St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

III Religijas vēsture pēc Kristus

1. Nu Kristus debesīs uzkōpšonas leidz Konstantina atsagrīzšonai

28. Vosorassvātku nūtykums

Pēc Kristus debesīs uzkōpšonas, apostoli atsagrīze Jeruzalimā, kur lyudzēs un gaideja apsūleitō Svātō Gora atnōkšonu. Tymā pošā laikā vīns nu mōceklim, Matejs, tyka īvālāts par apostolu, Judasa vītā. Dasmytā dīnā, Vosorassvātkūs, ūmai nōce nu dabasim skaņas, kai spēceiga vēja šalkūne, kas pīpiļdeja mōju, kurā jī atsaroda. Kotram nu jim uz jūs golvas pasarōdeja guņsveideigas mēles. Vysi jī tyka piļdeiti ar Svātū Goru. Jī sōce runōt dažaidōs mēlēs un slavēja Dīvu.

Pīters sōc sludynōt Kristu

Pīters, apostolu golva, cēlēs un izgōjis laukumā, sōce runōt tur sasapuļcējušim žeidim. Jys līcynōja, ka Tys Pats Jezus, Kuru beja krystā pīkoluši, Kuru Dīvs pīcēle nu myrūnim, ir jūs vysu Kungs un Atpesteitōjs, un aicynōja ticēt Jam. Jō runa beja tik spēceiga, ka ap 3000 cylvāku tyuleņ īticēja un lyudze jūs nūkristeit.

Apostolu vōrdus apstyprynoj breinumi

Dreiži pēc tam Pīters un Jōņs gōja uz svētneicu lyugtīs. Kaids krūplis, kas tur sēdēja un ubogōja, lyudze nu jim dōvonu. Pīters jam saceja: „Sudobra un zalta maņ nav, bet kas maņ ir, tū es tev dūšu: Jezus Kristus nazaretīša vōrdā celīs un staigoj!“ Un tyuleņ ldybais tryukōs kōjōs un prīceigs kūpā ar jim īgōja svētneicā, pasateikdams un slavēdams Dīvu. Vysi beja pōrsteigti par taidu breinumu, un 5000 cylvāku lyudze, lai jūs nūkrysta.

29. Apostolu autoritate tautā

Apostoli ar lelu spāku sludynōja Kristus augšanceļšonūs, un jūs vōrdus pavadeja daudzas zeimes un breinumi. Jūs autoritate tautā kliva tik lela, ka cylvāki nese slymūs uz īlom, lai uz tim krystu vysmoz Pītera āna, kod tys gōja garum, lai taidā veidā slymī palyktu vasali.

Augstī goreidznīki par tū beja sanyknōti

Augsti prīsteri un jūs pīkritēji par šaidim nūtykumim beja ļūti sanyknōti. Uz jūs pavēli, apostoli tyka arestēti un šausteiti, tim tyka aizlīgts runōt par Jezu. Jī musynōja pyuli pret apostolim. Nūnōce pat tik tōļ, ka sv. Stepōns tyka nūsysts ar akminim, un tyka izdareiti daudzi cyti varmūceibas akti.

Varmūceibas tūmār naspēja pōrtraukt apostolu darbeibu

Apostoli tūmār napōrstōja sludynōt krystā systū Pesteitōju. Jī tū dareja gon svētneicā, gon apstaigōdami atseviškas mōjas. Ar kotru dīnu vairōjos kristeibas praseitōju skaits. Pat Sauls, vālōk saukts par Pāvulu — nyknōkais kristīšu vojōtōjs — Dīva žēlesteibas īspaidā, kliva par Jezus Kristus apostolu un ļūti dedzeigu Evangelija izplateitāju.

30. Kristīši veidōj sovu Bazneicu

Tī, kas pījēme Kristus mōceibu Jeruzalimā un tōs apkōrtnē, veidōja pyrmū kristīšu sabīdreibu, kuru sōce saukt par Bazneicu. Kristīšu uzvedeiba beja navaiņojama un bez pōrmatuma. Tī ar prīcu un sirds vīnkōršumu kolpōja Dīvam. Jī dzeivōja vyslelōkā sovstarpejā saskaņā: beja kai vīna sirds un vīna dvēsele. Bogōtī nareti pōrdeve sovus īpašumus un sajimtū moksu nūlyka pi apostolu kōjom, tryuceigūs atbaļsteišonai. apostoli beja nūdybynōtūs draudžu vaļdeitoji, kai Kristus tū beja izkōrtōjis: jī mōceja, kristeja un izdaleja cytus sakramentus. Jī pōrzynōja vysas ar Bazneicu saisteitōs lītas un vadeja pošu savīneibu (draudzi).

31. Dīva strōpe par žeidu naticeibu

Lai gon daudzi nu žeidim beja pījāmuši Kristus mōceibu, tūmār lelumlelō daļa nu tim ītīpeigi tai pretōjōs. Ar tū jī atļōve nōkt par sevi strōpei, kas jau īprīkš beja sludynōta. Septeņdasmytā godā romīšu karaspāks nūpūsteja Jeruzaliniu, nūdadzynōja svētneicu, vīns miļjons un 100 000 žeidu zaudēja sovu dzeiveibu, pōrejī tyka izraideiti trymdā un izkaiseiti pa vysu pasauli, lai vysur un vīnmār varātu līcynōt par Dīva strōpi.

Apostoli prīcas vēstneši

Žeidu styurgaļveība un Dīva apredze (providence) beja par īmesli tam, ka apostoli gōja storp pogōnim un tim sludynōja Evangeliju. Byudami nabadzeigi un vojōti, jī vysur nese prīcas vēsti par pesteišonu. Nikaidas gryuteibas, ni pat nōves brīsmes, jūs naspēja nu tō atturēt. Dīvs svēteja jūs pyules. Vēļ nabeja nūtecējuši 30 godi nu Dīviškō Pesteitōja nōves un Svātō Gora atnōkšonas, kai kristīšu kūpas beja jau daždažaidōs zemēs.

Apostoli īceļ veiskupus

Vysas kristīšu kūpas beja cīši saisteitas zam vīnas kāpējōs vadeibas (golvas), par kaiciu beja Pīters. Tei beja vīna universalā, tys ir, katōliska Bazneica, kuras radzamō golva, beja sōkumā Antiokijas, vālōk Romas veiskups, sv. Pīters, kurs Romā, Nerona laikā, 67. godā pēc Kr., myra mūcekļa nōvē. Tai augstōkō vara par vysu Bazneicu pōrgōja uz sv. Pītera pēcnōcējim, Romas veiskupim voi pāvestim.

32. Pogōni nūlem kristīteibu iznycynōt. Vojōšonas

Pagōni beja uztraukti par kristeigōs religijas ōtru izaplateišonu, kura atklōti nūsūdeja pogōnu natykumeigū dzeivi un jūs atbaidūšū dīvakleibu. Jī nūlēme kristīteibu iznycynōt. Kristīšim vajadzēja voi nyu atsasaceit nu sovas ticeibas, voi mērt vysnaciļvēceigōkōs mūkos. Kristīši tyka šausteiti, svīsti plēsigim zvērini, plyukōti dzelža kōšim un dadzynōti, masti vōrūšōs eļļas kotlūs, zōgāti ar zōdžim, krystā kolti, tykuši aplīti ar dorvu un aizdadzynōti pogōnu nakts izprīcu dōrzūs... Vyscaur vysā pogōnu pasaulī pyrmī kristīši beja padūti naaprokstamom cīsšonom. Symti un tykstūšas, vysaida vacuma un socialō stōvūkļa obeju dzymumu, kristīšu beja myruši vysnažēleigōkōs mūceibōs.

Romu pōrplyudynōja kristīšu asnis

Seviški vysrībeigōkōs dīvakleibas pogōnisma golvas piļsāta Roma, teišam beja pōrplyudynōta ar kristīšu asni. Šōs piļsātas mūcekļu skaits beja naparosti lels. Jūs kauli katakombōs, kur ticeibas brōli jūs beja glōbojuši, līcynoj par tu leidz pat myusu dīnom.

33. Kristīteiba nav iznycynōjama, jo ir Dīva darbs

Kristīšu vojōšonas, ar mozim pōrtraukumim, ilga 300 godu. Jo kristīteiba byutu cylvāku dorbs, tū naapšaubami byutu iznycynōjis oklais tō īnaidnīku nyknums. Bet tai kai tys beja Jezus, Dīva Dāla, dorbs, par speiti vysim vojōjumim, jys laide arvīn dziļōkas saknes un arvīn vairōk izaplateja pa vysu pasauli. Zeimes un breinumi, kaidi caur Kristus izzinējim nūtyka, bet seviški nasatrycynojamais mīrmīleigums, ar kaidu mūcekli cīte un gōja nōvē, pogōnus pōrlīcynōja, ka vīneigi kristīšu Dīvs ir patīsais Dīvs. Gadejōs, ka daudzi nu pogōnim, verūtīs uz kristīšu mūkom, īsasauce: „Mes ari asam kristīsi; kaunit ari myusus kūpā ar jim!“ Tai kristīšu asnis kliva par sāklu, nu kuras izdeiga arvīn jauni kristīsi.

