Katoļu katehisms

Svētais Gars un Viņa darbība

„Es ticu uz Svēto Garu” (8. ticības loceklis).

Kad Kristus, mūsu Kungs, iegāja Tēva godībā, viņš negribēja pamest mūs vienus. Tāpēc viņš atsūtīja mums no Tēva Svēto Garu, lād tas vienmēr paliktu pie mums.

39. Svētais Gars nolaidās uz apustuļiem

Vasarsvētkos apustuļi ar Mariju, Jēzus māti, un mācekļiem bija sapulcējušies vakarēdiena telpā Jeruzalemē. Piepeši no debesīm atskanēja rūkoņa, it kā stipra vēja pūšana, un piepildīja visu māju, kur tie atradās. Viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no viņiem. Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu (sal. Ap. d. 2, 1 —4).

Svētais Gars nonāca Vasarsvētkos uz apustuļiem un Dievmāti, kas bija sapulcējušies, vakarēdiena telpā. Tāpēc apustuļi uzzīmēti vienā rindā ar Mariju, kā māti un Baznīcas iemiesojumu, vidū.

Svētais Gars apgaismoja apustuļus un mācekļus. Svētais Gars mācīja un atgādināja viņiem visu, ko Jēzus viņiem bija sacījis; viņš iedvesa tiem pareizos vārdus, kā sludināt jūdiem un pagāniem Kristus mācību.

Svētais Gars stiprināja apustuļus un mācekļus. Tas izdzina no viņu sirdīm mazticību un bailes no cilvēkiem, iepriecināja viņus vajāšanās un dāvāja viņiem pacietību ciešanās. Tas deva viņiem spēku atdot par ticību pat savu dzīvību.

Svētais Gars svētināja apustuļus un mācekļus. Tas ienāca ar savām dāvanām viņu sirdī, lai vienmēr tur, paliktu.

Jau Vecajā Derībā Svētais Gars bija nācis pār patriarhiem un praviešiem. Bet Vasarsvētkos pār apustuļiem un mācekļiem tapa izlieta Svētā Gara pilnība. Tagad izpildījās pravieša vārdi: „Pēdējās dienās es izliešu savu Garu pār visu miesu” (Jceļa 2, 28; Ap. d. 2, 17).

Apdomā: 1. Kā kļuva redzama, ka Svētais Gars bija apgaismojis apustuļus un mācekļus? 2. Kā kļuva redzams, ka viņš tos bija stiprinājis? 3. Kā Svētais Gars viņus svētināja? 4. Ko Dievs bija pareģojis Vecajā Derībā par Svētā Gara atnākšanu?

68. Kā Svētais Gars darbojās apustuļos?

Svētais Gars apustuļus apgaismoja, stiprināja un svētināja.

Apņemšanās: Arī manī mājo Svētais Gars, kas reiz piepildīja apustuļus un mācekļus. Arī man jābūt Kristus apustulim.
No Baznīcas dzīves: Svētā Gara nonākšanu uz apustuļiem un Baznīcu mēs svinam Vasarsvētkos, piecdesmitā dienā pēc Lieldienām, desmitā dienā pēc Kristus uzkāpšanas debesīs.
Uzdevumi: 1. Ko mums stāsta par Svēto Garu sekojošas zīmes: a) vētra, b) uguns, c) mēles? 2. Kādā krāsā ir ornāts Misēs Svētā Gara godam? 3. Ko atgādina šī krāsa?

40. Svētais Gars ir Dievs, tāpat kā Tēvs un Dēls

Pirms Jēzus atvadījās no saviem mācekļiem, viņā tiem sacīja: „Es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Iepriecinātāju, patiesības garu. Bet. Iepriecinātājs, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, jums visu iemācīs un atgādinās jums visu, ko es jums sacīju” (Jāņ. 14,16 26).

Zīmējums attēlo svētās Trīsvienības iekšējo trijādīgo dzīvi un tās attieksmi pret radību: Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla. Tēvs sargādams tur savā rokā pasauli. Dēls svētī to ar savu caurdurto labo roku, un Svētais Gars nolaižas uz to, sniegdams tai dzīvību.

