrōda cīnu, uzticeibu, mīlesteibu un gataveibu paklauseit (Verīs: Tit. 2:9—10).
* „Kolpi paklausot vysā sovim šōs zemes kungim, kolpōdami navīn ocu prīškā, it kai grybādami cylvākim izpatikt, bet sirds vīnkōršeibā un Dīva bejeibā. Vysu, kū jyus dorot, dorot nu sirds, it kai Dīvam, bet na cylvākim, zynōdami, ka jyus montōjuma olgu sajimsit nu Kunga“ (Kol. 3:22—24). „Kolpi, paklausot sovim kungim, navīn lobim un lānim, bet ari īdūmeigim“ (1. Pīt. 2:18).
14. Kai kolpi grākōj pret sovim kungim?
1. Izrōdūt napaklauseibu, styurgaļveibu, saīgumu un nalabvēleibu,
2. slynkojūt, zūgūt, pūstejūt jūs montu,
3. apmalnōjūt, ceļūt naslavi, mēles nosojūt un seviški
4. ļaunam mocūt jūs bārnus, pavadynōjūt uz ļaunu, paleidzūt jim ļaunūs dorbūs voi tūs pīļaunūt.
15. Kaidi ir myusu pīnōkumi pret myusu goreigim prīkšnikim?
Myusu pīnōkumi pret tim ir:
1. jūs cīneit un mīļōt, kai Dīva pōrstōvus un myusu goreigūs tāvus,
2. pasadūt jūs reikōjumim,
3. lyugtīs par jim un
4. ryupētīs par jūs uzturu, saskaņā ar pastōvušim lykumim un parodumu.
* „Ar vysu tovu dvēseli beistīs Kunga un cīnej Jō prīsterus“ (Ecclus. 7:31). „Paklausot sovim prīkšnīkim un esit jim padeveigi, jo jī ir nūmūdā, un jim byus jōdūd nūrēkins par jyusu dvēselem, lai jī tū dora prīcodamīs, navys nūsapyusdami, jo tys jums lobumu nanas" (Ebr. 13:17). „Kungs ir nūsacejis Evangelija sludynōtōjim pōrtikt nu Evangelija“ (1. kor. 9:14: sal. Lk. 10:7 un 1. Tim 5:17—18). Kristīšu pīmārs, kod Pīters beja cītumā (Ap. d. 12; sal. gal. 4:14—15).
16. Kod mes grākojam pret goreigū prīkšnīceibu?
1. Kod vōrdūs voi dorbūs naparōdom jim pīnōceigū cīnu, voi, kod runojūt, za-slikti par jim mynōjam jūs raksturu,
2. kod mes jim pretojamēs, ar tū rodūt škeļšonūs voi īļaunōšonu un
3. kod, preteji myusu pīnōkumim, mes atsasokom jūs atbaļsteit dīvkolpōjumu uzturēšonā.
* „Kas jyus klausa, tys Mani klausa“ (Lk. 10:16). Verīs ari: 2. Pīt. 2:9., 18—19, kai ari: Jud. 11; Num. 16.
17. Kaidi ir myusu pinokumi pret laiceigim vaļdinikim?
Myusu pīnōkumi ir:
1. Dīva nūreikōtim myusu laiceigim vaļdinikim rodeit respektu, uzticeibu un apzineigu paklauseibu,
2. moksōt jūs uzlyktūs nūdūkļus un
3. atbaļsteit jūs napīcīšameibu un, draudu gadejumūs, pat uzuperejūt sovus īpašumus un dzeiveibu, aizstōvūt jūs pret vaļsts īnaidnīkim.
* „Kotrys cylvāks lai ir padūts prīkšnīceibas varai, jo nav varas, kai tikai nu Dīva, un tei, kas ir nu Dīva, ir Dīva īcalta. Tōpēc kas pretojōs prīkšnīceibai, pretojōs Dīva reiceibai ... tī poši sev sagodoj pazudynōšonu ... taitod atdūdit kotram, kas kam pīsanok: nūdūkli, kam pīsanok nūduklis; muitu, kam pīsanok muita; bejeibu, kam pīsanok bejeiba; gūdu, kam pīsanok gūds“ (Rom. 13:1—2., 5., 7). Pīmāri: Jezus; pyrmī
kristīši; Dovida atteiceibas pret Sauļu (1. kēn. 24:7).
18. Kai mes grākojam pret laiceigim vaļdinikim?
1. Jūs īneistūt un nycynojūt,
2. nūneivojūt un zamynojūt,
3. atsasokūt moksōt jim pīnōceigus nūdūkļus,
4. jim pretojūtīs un dumpojūtīs un
5. ar vysaida veida nūdeveibom un sazvēresteibom pret pastōvūšū vaļsts īkōrtu (Verīs: Jud. 8:16).
19. Kaidūs gadejumūs nav jōklausa vacōki, prīkšnīki un vaļdinīki?
Kod tī pavēlēj kū pretlykumeigu Dīva prīškā.
* Dīvam jōklausa vairōk nakai cylvākim“ (Ap. d. 5:29). Pīmāri: Jezups Putifara mōjā, Zuzana, trejs jaunekli Babilonā, 7 Makabeji, apostoli augstōs padūmes prīškā.
20. Kai jōizatur jaunīšim pret vacōkim godūs?
Jaunīšim ir jōizatur pret tim ar respektu, jōpaklausa jūs lobim aizrōdejumim, un, cikīspējams, jōdora vīgloku jūs vacuma dīnu nostu.
* „Sērmas golvas prīškā tev byus pīsaceļt kōjōs; gūdynōj vacu cylvāku un beistīs Dīva“ (Lev. 19:32).
21. Voi caturtō Dīva bausleiba atsateic vīneigi uz bārnim un padūtajīm?
Nā. Šei bausleiba īslādz sevī ari vacōkūs un prīkšnīku pīnōkumus pret padūtajim.
22. Kaidi ir vacōkūs pīnōkumi pret bārnim?
Pyrmais un svātōkais vacōkūs pīnōkums ir izaudzynōt sovus bārnus Dīvam un myužeigai bārnu svātlaimei aizkopa dzeivē, tōpēc tim:
1. bārni ir jomoca lobām un pamateigi tī jōīpazeistynoj ar katōļu ticeibu,
2. cik īspējams agri tī jōapmoca dīvbejeigai un tykumeigai dzeivei,
3. jōdūd tim lobs pīmārs,
4. ryupeigi tī jōsorgōj nu grēceiga un apdraudāta dzeives veida un
5. kristeigōs mīlesteibas gorā jōlobōj jūs klaidas.
* „Ari jyus, tāvi ... audzynōjit sovus bārnus Kunga kōrteibā un mōceibā“ (Ef.6:4). Zāns, jo tys atstōts pats sovā vaļā, sagodoj sovai mōtei kaunu“ (Prov. 29:15). „Nataupi sovam bārnam pōrmōceibu, tōdēļ ka, jo tu jū pērsi ar reiksti, tu jū jau nanūnōvēsi . .. bet tu izglōbsi nu eļnes jō dvēseli“ (Prov. 23:13—14).
23. Kai dzymdynōtōji grākōj, kod napylda šūs sovus pīnōkumus?
Jī smogi grākōj un vērs tō dora sevi par leidzvaineigim sovu bārnu grākūs, un nareti ir par jūs pazusšonas īmesli.
24. Voi dzymdynōtōju pīndkums ir ryupētīs vīneigi par sovu bārnu myužeigū pesteišonu?
Jūs pīnōkums ir ryupētīs ari par bārnu laiceigū labklōjeibu un panōkumim jūs dzeivē, tōpēc jī grākōj:
1. kod naapdūmeigi izšķērdēj sovus īpašumus,
2. kod nasaryupej par sovu bārnu kōrteigu uzturu, apgērbu un veseleibu voi
3. kod napasaryupej jūs agri pīradynot pi dorba, sagōdōt jim lobu izgleiteibu un audzynōšonu, voi īmōceit kaidai lītdereigai nūdarbei.
25. Kaidi ir dorba devēju pīnōkumi pret jūs kolpōtōjim?
1. Izaturēt pret tim laipni,
2. kōrteigi moksōt tim pīdīneigu olgu un dūt pīteikūšu uzturu,
3. ar vōrdu un pīmāru tūs skubynot uz religiskūs pīnōkumu piļdeišonu, kai ari dareit tū, kas ir lobs un
4. atturēt tūs nu ļauna un izdeveibom uz grāku.