Dīvs, tū vysu atļaudams, pīteikūši rōdeja, ka Bazneica ir Jō dorbs, kuru nikaidi pasauļa spāki naspēs iznycynōt.

34. Keizars Konstantins — kristīteibas aizstōvs

Beidzūt Dīvs sovai Bazneicai dōvōja mīru, aicynōdams Konstantinu Lelū par kristīteibas aizstōvi. Šys keizars, vēļ byudams pogōns, karā pret Maksenciju, redzēja, ka jō pretinīka armija ir daudz lelōka par jō karaspāku, jys sirsneigi lyudzis patīsū Dīvu, lai jam paleidzātu. Ūmai jam un jō vysam karaspākam gaisā pasarōdeja spūžumā myrdzūšs krysts, uz kura beja uzroksts: „Šamā zeimē tu uzvarēsi“. Atdarynōdams radzātū krystu, Konstantins lyka izgatavōt karūgus, un lyka tūs nest karaspāka prīkšgolā, kod tys dēvēs kaujā. Un teišam Maksencija karaspāks tyka pīveikts. Nu tō laika, tys ir nu 312. goda pēc Kr., Konstantins kliva par kristiānismā aizbildni un nōkamajā (313.) godā, ar Milanas ediktu, kristīteibai tyka dūta breiveiba.

2. Nu Konstantina leidz protestantisma sōkumam 16. godu symtā

35. Kristus krysts gūda vītā

Krysts, kas leidz šam beja par vyslelōkō nagūda zeimi, tagad kliva par gūda un uzvaras zeimi. Tys mirdzēja keizara Konstantina krūnī un Romā, kas leidz šam beja golvonais pagōnisma miteklis, krysts tyka uzstōdeits vērs Jupitera tempļa, kapitolā. Tai vysam pasauļam tyka dūts saprast par krystā pīkoltō Dīva - Cylvāka uzvaru. Konstantins atļōve vysim kristīšim breivi praktizēt sovu ticeibu; jys jim cēle bazneicas, izrōdeja lelu gūdu un īvēreibu prīsterim, seviški pāvestam. Jō pīmārs pamudynōja tyukstūšas pogōnu pījimt dīviškū Kristus mōceibu. Pogōnu elki pamozam tyka atmasti, un jūs svētneicas palyka tukšas. Pogōnisms vysā Romas keizarvaļstī tyka uzvarāts, un kristeigō religija arvīn vairōk nūsastyprynōja.

36. Kristus Bazneica un pyrmōs moldu mōceibas

Katōļu Bazneica šymā laika pūsmā gyva uzvaru ari par īkšejū īnaidnīku, par kaidu beja moldu mōceibas (herezijas). Dažas heretiska un schismatiska rokstura mōceibas, dažōs vītōs un laikūs beja pasarōdejušas jau ogrōk; bet tōs dreiži nūzuda. Bet tagad beja rodušīs daži jauni moldu mōceibu sludynōtōji, kuri beja gyvuši sev daudzus pīkritējus. Jī beja atstōjuši Bazneicu un izveidōjuši plašas religiskos kūpas voi sektas. Tōs parosti tyka sauktas tūs dybynōtōju vōrdā. Taidas beja: Arija (sekta), Nestorija, Eutechija, Pelagija un cytas sektas. Šī sektanti nareti beja gyvuši vaļdinīku labvēleibu, protekciju (aizbildnīceibu) un vysnaciļvēceigōkā veidā apspīde un vojōja katōļus.

Pyrmī eukumeniskī koncili

Taipat, kai apostoli sovā laikā beja puļcējušīs, lai Svātō Gora īdvasmōti un sv. Pītera vadeiti, nūvārstu nasaskaņas, kaidas beja rodušīs ticeibas lītōs (Verīs: Ap. d. 15), ari tagad jūs pēcnōcēji, vysas katōļu Bazneicas veiskupi, pāvesta voi jō legata vadeibā, puļcējōs, lai caurskateitu un nūsūdeitu sova laika moldu mōceibas. Taidas vyspōrejos veiskupu sanōksmes sōce sauktīs parvyspōrejim voi eukumeniskim koncilim. Šaidu koncilu lāmumi ticeibas lītōs, pēc tam, kod tūs beja apstyprynōjis pāvests, beja saistūši vysim katōlim.

Nikejas koncils

Īvārojamōkais nu senōtnes koncilim beja Nikejas koncils (325. g.). Tymā pīsadalēja 318 veiskupu, storp kurim beja daudzi svāti veiri, kas beja cītuši vojōšonas Kristus dēļ. Daži nu tim, elsdami mūkas, beja zaudējuši rūkas voi acis. Šō koncila daleibnīki vīnprōteigi nūsūdeja Ārija moldu mōceibu, kas ītīpeigi apgolvoja, ka Jezus Kristus naasūt bejis Dīvs nu myužeibas. Nikejas koncila tāvi izslēdze Āriju nu ticeigūs skaita. Lai gon sekta tymā laikā beja ļūti stypra, katōļu Bazneica ar sovu svineigū lāmumu uzlyka tai nūsūdeišonas zeimūgu, un sekta pakōpeniski iznyka. Taidus pošus nūsūdeišonas lāmumus Bazneica ir matuse uz vysom cytom herezijom, kaidas turpmokajūs godu symtūs beja rodušīs. Nu vysim konfliktim, kaidi šaidōs sakareibōs beja nūtykuši, Bazneica vīnmār ir izgōjuse kai uzvarātōja.

37. Bazneicas tāvi un doktori

Šymā pošā laikā Dīvs dareja slovonu sovu Bazneicu ar daudzim svātim un augsti mōcātim veirim, kuri leliski aizstōvēja patīsū mōceibu. Tūs sauce par Bazneicas tāvim voi doktorim. Taidi beja: Aleksandrijas patriarchs sv. Atanazijs, kurs, patīsōs ticeibas dēļ, izcīte ilgas un nyknas vojōšonas nu arijanu puses (miris 373. g.), Cezarijas arciveiskups sv. Bazils (m. 379), sv. Nazianzas Gregors (m. 389) un sv. Jōņs ChryzosTōms (m. 407), obi Konstantinopoles patriarchi, Jeruzalimas arciveiskups sv. Kirils (m. 386), Milanas arciveiskups sv. Ambrozijs (m. 397), sv. Jeronims (m. 420). (šys pādejais beja īvārojams ar tū, ka pōrtulkōja Svātūs Rokstus latiņu volūdā; šū tulkōjumu sauc par Vulgatu), Hiponas veiskups sv. Augustins (m. 430). Pi seviškim Bazneicas spūžumim pīdar izcyli pavesti: sv. Leons Lelais (m. 461) un sv. Gregors Lelais (m. 604).

Eremiti voi vīntuļnīki

Tymā laikā, kod svātī Bazneicas tāvi seviški izacēle kai leli patīsōs ticeibas aizstōvi, rodōs eremiti voi vīntuļnīki un mūki kai styngras grāku nūžālōšonas spūži paraugi. Eremiti beja dīvbejeigi kristīsi, kas bāga nu vilinojušom pasauļa baudom, lai vīntuleibā, lyugšonā un pošaizlīdzeibā sasagatavōtu uz laimeigu nōvi. Kliņšu olas voi nu žogorim sagatavōtas būdas beja jūs miteklis, kailō zeme voi nadaudzu lopu čupa beja jūs guļas vīta, saknes un zōle beja jūs bareiba un yudiņs — jūs dzērīņs. Jī atsasaceja nu vysom dzeives ērteibom, lai byutu piļneigi myruši pasauļam un varātu dzeivōt vīneigi Dīvam. Pyrmais eremits voi vīntuļnīks beja sv. Pōvuls nu Tebom, kurs myra ap 340. godu.

Pyrmī klūsteru īmītnīki

Sv. Ontons (m. 356), lai apmīrynōtu sovu mōcekļu uzmōceibu, uzcēle pyrmū klūsteri, un teik saukts par mūku patriarchu. Pamozam vīntuļnīku dzeive pōrgōja klūsternīku dzeivē, kura lelyski uzplauka rītumūs, zam sv. Benedikta regulas un veice eistus breinumdorbus.

Sv. Benedikta nūzeime Eiropā

Eiropa sevišku pateiceibu porōdā ir sv. Benediktam resp. jō dybynōtajim religiozim ordenim par zemkūpeibas paceļšonu un zemes īdzeivōtōju atgrīzšonu kristiceibā. Jys myra 543. godā. Sv. Augustins, Anglijas apostols, beja benediktīšu mūks un šū ordeņu īvede Anglijā 596. godā.

38. Jaunas pogōnisma brīsmes

5. un 6. godu symtūs Bazneica beja padūta jaunōm brīsmem, kod mežūneigas pogōnu tautas, atstōjūt sovas pyrmōtnejōs dzeives vītas, napōrradzamūs borūs, īsalauze kristīšu zemēs, ar guni un zūbynu iznycynōdami vysu, kas gadejos ceļā. Tei beja, tai sauktō, tautu ceļōšona voi staigōšona. Tom beja dažaidi nūsaukumi, kai: hunni, alani, heruli, goti, svevi, langobardi, burgundi, vandali, franki, angli, sakši.