Svētais Gars, kas Vasarsvētkos nonāca uz apustuļiem un mācekļiem, ir patiess Dievs, tāpat kā Tēvs un Dēls. Tāpēc viņš top pielūgts un godināts līdzīgi Tēvam un Dēlam.

Svētais Gars iziet kopš mūžības no Tēva un Dēla; viņš ir trešā dievišķā persona. Tēvs un Dēls mīl viens otra ar bezgalīgi lielu mīlestību; Svētais Gars ir šīs Tēva un Dēla savstarpējās mīlestības dzīvā liesma.

Tēvs un Dēls atsūtīja mums Svēto Gara, lai tas savienotu mūs ar Tēvu un Dēlu un iededzinātu mūsos dievišķās mīlestības uguni.

Apdomā: 1. Kāpēc mēs pielūdzam Svēto Garu? 2. No kā iziet Svētais Gan? 3. Kāpēc mēs Svēto Garu dēvējam par Tēva un Dēla savstarpējās mīlestības dzīvo liesmu?
69. Kas ir Svētais Gars?

Svētais Gara ir trešā dievišķi persona; viņš ir patiess Dievs, tāpat kā Tēvs un Dēls.

70. Ko mēs apliecinām par Svēto Garu Svētās Mises ticības apliecībā?

Mēs apliecinām: „Es ticu uz Svēto Garu, Kungu un Atdzīvinātāju, kas no Tēva un Dēla iziet; kas ar Tēvu un Dēlu top līdzīgi pielūgts un slavēts, kas runājis caur praviešiem.”

Apņemšanās: Es bieži lūgšos: „Nāc, Svētais Gan, piepildi savu ticīgo sirdis un iededzini viņos savas mīlestības uguni.”
Uzdevumi: 1. Kādos gadījumos mums jālūdz Svētais Gan? 2. Sameklē lūgsmu grāmatā dziesmas un lūgsmas Svētajam Garam!

41. Svētais Gars darbojas Baznīcā dažādos veidos

„Priecāsimies Svētā Gara godam, kas svētina visu katoļu Baznīcu un piepilda katru atsevišķo dvēseli, kas iedveš ticību, māca zināšanu, kas ir mīlestības avots, šķīstības zīmogs un visu tikumu pamats” (Pāvests Leons Lielais kādā Vasarsvētku sprediķī).

Svētais Gars darbojas Baznīcā un tās locekļos. Svētais Gars apgaismo Dieva vārda sludinātāju, viņš māca māti vest bērnu pie Dieva, viņš dod žēlsirdīgajai māsai pacietību un gatavību uzupurēties.

Svētais Gars vienmēr paliek Baznīcā un darbojas tajā. Viņš to apgaismo, lai tā nekad nenomaldītos no patiesības; viņš to svētina, pastāvīgi pildot to žēlastībām; viņš to vada caur visām vajāšanām un briesmām uz tās mūžīgo mērķi.

Ikvienu no mums Svētais Gars apveltī ar savām žēlastībām un dāvanām. Viņš padara mūs par Dieva bērniem un palīdz mums dzīvot kā Dieva bērniem. Viņš ielej Dieva mīlestību mūsu sirdīs un sniedz mums savas septiņas dāvanas: gudrību un saprātu, padomu un stiprumu, zināšanas un dievbijību un Dieva bijāšanas dāvanu (sal. Jes. 11,2).

Sevišķiem uzdevumiem Svētais Gars sniedz sevišķas žēlastības. Viņš dara Baznīcas ganus un mācītājus spējīgus pareizi izpildīt viņu amatu; viņš stiprina mocekļus un apliecinātājus, lai tie varētu stingri un drosmīgi apliecināt savu ticību. Viņš pilda ar mīlestību visus, kas nopūlas dvēseļu vai slimnieku kopšanas darbā. Dažreiz Svētais Gars piešķir ārkārtīgas dāvanas, t. i. spēju ieskatīties sirdīs vai darīt brīnumus.

Katru pārdabisko dāvanu, ko Dievs mums dāvina mūsu mūžīgajai pestīšanai, mēs saucam par žēlastību. Visas žēlastības mums ir nopelnījis Kristus; viņš tās sniedz mums caur Svēto Garu.

