St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

VIII Daži vōrdi par katōļticeibu Latvijā

76. Kristticeibas īvesšona Livonijā

Pyrmī katōļticeibas īvedēji myusu zemē be ja vōcu misionari. Holšteinas mūks Meinards beja pyrmais Livonijas veiskups (1188 — 1196). Pēc jō nōves nōce cistercīšu abats Bertoļds (1196 — 1197). Vysīvārojamokais nu pyrmim Livonijas veiskupim beja veiskups Aļberts (1199 — 1229). Par jō 30 godu ilgū vaļdeišonu daudz vērteigu ziņu ir atstōjis latvīts Henriks sovā kronikā. Tamā ir runa par slāgtim un lauztim leigumim, par ceiņom ar vītejūs īdzeivōtōju — lībīšu un latvīšu ciļtim un igaunim. Tur ir runa ari par kristticeibas izaplateišonu myusu zemē. Dūmas par Aļbertu un jō veiktu dorbu nav vīnaidas. Vōcu vēsturnīki jū cyldynoj kai vōcu kolonijas nudybynōtōju Baltijas pīkrastē. Vītejūs tautu pīdareigī jū uzskota na tikai kai krist-ticeibas izplateitoju, bet ari kai īkarotoju, kas ir īvadejis vītejūs tautu pakļaušonu inōcēju vērskuņdzeibai. Pi Aļberta nūpalnim Livonijas lobā pīskaita Reigas piļsātas izveidōšonu, veiskupa sēdekļa un regularūs kanoniku pōrceļšonu nu Ikšķiles uz Reigu, cistercīšu klūstera nūdybynōšonu Daugovgrīvā kai ari cytu religiozūs ordeņu nūvītāšonu un draudžu nūdybynōšonu dažaidūs Livonijas nūvodūs. Nu Aļberta laika lelōkim pīmineklim Reigā, leidz pat myusu dīnom, ir radzama dyžonō katedrāle un cytas ceļtnes ar sovim vysvacōkim Baltijas pīkrastes architektoniskim paraugim.

77. Mūku ordeni Livonijā

Nu mūku ordenim Livonijā vysogrōk teik mynāti augustinīši, premonstratīši un cistercīši. Šam pādejam ordenam, ōrpus goreigōs  apryupes dorba, Iela nūzeime beja ari prīkšzeimeigas zemkūpeibas nūorganizēšonā. 13. un 14. godu symti pīdar pi klūsteru agraros kultūras zīdu laikim Livonijā. Bez cistercīšim agri Reigā īsaroda dominikāni un franciskani. Šī trejs religiozī mūku ordeni nasagōdōja nikaidas gryuteibas Reigas veiskupim. Turpretim tī beja paleigs kristīteibas izplateišonā un nūstyprynōšonā vītejūs īdzeivōtōju sirdīs. Cytaidi tys beja ar veiskupa Aļberta laikūs nūdybynōtū zūbynbrōļu (Vālōk Livonijas vocu) ordeņu.

78. Livonijas veiskupi

Veiskups Aļberts, ar pāvesta, jam dūtompylnvarom, konsekrēja vairōkus veiskupus Livonijai: Teodoriku — Igaunijai, Bernardu — Zemgalei un Kurzemei. Cytus veiskupus konsekrēja jō pēcnōcēji.

Aļberts II (1255. g.) tyka paaugstynōts par arciveiskupu. Taitod bez Reigas arciveiskupa Livonijā beja diecežu veiskupi: Zemgalē-Kūrzemē (Piltenē), Tērbatā, Somsolā un Revelē. Kai arciveiskups, tai veiskupi beja reizē ari laiceigī vaļdinīki sovūs nūvodūs. Taipat laiceigī vaļdinīki sovās zemēs beja ari zūbynbrōli.

