Sv. Atanāzija ticības apliecinājums

Quicumque — Symbolum Athanasianum

(1) Katram, kurš grib tikt pestīts, visupirms ir nepieciešams turēties pie katoliskās ticības,
(2) kuru, ja kāds nesaglabās veselu un neaptraipītu, bez kādām šaubām tiks pazudināts uz mūžiem.

(3) Katoliskā ticība ir tā, ka mēs godinām vienu Dievu Trīsvienībā un Trīsvienību Vienībā,
(4) nedz sajaucot Personas, nedz sadalot būtību.
(5) Viena ir Tēva Persona, cita — Dēla, cita — Svētā Gara,
(6) bet Tēva, Dēla un Svētā Gara dievišķība ir viena, gods vienlīdzīgs un majestāte līdzmūžīga.
(7) Kāds ir Tēvs, tāds ir Dēls un tāds ir Svētais Gars.

(8) Neradīts ir Tēvs, neradīts ir Dēls, neradīts ir Svētais Gars.
(9) Neizmērojams ir Tēvs, neizmērojams ir Dēls un neizmērojams ir Svētais Gars.
(10) Mūžīgs ir Tēvs, mūžīgs ir Dēls, mūžīgs ir Svētais Gars,
(11) tomēr nav trīs mūžīgie, bet viens mūžīgais.
(12) Tāpat nav trīs neradīti un nav trīs neizmērojami, bet viens neradīts un viens neizmērojams.
(13) Līdzīgi, visvarens ir Tēvs, visvarens ir Dēls un visvarens ir Svētais Gars,
(14) tomēr nav trīs visvarenie, bet viens Visvarenais.
(15) Tā Tēvs ir Dievs, Dēls ir Dievs un Svētais Gars ir Dievs,
(16) un tomēr nav trīs Dievu, bet viens Dievs.
(17) Tāpat Tēvs ir Kungs, Dēls ir Kungs un Svētais Gars ir Kungs,
(18) un tomēr nav trīs Kungu, bet viens Kungs.

(19) Jo, kā kristīgā patiesība pieprasa mums katru Personu atsevišķi atzīt par Dievu un Kungu,
(20) tā katoliskā reliģija mums aizliedz teikt, ka ir trīs Dievi vai trīs Kungi.

(21) Tēvs ne no viena nav tapis, nedz radīts, nedz dzemdināts.
(22) Dēls ir vienīgi no Tēva, nedz tapis, nedz radīts, bet dzemdināts.
(23) Svētais Gars ir no Tēva un Dēla, nedz tapis, nedz radīts, nedz dzemdināts, bet iziet no Tēva un Dēla.

(24) Tādējādi viens ir Tēvs, ne trīs Tēvi; viens ir Dēls, ne trīs Dēli; viens ir Svētais Gars, ne trīs Svētie Gari.
(25) Un šajā Trīsvienībā neviena Persona nav agrāk vai vēlāk, neviena nav lielāka vai mazāka,
(26) bet visas trīs Personas ir līdzmūžīgas un savstarpēji vienlīdzīgas.
(27) Tā ka visās lietās, kā jau iepriekš sacīts, ir jāgodina Vienība Trīsvienībā un Trīsvienība Vienībā.
(28) Tam, kurš vēlas tikt pestīts, tā jādomā par Trīsvienību.

(29) Bet mūžīgajai pestīšanai ir nepieciešams arī uzticīgi ticēt mūsu Kunga Jēzus Kristus Iemiesošanai.

(30) Pareizā ticība ir tā, ka ticam un apliecinām, ka mūsu Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir Dievs un cilvēks:
(31) Dievs, no Tēva būtības pirms visiem mūžiem dzemdināts, un cilvēks, no mātes būtības laikā dzemdināts.
(32) Pilnīgs Dievs un pilnīgs cilvēks, sastāvošs no saprātīgas dvēseles un cilvēciskas miesas.
(33) Pēc dievišķības vienlīdzīgs Tēvam, bet zemāks par Tēvu pēc cilvēcības.
(34) Viņš, lai gan ir Dievs un cilvēks, tomēr nav divi, bet viens Kristus.
(35) Viens, nevis dievišķībai pārvēršoties miesā, bet cilvēciskajai dabai tiekot uzņemtai Dievā;
(36) pilnīgi viens, nevis būtību sajaukšanās dēļ, bet Personas vienības dēļ.

(37) Jo, kā saprātīga dvēsele un miesa ir viens cilvēks, tā Dievs un cilvēks ir viens Kristus,
(38) kurš cietis mūsu pestīšanas dēļ, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem,
(39) uzkāpis debesīs, sēž pie visvarenā Dieva Tēva labās rokas, no kurienes atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
(40) Viņam atnākot, visi cilvēki celsies augšā savās miesās un dos atbildi par saviem darbiem;
(41) un tie, kas darījuši labu, ieies mūžīgajā dzīvē, bet tie, kas darījuši ļaunu, — mūžīgajā ugunī.

(42) Šī ir katoliskā ticība; ja kāds tai uzticīgi un stingri netic, tas nevar tikt pestīts. Āmen.

Šo es jau liktu publiski. Te es saglabāju Tavu tulkojumu kā pamatu, bet salaboju vietas, kur latīņu teksts prasīja lielāku precizitāti — īpaši **(22), (23), (25), (33), (35), (36)**.