Bez žēlastības mēs nespējam sasniegt savu svētlaimi. Neviens radījums nespēj pats no sevis skatīt Dievu, nedz arī kaut ko darīt, lai šo augsto mērķi sasniegtu. Žēlastība mums ir nepieciešama, lai mēs varētu ticēt, dzīvot kā Dieva bērni un nonākt debesīs.

Apdomā: 1. Ko dara Svētais Gars Baznīcā? 2. Ko dara Svētais Gars mūsos? 3. Kā saucas septiņas Svētā Gara dāvanas? 4. Uzskaiti uzdevumus, kubiem Svētais Gars piešķiļ’ sevišķas žēlastības!
71. Ko mēs saucam par Žēlastību?

Par žēlastību mēs saucam katru iekšējo, pārdabisko dāvanu, ko Dievs mums dāvina mūsu mūžīgajai pestīšanai.

72. Kāpēc Dieva žēlastība ir nepieciešama?

Dieva žēlastība ir nepieciešama, tāpēc ka bez tās mēs nespējam neko darīt mūsu pestīšanas labā.

Apņemšanās: Cik bagātu Svētais Gars dara Baznīcu! Es pateikšos Dievam par tiem dārgumiem, kurus es varu saņemt Baznīcā.
Dieva vārdi: „Ir dažādas žēlastības, bet tas pats Gars” (1. Kor. 12,4). — „Svētā Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labestība, uzticība, lēnprātība, šķīstība” (Gal. 5,22).
Uzdevumi: 1. Lasi lēnām: a) Vasarsvētku sekvenci: „Nāci, Svētais Gars, jel nāc”, b) dziesmu „Jel nāc pie mums, Gars Radītājs”! 2. Sameklē vārdus, kādiem top nosaukts Svētais Gars Svētajos Bakstos, lūgsmās un Baznīcas dziesmās! 3. Uzraksti, kas dziesmās sacīts par Svētā Gara darbību!

42. Svētais Gars mūs apgaismo un stiprina

Apustuļu darbos mēs lasām par misijas iesākumu Filipos: „Sabata dienā mēs izgājām ārpus vārtiem pie upes, kur mēs šķitām atrodamies lūgšanu namu. Tur mēs runājām uz sievietēm, kas bija sapulcējušās. Viena sievietē, vārdā Lidija, kāda purpura pārdevēja, klausījās mūsos. Kungs atvēra viņas sirdi, lai tā iegaumētu to, ko runāja Pāvils” (sal. Ap. d. 16,13 14).

Svētais Gars stiprina un apgaismo ikvienu no mums. Bet lai viņa spēks mūsos iedarbotos, mums jāstrādā līdz. Mums jāuzvelk mūsu dzīves laivas buras, lai Svētā Gara vējš tās varētu piepūst un dzīt uz priekšu.

Svētais Gars mūs apgaismo. Viņš atver mūsu sirdis, lai mēs ticētu dievišķajai patiesībai un zinātu Dieva svēto gribu.

Svētais Gars mūs arī stiprina. Viņš ietekmē mūsu sirdi, lai mēs dzīvotu saskaņā ar ticību un pildītu Dieva gribu. Viņš iedveš mums prieku un spēku darīt labu; viņš stiprina mūs kārdinājumos un piepilda mūs ar riebumu pret ļauno; viņš iepriecina mūs bēdās un palīdz mums palikt uzticīgiem līdz nāvei.

Ar šādām žēlasbībām Dievs palīdz mums sasniegt mūsu mūžīgo mērķi. Tāpēc mēs tās dēvējam par palīdzības žēlastībām. Bez tām mēs neko nespējam nedz uzsākt, nedz darīt, nedz pabeigt mūsu pestīšanas labā. „Dievs ir tas, kas jūsos rada gribu un izpildīšanu” (Fil. 2,13). Tāpēc mums bieži jālūdzas Dieva žēlastības.