* „Jo tev ir uzticeigs kolps, lai jys tev ir kai tova poša dvēsele: izatur pret jū kai pret brōli“ (Ecclus. 33:31). „Kungi, dorot sovim kolpim taisneigi un pareizi, zynōdami, ka ari jums ir Kungs debesīs“ (Kol. 4:1). „Bet jo kaids nasaryupej par sovejim, seviški par mōjinīkim, tys nūlīdz ticeibu un ir ļaunōks par naticeigū“ (1. Tim. 5:8).
26. Kaidi ir laiceigūs vaļdinīku pīnōkumi pret jūs padūtajim?
Laiceigūs vaļdinīkus Dīvs ir paredzējis padūtūs lobumam, tōdēļ tim ir:
1. jōveicynoj jūs labklōjeiba, cik tikai tys ir īspējams,
2. jōpylda sova omōta pīnōkumi saprateigi un ar napīkukuļojamu taisneigumu,
3. jōstrōpej ļaunumi un
4. vysā sovā dzeivē un reiceibā jōbyun par kristeigōs dzeives paraugu.
* Prīkšnīceiba „ir Dīva kolpyune tovā lobā. Bet jo tu dori ļaunu, tod beistīs ... jei ir atrībēja tō sūdeišonai, kas dora ļaunu“ (Rom. 13:4). Tōpēc pi vēlēšonom publiskim pīnōkumim, pōri vysam, ir jōsaver, kaida vēlējamōs personas dīvbejeiba, saprōts, gūdeigums (krītnums) un energija (Verīs ari: 2. Pīt. 2:19).
Pīktō Dīva bausleiba.
* „Tev nabyus nūkaut“.
1. Kaidus grākus aizlīdz pīktō bausleiba?
Pīktō bausleiba aizlīdz vysus grākus, ar kaidim mes varātu īvainot sovu tyvōkū voi poši sevi, kaitejūt kai dvēseles, tai mīsas dzeiveibai.
2. Kod mes varātu kaitēt tyvōkō mīsas dzeiveibai?
Kod nataisnā veidā jū nūsystu, kod, dusmeigi voi rupi pret jū īzaturūt, jū saryugtynōtu un saeisynōtu jō dzeivi.
3. Kaidu grāku padora tys, kas nataisneigi nūsyt ūtru cylvāku?
Taids padora nōveigu grāku, kas sauc uz dabasim pēc atrībšonas, jo:
1. taids pōrgaļveigi īsalauž Dīva tīseibōs,
2. taids sagraun ciļvēceigōs sadzeives drūšeibu un
3. taids īdzan tyvōkū lelōkajā pūstā, kai šamā dzeivē, tai nareti ari myužeibā.
* „Kas izlej cylvāka asni, tō asnis caur cylvākim tiks izlīts, jo pēc sova tāla Dīvs cylvāku ir radejis“ (Verīs: Gen. 9:6). Kai slapkova teik sūdeits jau šamā dzeivē, tū rāda pyrmō slapkovas — Kaina pīmārs (Verīs: Gen. 4:16), kai ari Achaba un Izabelas pīmārs (3. kēn. 21,
22. un 4. kēn 9).
4. Voi ir kaidreiz atļauts atjimt cylvākam dzeiveibu?
Ir atļauts:
1. augstōkai varai sūdeit ar nōvi nūzīdznīkus (Rom. 13:4) un
2. vysim pōrejim aizsorgōjūt sovu tāvzemi voi, kod rūnās napīcīšameiba aizstōvēt sovu dzeiveibu pret nataisneigu uzbrukumu.
5. Voi ir atļauts sova gūda aizstōvēšonai izaicynōt kaidu uz divkauju voi pījimt izaicynōjumu?
Nā, jo taida divkauja, pat tod, kod tei nabyutu uz dzeiveibu un nōvi, ir lels nūzygums, kas ir piļneigā pretstatā Dīva un cylvāku īstōdeitai kārteibai. Tōpēc vysi tī, kas ir taidu divkauju leidzdaleibnīki, pat breivprōteigu līcinīku veidā, ir nu Bazneicas strōpejami ar ekskomunikaciju.
6. Voi pīktō bausleiba aizlīdz tikai teišu tyvōkō dzeiveibas atjimšonu?
Tei aizlīdz ari vysu tū, kas vad un pavadynōj uz taidu nūzygumu, kai dusmes, īnaids, skaudeiba, streidi, apvaiņōjūši vōrdi un lōdēšonōs.
* „Kotrys, kas sovu brālī īneist, ir slapkova“ (1. Jņ. 3—15). „Ik kotrys, kas dusmojōs uz sovu brōli, tiks nūdūts tīsai" (Mt. 5:22).
7. Kod mes kaitējam sovas mīsas dzeiveibai?
1. Kod atjamam sev dzeiveibu un
2. kod būjojam sovu veseleibu voi saeisynojam sovu dzeivi ar nagauseibu ēsšonā voi dzeršona, ar nyknom dusmem, ar pōrmēreigom skumem utt.
8. Kaidu grāku padora tys, kas atjam sev dzeiveibu?
Tys padora trejs brīsmeigus grākus:
1. nūzygumu pret Dīva majestati, kuram vīnam ir vara par myusu dzeiveibu un nōvi,
2. nūzygumu pret sovu dvēseli, kura nažēleigi teik īmasta myužeigajā eļnes gunī un
3. nūzygumu pret sabīdreibu, seviški pret sovim pīdareigim, sagōdojūt tim naizsokamas skumes un nagūdu.
9. Kai Bazneica strōpej pošnōvnīkus?
Jei pošnāvnīkim līdz kristeigu apglobōšonu, lai sūdeitu pošnōvnīku, kai ari lai atbaidātu cytus nu taida nūzyguma.
10. Voi nikod mes nadreikstam izstōdeit brīsmem sovu dzeiveibu voi veseleibu?
Nikod bez napīcīšameibas nadreikstam tū dareit; bet kod augstōki pīnōkumi tū prosa, tod gon dreikst. (Verīs: Mt. 10:28).
11. Voi ir breivi pošam ilgōtīs pēc sovas nōves?
Nav breivi vēlētīs sev nōvi kaidas nūspīsteibas voi izmysuma dēļ; turpretim ir breivi, kod korsti vēlējamēs naapvaiņōt Dīvu un byut ar Jū vīnōtim dabasūs.
* „Es kāroju atsaraiseit un byut kūpā ar Kristu“ (Filip. 1:23).
12. Kod mes dorom pōresteibu tyvōkō dveseles dzeivei?
Kod mes jū īļaunōjam, tys ir, kod breivprōteigi jū pavadynojam uz grāku, kod breivprōteigi ļauni īspaidojam jū un sagodojam jam izdeveibu grākot.
13. Kas kļyust vaineigs šymā grākā?
Vyspōri ir vaineigi vysi, kas kaidā veidā ūtru musynoj, dūd ūtram padūmu, paleidz voi pavēlēj ļaunu dareit, kod pīkreit tam; bet seviški tī:
1. kas lītōj bezdīveigus un nakītrus vōrdus voi nakautreigi ģērbās,
2. kas izplota napīklōjeiga satura grōmotas un biļdes,
3. kas uzjam sovōs mojos zagļus, dzārojus, azarta spēlmaņus un cytus nagūdeigus cylvākus jūs sanōksmu nūturēšonai un
4. tī prīkšnīki, kas dūd ļaunu pīmāru, voi kuri naaizkavej ļaunu, kod tim ir pīnōkums tū dareit.
14. Kam myusus vysvairōk ir jōatbaida nu īļaunōšonas dūšonas?
1. Dūmai, ka īļaunōtōjs ir satana reiks un kolps, kas, īvazdams grākā, nūkaun dvēseles, kuras Jezus Kristus izpērka ar sovu asni.
* Valns „ir slapkova nu sōkuma“ (Jņ. 8:44). Napazudynoj sovu brōli, „kura dēļ Kristus ir miris“ (Rom. 14:15).
2. Nu īļaunōšonas dūšonas myusus jōatbaida ari dūmai, ka īļaunōšonai ir drausmeigas sekas, jo tys, kas ir ļōvis sevi pavest uz ļaunu, parosti pavadynoj cytus uz ļaunu, un tai grāks arvīn vairōk teik izplateits.