Atila — Dīva reiksts

Vysnažēleigōki un mežūneigōki nu vysom šom ciļtim beja hunni. Tūs vadēja jūs kēneņš Atila, kurs sevi sauce par Dīva reiksti voi pōtogu. Daudzas zīdušas piļsātas jī nūleidzynōja ar zemi, vasalus apgobolus nūpūsteja un atstōja bez īdzeivōtōjim. Pōri par 1000 godu Vacō Romas impērija, kas kaidreiz beja ļūti stypra, tagad naspēja vairs pretōtīs šom mežūneigōm ciļtim, un beidzūt tyka galeigi pīveikta. Herulu kēneņš Odoakrs ījēme Romu un tyka izsludynōts par Italijas kēneņu 476. godā. Nav īspējams apraksteit tū pūstu, kaidu vysai Eiropai atnese šī mežūneigūs ļaužu bori.

Bazneica civilizej barbarus

Beidzūt Dīvs pakļōve un civilizēja šūs barbarus ar tōs pošas Bazneicas leidzeklim, kuru jī draudēja iznycynōt. Pāvesti beja syutejuši svātus veirus, kas barbarim nese prīcas un pesteišonas vēsti. Syuteitī gōja pi jim ar krystu un Evangeliju. Nasarēkinodami ar lelōm brīsmem, kaidas tim draudēja, pasaļaudami uz Dīvu, jī drūšsirdeigi sludynōja mōceibu, kaidu pasauļam beja atnesis Dīva Dāls.

Sv. Patriks Īrijā

Pāvests Celestins 432. godā syuteja sv. Patriku uz Īriju. Tur jys strōdōja daudzus godus un atgrīze pi kristticeibas vysu vaļsti, nūdybynōja daudzas veiskupijas, cēle bazneicas un klūsterus. Tys ir vīneigais pīmārs Bazneicas vēsturē, kod vasala tauta teik atgrlzta kristticeibā bez mūcekļu ašņa izlīšonas. Pamatōti sv. Patriku sauc par Īrijas apostolu un pošu Īriju sauc par svātūs zemi.

Pyrmī Vōcijas un Austrijas misionari

Nu 5.leidz 8. godu symtam ari Vōcija tyka atgrīzta kristticeibā un civilizēta. Sv. Severinu sauc par Austrijas apostolu, tōpēc ka jys šū zemi atgrīze kristticeibā. Jys myra 482. godā.

Šveices, Frankonijas un Bavarijas misionari

Divi Irīši: sv. Kolumbans un sv. Galls Evangeliju sludynōja ap Konstances azaru Šveicē. Īrijas mūks sv. Kilijans un anglis sv. Vilibalds tū pošu dareja Frankonijā. Divi franku misionari sv. Ruperts un sv. Korbinijans strōdōja Bavarijā un apkōrtējōs zemēs.

Vestfalijas un Skandinōvijas misionari

Frizu tauteibas sv. Ludgers strōdōja Vestfalijā un franku benediktinīts sv. Ansgars — Skandinōvijā un Lejasvōcijā (865. g.).

Sv. Bonifacijs — Vōcijas apostols

Seviški nanūgurstūšs un panōkumim bogōts Evangelija sludynōtōjs beja sv. Vinfrids voi Bonifacijs, kuru pamatōti sauc par Vōcijas apostolu.

Jys beja dzimis ap 680. godu un beja benediktiņu mūks Ekseterā. Jō lelūs nūpalnu dēļ, pāvests Gregors III jū īcēle par Mencas (Mentz) arciveiskupu 732. godā. Sludynōdams evangeliju naticeigajim Zīmeļfrizijas īdzeivōtōjim, jys myra mūcekļa nōvē 755. godā.

Klūsteri religiozōs dzeives centri

Kod tikai misionari spēre sūli kaidā zemē, par pyrmū sovu pīnōkumu jī uzskate ja vīna voi vairōku klūsteru nūdybynōšonu. Šī religiozōs dzeives centri tod syutēja svātus veirus, kas vysā apgobolā sēja kristiānisma sāklu, dybynōja školas jaunu prīsteru audzynōšonai un mōceja barbarus atstāt jūs mežūneigū dzeives veidu un nūsadūt mīreigam un lītdereigam dorbam. Taidā veidā mežūneigī germani tyka īmōcāti zemkūpeibai, mōjsaimesteibai, tērdznīceibai un amatnīceibai. Ar mūku čaklumu un dorbu tuksnešainōs vītas pōrsamainēja bogōtūs labeibas laukūs un tymsī mežu bīzūkni — par pateikamom apdzeivōtom vītom. Daudzejaidā ziņā mūki beja lelōkī ciļvēces labdari.

Kārlis Lelais (742—814) un Ungārijas Stefans (m. 1038)

Kārlis Lelais seviški beja jēmis tyvu pi sirds kristticeibas izplateišonu un Bazneicas labklōjeibu. Jys uzcēle pōri par 20 klūsteru un nūdybynōja vairōkas diecezes, kuras bogōteigi apdōvynōja ar zemi un īpašumim. Jō paraugam sekōja vālōk dīvbejeigais Ungārijas kēneņš Stefans (m. 1038), kas dedzeigi atbaļsteja misionaru darbeibu sovā vaļstī.

39. Liktineigi nūtykumi austrumu Bazneicā

Tymā laikā, kod rītumūs kristīteiba sekmeigi izaplatēja un nūsastyprynōja, austrumus pīmeklēja ļūti nūžālōjami namīri. Konstantinopoles keizari, vītā pazemeigi pasadūt Bazneicai, poši tū gribēja vaļdeit un uzspīde tai sovus personeigūs uzskotus kai ticeibas patīseibas. Ticeigajūs tur vaļdeja saklums un pavēršeiba, goreidznīki nareti aizmērsa sovus pīnōkumus, beidzūt lepneiba un streidi papyldynōja tū, kō Vēļ tryuka leidz nūžālōjamai schismai (atsaškeļšonai), kaida lelōku grāku un austrumu Bazneicas daļu atrōve nu paklauseibas radzamajam Kristus vītnīkam vērs zemes — pāvestam. Tys nūtyka 1054. godā.

Muhameds un jō mōceiba

7. godu symta sōkumā (622. g.) Arabijā beja radīs īdūmeigs krōpnīks — Muhameds, kurs sevi uzdeve par Dīva syutni. Nu pogōnu, žeidu un kristīšu ritualim un mōceibom, jys sašyva jaunu religiju. Jō pēcnōcēji, kurus sauce par kalifim, ar īrūču paleidzeibu turpynōja sev pakļaut Azijā un Afrikā vīnu tautu pēc ūtras un vysur izplateja sova pravīša mōceibu. Tymā pošā laikā jī nese sev leidza barbarismu, morālisku pagrymšonu un vysdespotiskōkū vērdzeibu.

Kristīši zam muhamedāņu varas

Tys gon tīsa, ka kristīteiba jūs īkarotajos zemēs natyka tyuleņ iznycynōta. Tūmār, byudama piļneigi atškērta nu patīsōs Bazneicas, tei neikuļōja zam naideigōs  varas vysus vālōkūs godu symtus.

40. Svātō zeme zam muhamedāņu jyuga

637. godā Jeruzalima, Svātōs Zemes voi Palestinas golvas piļsāta, nūkliva zam muhamedāņu voi saracenu, tys ir, arabu varas (saraceni nu vōrda sara — tuksnesis). Zam šūs īnōcēju jyuga Jeruzalima cīte 442 godus.

Seldžuku turki arabu vītā

1097. godā Jeruzalimu, kūpā ar daudzom cytom Mozazijas piļsātom un zemeni, Ikarōja tataru ciļts seldžuku turki, kas 1048. godā beja nōkuši nu Kaspijas jyuras apkōrtnes. Tī jau 8. godu symtā beja pījāmuši muhamedanismu. Nūzīdzeibas, kaidas jī darēja Svātajā Zemē un naciļvēceiga izaturēšona pret kristīšu svātceļotojim, kas nu Vokoreiropas beja davušīs uz turīni, kliva par īmesli krysta karim, kaidi beja sōkušīs uz 11. godu symta beigom.

Krysta karu sōkums. Amjenas Pīters un pāvests Urbans II

Dīvbejeigais vīntuļnīks Amjenas Pīters, kas svētceļōjuma nūlyukūs beja apmeklējis Jeruzalimu, stōsteja pāvestam Urbanam II, kai svātōs vītas, kur Pesteitōjs beja dzeivōjis un cītis, teik naticeigūs apgōneitas un cik naciļvēceigim pazamōjumim tur teik padūti kristīši. Pāvests ar dzērdātū beja tik pōrsajemts, ka nūlēme likt golu muhamedāņu naciļvēceibom.

Klermonas sanōksme

Pāvests Urbans II saaicynōja Vokoreiropas vaļdinīkus un bruninīkus uz sanōksmi Klermonā (1095. g.). Tur ar lelu sajyusmu tyka uzjimts prīkšlykums reikāt karagōjīni uz Svātū Zemi, lai tū atbreivōtu nu naticeigūs jyuga. Šamā sanōksmē atkōrtōtais saucīņs: „Tai Dīvs grib“ atskanēja vysā Vokoreiropā. Eisā laikā nūsaorganizēja miļzeigs, labi apbruņātu veiru, karaspāks. Kai uzajimtūs saisteibu zeime jim beja lobajā pusē pīšyuts sorkons krysts; nu tō jūs nūsaukums krystneši. Pylni prīcas un drūsmes jī dēvēs uz Palestinu.