Dievs dod katram cilvēkam vismaz tik daudz žēlastības, lai tas varētu kļūt svētlaimīgs. „Dievs grib, lai visi cilvēki tiktu izglābti” (1. Tim. 2,4). Neviens netop uz mūžu pazudināts, kā vien caur paša smagu grēku.

Dievs nepiešķir visiem cilvēkiem vienādas žēlastības. Viņš ved mūs pa dažādiem ceļiem uz mūsu mūžīgo mērķi. Dievs nepiešķir arī visiem cilvēkiem vienādu žēlastību daudzumu. Piem., Dievs dod mums vairāk žēlastību, ja mēs biežāk viņu lūdzam, pieņemam svētos sakramentus un ļaujamies vadīties no viņa žēlastības. Arī bēdās un nelaimē Dievs mūs bagātīgi apveltī ar savām žēlastībām.

Dieva žēlastība tikai tad nāk mums par labu, ja mēs tai darbojamies līdz. Arī sīkumos mums labprātīgi jāseko Dieva iedvesmei.

Dievs neuzspiež mums savu žēlastību. Tāpēc ir iespējams, ka mēs žēlastībai pretojamies. Tad tā mūsu vainas dēļ nenāk mūsu pestīšanai par labu. Svētais Pāvils raksta: „Mēs jums atgādinām; lai jūs nesaņemtu Dieva žēlastību veltīgi” (2. Kor. 6, 1).

Apdomā: 1. Kādēļ Svētais Gars mūs apgaismo? 2. Kādēļ Svētais Gars mūs stiprina? 3. Kā mēs saucam tās žēlastības, ar kurām mēs topam apgaismoti un stiprināti? 4. Kāpēc mums bieži jālūdzas Dieva žēlastības? 5. Kad Dievs mums dod savu žēlastību sevišķi bagātīgi?
73. Kā Dievs darbojas mūsos caur palīdzības žēlastību?

Dievs apgaismo un stiprina mūs, lai mēs dzīvotu un nomirtu kā viņa bērai.

74. Cik žēlastību katrs cilvēks saņem no Dieva?

Katrs cilvēks saņem no Dieva vismaz tik daudz žēlastību, lai tas varētu kļūt svētlaimīgs.

75. Kas mums jādara, kad Dievs mums dod savu žēlastību?

Mums jādarbojas līdz Dieva žēlastībai un mēs nedrīkstam tai pretoties.

Apņemšanās: Es bieži lūgšu Svēto Garu, lai viņš mani apgaismo, sevišķi pirms sirdsapziņas izmeklēšanas, vai pirms kāda svarīga lēmuma.
Dieva vārdi: Jēzus saka: „Neviens nevar pie manis nākt, ja Tēvs, kas mani. sūtījis, nevelk viņu” (Jāņ. 6,44). — „Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu. Bez manis jūs neko nespējat darīt” (Jāņ. 16,5) — „Visi, kas ļaujas vadīties no Dieva Gara, ir Dieva bērni” (Rom. 8,14).

43. Svētais Gars mūs svētina

Svētais Pāvils raksta vēstulē galatiešiem: „Kad laiks bija piepildījies, Dievs sūtīja savu Dēlu, lai mūs pieņemtu kā bērnus. Jūs esat bērni, jo Dievs sūtīja sava Dēla Garu mūsu sirdī, kas sauc: Abba, Tēvs! Tāpēc tu vairs neesi kalps, bet dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks” (sal. Gal. 4, 4—7).

Kopš kristības Svētais Gars mājo mūsu sirdi. Bet tāpat kā zīmējumā Svētā Gara spārni sniedzas pāri sirds malām, tā arī mēs nevaram viņu ieslēgt savā sirdi, bet mums jāļauj viņam izstarot uz āru. Mūsu apkārtnei jājūt, ka mūsos mājo Svētais gars. „Ja mēs garā dzīvojam, mums garā arī jādarbojas” (Gal. 5,25).

Caur Svēto Garu mēs gūstam līdzdalību bezgalīgi svētā Dieva dzīvē. Ar to mēs kļūstam Dieva bērni, Kristus brāļi un māsas un mūžīgās dzīves mantinieki, šo brīnumaino dāvanu mēs saucam par žēlastības dzīvi. Žēlastības dzīve tālu pārsniedz jebkuru dabisko dzīvi; tāpēc to dēvē arī par pārdabisko dzīvi.