* Kaina pēcnōcēji īnese arvīn lelōku samaitōteibu vysā ciļvēces dzymumā (Verīs: Gen 6). Jeroboama grāks un strōpe par tū (3. kēn. 12—14).
3. Šausmeigs dīviškō Pesteitōja sprīdums par īļaunōtōjim.
* „Kas īvad grākā vīnu nu šim mozajim, kas tic Maņ, tam byutu lobōk, ka jam koklā pīsītu dzērnovu akmini un nūgramdātu jyuras dziļumūs. Bāda pasauļam īļaunōšonas dēļ... bāda tam cylvākam, caur kuru īļaunōšona nōk“ (Mt. 18: 6—7). Pīmāri: Eleazars izavēlēja sev lobōk nōvi nakai jaunīšu īļauōšonu (2. mak. 6; ari 1. kor. 8:13).
15. Kas mums jōdora, jo mes byutu aizvainojuši tyvōkū pi mīsas voi dvēseles?
Mums taidā gadejumā natikai jōnūžālōj un jōizsyudz grāks, bet ari, cik īspējams, ir jōizlobōj ļaunums, kaidu asam nūdarejuši.
16. Kū mums pavēlēj pīktō bausleiba?
Tei pavēlēj:
1. dzeivōt mīrā ar myusu tyvōkim,
2. veicynōt, cik myusu stōvūklis tū atļaun, tyvōkō goreigū un mīseigū labklōjeibu un
3. saprateigi ryupētīs ari pošim par sovu dzeiveibu un veseleibu.
Praktisks padūms: Nikod naisadrūšynoj lōdēt, ūtram pōri dareit, ūtru sist; bet, kai tys Dīva bārnam pīsanōk, ceņtīs byut mīrmīleigs, laipns un lānprōteigs. Bēdz nu pavedēja, kai nu vaina, tōpēc, ka jys tīkōj nūkaut tovu dvēseli, lai cik pateikami un pīmīleigi byutu jō vōrdi un pateikami sūlejumi. Sorgojīs nūslapkavōt sova tyvokō dvēseli ar kaidu īļaunōjūšu dorbu voi vōrdu.
Sastō Dīva bausleiba.
* „Tev nabyus lauleibu pōrkōpt“.
X. Kū aizlīdz sastō Dīva bausleiba?
Tei aizlīdz lauleibas pōrkōpšonu un vysus cytus naceisteibas grākus, kai nateiras skateišonōs, vōrdus, jūkus, pīsaskōršonas un vysu tū, kas apvaiņoj kautreibu un 2. vysu tū, kas vad pi naceisteibas.
* „Natikleiba un vysaida veida nakrītneiba ... lai nateik pat pīmynāta storp jums, kai tys pīsanōk svātajim, ... ari bezkauneigas, muļkeigas un tukšas runas“ (Ef. 5: 3—4).
2.n Kas parosti nūvad leidz naceisteibai?
1. Ocu ziņkōreiba, 2. napīklōjeigs apgērbs, 3. glaimōtōji un pavedēji, 4. nakrītnas grōmotas un pīdauzeigas biļdes, 5. nakts sasatikšonas, napīklōjeigas izrōdes un dejas, 6. pōrōk breivi sakari ar ūtra dzymuma personom, 7. dzeršona un uzdzeive kai ari 8. slynkums un meikstčauleiba (izlutynōteiba).
3. Kōpēc mums seviški ir jōsasorgōj nu naškeisteibas?
Tōpēc, ka cylvāks, kas ir Dīva atspūguļōjums un svētneica, ir aicynōts uz teiru un svātu dzeivi. Caur naceisteibu cylvāks teik degradēts leidz nateira dzeivinīka līmiņam.
* „Voi nazynit, ka jyus as at Dīva svētneica ... jo kaiās apgōnej Dīva svētneicu, tū Dīvs iznycynōs“ (1. kor. 3:16—17).
4. Kaidas ir naceisteibas grāka sekas?
1. Šys grāks nūlaupa cylvāka navaineibu un aptraipej jō mīsu un dvēseli,
2. tys jū nūvad pi daudzim cytim grākim un natykumim, bīži pat leidz slapkaveibai un izmysumam un
3. īdzan tū pūstā, nagūdā un kaunā, un beidzūt myužeigō pazusšonā.
* „Kas saistōs ar prostitutem, paliks nagūdeigs: pyvumi un tōrpi byus jō montōjums“ (Ecclus. 19:3), „natiklim ... byus sova daļa dagūšō sāra guņs pūrā“ (Atkl. 21:8).
Pīmāri: Naceisteiba nūvede pi ļūti lelim nūzygnmim Dovidu, Salomonu, divus večus (Dan. 13), kai ari Herodu un Herodiadu. Golvonūkōrt naceisteibas dēļ gondreiž vysu ciļvēces dzymumu iznycynōja pasauļa plyudi; sāra guņs nudadzynōja Sodomas un Gomoras piļsātas ... Bet myusdīnu ciļvēce taisni sleikst naškeisteibas grāka smyrdūšajā pūrōjā. Poša Dīva Mōte Fatimas redzējumūs pasaceja, ka īpaši šō grāka dēļ vysvairōk cylvāku ik dīnas kreit guneigajūs eļnes bezdibiņūs.
5. Voi ik kotrys naceisteibas grāks ir nōveigs?
Jā, ik kotrys apzineigi un breivprōteigi dareitais naceisteibas grāks ir nōveigs: vīnolga voi tys byutu pošam ar sevi voi ar cytu dareits, „Tys jums jōzyna un jōsaprūt“ — tai soka sv. Pōvulš — „ka nivīnam izvirtuļam voi naškeistam .. . nav montōjuma Kristus un Dīva vaļsteibā“ (Ef. 5:5).
6. Voi vysi naceisteibas grāki ir vīnaidi smogi?
Nā. Daži nu tim ir smogōki par cytim, atkareibā nu personom, ar kurom tys grāks teik dareits; voi ari atkareibā nu tō, cik Ielā mārā tys ir rībeigs, pretdabeigs voi cik ļaundabeigas ir tō sekas.
7. Kas ir jōdora šaubu gadejumā voi kaida izdareiba ir grāks pret ceisteibu?
Jōpavaicōj pi sova goreigō tāva (pi grāku izziņas) un leidz nūskaidrōšonai ryupeigi ir jōsasorgoj nu tō, par kū ir šaubas.
8. Kū mums pīsoka sastō bausleiba?
Tei mums pīsoka byut pīklōjeigim un kautreigim vysōs myusu dūmōs, skatejumūs, vōrdūs un dorbūs; ļūti ryupeigi sorgōt sovas dvēseles navaineibu kai lelōkū montu un skaistōkū cylvāka ornamentu.
9. Kaidi leidzekli ir jōpīlītōj sovas navaineibas saglōbōšonai?
1. Jōizavairej nu ļaunas draudzeibas un izdeveibom uz grāku (Ecclus. 3:27),
2. ryupeigi jōuzmona jyutekli, seviški acis (Ps. 118:37),
4. kārdynōjumu laikā atvēlēt sevi vyssv. Jaunovai Marijai,
5. atcerētīs, ka Dīvs vysu redz, un ka mes ik kotrā breidī varam nūmērt (Ecclus. 7:40) un
6. nūpītni jōsavyngrynoj pazemeibā, mīsas apvaļdeišonā un pošaizlīdzeibā (Gal. 5:24).
Praktisks padūms: Mīļoj sovas dvēseles navaineibu. Bīži pōrdūmōj šūs Svātūs Rokstu vōrdus: „O, cik skaists un gūdojams ir sirdsskaidrais dzymums. Tō pīmiņa ir namērsteiga, jo tei ir zynoma Dīvam un cylvākim. Tys (dzymums) apkrūņōts triumfej myužūs, sajamūt gūdolgu par pastōveibu“ (Sap. 4:1—2).
Tōpēc, asūt vīnotnē voi kūpā ar cytim, nikod narunoj un nador tō, kō narunotu voi nadareitu pīklōjeigas sabīdreibas prīškā, un jo kaids mēginōtu tevi pavadynōt uz kū napareizu, nūraid tū voi meklej glōbīni pi cytim. „Muns bārns, jo tevi ļauni grēcinīki vilinoj, tod nasekoj jim. Jo jī soka: nōc mums leidzi, ... naej ar jim vīnu ceļu“ (Prov. 1:10—15).