Buijonas Gotfrids — Jeruzalimas kēneņš

Pēc veiktom naizsokamom gryuteibom un daudzom nyknom kaujom ar musulmanim, jī beidzūt ījēme Jeruzalimu. Varūneigais Lorenas hercogs, Buijonas Gotfrids, tyka izsludynōts par kēneņu (1099. g.). Jys atsasaceja pījimt pīdōvōtū zalta krūni, pībylsdams, ka jys nikod te nalītōs zalta krūņa, kur Pesteitōjam beja ēršku krūņs. Ari cytaidu titulu jys nalītōja kai tikai hercogs Gotfrids. Jaunō kēneņvaļsts tūmār pastōvēja vīneigi 88 godi. Grāku nūdeveibas dēļ, kai ari disciplinas un vīnprōteibas tryukuma dēļ storp pošim krystnešim, Jeruzalimas kēneņvaļsts nabeja spējeiga pretōtīs turku pōrspākam.

Egiptes sultāns ījam Jeruzalimu

Lai gon nu Vokoreiropas arvīn pīnōce jauni paleigspāki, Egiptes sultāns Saladins ījēme Jeruzalimu (1187. g.).

Turku otomanu īkarōjumi

Ap 1300. godu jauni turku otomanu bori nu Tatarijas paldove sev seldžukus, īkarōja Mozaziju, Moldaviju, Serbiju, Bulgāriju, Grekiju un Moriju.

Konstantinopoles krisšona

Beidzūt brutalitātes un baudkāres nazvēra Muhameda II vadeibā turki ījēme Konstantinopoli, Bizantijas keizarvaļsts golvas piļsātu (1453. g.). Tū uzskota kai Dīva strōpi par smogim, pret Dīvu vārstim, apvaiņōjumim. Tōlōkū turku vērzeišonūs uz prīšku aizturēja dažu Vokoreiropas kristeigūs prinču un bruninīku dedzeiba un varūneigō drūsme.

Uzvara par turkim pi Lepanto

Beidzūt turkus galeigi sakova vīnoti pāvesta, Spānijas un Venēcijas spāki, ar skaidru Dīvmōtes paleidzeibu. Tys nūtyka slovonajā kaujā pi Lepanto (1571. g.). Šōs uzvaras rezultatā na tikai otomanu vērzeišonōs uz prīšku tyka aizturāta, bet socēs jūs varas pagrymšona.

41. Krysta karu nūzeime Vokoreiropas tautu dzeivē

Krysta kari vysur Vokoreiropas tautōs izraiseja lelōku prōta spēju rūsmi un jaunas gora dzeives izpausmi. Pūstūšōs tautu staigōšonas laikā (38. nrs.) zynōtne atroda patvārumu vīneigi klūsterūs. Tagad turpretim tei izaplateja ari tautā un tyka ryupeigi kūpta. Tyka dybynōtas slovonas školas un universitates. Mōceibas spāku katedras tamōs ījēme taidi apbreinōjamas erudicijas veiri, kai sv. Anzelms (mir. 1109), sv. Aļberts Lelais (m. 1280), sv. Akvinas Tōms (m. 1274) un cyti. Tūs laikus mādz saukt par vydslaikim.

Vydslaiku pīminēkli

Sūplōk zynōtnes uzplaukumam vydslaiki ir īvāroiami ar kristeigūs tykumu spūžumu, dziļu ticeibu, bārna vīnkōršeibu, ar dedzeigu Dīva un cylvāku mīlesteibu. Pat šudiņ navar beigt apbreinot breiniškeigōs  katedrāles, kaidas tūs laiku ticeigūs pietāte (dīvbejeiba) beja uzcāluse. Navar bez sajyusmes dūmōt par maigū dīvbejaibu, kaida dveš pretim nu tūs laiku gleznom un statujom, ar kaidom jī greznoja Dīvam veļteitōs svētneicas. Tik lelus un apbreinōjamus dorbus spēja veikt vīneigi taidi cylvāki, kuru sirdis piļdeja dziļš religiskums, kas izapaude ari vysā jūs dzeivē un dorbūs.

Religiski ordeni un jūs nūzeime

Tys pats religiskums beja par cālūni tai svēteibai, kaidu ciļvēcei nese religiozus ordeņu svātī dybynōtōji, taidi, kai: sv. Romualds (m. 1027), sv. Brunons (m. 1101), sv. Norberts (m. 1134), sv. Bernards (m. 1153), sv. Dominīks (m. 1221), sv. Asizes Francis (m. 1226) un daudzi cyti. Daudzi klūsteri, kaidus jī nūdybynōja, na tikai deve lelus svātūs un augsti izgleitōtus goreidznīkus, bet ari ryupeigi izkūpe dīvbejeibu un religisku degsmi zamōkajūs tautas slōņūs. Jī paleidzēja tryukumcītējim, deve patvārumu sārnim un kūpe tūs, izpērka gyustekņus un vergus; jī syutēja misionarus uz vysom pasauļa molom un ar sovom dīvbejeigom lyugšonom sajēme nu dabasim bogōteigas žēlesteibas vaļstim un tautom.

42. Ari nazōles storp kvīšim

Ar laiku pasarōdeja ari daudzas nazōles storp kvīšim lelajā un skaistajā Dīva teirumā. (Sal. Mt. 13.) Gadejōs pūstūši naida izpaudumi un kari, nataisneiguma un varmūceibu akti, kai ari daudzi skandali.

Investituras ļaunums

Daudzos zemēs, seviški Vōcijā, beja īsavīsis parodums, ka pasauleigī vaļdinīki jaunīvālātūs veiskupus un abatus īvadēja jūs omotūs, pasnādzūt tim gradzynu un pastorālu (veiskupa „vāzu“), kai pastorālōs varas symbolu. Šū ceremoniju sauce par investituru. Lykōs, ka ar tū laiceigī vaļdinīki pīškeire tim ari goreigū jurisdikciju (varu).

Keizars Henriks IV un pāvests Gregors VII

Naapsamīrynōdams ar parostū īvadeišonu goreigajā omotā, keizars Henriks IV sōce veiskupijas un abatijas pīškērt augstōkā mārā nacīneigim kandidatim, pat taidim, kuri par tū jam pīdōvōja lelōkas naudas summas. Pāvests Gregors VII taidom ļaunprōteigom izdareibom drūšsirdeigi stōjōs pretim. Ar tū beja īsasōkuši (ap 1076. g.) ilgi un nūgurdynojūši, tai saukti, streidi par investituru. Nu tim Bazneica gon izgōja kai uzvarātōja, bet tys nūtyka tikai pēc ilgom nyknom ceiņom.

Jaunu heretiku rasšonōs

Pēc tō rodōs heretiki, kuri īdadzynōja dumpa guni, sōkumā pret goreigū, vālōk ari pret laiceigū varu. Taidi Francijā bejā albigeni, Zīmeļitalijā valdensi, Anglijā viklefīši, Bohemijā husiti. Tys gon tīsa, ka mīrs Bazneicā tyka atjaunōts. Ar vōrdu un dorbu spēceigi veiri, kai sv. Feraras Vincents (m. 1419. g.) un sv. Jōņs Kapistrans (m. 1456. g.) apstaigōja Eiropas zemes, sludynōdami nūžālōšonu par grākim gon vaļdinīkim, gon vīnkōršai tautai.

Ļaunums apslōpāts, bet naiznycynōts

Tūmār ļaundabeigō guņs naizdzysuse slēpēs zam ōrējō mīra izskota palnim. Gūdbejeibas tryukums un naideiguma jyutas atteiceibā pret Bazneicu, un dziņa pēc jaunynōjumim arvīn vairōk pīauga. Tū pastyprynōja ari dažaidi cyti laikmata ļaunumi. Natryuka nikā tam, lai sōktu baigi dorbōtīs liktineigais ļaunuma un dumpa vulkāns. Tam beja vajadzeigs vīneigi pyrmais izdeveigais gadejums.

16. godu symta lelō tragedija

Taids gadejums, apslāptōs guņs uzlīsmōšonai rodōs Vōcijā 16. godu symta pyrmaj ā pusē. Leidzeigi lipeigam mēram nūžālōjamais nūtykums otri izaplateja ari ōrpus Vōcijas. Tyukstūšas un tykstūšas katōļu atstōja sovu Bazneicu. Tam sekōja ašnaini kari, sasaceļšonas un morāliskō pagrymšona. Тука iznycynōti daudzi zīduši uzjāmumi, kaidus beja radejuse ogrōkūs godu symtu dīvbejeiba. Tō vītā beja stōjīs naizsokams pūsts kai laiceigūs, tai myužeigūs vērteibu apjūmā.