79. Livonijas konfederacija

Vysi mynātī zemes kungi kūpā sastōdēja Livonijas konfederaciju, kura pastōvēja pōri par 300 godu un beja piļneigi naatkareiga vaļsts. Veiskupu ceiņas ar Livonijas odenu gon beja namiteigas. Beidzūt morāliskō pagrymšona un reformacija dareja golu šai konfederacijai, un Livonija tyka sadaleita. Šō sadalejuma rezultatā Latgola tyka nūškērta nu pōrejim Latvijas nūvodim. Latgolā nūsaturēja senejō katōļticeiba, bet pōrejōs Latvijas nūvodūs: Vydzemē un Kurzemē latvīši pōrgōja Mōrteņa Lutera ticeibā un kliva par jō nūdybynōtōs bazneicas lūceklim. Gondreiž vasaļus 300 godus pastōvēja politiskais latvīšu tautas sadalejums (1629 — 1918). Tys uzspīde kai vīnim, tai ūtrim sovu rokstureigū zeimūgu, tiklab religiskūs, kai kulturālūs un ekonomiskūs izpaudumu ziņā.

80. Katōli un pōrejos kristīšu konfesijas

Šudiņ ir monoma tendence vōrdu ,.katōļs“ aizvītōt ar vōrdu „kristīts“. Tys ir pareizs, bet napiļneigs katōļticeigō apzeimējums. Par kristīšim teik saukti cylvāki, kas taidā voi cytaidā veidā tic Kristum. Bet daudzās gadejumūs tei jūs ticeiba nasaskaņ ar katōļticeibu par Kristu un cytom myusu ticeibas patīseibom. Pīmāram, ir kristīši, kas tic, ka Kristus ir bejis vīneigi lobs, izcyls cylvāks, bet nav bejis Dīvs. Pi katōļticeigim turpretim ticeiba tam, ka Kristus ir Dīvs-Cylvāks ir vīna nu jūs ticeibas pamatpatīseibom. Ir kristīsi, kas natic tam, ka Vissvātōkajā Oltora Sakramentā ir Pats Kristus, ar sovu dīviškū un ciļvēceigū dobu; gluži Tys Pats Kristus, kas kaidreiz radzamā veidā dzeivōja sovu laiceigū dzeivi: mōcēja cylvākus, dareja breinumus, cīte un nūmyra krystā pīkolts par myusim. Katōļu Bazneica turpretim par tū nikod nav šaubējusēs. Tai tys ir ar daudzom cytom katōļu ticeibas patīseibom, kuras apšauba voi piļneigi atmat cytas kristīšu konfesijas. Taidā ceļā katōļticeiba daudzūs gadejumūs ir piļneigi atškireiga nu cytu kristīšu ticējumim. Tōpēc, saucūt katōļticeigū vīneigi par kristīti, nateik pasaceits piļneigs katōļticeigō apzeimējums.

81. Kai mums ir jōsaver uz cytom kristīšu konfesijām?

Katōļu Bazneicā, kas ir Poša Kristus dybynōta, atsarūn patīseibas un pesteišonas leidzekli piļneibā. Tys ir fakts. Bet Šō fakta minēšonu šudiņ mādz saukt par triumfalismu, tys ir, skateišonūs nu augšōs uz cytom, seviški kristīšu, konfesijom. Tūmār tys tai nav. Triumfalisms byutu, jo mes sevi uzskateitu lobōkus par cytim tōpēc, ka asam katōli. Katōļu Bazneica nanūlīdz tū, ka ari cytōs konfesijōs ir sova daļa patīseibu, kas piļneigi sakreit ar katōļu ticeibas mōceibu. Tūmār navar nūklusēt tū apstōkli, ka tikai katōļu Bazneica ir vīna eistā, Poša Kristus dybynōtō Bazneica, jo tikai Kristus ir nūdybynōjis vīnu Bazneicu, navys daudzas kristīšu Bazneicas. Katōļticeigais navar un nadreikst nūlīgt tū, ka ari cytōs konfesijōs ir lobōs un krītnas personas, bet šaids apstōklis navar aizvītōt jūs naticēšonu dažom ļūti svoreigom kristīteibas patīseibom, kaidas pa vysim kristīteibas laikim ir bejušas un šudiņ ir katōļu ticeibā.