Septeitō Dīva bausleiba.
* „Tev nabyus zagt“.
1. Kū mums aizlīdz septeitō bausleiba?
Tei mums aizlīdz kaitēt tyvōkajam jō īpašumā, laupejūt, zūgūt, krōpūt, augļojūt voi kaidā cytā nataisneigā ceļā.
2. Kas ir vainōjami laupeišonas voi zagšonas grākā?
Tymā ir vainōjami na tikai tī, kas laupa voi zūg, bet ari tī:
1. kas dūd padūmu voi paleidz,
2. kas nūzogtū montu pērk, pōrdūd, slēp voi patur,
3. kas naatdūd īpašnīkam atrostas voi palīnātas lītas,
4. kas namoksoj pōrodus un
5. kas bez napīcīšameibas ubogoj un ar tū pīsovynōj eistim nabogim pīnōceigōs dōvonas.
3. Kas ir vainōjams krōpšonas grākā?
1. Tī, kas darejumūs ar sovim tyvōkim, lītōj vyltōtu svoru voi māru, īdūd nadereigu naudu voi slyktu preci,
2. tī, kas prosa pōrōk augstu cenu par sovu dorbu voi precem,
3. tī, kas pōrceļ rūbežus storp kaimiņu īpašumim,
4. tī, kas aizdadzynōj sovus īpašumus, lai varātu sajimt apdrūšynōšonas naudu un
5. kas vyltoj zeimes voi dokumentus, turpynoj navajadzeigus un nataisneigus tīsu procesus, ceņšās pīkukuļōt tīsnešus voi līcinīkus.
4. Kas ir vainōjami augļošonā?
1. Tī, kas pīprosa nalykumeigus procentus par palīnātu naudu,
2. tī, kas sapērk labeibu voi cytas preces, lai sacaltu cenu un
3. vyspōri vysi tī, kas īsadzeivōj uz sova tyvōkō vajadzeibu voi nazynōšonas rēķina.
5. Kaidā veidā vēļ var byut pōrkōpta septeitō bausleiba?
Tei var byut pōrkōpta:
1. būjojūt cytu cylvāku mōjas, teirumus voi labeibu,
2. īvaiņojūt voi nūsytūt kaimiņa lūpus,
3. kod caur izškērdeigu dzeivi teik sagōdōtas cīsšonas pošu saimei,
4. kod nateik dareiti sovu pīnōkumu dorbi un
5. kod teik calta naslave amatnīkim un tērgōtōjim, ar nūlyuku atraut nu tim nūjēmējus, kod nataisneigā veidā teik dareits zaudejums tyvōkā īpašumam.
6. Kai var nūnōkt leidz nōveigam grākam ar seikōm zodzeibom voi krōpšonom?
Leidz nōveigam grākam var nūnōkt:
1. kod tik bīži tys teik dareits, ka īpašnīkam ceļās īvārojami zaudejumi, voi pat, kod vīneigi teik dūmōts taidus atkōrtōjumus dareit un
2. kod zaudātō līta, nanūzeimeiga poša sevī, ir tūmār saisteita ar lelu īpašnīka napatikšonu.
7. Voi kolpi dreikst dūt žēlesteibas dōvonas nu sovu kungu īpašuma?
Na, izjamut gadejumus, kod kungs tū zyna un atļaun.
8. Kas ir jōdora, kod myusu īpašumā ir nalykumeigi īgyuts monts, voi kod nataisneigā veidā asam nūdarejuši tyvōkajam zaudejumu?
Ir jōatdūd nalykumeigi īgyutais monts un, cik īspējams, izlobōt nūdareitū zaudejumu. Bez šim nūsacejumim mes navaram sajimt pīdūšonu nu Dīva.
9. Kam ir pīnōkums dareit atleidzeibu un lobōjumus?
1. Tam, kō reiceibā ir nūzogtas lītas voi tūs vērteiba, voi kas pats ir nūdarejis tyvōkajam zaudejumu,
2. jo tys pats vairs nav spējeigs tū izdareit, pīnūkums gulstas uz tim, kas davuši padūmu voi paleidzējuši, voi nav aizkavējuši, lai gon varējuši tū izdareit, un kuru pīnōkums bejis tū dareit.
10. Cik daudz ir jōatleidz?
1. Jo kaids apzineigi un nataisneigi ir pajēmis voi paturējis sova tyvōkō montu, taidam ir pīnōkums atleidzēt vysā pylnuma,
2. jo kaids naapzineigi voi nagrybādams ir tū izdarejis, taidam ir pīnōkums, tikleidz dabōs zynōt, ka tys ir ūtra īpašums, atdūt tū, kas nu tō ir palicis pōri, seviški, kod pats ar tū beja palicis bogōtōks.
11. Kam jōatdūd nalykumeigi īgyutais monts?
Tys ir jōatdūd monta īpašnīkam voi jō mantinīkim, bet jo tys nabyutu īspējams, tod jōizdola nabogim voi jōizlītōj kaidim goreigim labdareibas mērkim.
12. Kas jōdora tim, kas nav spējeigi tyuleņ atleidzēt?
Taidim ir jōpatur nūpītnys nūdūms tū izdareit, kod tikai rassīs īspēja; pa tū laiku jōpīlītōj vysi leidzekli, lai taidu īspēju radeitu.
13. Kas ir jōpatur prōtā, lai sorgōtūs nu zagšonas un nūlaideibom atleidzēšonā?
Jōpatur prōtā:
1. ka nōve, dreižok nakai mes dūmōjam, var izraut nu myusu rūkom nalykumeigi īgyutū montu,
2. ka zogtais monts nadareis myusus laimeigus, bet gon svēteibas vītā ness nalaimi, namīru, lōstu un nūžālojamas beigas un
3. ka tys ir vyslelōkais naprōts, jo kaidu izniceigu šō pasauļa lītu dēļ byutu jōpazaudej dabasi un sova dvēsele jōīmat naizdzēšamajā eļnes gunī.
* „Kas nataisneibu sēj, tys bādas pļaus un īs būjā nu sovas blēdeibas reikstes“ (Prov. 22:8). „Kū tys leidz cylvākam, jo jys īmontōs vysu pasauli, bet sovā dvēselē cīss zaudejumu? Voi, kaidu izpērkumu cylvāks dūs par sovu dvēseli?“ (Mt. 16:26).
14. Kū mums pavēlēj septeitō bausleiba?
Tei mums pavēlēj atdūt ikvīnam tū, kas kuram pīdar, kai ari byut žālsirdeigim pret sovu tyvōkū.
Praktiski padūmi. Atdūd ik kotram jō īpašumu un esi apmIrynōts ar tū, kas pošam ir. Taisneigi īgyutais mozumeņš ir lobōks par nataisneigi īgyutū daudzumu. Nikod nikō nazūdz, lai cik nīceiga tei līta byutu: „Nu sōkumim izaug Ielas beigas“. Sorgojīs nu pōrmēreigas dzeršonas, slynkuma, azarta spēlēm, napīklōjeigom izrōdēm, nu greznuma, tōpēc, ka taidas lītas nūvad cylvākus leidz laupeišonom, zodzeibom un sagōdoj būjā eju.
Ostoitō Dīva bausleiba.
* „Tev nabyus dūt napatīsu līceibu pret sovu tyvōkū“.
1. Kū aizlīdz ostoitō Dīva bausleiba?
Tei pōri vysam aizlīdz dūt napatīsu līceibu, tys ir, tīsas nomā saceit napatīseibu.
* „Un divi veiri — un tī beja nalīši — tī nūsasāda jam (Nabotam) pretim un nūdeve līceibu pret jū vysas tautas prīškā“ (3. kēn. 21:13).
2. Kai jōlīcynoj tīsā?
Jōsoka patīseiba tai, kai tū zynom, ni mozōk, ni vairōk.
3. Kaidus vēļ cytus grākus aizlīdz ostoitō Dīva bausleiba?
Tei aizlīdz:
1. malōšonu un līkuleibu,
2. naslaves ceļšonu un apmalōšonu,
3. napamatōtas aizdūmas un pōrsteidzeigu tīšošonu, kai ari vysus grakus, kas īvaiņoj myusu tyvōkō lobū slavi voi personeibu.