3. Nu protestantisma rasšonōs leidz 19. godu symtam

43. Mōrteņš Luters dybynōj sovu bazneicu

Mōrteņs Luters, augustianu mūks un Vitenbergas universitates profesors, 1517. godā nōce klajā ar protestu pret ļaunprōteibom, kaidas jys saredzēja atlaidu (induļgenču) sludynōšonā. Atlaidas beja sēdējis pāvests Leons X tim, kas zīdōs sv. Pītera bazilikas pōrbyuvei Romā. Bet dreiži pēc tam Luters patvaleigi īcēle pats sevi par Bazneicas reformātōju. Jys nykni sōce uzbrukt varas nesējim Bazneicā, seviški, pāvestam, kura augstōkū varu nūsauce par uzurpāciju (nalykumeigu pīsovynōšonu) un tirāniju, kurai jys sūlejōs dareit nūžālōjamu golu.

Jys atmete daudzus ticeibas gobolus

Pīsaturādams pi sovim maļdeigim uzskotim, jys atmete daudzus ticeibas gobolus, kurus Bazneica beja sajāmuse nu Kristus un Jō apostolim. Jys atmete sv. Miša uperi, gavēšonu, grāku syudzi, lyugšonas par myrušim un daudzas dīvbejeibas praktikas. Jys deklarēja, ka lobi dorbi ir nadereigi, jo cylvāku attaisnōj un pestej vīneigi ticeiba.

Jō mōceiba par klūsteru un bazneicas īpašumim

Ōrpus tō jys plaši atvere durovas vaļā klūsterim un konventim, ļaudams mūkim un mūkinem precētls. Jys sludynōja, ka firstim un cytim vaļdinīkim ir tīseibas konfiscēt bazneicu un klūsteru īpašumus un reikōtīs ar tim pēc patykas.

Jys pats lauze sovus sūlejumus

Beidzūt jys pats lauze sovus sūlejumus, kaidus beja devis kai mūks un prīsters un izdarēja divkōršu svātzadzeibu, pajimdams mūkeni sev par sīvu. Luters līlejōs, ka sovu doktrīnu ir jēmis tikai nu Svātim Rokstim.

Jō pretrunas un moldi

Turādamīs pi sovu personeigūs sprīdumu sacynōjumim Svātūs Rokstu skaidrōšonā (interpretacijā), jys nūkliva acimradzamōs pretrunōs un moldūs. Tai, pīmāram, jys apgolvōja, ka cylvākam naasūt breivas grybas un sakarā ar tū navarūt ni piļdeit bausleibas, ni izasorgōt nu grāka; grāks cylvākam nasagōdojūt pazudynōšonu, jo tikai jam ir stypra ticeiba, utt.

Luteram rodōs daudz pīkritēju

Nasaverūt uz taidim pōrsteidzeigim Lutera sprīdumim un izdareibom, jam rodōs daudz pīkritēju. Daudzim patyka jō vīglō doktrina, kas ļōve tina dzeivōt izlaideigu dzeivi. Montkōreigajim firstim sovukōrt nikas navarēja byut pateikamōks kai Lutera mōceiba par bazneicu un klūsteru īpašumu pīsavynōšonu. Turklōt Luters izmontōja kotru izdeveibu, lai gyutu augstmaņu labvēleibu. Šaidā sakareibā jys pat atļōve Hesenes landgrafam jimt ūtru sīvu, kod pyrmō vēļ beja dzeiva.

Cvinglijs un Kalvins

Lutera parōdeitais jaunynōjumu un dumpa ceļš dreiž roda cytus sekōtōjus, kas, pēc Lutera parauga, gribēja šaidu ceļu staigōt. Daži aizgōja pat tōļōk par pošu Luteru. Tai Cvinglijs (Zwinglijs) Šveicē nūlīdze pat realū Jezus Kristus klōtbyutni Svātajā Eucharistijā. Kalvins Dženevā mōcēja, ka Dīvs ciļvēces daļu, bez kaidas vaines nu jūs puses, asūt predestinējis (īprīkš nūlēmis) myužeigai pazusšonai, tōpēc Jys grēcinīkus dora oklus un nūcītynoj jūs sirdis.

Anabaptisti sovukōrt sludynōja Kristus vaļsteibu vērs zemes, kurā naasūt breivi turēt privatīpašumu, ka naasūt vajadzeigi ni lykumi, ni tīsneši.

Svātbiļžu grautini

Cvinglijs, Kalvins un cyti sektanti izdemolēja bazneicōs tū, kū Luters Vēļ beja saudzējis. Krucifiksi, svātbiļdes, sīnu svātgleznas un statujas tyka iznycynōtas, kas nareti beja vērteigi mōkslas dorbi. Tī tyka cērsti un dauzeiti gobolūs. Tys pats beja ar vargaņom un oltorim; pat kopi tyka izlaupeiti un svātūs kauli meideiti kōjom voi dadzynōti.

„Reformatoru“ kūpejais naids pret katōļu Bazneicu

Nasaverūt uz tū, ka šī reformatori vīns ūtru apkarōja un nūlōdēja (anatematizēja), vysi jī beja vīnoti sovā naidā pret katōļu Bazneicu. Jī izgudrōja vysvysaidus pajēmīņus, lai sevi izcaltu un katōļus nūnycynōtu. Tyukstūšom un tyukstūšom pamfletūs (brošūrōs un skrējlopōs) tī izplateja sovus maļdeigūs principus un vysrupōkā veidā uzbruka pāvestam un katōļu goreidznīceibai un tūs vysaidi nūmalnōja. Daudzos vītōs tyka izdareiti klīdzūši varmūceibas akti, cylvākim tyka pīlītōtas dažaidas apspīsšonas un vojōšonas, lai tūs pīspīstu, atsasaceit nu svātōs katōļu ticeibas.

44. „Dialogu“ mēginōjumi cīte naveiksmi

Katōli nu sovas puses beja mēginōjuši atjaunōt mīru Bazneicā, īsalaižūt draudzeigōs diskusijōs ar sovim pretinīkim, bet naids, ar kaidu Luters beja pōrsajēmis pret Bazneicas golvu — pāvestu, palyka nasamīrynōjams.

Špejeras vaļsts saeima (Reichstag)

Lai apstādynōtu herezijas un samaitōteibas izaplateišonu, keizars Kārlis V sasauce Špejerā vaļsts saeimu (1529. g.), kurā tyka pījimts lāmums, ka leidz nōkušajam vyspōrejam koncilam luterānisms jātolerej tamās zemēs, kur tys ir jau īsavīsis, bet nav breivi tū izplateit tōļōk un ka nadreikst nivīnu aizkavēt sv. Miša svinēšonā voi klauseišonā un ka teik aizlīgta ikvīna (vīnolga kaidas) religijas nūnycynōšona.

„Protestantisma“ nūsaukuma rasšonōs

Luterāni protestēja pret šaidu saeimas lāmumu un sakarā ar šū apstōkli rodōs jūs apzeimējums par protestantim. Ar laiku protestantu nūsaukums pōrgōja ari uz cytom sektom, kaidas nu luterānim beja rodušīs.

Tridentas koncils

Beidzūt pāvests Pōvuls III 1545. godā sasauce vyspōrejū koncilu Tridentā. Tymā novatoru doktrina tyka pōrbaudeita un vīnprōteigi atmasta. Tymā pošā laikā tyka izdūti daudzi, augstōkā mārā svoreigi un aktuali, dekreti par bazneicyskū organizaciju un nalykumeibu nūvērsšonu. Šā koncila spēceiga un apjēmeiga reiceiba deve katōļu Bazneicai svaigu skaistumu un jaunu dzeivi. Protestanti atkōrtōtas reizes beja aicynōti uz šū koncilu, kai poši sōkumā tū beja gribējuši streidu izškēršonai, bet jī atsasaceja īsarast Tridentā. Tai nalaimeigā kōrtā chisma (škeļšonōs) turpynōjōs un lelōkai Eiropas daļai sagōdōja naizsokamu pūstu un cīsšonas.

Lutera sludynōtō breiveiba

Luters sludynōja breiveibu un nūneivōja (nūzākōja) keizaru, firstus un veiskupus. Zemnīki nasavylcynōja sevi atbreivōt nu kungim. Rodōs nasavaļdeigas bandas, kas klejōja apkōrt, dadzynōja pilis un klūsterus, brīsmeigus varas dorbus pīlītōja pi dižciļteigim un goreidznīkim. Pōri par 100 000 personu gōja būjā šausmeigajā 1525. goda zemnīku sasaceļšonā.

Ticeibas kari

Vālōk izacēle ari ticeibas kari, un Vōcija, kas ogrōk beja uzplaukuma un pōrticeibas zeme, 30 godu karā (1618 — 1648) pīdzeivōja brīsmeigu pūstu un šausmeigus zvēryskuma izpaudumus. Ari cytas zemes, kas beja pījāmušas jaunu mōceibu, pīdzeivōja leidzeigus religiskus un civilūs karu pūstejumus. Šveicē Cvinglijs kryta ašņaiņā ceiņā, kaidu jys vede pret sovim pat tautīšim. Francijā kalvinisti, saukti par hugenotim, ilgus godus vede pūstūšu ceiņu pret karaļa varu un katōļu Bazneicu. Sovā oklajā nyknumā jī nūslapkavōja daudzus prīsterus, mūkus un mūkines, nūpūstēja cīmus un piļsātas, nūdadzynōja voi leidz pamatim nūjauce tyukstūšas katōļu bazneicu, dažas nu tom beja izcyli kristeigōs mōkslas pīminekli.