82. Katōļticeigajam joatzeist sevi par katōli

Saskarē ar cytu konfesiju pōrstōvim, mes varim byut ļūti lobōs atteiceibās ar jim kai cylvākim, sovim leidzbrōlim (jo vysi esim vīna un tō Poša Dabasu Tāva bārni), bet nadreikstim taidu voi cytaidu (pīmāram, „eukumenisku“!) apsvērumu dēļ mozynōt, krūpļot voi pat mēģinot atmest tū, kas pīdar pi myusu pošu ticeibas naskaramim svātumim, lai tūs atmatūt dareitu sevi leidzeigokus cytim kristīšim. Turpretim katōļticeigajam vīnmār un vysur ir joaplīcynoj sevi par katōli, navys tikai par kristīti, it kai sevis atzeišona par autentisku katōli byutu nazkaids nagūds. Tikai taida myusu reiceiba byus Kristus myusim dōvōtōs ticeibas aplīcynōjums pasauļa prīškā. Redz, kū Jys Pats par tū soka: „Kotru, kas Mani atzeis cylvāku prīškā, Es atzeišu sova Tāva prīškā, kas ir debesīs. Bet kas Mani nūlīgs cylvāku prīškā, tū Es nūlīgšu sova Tāva prīškā, kas ir debesīs“ (Mt. 10: 32 — 33).

83. Latgaļ, esi pateiceigs Dīvam!

Mes, latgali, varim byut pateiceigi Dīvam, ka Jys myusim ir paleidzējis nūsaturēt tamā ticeibā, kuru ir mōcējis Pats Kristus un Jō apostoli, un ka ir paleidzējis palikt tōs Bazneicas klēpī, kuru ir nūdybynōjis Pats Dīvs-Cylvāks personeigi. šei ticeiba myusu seņtāvus (vysā jūs nabreiveibā un tryuceibā) beja darejuse bogōtokus un cyldonokus par daudzim augsti izgleitōtim, materiālos pōrpiļneibas un modernūs ērteibu izlutynotim myusdīnu cylvākim (ari dažim latgalim), kuri sovas ticeibas ziņā ir gaužam nabadzeigi un nūžālōjami, jo Dīva un Kristus atnastōs mōceibas vītā ir īcāluši sovu lepneibas aptymsotū prōtu ar pošdarynōtom jūs ticeibas dogmom, kuras jī augstōk stōda par autentisku Kristus Bazneicas mōceibu. Ari šamā sakareibā ir napōrprūtami Kristus vōrdi, Kurs soka: „Kū tys leidz cylvākam, jo jys īmontōs vysu pasauli, bet sovā dvēselē cīss zaudējumu. Voi kaidu izpērkumu cylvāks dūs par sovu dvēseli?“ (Mt. 16:26; ari Mk. 8:36. un Lk. 9:25). Dvēseles zaudējumu nabyus spējeigas atvītōt un izlobōt nikaidas teiri dabeigōs (lai ari vysaugstōkōs un cyldonōkōs) vērteibas.

Tōpēc, katōļticeigais latgaļ, pazeisti sovu ticeibu un uzticeigi tū praktizej vysā sovā laiceigōs  dzeives ceļōjumā. Tikai taidā veidā Tu nabyusi velteigi dzeivōjis sovu dzeivi, jo tikai taidā veidā, pōrsperūt myužeibas slīksni, Tu tiksi īcalts nabeidzamōs svātlaimes sauleitē.

Pīlykums

Kai uzskotams papyldynōjums tam, kas īprīkšejos lopas pusēs beja saceits par katōlticeibu un katōļu Bazneicu, teik pīvinōti:

1. Pāvestu saroksts, kurā mynāti pāvesti, kas vadejuši Kristus Bazneicu un sorgōjuši tai uztycātū ticeibas depozitu, sōcūt nu sv. Pītera laikim leidz pošreizejam myusu Svātajam Tāvam Jōņam Pāvulam II.

2. Ūtrā pīlykumā ir mynāti godi, nu kurim ir sōkušas pastōvēt dažas kristīšu konfesijas un personas, ar kurom saistōs šūs konfesiju rasšonōs.