4. Kū zeimoj malōt?
Malōt zeimoj apzineigi un ar īprīkšejū nūdūmu runōt napatīseibu.
5. Voi ir kaidreiz breivi malōt?
Nā, nikod nav breivi malōt, ni sovā, ni cyta lobā, ni jūku, ni napīcīšameibas dēļ, jo ik kotra malōšona ir preteja Dīvam, kas ir poša Patīseiba.
* „Malōšana ir nateirs traips cylvākā“ (Ecclus. 20:26). „Malōtoja mute ir naganteiba Dīva prīškā“ (Prov. 12:22).
Pīmāri: Ananija un Safiras strōpe par malim (Ap. d. 5). Lai gon nikod nav breivi runōt napatīseibu, tod tūmār dažkōrt ir pīnōkums nūklusēt patīseibu, kod tū prosa tyvōkō mīlesteiba un omota pīnōkums.
6. Kai mes grākojam ar līkuleibu?
Ar līkuleibu grākojam izalykdami par lobōkim voi dīvbejeigōkim nakai eistineibā asam, lai taidā veidā maldynōtu cytus.
* „Bada jums, rokstu mōceitōji un farizeji, jyus līkuli: jyus leidzynōjitēs nūbalsynotim kopim, kas nu ōrīnes cylvākim izaroda daili, bet īškā ir myrūņu kaulu un vysaidas nateireibas pylni. Tai ari jyus: ōreigi gon jyus cylvākim izarōdot taisneigi, bet īkšpusē jyus asat līkuleibas un nataisneibas pylni“ (Mt. 23:27—28).
7. Kai mes grākojam naslavi caldami?
Tys nuteik tod, kod bez vajadzeibas atklōjam cytu vainas.
8. Kod ir atļauts atklōt cytu vaiņas?
Ir atļauts atklōt un pat ir pīnōkums tū dareit:
1. kod tys nōk par lobu vaineigai personai voi
2. kod tys ir napīcīšams lelōka ļaunuma aizkavēšonai.
9. Kas ir jōīvāroj šaidas atklōšonas gadejumā?
1. Atklōšonai ir jōizrit nu teiras mīlesteibas motivim un tikai taidim jōatkloj, kas spēj nūvērst ļaunu un
2. vaina nav jōpōrspeilej, nadrūšas lītas nav jōatklōj kai drūšas.
10. Kai mes grākojam apmalodami?
Tys nūteik tod, kod mes pīskaitom sovam tyvōkajam vaiņas, kaidu jam nav voi pōrspeilejam jō patīsōs vaiņas.
* „Jo čyuska īdzeļ klusumā, nav lobōks par tū slapynais mēlnesis“ (Eccli. 10:11).
11. Voi ik kotra apmalōšona un slaves laupeišona ir vīnaidi grēceiga?
Nā. Grāks ir lelōks:
1. kod vaina ir lelōka un īvārojamoka ir persona, kurai vaiņa teik pīškērta,
2. kod lelōks zaudejums un lelōka nataisneiba ar tū teik nūdareita,
3. kod vairōk ir cylvāku, kas tū dzērd un
4. kod lelōka ļaunprōteiba teik pīlītōta pi tō izplateišonas.
* Ļūti nataisneigs un rībeigs grāks ir MĒĻU NOSŌŠONA, tys ir, kod teik atstōsteits kaidai personai, kū kaids cyts par jū ir runōjis, un tai radeits naids un nasaskaņas storp cylvākim. „Nūlōdāts ir MĒĻNESEIGS un divkūseigs cylvāks, tōpēc, ka satrauc daudzus, kas dzeivōja mīrā (Ecclus. 28:15).
12. Voi grāks ir ari klauseitīs mēļneseibu un slaves laupeišonu?
Jā, ir grāks:
1. kod mēļneseibu un slaves laupeišonu klausōs ar patyku,
2. kod tū naaizkavej, jo tys ir īspējams un
3. byut par īmesli tam un tū veicynōt, vaicōjūt voi pīkreitūt tam.
* „Nūdrūšynoj sovas ausis ar ērškim, nasaklaus ļaunu volūdu“ (Ecclus. 28:28). „Zīmeļs atnas leitu un slapynas mēles roda skōbu vaigu“ (Prov. 25:23).
13. Kaids pīnōkums ir tim, kas ar apmalošonu voi ļaunom volūdom ir kaitējuši sova tyvōkō personeibai?
Taidim ir pīnōkums:
1. atsaukt malus un lyugt pīdūšonu un
2. jōizlobōj zaudejumi , kaidi ar tū tykuši nūdareiti.
* „Loba slavē der vairōk nakai Iela bogōteiba“ (Prov. 22:1), tōpēc ir pīnōkums atjaunōt, kai vīnu, tai ūtru.
14. Voi ir jōatsauc ari tod, kod tyka izplateita patīsa, bet nūslāpta vaiņa?
Nā. Taidā gadejumā ir jōsaceņš attaisnōt myusu tyvōkū un kaidā cytā veidā izlobōt jō lobū slāvi.
15. Kod mes grākojam ar napamatōtom aizdūmom un pōrsteidzeigim sprīdumim?
Mes grākōjam:
1. ar napamatōtiom aizdūmōm, kod bez pīteikūša pamata, dūmōjam ļaunu par sovu tyvōkū un
2. ar pōrsteidzeigu sprīdumu, kod bez pīteikūša pamata ticim, ka dūmōtais ļaunums ir patīss un drūšs.
* „Natīsojit, lai jyus natyktu tīsōti ... kū tu raugi skoborgu sova brōļa acī, bet bolku sovā acī naredzi“ (Mt. 7:1., 3).
16. Kū mums pavēlēj ostoitō bausleiba?
Tei mums pavēlēj:
1. runōt patīseibu vysōs lītōs,
2. ryupētīs par kotra cylvāka lobu slavi un
3. seviški savaļdeit sovu mēli.
17. Cik tōļ mums ir jōsaryupej par sovu lobū slāvi?
Tik tōļ, cik tōļ tū pīprosa Dīva gūds, tyvōkō lobums un myusu stōvūkļa pīnōkumi.
* „Jo mes rgupejamēs na tikai par tū, kas lobs Dīvam, bet ari cylvākim“ (2. kor. 8:21). Mums jābyun gotovim pacīst pōrmatumus un nagūdu, sovas un cytu cylvāku pesteišonas, voi ari Jezus Kristus gūda dēļ. Šamā sakareibā ir saceits: „Jo kaids tev syt lobajā vaigā, pagrīz tam ari kreisu“ (Mt. 5:39) un „jo jyusus nīvoj Kristus vōrda dēļ, tod jyus asat svēteigi“ (1. Pīt. 4:14). „Tod jī prīcōdamīs aizgōja nu augstōs tīsas, jo beja atzelti par cīneigim Jezus vōrda dēļ cīst nagūdu (Ap. d. 5:41).
18. Kai mums pošim jōsaryupej par sovu lobū slāvi?
Pōri vysam, dzeivōjūt eista kristīša dzeivi, pēc īspējas sorgojūtīs nu vysmozōkō ļaunuma ānas. Sovas lobōs slaves aizstōvēšonai pret uzbrukumim, lītōjūt vīneigi lykumeigus leidzekļus.
* „Lānprōteibā un bejeibā lai jums byutu loba sirdsapziņa, lai kaunējās tī, kas jums ceļ naslavi, nupeļūt jyusu lobū dzeivi Kristu“ (1. Pīt. 3:16).
19. Kai vyslobōk izasorgōt nu mēles grākim?
1. Narunojūt naapdūmeigi, un paturūt prōtā, ka byus jōdūd nūrēkins par ik kotru tukšu vōrdu (Mt. 12:36) un
2. paturūt sovu sirdi teiru nu gūdkōreibas, skaudeibas, īnaida, atrībeibas utt.
* 1. „Kas pīvolda un sorgōj sovu muti, pasorgōj sovu dzeiveibu, bet kas naapdūmeigi ļaun sovai mutei vysu, tys pīdzeivōs ļaunu“ (Prov. 13:3), 2. „Čyusku izdzymums, kai jyus varit runōt lobu, byudami ļauni? jo nu sirds pōrpiļneibas mute runoj“ (Mt. 12:34).