Anglijas apostazija

Ari Anglija smogi cīte sovas apostazijas dēļ, kaidu tur īvadeja kēneņš Henriks VIII, kurs atstōja katōļticeibu, tōpēc ka pāvests jam nabeja ļōvis atmest sovu lykumeigū sīvu Katrinu un apprecēt Annu Boleinu. Ari tūs laiku Anglija mērķa cylvāku asnī. Dumpinīki, kas dyžōjōs, ka jī praktizējāt vysteirōkū kristiānismu — Karļam I, tirāniskō Henrika VIII pēcnōcējam, nūcērta golvu.

45. Katōļu Bazneica atleidzynōj sovus zaudējumus

Zaudējumus, kaidus apostazija sagōdōja Bazneicai Eiropā, bogōteigi atleidzynōja (kompensēja) naskaitamas pogōnu konversijas dažaidās pasauļa molōs. Misionari gōja uz vysom pusēm un ar lēlim panōkumim sludynōja Evangeliju. Seviški pōrsteidzūša beja sv. Franča Ksavera, Indijas apostola darbeiba un panōkumi, kurūs acimradzams beja dabasu atbolsta zeimūgs. Ar pogōnu atgrīzšonas degsmi sirdī, jys škārsāja jyuras un okeānus, un 1542. godā nūkliva Goa piļsātā (Indijā) un īsoce sovu misionarā dorbu, apstaigōdams piļsātas īlas un ar zvaneņu aicynōdams bārnus nōkt un mōceitīs ticeibas patīseibas. Bārni teišam gōja un labprōt klausejōs, kū svātais veirs jim stōsteja par jūs meilū Pesteitōju. Pōrnōkuši mājōs, jī atkōrtōja, kū beja dzērdējuši. Ar tū jī pamudynōja ari vacōkūs īt un pasaklauseit svātā veira runas. Dīvs bogōteigi atolgōja misionarā dedzeibu. Jys jam pīškeire pyrmūs apostolu breinumdareišonas spējas, kai slymūs izveseļōšonu, nūmyrušūs atdzeivynōšonu, vātru nūmīryōšonu un daudzus cytus pōrsteidzūšus breinumdorbus. Ar nanūgurstūšu enerģiju jys gōja nu vīna apgobola uz ūtru, nu vīnas solas uz ūtru, tai apstaigōdams vysu Indiju un Japōnu. Eisā laikā jys atgrīze pi kristticeibas daudzas ciļtis, pat kēneņvaļstis. Kaidā vēstulē jys pats miņ, ka vīna mēneša laikā ir nūkristejis 10 000 pogōnu. Pēc Franča Ksavera nōves, jō īsoktū dīvbejeigū dorbu turpynōja cyti misionari. Jezus Kristus religija tyka īvasta ari Kinā, tamā lelajā un leidz tam laikam napīejamajā impērijā.

Dziļas ticeibas pīmāri

Ka jaunatgrīztī pogōni teišam beja dziļi pōrlīcynōti par pījimtōs ticeibas patīseigumu, tys skaidri pasarōdeja, kod Japōnā īsasōce kristīšu vojōšona, kurā pōri miļjonam kristīšu atdeve sovu dzeiveibu par ticeibu. Daudzi nu tim vysdrausmeigōkō veidā tyka mūceiti. Pat trauslī bārni, naspēceigī sērmgaļvi un sīvītes nu īryndom ar prīcu steidzēs uz mūceišonas vītu, gārbušīs svātku apgērbā, it kai ītu uz kaidom lelōm svineibom. Tik patīsa un dziļa beja jūs ticeiba, ka pi dzeiveibas palykušī un jūs bārni, ilgus godus atsarosdami vysnalabvēleigōkūs apstōkļūs, beja pratuši tū saglōbot. Pōri par 200 godu jī beja izslāgti nu vysim sakarim ar kristeigū pasauli, byudami bez prīsterim un padūti tirānijai un vojōšonom, jī mōcēja katechismu, skaitēja katōļu lyugšonas, kaidas kaidreiz jūs tāvu tāvi beja īsamōcējuši nu misionarim; jī poši kristeja sovus bārnus un ceņtēs dīvbejeigi dzeivōt. Tikai pagōjušā godu symtā Japōni beja spīsti atceļt lykumu, kas naļāve ōrzemnīkim īsarast Japōnā. Pēc šā lykuma atceļšonas, misionari otkon īsaroda un atroda dažus katōļticeigūs japonu cīmus, kas godu symtim ilgi beja saglōbājuši ticeibu.

Ticeibas gaisma Amerikā

Ari Amerikā, jaunatklōtajā pasauļa daļā, tyka izplateita Evangelija gaisma un tyka apkarōta atbaidūša dīvakleiba ar vysom tōs šausmom un natykumim. Nivīnā tautā natyka tik daudz cylvāku uperāts dīvaklym, kai tys beja pi Amerikas īdzymtim. Par Meksikas pyrmīdzeivōtōjim ir ziņas, ka apmāram 20 000 cylvāku tyka salykti dīvaklym uperā. Jo tam nūlyukam napītyka kara gyustekņu, nasaudzēja ari pošu tautas pīdareigūs bārnus.

Misionaru gryuteibas

Nav īspējams atstōsteit gryuteibas, kaidas beja jōpōrvar varūneigajim misionarim, un kaidas brīsmes tim draudēja nu ašņa kōreigūs mežūņu puses, kurim tī nese Evangelija gaismu. Jim beja jākarōj na tikai pret īdzymtūs nažēleibu un natykumim, bet ari pret īnōcēju eiropīšu nasōteigū montkōreibu, ar kaidu tī izmontōja īdzymtūs. Misionaru pyules napalyka bez svēteigim panōkumim. Kristticeiba tyka īvasta un arvīn vairōk nūsastyprynōja jaunajā kontinentā. sevišku uzplaukumu misijas pīdzeivōja Paragvajā (Dīnvydamerikā). Nanūgurstūšō un pošaizlīdzeigō misionaru darbeiba kaidreizejūs mežūņus pōrveidōja par prīkšzeimeigim kristticeigim. Jī kliva par kautreibas, mīlesteibas, un dīvbejeibas paraugim. Nanūgurstūšais misionaru strōdeigums ari mežūneigū apkōrtni pōrveidōja par dzeivei pateikamu apvydu.

46. Jezuitu lelī nūpalni misijōs un ticeibas aizstōvēšonā

Pošaizlidzeigī misionari, kas ar lelu uzauperēšonu strōdōja pi pogōnu atgrīzšonas, lelōkū tīsu pīdarēja religiozim ordenim. Sv. Francis Ksavers, kai ari tī cyti, kas izplatēja kristīteibu Kinā un Paragvajā, beja golvonūkōrt jezuiti. Šū ordeņu 1540. godā beja nūdybynōjis sv. Ignats Lojola. Šō ordeņa lūcekli ar speciālu pīpyuli nūsadeve ticeibus izplateišonai un aizstōvēšonai pret jaunmūdeigom doktrinom. Sakarā ar tū jūs īneida un vojōja katōļticeibas īnaidnīki.

Ari cyti ordeni

Rodōs ari cyti ordeni, kuru lūcekli, kūpā ar sekularū (pasauleigū) goreidznīceibu, dzeidēja rātas, kaidas Bazneicai beja nūdarejis protestantisms, kūpā ar sovom daudzveideigom sektom. Dīvbejeigī kapucini, kas 1528. godā izaveidōja nu sv. Asizes Franča ordeņa, ar lelu sirds degsmi nūsadeve dvēseļu pesteišonas dorbam un pīkūpe askatisku dzeives veidu. 1574. godā sv. Filips Nerijs nūdybynōja oratorijanu ordenu, kura lūcekli nūsadeve lyugsonai, tautas apmōcēšonai, slymūs un tryuceigds apryupei, kai ari literārai nūdarbei. Dīvbejeigūs školu (Piarum scholarum) lūcekli sovukōrt nūsadeve jaunōtnes audzynōšonai. Cyti religiozī ordeni apryupēja slymūs.

Sīvīšu kongregacijas

Rodōs ari sīvīšu religiozōs savīneibas, kas ryupejōs par jaunūs meitiņu audzynōsonu un sagatavošonu dīvbejeigai dzeivei. Pi taidim sīvīšu ordenim pīdarēja vizites, ursulines, Lobō Gona mūkines un cytas.

Ticeibas un tykumeibas varūni

Ari šys periods beja bogōts ar varūnim ticeibas un tykumeibas laukā. Pīteik minēt taidus, kai: sv. Kārlis Boromejs, Milanas arciveiskups (m. 1584. g.). Jys beja izcyls kristeigōs mīlesteibas paraugs, kas mēra laikā apmeklēja slymūs vysvairōk apdraudātajōs vītōs, kas vysu sovu īpašumu, pat gultu atdeve tryukumu cītējim. Sv. Francis Salezīts, Zenevas veiskups (m. 1622. g.), kurs ar sovu lānprōteibu un pazemeibu atgrīze nu kalvinisma katōļticeibā 72 000 savojīšu. Sv. Vincents a Paulo (m. 1660. g.), kurs vysu sovu dzeivi veļtēja nabogim un nalaimu pīmaklātim. Jys nūdybynōja patversmes un slimneicas bōrinim un atradīnim, nūdybynōja misionaru prīsteru kongregaciju. sauktu par lazaristim (nu sv. Lazara koledža Parīzē), kai ari nūpalnim bogōtū žālsirdeibas mōsu kongregaciju. Vocijā, seviški Austrijā un Bavarijā, kai ari Šveicē. Piters Kanizijs beja slovons ar sovu izcylū darbeibu moldu mōceibu apkarōšonā. Tū jys veice gon ar sovim rokstim, gon runom (mōceibom). Jys dybynōja dīvbejeigūs institutus Kristus un apostolu īvastōs ticeibas atdzeivynōsonai un saglōbošonai.