1. Pāvestu saroksts

Šys saroksts ir pajimts nu JOSEPH LORTZ, GESCHICHTE DER KIRCHE, 19. Aufgabe, Münster, Westfalen, 1958. 429. — 431. lp. Šymā sarokstā īkavōs īlyktl ir antipāvestu vōrdi.
Sv. Pīters    m. 64 voi 67
Sv. Linus    67 — 76
Sv. Anaklets    76 — 88
Sv. Klemens    88 — 97
Sv. Evarists    97 — 105
Sv. Aleksandrs    105 — 115
Sv. Siksts    115 — 125
Sv. Telesfors    125 — 136
Sv. Higins    136 — 140
Sv. Pijs I    140 — 155
Sv. Anicets    155 — 166
Sv. Soters    166 — 175
Sv. Eleuterijs    175 — 189
Sv. Viktors I    189 — 199
Sv. Ceferins    199 — 217
Sv. Kaliksts I    217 — 222
(Sv. Hipolits 217 — 235)
Sv. Urbans I    222 — 230
Sv. Pontians    230 — 235
Sv. Anters    235 — 236
Sv. Fabians    236 — 250
Sv. Kornelijs    251 — 253
(Novcians 251)
Sv. Lucijs I    253 — 254
Sv. Stetans I    254 — 257
Sv.  Siksts II    257 — 258
Sv. Dionizijs    259 — 268
Sv. Fēliks I    269 — 274
Sv. Eutichians    275 — 283
Sv. Kajs    283 — 296
Sv. Marcelins    296 — 304
Sv. Marcels    308 — 309
Sv. Euzebijs    309
Sv. Miltiads    311 — 314
Sv. Silvestrs I    314 — 335
Sv. Marks    336
Sv. Julijs    337 — 352
Sv. Liberijs    352 — 366
(Fēliks II 355 — 365)
Sv. Damazs I    366 — 384
(Ursins 366 — 367)
Sv. Siricijs    384 — 399
Sv. Anastazijs I    399 — 401
Sv. Inocents I    401 — 417
Sv. Zosims    417 — 418
Sv. Bonifacijs I    418 — 422
(Eulalijs 418—419)
Sv. Celestins I    422 — 432
Sv. Siksts III    432 — 440
Sv. Leons I    440 — 461
Sv. Hilarijs    461 — 468
Sv. Simplicijs    468 — 483
Sv. Feliks III (II)    483 — 492
Sv. Gelazijs    492 — 496
Sv. Anastazijs II    496 — 498
Sv. Symachs    498 — 514
(Lorencs 498; 501 — 505)
Sv. Hormisdas    514 — 523
Sv. Jōņs I    523 — 526
Sv. Feliks IV (III)    526 — 530
Bonifacijs II    530 — 532
(Dioskors 530)
Jōņs II (Merkurijs)    533 — 535
Sv. Agapets I    535 — 536
Sv. Siverijs    536 — 537
Vigilijs    537 — 555
Pelagijs I    556 — 561
Jōņs III    561 — 574
Benedikts I    575 — 579
Pelagijs II    579 — 590
Sv. Gregors I    590 — 604
Sabinians    604 — 606
Bonifacijs III    607
Sv. Bonifacijs IV    608 — 615
Sv. Deusdedits    615 — 618
Bonifacijs V    619 — 625
Honorijs I    625 — 638
Severins    640
Jōņs IV    640 — 642
Teodors I    642 — 649
Sv. Mōrteņš I    649 — 655
Sv. Eugenijs I    655 — 657
Sv. Vitalians    657 — 672
Adeodats II    672 — 676
Donuss    676 — 678
Sv. Agatons    678 — 681
Sv. Leons II    682 — 683
Sv. Benedikts II    684 — 685
Jōņs V    685 — 686
Konons    686 — 687
(Teodors 687)
(Paschalijs 687)
Sv. Sergijs I    687 — 701
Jōņs VI    701 — 705
Jōņs VII    705 — 707
Sisinijs    708
Konstantins    708 — 715
Sv. Gregors II    715 — 731
Sv. Gregors III    731 — 741
Sv. Zacharijs    741 — 752
(Stefans II 752)
Stefans III    752 — 757
Sv. Pōvuls I    757 — 767
(Konstantins 767 — 769)
(Filips 768)
Stefans IV    768 — 772
Adrijans I    772 — 795
Sv. Leons III    795 — 816
Stefans V    816 — 817