Praktisks padūms. īneist malus un napatīseibu. Nikod narunoj nažālsiirdeigi par sovu tyvōkū, un naapbādynoj jū ar apvaiņojušim vōrdim: „Pātogas sitīņs atstōj zylumu, bet mēles sitīņs lauž kaulus“ (Ecclus. 27:21). Tūmār naslēp klaidas nu tim, kas var tōs izlobot....
Deveitō un dasmytō Dīva bausleibas.
* „Tev nabyus īkōrōt sova tyvōkō sīvu".
* „Tev nabyus īkōrōt nivīnu lītu, kas pīdar tovam tyvōkam".
1. Kū nūlīdz deveitō Dīva bausleiba?
Deveitō bausleiba nūlīdz īkōrōt ūtra cylvāka sīvu un vyspōri nūlīdz nateiras dūmas un īkōrōšonas.
* „Ikvīns, kas uzskata sīvīti, īkōrōdams jū, jau savō sirdī pōrkōpis bausleību ar tū“ (Mt. 5:28).
2. Voi nateiras dūmas un īkōres vīnmār ir grāks?
Cik ilgi tōs mums napateik un kod mes ceņšamēs tōs izmest nu prōta, tōs nav grāks.
3. Kod nateirōs dūmas kļyust grēceigas?
Tōs kļyust grēceigas, kod mes breivprōteigi dūmōjam napīklōjeigas lītas voi darbeibas un kod breivprōteigi meklejam patyku tamōs.
* Kai ir grāks ar nūdūmu vērtīs uz napīklōjeigom lītom, taipat ir grāks taidas lītas īdūmōt sovā prōtā, voi kod tōs nagrybātas īnōkušas prōtā, ir grāks tamōs meklēt patyku.
4. Kod nateirōs kōreibas ir grāks?
Kod breivprōteigi gribim redzēt, dzērdēt voi dareit tū, kas ir pretejs ceisteibai.
5. Kas ir jōdora, kod nōk nateiru dumu un īkōrōjumu kārdynōjumi?
1. Tim nūpītni ir jōsapretoj un jōlyudz paleidzeiba nu Dīva un
2. kod kārdynōjums turpynojās, nav jōzaudej drūsme, bet jōturpynoj pretesteiba un jōsaceņš nūdorbynot prōtu ar kū dereigu.
* 1. „Es zynōju, ka cytaidi es navarēšu byut attureigs, kai tikai jo Dīvs tū dūs, es gōju pi Dīva un lyudžu Jū nu vysas sirds“ (Sap. 8:21). 2. „Svēteigs ir tys veirs, kas panas pōrbaudejumus, jo pōrbaudeits tys saļims dzeiveibas krūni, kū Dīvs apsūlēja tim, kas Jū mīļōj“ (Jk. 1:12).
6. Kū mums pavēlēj deveitō bausleiba?
Tei mums pavēlēj dūmōt tikai par taidom lītom, kas pīklōjeigas un svātas.
7. Kū aizlīdz dasmytō bausleiba?
Tei mums aizlīdz breivprōteigi īkōrōt myusu tyvōkō montu.
* „Vysu ļaunumu sakne ir montkōreiba“ (1. Tim. 6:10). Pīmārs: Achabs (3. kēn. 21).
8. Kū mums pavēlēj dasmytō bausleiba?
Tei pavēlēj mums byut apmīrynōtim ar tū, kas mums ir un naapskaust tū, kas pīdar cytim.
9. Kai pat nabadzeigs kristīts var byut apmirynōts ar tū, kas jam ir?
Paturūt prōtā:
1. ka teira sirdsapziņa ir dōrgōkais monts,
2. ka myusu eistō mōja ir viņpasaulī un
3. ka ari Kristus myusu dēļ beja nabadzeigs, un ka nōks dīna, kod Jys bogōteigi atolgōs tūs, kas Jō dēļ ir bejuši pacīteigi sovā nabadzeibā.
10. Kōpēc Dīvs aizlīdz na tikai ļaunus dorbus, bet ari ļaunas dūmas un īkōres?
Tōpēc, ka dūmas un vēlēšonōs dora nateiru sirdi un beidzūt nūvad leidz ļaunim dorbim.
* „Cylvāks redz, kas pasarōda acim, bet Dīvs redz sirdi" (1. kēn. 16:7). „Nu sirds izīt ļaunas dūmas, slapkaveibas, lauleibas pōrkōpšonas utt.“ (Mt. 15:19).
Praktisks padūms. Pīvērs sovas dūmas myužeibai, un tev nabyus gryuši mozvērtēt vysu, kas ir pōrejūšs. „Dzeivojit gorā“, tys ir Dīvā bezgalaigō lobuma mīlesteibā, tod jyus mīsas kōreibom nasekōsit“ (Gal. 5:16). Laimeigs, kas par sevi patīši var saceit: „Muna dvēsele ilgojās tveikdama pēc Kunga pogolmim; muna sirds un muna mīsa gavilēs traucās pi dzeivō Dīva“ (Ps. 83:3).
B) PAR BAZNEICAS BAUSLEIBOM
1. Voi bez Dīva bausleibom ir vēļ cytas, kuras kristīšim byutu jōpylda?
Jā, ir Bazneicas bausleibas.
2. Nu kurīnes Bazneicai ir tīseibas dūt bausleibas?
Nu poša Kristus, kurs Bazneicu pylnvarōja ticeigūs Jō vōrdā vadeit un vaļdeit.
* Tōpēc, kas smōdej Bazneicu, tys smōdej pošu Kristus Kungu. „Kas jyus klausa, tys Mani klausa, un kas jyus nycynoj, tys Mani nycynoj“ (Lk. 10:16).
3. Voi Bazneicai nav cytu tīseibu, kai tikai izdūt bausleibas?
Jai ir tīseibas ari uzraudzeit, lai bausleibas tyktu piļdeitas un sūdeit tūs, kas tōs napylda. Pīmāram: līgt tim sakramentu pījimšonu (Mt. 18:18) un beidzūt izslēgt tūs nu Bazneicas un, kod tī nūmērst, nalaut tūs apglobōt pasvēteitūs kopūs (1. kor. 5:3—5).
4. Kaidas ir golvonōs Bazneicas bausleibas?
Tōs ir:
1. Tev byus svēteit Bazneicas nūlyktōs svynamōs dīnas.
2. Tev byus svātdinēs un svātku dīnōs svātcīneigi pīsadaleit svātajā Mišā.
3. Tev byus Bazneicas nūlyktōs dīnōs atsaturēt nu gaļas ēdīnim un gavējamōs dīnōs gavēt.
4. Tev byus vysmoz reizi godā izsyudzēt sovus grākus!
5. Tev byus vysmoz vīnu reizi godā, prūti, Leldīnu laikā, pījimt svātū Komuniju!
* Šys Bazneicas bausleibu saroksts ir losoms KATŌĻU KATECHISMĀ, kū tulkōjuse Lūcija Sargunas un izdevis Herdera apgāds Freiburgā (Vōcijā) 1960. godā. Zīmeļamerikas Savīnotūs Vaļstu katekismūs ir 6 Bazneicas bausleibas, pi kam 1. un 2. nu augšā mynātom bausleibom ir apvīnōtas vīnā un sastōda 1. bazneicas bausleibu. Pōrejom trejom pīvīnōta:
5. uzturēt sovu draudzes bazneicu un školu.
6. īvārot katōļu Bazneicas lykumus pi lauleibu kōrtōšonas.
5. Kōpēc Bazneica ir davuse šōs bausleibas?
1. Lai nūteiktok paskaidrōtu Dīva bausleibas un pasaceitu, kai tōs atseviškūs gadejumūs ir pyldomas un
2. lai veidōtu myusus religiozā un gondarejuma dzeivē un taidā veidā nūdrūšynōtu myusu myužeigū pesteišonu.
6. Kai Bazneicas bausleibas myusus saista?
Vyspōri jamūt, tōs saista zam nōveiga grāka draudim, bet atseviškūs gadejumūs jōsaver pēc pastōvušim Bazneicas paskaidrōjumim.
Praktisks padūms. Vīnmār ceņtīs byut apjēmeigs apzineigi piļdeit Bazneicas bausleibas un izkōrtōjumus, lai Jezus Kristus varātu tevi īskaiteit sova gonompulka lūcekļu skaitā. „Jo jys Bazneicai naklauseis, tod lai jys tev byutu kai pogōns un muitinīks“ (Mt. 18:17).
Pyrmō Bazneicas bausleiba.