16. un 17. godu symta svātī

Storp iztcylim šūs godu symtu svātim ir jomiņ: sv. Jōņs nu Dīva, sv. Jōņs nu Krysta, sv. Viļanovas Toms, sv. Kajetans, sv. Alkantaras Pīters, sv. Kamils de Lellis, sv. Kalasantas Jezups, sv. Kuperinas Jezups, sv. Boromijas Francis, sv. Pijs V, sv. Sigmaringas Fidelis, sv. Gonzagas Aloizs, sv. Staņislavs Kostka un daudzi cyti izcyli veiri ar sovu dzeives svātumu.

Nu sīvīšu kōrtas seviški izcylas beja: sv. Tereza nu Avilas, sv. Rūze nu Limas, sv. Angela nu Bresčias, sv. Marija Magdalena de Pacci, sv. Franciška de Šantaļ, sv. Katrina Ricci un cytas.

Lelōkais 18. godu symta svātais

Storp 18. godu symta svātim izcylokais ir sv. Alfons Marija Liguori, Neapoles veiskups (m. 1787. g.), redemptoristu kongregacijas dybynōtōjs. Ari šōs kongregacijas mērkis beja cylvāku apmōceišona, seviški ticeibas lītōs.

Patīsō kristiānisma līcinīki

Vysi augšā mynātī svātī veice lelas lītas un caur jūs starpnīceibu pi Dīva ir nūtykuši naskaitomi breinumi. Ar tū jī naapstreidami pīrōdeja, ka patīsais kristiānismā gors, mīlesteibas, pazemeibas un pošaizlīdzeibas gors, nav aizgōjis prūjom nu katōļu Bazneicas.

47. Lutera ticeibas tōļōkōs gaitas

Par Lutera mōceibu ir pasaceits, ka tei, leidzeigi vysim teiri ciļvēceigim pasōkumim nūvacoj un teik pōrtaiseita. Un teišam tikkū Luters (1483—1546) beja radejis sovu bazneicu, kai Cvinglijs (1484—1531) un Kalvins (1509—1564) uzskateja par napīcīšamu tū pōrtaiseit (reformēt). Vīns nu šaidas parōdeibas īmeslim beja individuālisms, kas caurstrōvōja Lutera mōceibu. Luters, atmasdams Kristus dybynōtōs Bazneicas mōceibu, radeja sovu. Tū pošu dareja Cvinglijs un Kalvins ar Lutera mōceibu: tū pōrtaiseja pa sovam. Navīnprōteiba rodōs na vīnā vīn punktā. Bet šamōs eisajōs pīzeimēs par tū runōt nav ni paradzāts, ni vajadzeigs. Pīmāra dēļ pīteik minēt poša Lutera vōrdus, kaidus jys par Cvingliju soka: „... ar vysu jō (losi: Cvinglija) mōceibu es jū uzskotu par nakristīti“ (fūr einen Unchristen ich halte mit all seiner Lehre). Bez šom divejom reformētom Lutera bazneicom, rodōs naskaitamas cytas, kurom lelōks voi mozōks tūs izceļsmes īmeslis beja Lutera mōceiba. Pi taidom bazneicom pīdar baptisti, anabaptisti, metodisti, kvakeri utt. Ik kotra nu šom sektom, pēc Lutera parauga, uzskateja sevi par ticeibas reformātōju.

47a. Breivdūmōtoji, breivmyurinīki, masoni

Ar šaidim nūsaukumim mādz apzeimōt vīnu un tū pošu organizaciju, kuras dziļōkās saknes snādzās leidz vydslaiku cunftēm (amatnīku apvīneibom). Taida apvīneiba beja ari myurinīkim. Kotrai cunftei beja sovi profesionāli nūslāpumi. Tī beja dūmōti vīneigi sova omota prasmes sekmeigōkai paturēšonai sovōs rūkōs. Nav nūrōdejuma, ka storp šym, ar omotu saisteitim nūslāpumim, byutu bejuši ari taidi, kas paustu naidu voi nycynōsonu pret katōļu ticeibu, kai tys ir vārōjams pi vālōkūs laiku masonim (breivdūmōtōjim, breivmyurinīkim). Pyrmī masoni, styngrā šō vōrda nūzeimē, pasarōda protestantisma rasšonōs laikā. Saskaņā ar, tai sauktā, Ķelnes chartu (1535. g.) ir pastōvējuse masonu loža Amsterdamā. Storp mynātōs chartas paraksteitojim ir mynāti: luterāņu vodūņs Filips Melanchtons, Hermans fon Vīds (von Wied), valākais atkritējs Keines arciveiskups, admirals de Kolinji (de Coligny), franču hugenotu vodūņs. Tūmār modernōs masonu organizacijas sōkumu ir pījimts saisteit ar 1717. godu, kurā Des Agiljers (Aguilier), Andersons un Peins (Payne) izastōja nu pastōvušōs masonu sabīdreibas un nūdybynōja sovu organizaciju, kurā, kai jī mēdze saceit, „sektantiskū kristīteibu“ asūt aizvītōjuši ar „namaļdeigū deismu“. Deisms un humanitārā labdareiba beja šōs organizacijas ideāli. Šōs apvīneibas konstitūcija vyspyrms tyka pījimta Anglijā (1725. g.). Bet dreiži pēc tam masonu slapynōs ložas tyka nōdybynōtas Francijā, Vōcijā, Holandē, Šveicē, Dānijā, Italijā, Zvīdrijā un pat angļu kolonijōs.

Masonu rituals utt.

Šai organizacijai ir sovs rituals, sovas ceremonijas un symboli. Tōs lūceldi dolās styngri nūdaleitōs herarchiskōs pakōpēs. Bet mums seviški svoreigi ir zynōt, ka breivmyuriniku religiskī uzskoti ir piļneigā pretstotā myusu ticeibas patīseibom. Pīmāram: jī nūlīdz Svātūs Rokstu (Dīva vōrda) pōrdabyskū izceļsmi, nūlīdz ciļvēces dzymuma grākā krisšonu myusu pyrmdzymdynōtōju personā.

Reizē ar tū teik nūlīgts Atpesteišonas nūslāpums un Dīva Dāla cylvāktopšona (Inkarnacija); teik nūlīgts Jezus Kristus dīviškums . . . Vysas masonu mōceibas pamatā ir vīneigi šys pasauļs. Vyss pōrdabyskais ryupeigi teik izslāgts. Šaidu jūs mōceibu sauc par naturālismu (dabyskumu). Vyss, kas ir dabisks, ir pareizs un lobs, tōpēc naasūt taidas lītas, kai grāks, katōļu Bazneicas nūzeimē. Masonerija, pēc tōs pīkritēju mōceibas, ir universalā sistema, kas uzsver, ka vysu cylvāka individualūs un socialūs pīnōkumu pamatā ir filantropijas (labdareibas) plašō bāze. Mozōkais dažūs masonerijas paveidūs teik uzsvārts naids pret kristīteibu. Ir gadejumi, kur izradzātim (Elects) ir jōzvērej, ka jī vysim leidzeklim apkaros religiju. Dažōs īvadeišonas ceremonijōs ir paradzāts, ka jaunuzjimtim lūceklim ir jōveic taidas izdareibas, kai katōļu prīstereibas izsmīšona, Golgotas nūtykumu zaimōšona; kaidā masonu ložā īvadeišonas ceremonijas tyka izdareitas treju golvu čyuskas prīškā. Šaida čyuska beja dūmōta kai pāvesteibas, kēneņa varas un karaspāka izsmejūšs apzeimejums. Kaidā cytā ložā īvadeišonas ceremonijōs beja pavālāts jaunuzjamamim izklīgt atrībeibas saukļus pret Krystu un salauzt krucifiksu. Šaidas izdareibas (laigon na vyscaur beja sastūpamas) līcvnoj, cik lels fanatisks naids beja vārsts pret kristīteibu, seviški pret katōļu Bazneicu.

Šaidā gorā audzynōti cylvāki nōce klajā araugstōkā mārā destruktīvu nūlyuku: iznycynōt religiju un izskaust ticeibu uz Kristu. Zam ciļvēces apgaismōšonas īgansta, jī pōrplyudynōja pasauli ar rokstim, kurūs izsmēja vysu, kas saistejōs ar svātumu, vysrupōkā veidā jī nūmalnōja pāvestu un atklōti propagandēja morāliskū pagrymšonu. Jūs grōmotas, kas beja saraksteitas pīviļceigā volūdā, dzērkstēja ar osprōteibom un satiru, vīgli atroda ceļu uz vysim sabīdreibas slōnim. Bezdīveibas un izvirteibas gors izaplatēja ar pōrsteidzūšu ōtrumu. Dīva īnaidnīki nyu jutōs pīteikūši spēceigi, lai stōtūs pi sovu plānu eistynōšonas. Pyrmā kōrtā jī uzbruka prīstereibai, lai pēc tam vīgli varātu izkleidynōt gonompulku.