Dieva bērnu sirdīs dzīvo Svētais Gars. Viņš ir dievišķīgās dzīves elpa; viņš ir dzīva ķīla, ka mēs reiz mūžīgi dzīvosim pie Tēva.

Ar Svēto Garu mūsos mājo arī Tēvs un Dēls. Kristus saka: „Mēs nāksim un ņemsim mājvietu pie viņa” (Jāņ. 14, 23). Tāpēc svētais Pāvils raksta: „Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva svētnīca, un ka Dieva Gars mājo jūsos?” (1. Kor. 3,16).

Žēlastības dzīve uz visciešāko saista mūs ar svēto Dievu, visu žēlastību avotu, un ar to svētina mūs. Tāpēc mēs žēlastības dzīvi saucam arī par svētdarītāju žēlastību.

„Ja mēs garā dzīvojam, mums garā arī jādarbojas!” (Gal. 6, 25). Ja mēs esam Dieva bērni, mums arī jādzīvo kā Dieva bērniem: mums jāmīl un jāgodina Dievs, jāsaņem sakramenti un jāpilda Dieva svētā griba. Tad mēs pieņemsimies žēlastībā un nesīsim bagātīgus augļus mūžīgajai dzīvei.

Apdomā: 1. Kādu dzīvi mums dāvina Svētais Gars? 2. Kāpēc mēs žēlastības dzīvi saucam par pārdabisko dzīvi! 3. Kas mājo Dieva bērnu sirdis! 4. Kāpēc mēs žēlastības dzīvi saucam arī par svētdarītāju žēlastību! 5. Kas mums jādara, tāpēc ka mēs esam Dieva bērni?
76. Ko dara žēlastības dzīve?

Žēlastības dzīve dara mūs par Dieva bērniem, Kristus brāļiem un māsām un mūžīgās dzīves mantiniekiem.

Apņemšanās: Visdārgākais, kas man pieder šeit virs zemes, ir žēlastības dzīve. Tikai viena lieta ir svarīga: dzīvot kā Dieva bērnam; tikai viena lieta ir briesmīga: atšķirties no Dieva, nomirt bez viņa žēlastības un tapt uz mūžu pazudinātam.
Dieva vārdi: „Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums dāvājis: mēs saucamies un esam Dieva bērni” (1. Jāņ. 3,1).

Kristiet, apzinies savu cieņu! (Leons Lielais)

Trīsvieinīgā Dieva noslēpums

Apcerot mūsu atpestīšanu, mēs atskārstam, ko Tēvs, Dēls un Svētais Gars mūsu labā darījuši. Mēs drīkstam iemest skatu mūsu ticības dziļākajā noslēpumā, noslēpumā par vienu vienīgu Dievu trijās personās.

44. Vissvētā Trīsvienība

Pirms savas uzkāpšanas debesīs Jēzus sacīja apustuļiem: „Ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis” (Mat. 28, 18-20).

Tēvs sūtīja pasaulē Dēlu. Dēls kļuva cilvēks un atpestīja mūs. Svētais Gars nonāca uz Baznīcu. Pirmais zīmējums attēlo šo noslēpumu no pestīšanas vēstures viedokļa.
Otrais zīmējums simbolizē trīs dievišķo personu vienību un iekšējo dzīvi.
Aplis šeit atkal ir vienīgā, nemainīgā, mūžīgā Dieva simbols. Trīs liesmas, kas plīvo tajā, mums norāda uz trim dievišķajām personām. Mūžīgā mīlestībā tās visas trīs ir viens. Trijādīga ir uguns, kas dzīvo Dievā un nekad neizdeg.

Tēvs, Dēls un Svētais Gars ir trīs personas. Tās atklājās jau pie Jēzus kristības. Tēvs sūtīja Dēlu pasaulē; Dēls kļuva cilvēks un mūs atpestīja; Svētais Gars nolaidās uz Baznīcu un svētina mūs. Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā mēs tiekam kristīti.