1. Kū mums pavēlēj pyrmū Bazneicas bausleiba?
Tei mums pavēlēj svēteit svātdines un Bazneicas īstōdeitōs svātku dīnas, atsaturūt nu fiziskim dorbim.
* Taipat kai Vacajā Dereibā zynomu svoreigu nūtykumu atzeimēšonai beja īstōdeitas svātku dīnas, ari Kristus Bazneica — poša Kristus, Jō vyssv. Mōtes un svātūs gūdam — ir īstōdejuse dažaidas svātku dīnas.
2. Kaidam nūlyukam ir īstōdeiti daži Kristus svātki?
Tī ir īstōdeiti, lai mes:
1. dīvbejeigi pōrdūmōtu myusu atpesteišonas nūslāpumus,
2. pasateiktu Dīvam par mums pīškērtom želesteibom un
3. lai atjaunōtu sovu dedzeibu Dīvam kolpōšonā un ar tū dareitu sevi par cīneigim sajimt atpesteišonas augļus.
* Ik kotra liturģiskō goda laikā teik atkōrtōta sovūs golvonōkajūs nūtykumūs vysa Kristus dzeive, it kai tī nūslāpumi nu jauna ataustu myusu gora ocu prīškā. Bazneicas dūma ir, lai mes kūpā ar jū ik godu pōrdūmātu vysu Kristus dzeivi nu tōs sōkuma leidz beigom. Tai: ADVENTS ir nūžālu un ilgu laiks, kurā ir jōsagatavoj Pesteitōjam ceļš uz myusu sirdim. GAVĒNĪ ar nūžālu par grākim un gondarejuma praksi mums ir jōpīsadola Kristus cīsšonōs, ir jōnūmērst grākam, un kūpā ar Jū ir jōpīsaceļ augšā jaunai dzeivei LELDĪNĒS. Tyvojūtīs Svātō Gora atnōkšonas dīnai (VOSORASSVĀTKŪS), mums dedzeigi ir jōsailgoj pēc Svātō Gora dōvonom, un pēc tam vīnmār ir jōsaceņš dorbōtīs leidzi ar sajimtom žēlesteibom.
3. Kōpēc ir īstōdeiti svātūs svātki?
Tī ir īstōdeiti:
1. lai mes tymūs gūdynōtu Dīvu par žēlesteibom, ar kaidom Jys svātūs ir apdōvynōjis un ari
2. lai, atcarādamīs jūs vērszemes dzeives augstūs tykumus un myužeigū jūs svātlaimi dabasūs, pōrsajimtu ar vēlēšonūs jūs atdarynōt un
3. lai izlyugtu jūs starpnīceibu pi Dīva.
4. Voi Bazneica var atceļt svātku dīnas?
Taipat kai jai ir tīseibas īstōdeit svātku dīnas, ir tīseibas ari tōs atceļt, pōrceļt voi saisteit vīneigi pi dažom vītom, kod laiks un apstōkli tū prosa.
* Bazneicas mōceiba (doktrina) vīnmār ir vīna un tei poša. Sovā byuteibā tei ir namaineiga, un taidai tai ir jōbyut, tōpēc ka tei nōk nu Dīva. Cytaidi tys ir ar jōs prīkšrokstim un disciplinarim lykumim, kaidus tei izdūd un laika tecējumā tūs pōrmaina, pīmārojūt tūs laika un vītas apstōklim. Tōpēc bez traucējuma Bazneicas mōceibas vīnoteibai, dažaidūs laikūs un vītos, var byut atškireibas svātku svinēšonā.
Praktisks padūms. Saskaņā ar Bazneicas goru, ryupeigi sasagatavoj kotrim lelōkim goda svātkim, it kai tī byutu pādejī tovā dzeivē. Sorgōjīs nu obligātus svātku dīnu profanēšonas, strōdōjūt fiziskus dorbus voi nūsadūdūt pōrmēreigom un grēceigom izprīcom.
Ūtrō Bazneicas bausleiba.
1. Kū mums pavēlēj ūtrō Bazneicas bausleiba?
Šei bausleiba mums pavēlej svātdīnēs un obligātajōs svātku dīnōs ar cīnu, uzmaneibu un dīvbejeibu pīsadaleit sv. Miša uperī.
2. Kōpēc mums speciali teik pavālāts svātdīnēs un obligātajōs svātku dīnōs pīsadaleit sv. Miša uperī?
Tōpēc, ka sv. Miša upers ir vyssvātōkais un dereigōkais nu vysim dīviškim kolpōjumim, kurā vyscīneigōkā veidā teik pagūdynōta vysaugstōkō Dīviškō Majestate.
3. Kam ir pīnōkums pīsadaleit sv. Miša uperī svātdīnēs un svātku dīnos?
Vysim, kas ir sasnāguši prōta lītōšonas godus (kaidi parosti īsastāj ap 7. dzeives godu), ir styngrys pīnōkums pīsadaleit sv. Miša uperī. Tikai svoreigi īmesli, kai slimeiba, slymūs apryupe utt. nu tō tūs atbreivoj.
4. Kod mes grākojam pret šū Bazneicas bausleibu?
1. Kod sovas vaiņas dēļ izlaižam vysu voi lelōku sv. Miša daļu un
2. kod sv. Miša laikā breivprōteigi nūsadūdam izklaideibom, ziņkōreigai auseišonōs apkōrt, runōšonai, smīklim voi cyta veida nacīneigai uzvedeibai.
* „Kungs ir šymā svātajā nomā, lai vysa zeme ītur klusumu Jō vaiga prīškā“ (Hab. 2:20).
5. Kur ticeigajim ir jūpīsadola sv. Mišāsvātdīnēs un svātku dīnos?
Tys jim ir jōdora sovā draudzes bazneicā voi ik kurā kotrā publiskā katōļu dīvnomā.
6. Kōpēc Bazneica vēlējās, lai ticeigī seviški sovōs draudzes bazneicōs pīsadaleitu sv. Miša uperī?
Tōpēc, ka draudzes bazneicōs draudzes goni mōceibas soka un sv. Mišu uperej golvonūkōrt par sovim draudzes lūceklim.
7. Voi Bazneicas bausleiba pīsoka klauseitīs ari mōceibu?
Pīsaturūt pi burta, taidas pavēles nav; bet īsadzilinojūt pavēles gorā, taida nūteikti ir, tōpēc, ka Dīva vōrda klauseišonōs ari pīdar pi pīnōceigas svātdīņu un svātku dīnu svēteišonas un vyspōri pīdar pi byuteigim kristīša dzeives pīnōkumim.
* Jau pyrmōtnejā Bazneicā mōceiba tyka saceita sv. Miša laikā pēc Evangelija. Tōpēc Bazneica, pīsaceidama jimt daleibu sv. Miša uperī, naatroda par vajadzeigu dūt at-sevišku pavēli par mōceibas klauseišonu.
8. Kōpēc vysim kristīšim ir jōsaklausa Dīva vōrds?
1. Tōpēc, ka Dīva vōrds ir spēceigokais, poša Dīva dūtais, svātdareišonas leidzeklis,
2. tōpēc, ka ir napīcīšami, lai vysi atkōrtōtas reizes sev atgōdynōtu ticeibas patīseibas, lai tōs paturētu sovā prōtā un pēc tom veidōtu sovu dzeivi un
3. tōpēc, ka vysim ir pīnōkums dūt kristeigōs dīvbejeibas lobu prīkšzeimi.
* „Kas ir nu Dīva, tys Dīva vōrdu klausōs, jyus tōpēc nasaklausot, ka naasat nu Dīva“ (Jņ. 8:47). Tei ir ļauna pazeime, ka cylvāki nasaklausa Dīva vōrda.
9. Kai ir jōsaklausa Dīva vōrds?
Dīva vōrds jōsaklausa:
1. uzmaneigi ar korstu vēlēšonūs dareit vysu, kas veicynōtu myusu atpesteišonu un
2. dzērdātais ir labi jōpōrdūmōj, jōatteicynoj pošim uz sevi un uzticeigi jōeistynoj sovā dzeivē.
* „Svēteigi tī, kas Dīva vōrdu dzērd un tū izpylda“ (Lk. 11:28; sal. ari Lk. 8:15).