Sv. Paschalijs I    817 — 824
Eugenijs II    824 — 827
Valentins    827
Gregors IV    827 — 844
(Jōņs 844)
Sergijs II    844 — 847
Sv. Leons IV    847 — 855
Benedikts III    855 — 858
(Anastazijs 855)
Nikolajs I    858 — 867
Adrians II    867 — 872
Jōņs VIII    872 — 882
Marinus    882 — 884
Sv. Adrians III    884 — 885
Stefans VI    885 — 891
Hormozs    891 — 896
Bonifacijs VI    896
Stefans VII    896 — 897
Romans    897
Teodors II    897
Jōņs IX    898 — 900
Benedikts IV    900 — 903
Leons V    983
(Christofors 903 — 904)
Sergijs III    904 — 911
Anastazijs III    911 — 913
Lando    913 — 914
Jōņs X    914 — 928
Leons VI    928
Stefans VIII        928 — 931
Jōņs XI    931 — 935
Leons VII    936 — 939
Stefans IX    939 — 942
Marins II    942 — 946
Agapets II    946 — 955
Jōņs XII    955 — 963 (964)
Leons VIII    963 — 965
(Benedikts V 964 — 966)
Jōņs XIII    965 — 972
Benedikts VI    973 — 974
(Bonifacijs VII 974, 984 — 985)
Benedikts VII    974 — 983
Jōņs XIV    983 — 984
Jōņs XV    985 — 996
Gregors V    996 — 999
(Jōņs XVI 997 — 998)
Silvestrs II    999 — 1003
Jōņs XVII    1003
Jōņs XVIII    1004 — 1009
Sergijs IV    1009 — 1012
Benedikts VIII (Teofilakts)    1012 — 1024
(Gregors 1012)
Jōņs XIX    1024 — 1032
Benedikts IX (Teofilakts)    1032 — 1044
Silvestrs III    1045
Benedikts IX (ūtrkōrt)    1045
Gregors VI    1045 — 1046
Klements II    1046 — 1047
Benedikts IX (treškōrt)    1047 — 1048
Damazs II    1048
Sv. Leons IX    1049 — 1054
Viktors II    1055 — 1057
(Benedikts X 1058 — 1059)
Nikolajs II    1059 — 1061
Aleksandrs II    1061— 1073
(Honorijs II 1061 — 1072)
Sv. Gregors VII    1073 — 1085
(Klements III 1080, 1084 — 1100)
Viktors III    1086 — 1087
Urbans II    1088 — 1099
Paschalis II    1099 — 1118
(Teodoriks 1100 — 1102)
(Alberts 1102)
(Silvestrs IV 1105 — 1111)
Gelazijs II    1118 — 1119
(Gregors VIII 1118—1121)
Kaliksts II    1119 — 1124
Honorijs II    1124 — 1130
(Ceiestins II 1124)
Inocents II    1130 — 1143
(Anaklets II 1130 — 1138)
(Viktors IV 1138)
Ceiestins II    1143 — 1144
Lucijs II    1144 — 1145
Sveteig. Eugenijs III    1145 — 1153
Anastazijs IV    1153 — 1154
Adrians III    1159 — 1181
(Viktors IV (!) 1159 — 1164)
(Paschalijs III 1164 — 1168)
(Kalikts III 1168 — 1178)
(Inocents III 1179 — 1180)
Lucijs III    1181 — 1185
Urbans III    1185 — 1187
Gregors VIII    1187
Klements III    1187 — 1191
Celestins III    1191 — 1198
Inocents III    1198 — 1216
Honorijs III    1216 — 1227
Gregors IX    1227 — 1241
Celestins IV    1241
Inocents IV    1243 — 1254
Aleksandrs IV    1254 — 1261
Urbans IV    1261 — 1264
Klements IV    1265 — 1268
Svēteig. Gregors X    1272 — 1276
Svēteig. Inocents V    1276
Adrians V    1276
Jōņs XXI    1276 — 1277
Nikolajs III    1277 — 1280
Mōrteņš IV    1281 — 1285
Honorijs IV    1285 — 1287
Nikolajs IV    1288 — 1292
Sv. Celestins V    1294
Bonifacijs VIII    1294 — 1303
Svēteig. Benedikts XI    1303 — 1304