Breivdūmōtōju darbeibas augli Francijā

Tykuši pi varas Francijā uz 18. godu symta beigom, breivdūmōtōji konfiscēja bazneicas īpašumus un tūs pōrdeve. Mūki un mūkines ar varu tyka izraideiti nu jūs mīreigom mītnēm. Klūsteri tyka izdemolēti un sagrauti. Tyka izdūts edikts, kas sōpeigi skōre prīsterus, kuri gribēja palikt uzticeigi sovam aicynōjumam. Jo kaids izarādēja napakļōveigs, tyka īmasts cītumā, voi vīnkōrši pakōrts pi tyvōkō lampas stoba. Kristīšu era (godu skaiteišona nu Kristus dzimšonas) tyka anulēta, svātdīņu un svātku dīnu svinēšona atcalta, bazneicas tyka profanētas (apgōneitas) un sagrautas. Vyss, kas atgōdynōja kristīteibu, tyka iznycynōts. Beidzūt šūs cylvāku ōrprōts sasnēdze taidus kolngolus, ka prōtu jī izsludynōja par augstōkū byutni un kaidu aktrisi, kai šōs dīveibas symbolu, triumfa gōjīnī īvede Parīzes katedrālē, nūvītōja uz golvonō oltora krucifiksa vītā un jūs gūdam tyka dzīdōtas slaves dzīsmes.

Sōce vaļdeit terrors

Reizē ar religiju zuda kōrteiba, labklōjeiba, publiskō drūšeiba. Kēneņam Ļudvikam XVI — dīvbejeigam un labvēleigam, bet pōrōk labsirdeigam vaļdinīkam — 1793. godā tyka nūcērsta golva. Taidā pošā nūvē myra jō sīva un mōsa. Divejus godus Francija pōrdzeivōja šausmeigu zvēryskumu izdareibas. Cylvāku asnis plyudiņ plyuda. Nu brīsmūņu ōrprōta nabeja drūši ni cylvāka vacums, ni dzymums, ni socialais stōvūklis. Vendejā (Vendée) 500 bārnu, nu kurim vacōkajam beja 14 godu, — tyka nūšauti, tūpēc ka jūs tāvi beja palykuši uzticeigi Dīvam un kēneņam. Šō terrora laikā nūslapkavōtūs cylvāku skaits beja ap 2 miļjoni.

Taida beja „apgaismeiba“, „breiveiba“ un „vīnleidzeiba“

Tys vyss tyka dareits ciļvēces laimes veicynōsonas vōrdā. Apgaismeiba beja jūs vōrds, kod jī likvidēja religiju, breiveiba un vīnleidzeiba beja uz jūs lyupom, kod jī slapkavūja sovus leidzbrōļus.

Napoleons nōk uz vēstures skotuves

Beidzūt ašņainī despoti sōce drebēt poši par sovom dzeiveibom, un lai apturātu izraiseitū anarchiju, jī svineigi pasludynōja, ka tautai tūmār ir vajadzeiga ticeiba uz Dīvu un dvēseles namērsteibu. 1799. godā Napoleons, byudams pyrmais konsuls, sagrōbe sovōs rūkōs augstōkū varu. Bet jys nauzadrūšynōja vaļdeit tautu bez religijas. Tōpēc atjaunōja katōļticeibu Francijā un nūslēdze ar pāvestu konkordatu (1801. g.). Tūmār na ilgu laiku Bazneica baudeja šū mīru.

Napoleons un pāvesti

Napoleons, apžylbynōts ar sovu karagōjīņu panōkumim, mēginōja dabōt nu pāvesta dažas koncesijas, kaidas tys nadreikstēja atļaut. Sakarā ar tū franču karaspāks īsūļoja Romā un pāvestu Piju VII kai gyustekni aizvede prūjom (1809. g.).

Napoleons zaudēj ceiņu

Eiropas apvīnotī spāki uzvarēja Napoleonu, atjēme jam jō krūni, un pāvests kai uzvarātōjs atsagrīze Romā (1814. g.).

Pādejī 19. godu symta pāvesti

Pāvesta Pija VII tyvōkī pēcnōcēji beja: Leons XII, Pijs VIII, Gregors XVI un Pijs IX. Pādejais 19. godu symta pāvests beja Leons XIII, kurs sv. Pītera laivu vadēja nu 1878. leidz 1903. godam. Taitod īvadēja tū 20. godu symtā, kurs ir pīskaitoms pi lelu satrycynōjumu un pōrmaiņu periodim kai Bazneicas, tai vysas ciļvēces vēsturē.

48. Nu pōrdūmōm par franču revoluciju un tōs sekom

Par franču revoluciju un tōs izraiseitū teroru mādz saceit, ka dīviškō Apredze (Providence) tū beja pīļovuse, lai pasauļam rodeitu, kaidu pūstu spēj sagōdōt poši sev un cytim tī, kas atkreit nu Dīva un Jezus Kristus religijas. Nalaimeigā kōrtā dīviškajam breidynōjumam natyka pīgrīzta pīteikūša vēreiba, kod turpretim franču breivdūmōtoju līkuļotōs apgaismeibas sistemu pīsovynōja ari cytas vaļstis. Šūs sistemu īspaidā daudzos zemēs daudzi seneji un izcyli instituti tyka anulēti, klūsteri un konventi slāgti, tūs īpašumi atsovynōti, Bazneicas autoritate un īspaids samozynōti, tīseibas naatzeitas, školōs un universitatēs atklōti tyka mōceita naticeiba ar vysim tōs ļaundabeigim principim.

Dīvs tūmār vīnmār ir nūmūdā par sovu Bazneicu

Dīvs nav pōrstājis byut nūmūdā par sovu Bazneicu. Ari šymā napīviļceigajā ciļvēces vēstures periodā Jys tū ir izcēlis ar daudzim nanūlīdzamim breinumim. Varbyut lelōkais nu breinumim beja namiteiga Bazneicas izaplateišona vysās pasauļa molōs, nasaverūt uz tū, ka tai vīnmār ir bejuši lykti ceļā leli un daudzi šķēršļi.

Ari šymā laika pūsmā Bazneica uzplauka: Zīmeļamerikā, kur napylnūs 70 godūs tyka nūdybynōtas 67 veiskupijas, ar tūs goreigim seminarim, klūsterim, konventim, koledžom un daudzim cytim dīvbejeibas un labdareibas institutim. Dažōs Azijas zemēs mūcekļu asnis beja klivis par jauna kristiānismā sāklu. Anglijā vairōjōs katōļu bazneicu, klūsteru un konventu skaits, kai ari katōļu školu skaits. Tys nūtyka seviški sakarā ar tū, ka arvīn vairōk pīauga tūs skaits, kas konvertējōs (atsagrīze katōļu Bazneicā). Vōcijā nu jauna tyka dybynōti klūsteri, konventi un labdareibas īstōdes slymūs kūpšonai, školas jaunōtnes audzynōšonai un ticeibas izplateišonai.

Vojōšonas naspēj iznycynōt Bazneicu

Tai burtiski iznōk, ka vojōšonas vīnmār ir davušas jaunus kristīšus, īdvasušas jaunu degsmi ticeigūs sirdis. Tys vyss arvīn vairōk nūstyprynōj atziņu, ka vīneigi katōļu Bazneicā ir atrūnama cīšoka vīnoteiba, dziļōks mīrs un drūšōka myužeigō pesteišona.

Ari slyktī katōli namozynōj Bazneicas vērteibu

Šaida atziņa ir pamatōtia ari tod, kod atsarūn storp katōļticeigajim taidi, kas ir vērdziski pīsasējuši vīneigi šōs zemes lītōm, vīneigi par tom dūmōj un ryupejōs, palykdami vīnaļdzeigi pret Dīvu un vysu, kas saistōs ar ticeibu un tōs pīnōkumim. Ari šaida parōdeiba nadreikst satrycynōt myusu ticeibu, taipat kai pret Bazneicu vārstōs vojōšonas nu Bazneicas un ticeibas īnaidnīku puses. Īpaši šaidōs parōdeibos jōprūt saredzēt pravītōjumu pīsapiļdeišonu, kaidi losomi Svātūs Rokstūs, seviški tī, kas runoj par laiku beigom. (Sal. Lk. 18:8. un cyt.) Ik kotram sovukōrt ir jōsasorgoj, lai natyktu nūvasts uz nacelim ar vysaidim jaunynōjumim, laikmateigim mūdes klīdzīnim, kurini nav vairs nikaida sakara ar autentiskū Kristus mōceibu, kaidu caur sovu Bazneicu Jys namiteigi sludynoj ari šudiņ. Tikai tī, kas paliks Kristus un Jō Bazneicas mōceibai uzticeigi leidz nōvei, sajims dzeiveibas krūni. (Atkl. 2: 10).