Praktisks padūms. Dīvbejeiga pīsadaleišona svātdīņu un svātku dīnu dīvkolpōjumūs lai klyust par tovas dzeives lykumu. Dūd prīkšrūku tymā sovai draudzes bazneicai.
Trešō Bazneicas bausleiba.
1. kū pīsoka trešō Bazneicas bausleiba?
Tei pīsoka īvārot Bazneicas nūzeimātōs gavēņa un atsaturēšonas dīnas.
2. Kaidas ir Bazneicas nūzeimātōs gavēņa dīnas?
Pēc tagadējō Bazneicas lykuma gavēņa dīnas ir: Palnu trešdīne un vysas lelō gavēņa pīktdīnes.
3. Voi pīteik tamōs dīnōs vīneigi atsaturēt nu gaļas ēdīnim?
Nā. Ir pīnōkums leidz seitam baudeit tikai vīnu maļteiti dīnā.
4. Kam ir pīnōkums īturēt gavēni?
Vysim, kas ir sasnāguši sova myuža 21 godu un nav nūbeiguši 59. sovas dzeives godu un kurus nu gavēšonas naatbreivōj kaids pamatōtis īmeslis.
5. Kas teik atbreivōti nu gavēšonas?
Nu gavēšonas teik atbreivōti sliminīki, kas atsaveseļoj, vacuma nūvojinōti, kai ari tī, kas gavēdami naspātu veikt sovus pīnōkumus.
6. Kod ir pavālāts atsaturēt nu gaļas ēdīnim?
Vysōs lelō gavēņa pīktdīnēs.
7. Kam ir jōatsatur nu gaļas ēdīnim?
Vysim katōļticeigim, kas ir sasnāguši pylnus 14 sovas dzeives godus, izjamūt tūs, kuri pamatōtia īmesļa (slimeibas, nabadzeibas utt.) deļ, nu tō ir atbreivōti.
8. Kas ir jōdora tim, kuri navar labi atsaturēt nu gaļas ēdīnim?
Tim nu goreigōs prlkšnīceibas ir jōmeklej atļōve (dispensacija) un jōdora kaidi cyti lobi dorbi.
9. Kōpēc Bazneica pavēlēj gavēt?
Tōpēc, ka gavēšona pateik Dīvam un ir lītdereiga (veseleiga) mums pošim.
10. Kōpēc mes sokom, ka gavēšona ir pateikama Dīvam?
1. Tōpēc, ka Dīvs bīži ir īteicis gavēšonu un izrōdejis labvēleibu tim, kas tū praktizējuši,
2. tōpēc. ka Jezus Kristus, apostoli un vysu laiku svātī ir gavējuši un
3. tōpēc, ka gavēšona zamynoj myusu lepneibu un paleidz savaļdeit jyutekleigōs kōreibas.
* „Atsagrīz pi Manis nu vysas sirds ar gavēšonu, osorom un skumem“ — soka Kungs (Joel. 2:12). „Šei suga nateik izdzelta cytaidi kai ar lyugšonu un gavēni“ (Mt. 17:20). Gavēņa pīmārus vīgli var sameklēt kai Jauno, tai Vacō Testamenta Svātūs Rokstūs.
11. Kai gavēņs ir nūdereigs un veseleigs mums pošim?
1. Gavādami mes gondorom Dīvam par myusu grākim, un tai nūvēršam peļneitū strōpi (Ninivīšu pīmārs: jōn. 3),
2. ar gavēni mes savoldom sovas kōreibas un nūstyprynojam sevi pret krisšonu grākā un
3. gavejūt lyugšona un tykumu prakse kļyust vīgloka, un mes nūteiktōk sajamam Dīva žēlesteibu un myužeigū pesteišonu.
12. Voi atsaturēšona nu zynomim ēdinim nav mōnticeiba?
Tei byutu mōnticeiba, jo mes atsaturātu nu zynomim ēdīnim, uzskateidami tūs par ļaunim un nateirim pošim sevī, kai tū apgolvoj daži sektanti; bet tei nav nikaidā ziņā mōnticeiba, kod mes tū dorom paklauseibas un gondarejuma gorā, kai tū katōļu Bazneica pavēlēj.
* Sv. Pōvuls apkarōja šaidu hereziju (1. Tim. 4:1—4); tū vysūs laikūs ir apkarōjuse un nūsūdejuse katōļu Bazneica.
13. Bet voi Pesteitōjs nav skaidri pasacejis, ka na tys, kas mutē īīt dora nateiru cylvāku?
Jā, bet napaklauseiba, kas izīt nu cylvāka sirds, tei dora nateiru cylvāku (Mt. 15:11., 18), kai tys ir nūticis ar myusu pyrmdzymdynōtōjim.
14. Voi gavēņa dīnōs pīteik vīneigi atsaturēt nu ēdīnim?
Nā. Saskaņā ar Bazneicas nūdūmu, gavēņa dīnas ir jōpavoda gondarejuma gorā, jōdora tōs svātas, lyudzūtīs, dorūt lobus dorbus (Izaj. 63:6—7).
Praktisks padūms. Respektej gavēšonas un atsaturēšonas pīnōkumu, kaidu pats Dīvs ir devis caur sovu Bazneicu. Tū īvōrdt uzskoti par sovu gūda pīnōkumu.
Caturtō un pīktō Bazneicas bausleibas.
1. Kū pīsoka caturtō un pīktō Bazneicas bausleibas?
Tōs mums pīsoka:
1. mozōkais vīnu reizi godā izsyudzēt sovus grākus un
2. ap Leldīņu laiku pījimt sv. Komuniju.
2. Kas var klauseit grāku syudzi?
Tū var klauseit ik kotrys prīsters, kuram ir veiskupa dūta atļōve klauseit grāku syudzēšonu.
3. Kur ir jōpījam Leldīņu svātū Komuniju?
Saskaņā ar ogrōkū Bazneicas reikōjumu, svāta Komunija beja jōpījam sovā draudzes bazneicā, jo tikai tam nav ceļā kaida naispējameiba. Ar vyspōreju voi atsevišku atļōvi tū varēja pījimt ari kur cytur.
4. Kaida vacuma katōļus saista grāku syudzēšonas un svātōs Komunijas pīnōkums?
Tikleidz cylvāks nōk pi prōta lītōšonas vacuma un ir pīteikūši sagatavōts lītdereigai sakramentu pījimšonai. Tū nūsoka goreigō vērseiba.
5. Kōpēc Bazneica pīsoka pījimt svātu Komuniju Leldīņu laikā?
1. Tōpēc, ka šymā laikā Jezus Kristus īstōdeja vyssvātokū Sakramentu un
2. tōpēc, ka šymā laikā jys nūmyra un augšanceles nu myrūnim: leidzeigi ari mums ir jōnūmērst grākam un jōdzeivōj jauna tykumeiga dzeive.
6. Voi mums jōatzeist par pīteikūšu pījimt svātū Komuniju vīnu reizi godā?
Nā. Bazneicas dūma un korstōkō vēlēšonōs ir, lai mes īspējami bīžok byutu par šōs lelōs žēlesteibas daleibnīkim.
* Pīmārs: pyrmī kristīši (Verls: Ap. d. 2).
7. Kōpēc Bazneica napīsoka bīžok pījimt svātū Komuniju?
Tōpēc, ka pīteikūšam motīvam uz tū jōbyut myusu mīlesteibai uz Dīvu un ryupem par sovu dvēseli un
2. tōpēc, ka Bazneica zam draudim pīsoka vīneigi tū, kas ir absoluti napīcīšams.
Praktisks padūms. Dori sev par lykumu, parodumu pīīt pi grāku syudzes un Dīva golda mozōkais reizi mēnesī.
*
* Augšā mpnātōs divi Bazneicas bausleibas, kuras ir losomas dažu zemu katekismūs, runoj par ticeigūs pīnōkumu uzturēt sovus goreigūs gonus un sovas bazneicas kai ari atbaļsteit religiozus institutus un religiju vyspōri. Ari šai pavēlei ir diviškys pamatojums, jo sv. Pōvuls soka: „Kungs ir nūsacejis, ka Evangelija sludynōtōjim pōrtikt nu Evangelija“ (1. kor. 9:13—14). Bazneica nu pošim sōkumim tū uzskateja par svātu pīnōkumu (Sal. Ap. d. 4:34—35).
Bazneicas bausleiba par lauleibas slēgšanas nūteikumim ir apvīnōta ar lauleibas sakramentu.