Klements V    1305 — 1314
Jōņs XXII    1316 — 1334
(Nikolajs V 1328 — 1330)
Benedikts XII    1334 — 1342
Klements VI    1342 — 1352
Inocents VI    1352 — 1362
Sveteig. Urbans V    1362 — 1370
Gregors XI    1370 — 1378
Urbans VI    1378 — 1389
Bonifacijs IX    1389 — 1404
Inocents VII    1404 — 1406
Gregors XII    1406 — 1415
(Klements VII 1378 — 1394)
(Benedikts XIII 1394 — 1423)
(Aleksandrs V 1409 — 1410)
(Jōņs XXIII 1410 — 1415)
Mōrtenš V    1417 — 1431
(Klements VIII 1423 — 1429)
(Benedikts XIV 1425 — 1430)
Eugenijs IV    1431 — 1447
(Fēliks V 1439 — 1449)
Nikolajs V    1447 — 1455
Kaliksts III    1455 — 1458
Pijs II    1458 — 1464
Pōvuls II    1464 — 1471
Siksts IV    1471 — 1484
Inocents VIII    1484 — 1492
Aleksandrs VI    1492 — 1503
Pijs III    1503
Jūlijs II    1503 — 1513
Leons X    1513 — 1521
Adrians VI    1522 — 1523
Klemens VII    1523 — 1534
Pōvuls III    1534 — 1549
Jūlijs III    1550 — 1555
Marcelijs II    1555
Pōvuls IV    1555 — 1559
Pijs IV    1559 — 1565
Sv. Pijs V    1566 — 1572
Gregors XIII    1572 — 1585
Siksts V    1585 — 1590
Urbans VII    1590
Gregors XIV    1590 — 1591
Inocents IX    1591
Klemens VIII    1592 — 1605
Leons XI    1605
Pōvuls V    1605 — 1621
Gregors XV    1621 — 1623
Urbans VIII    1623 — 1644
Inocents X    1644 — 1655
Aleksandrs VII    1655 — 1667
Klements IX    1667— 1669
Klements X    1670 — 1676
Inocents XI    1676 — 1689
Aleksandrs VIII    1689 — 1691
Inocents XII    1691 — 1700
Klements XI    1700 — 1721
Inocents XIII    1721 — 1724
Benedikts XIII    1724— 1730
Klements XII    1730 — 1740
Benedikts XIV    1740 — 1758
Klements XIII    1758 — 1769
Klements XIV    1769 — 1774
Pijs VI    1775 — 1799
Pijs VII    1800 — 1823
Leons XII    1823 — 1829
Pijs VIII    1829 — 1830
Gregors XVI    1831 — 1846
Pijs IX    1846 — 1878
Leons XIII    1878 — 1903
Sv. Pijs X    1903 — 1914
Benedikts XV    1914 — 1922
Pijs XI    1922 — 1939
Pijs XII    1939 — 1958
Jōņs XXIII    1958 — 1963
Pōvuls VI    1963 — 1978
Jōņs Pōvuls I    1978
Jōņs Pōvuls II    1978 — 2005
Benedikts XVI    2005 — 2013
Francis    2013

2. Kristīšu konfesiju rasšonōs laiks un tūs dybynōtōju vōrdi

33. godā — KRISTUS nūdybynōj katōļu Bazneicu Jeruzalimā. — 1500 VĪNA KRISTUS RESP. KATŌĻU BAZNEICA.

1524. godā — Mōrteņš Luters nūdybynōj luterāņu bazneicu — Vocijā (Pyrmais protestants).

1534. godā — Henriks VIII veidoj episkopalū bazneicu — Anglijā.

1560. goda — Jōņs Knoks (John Knox) īstōda presbiterianu bazneicu — Skotijā.

1600. godā — Roberts Brovns (Robert Brown) veidōj kongregacionalistu bazneicu — Anglijā.

1600. godā — Jōņs Smits (John Smyth) dybynōj baptistu bazneicu — Amsterdamā.

1739. godā — Jōņs Veslijs (John Wesley) īstōda metodistu episkopalū bazneicu -— Anglijā.

1830. goda — Jezups Smits (Joseph Smith) dybynōj mormonu bazneicu — Ņujorkā.

1879. godā — Marija Beikers Edi (Mary Baker Eddy) īvoda kristeigōs zynōtnes bazneicu — Bostonā.