Katra no šīm trim personām ir patiess Dievs. Kā Tēvs, tāpat arī Dēls un Svētais Gars ir bezgalīgi svēti un pilnīgi, visuzinātāji, visvareni un mūžīgi. Tāpēc Tēvs, Dēls un Svētais Gars top līdzīgi pielūgti un godināti.

Trīs dievišķās personas ir tomēr tikai viens Dievs. Tām ir tikai viena dievišķa atziņa, viena dievišķa griba, viena dievišķa dzīve neizteicamā svētlaimībā. Šo vienu Dievu trijās personās mēs saucam par vissvēto Trīsvienību vai arī par vissvēto Trijādību.

Patiesība par vienu Dieva trijās personās ir mūsu ticības lielākais noslēpums. Mēs to nespējam saprast, jo tam būtu vajadzīgs dievišķīgs prāts. Mūsu prāts nespēj saprast pat visas redzamās un radītās lietas; vēl mazāk tas spēj saprast Dievu. Mēs pat nezinātu, ka Dievā ir trīs personas, ja Kristus mums nebūtu atklājis šo noslēpumu.

Visu, kas mēs esam un kas mums pieder, mēs esam saņēmuši no svētā trisvienīgā Dieva. Tāpēc mums allaž jāslavē trīs vienīgais Dievs un viņam jāpateicas. Tēvam mēs jo sevišķi pateicamies par to, ka viņš mūs radījis un aicinājis mūžīgajai dzīvei; Dēlam, ka viņš mūs atpestījis; Svētajam Garam, ka viņš mūs svētina.

Apdomā: 1. Kad trīs dievišķās personas atklāja sevi? 2. Kāpēc trīs dievišķās personas top līdzīgi pielūgtas un godinātas? 3. Kādā ziņā šīs trīs personas ir viens? 4. Kā mēs saucam Dievu trijās personās? 5. Kāpēc mēs nespējam saprast patiesību par vienu Dievu trijās personās?
77. Ko mūsu ticība saka par vissvēto Trīsvienību?

Dievā it trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Šis trīs personas ir viens vienīgs Dievs.

Zīmējumi redzams Kristus, kas, sapulcinājis ap sevi ļaudis, sludina tiem priecas vēsti un tos pamāca. Viņa vārds pulcina Dieva tautu, kā toreiz, tā arī tagad.
78. Par kādām labdarībām mums jāpateicas trim dievišķajām personām?

Dievs Tēvs ir mūs radījis, Dievs Dēls ir mūs atpestījis, Dievs Svētais Gars ir mūs svētinājis.

Apņemšanās: Kad es, darot krusta zīmi, izrunāšu vārdus: „Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā”, es allaž domāšu: es piederu trīs vienīgajam Dievam.
Dieva vārdi: „Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība, Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem” (2. Kor. 13,13).
No svēto mācības: „Mans Dievs, cik tu būtu mazs, ja mans prāts spētu tevi aptvert” (Francis no Saies). — „Šo noslēpumu gribēt izdibināt ir pārdrošība; tam ticēt ir svētlaimība; to reiz skatīt ir mūžīgā dzīve” (Bernards no Klervo).
No baznīcas dzīves: Pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem Baznīca svin vissvētās Trīvienības svētkus.
Lūgsma: „Gods lai ir Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, kā tas no iesākama bijis, tā tagad un vienmēr un mūžīgi mūžam. Amen.”
Uzdevumi: 1. Kādos Bībeles stāstos ir minētas trīs dievišķās personas? 2. Kādas dziesmas vissvētās Trīsvienības godam tu proti? 3. Kā top attēlota vissvētā Trīsvienība?

Lai ir slavēta svētā Trijādība un nedalītā vienība!

Herdera apgāds Freiburgā — Bāzelē — Romā — Vīnē
KATHOLISCHER KATEHISMUS der Bistümer Deutscblands Verlag Herder Feiburg — Tulkojusi Lūcija Sargūnas
Imprlmatur, Lovanii, die 19 augsti 1959. † Boleslaus Sloskans,
Epiecopus titularis Cillitanus, Moderator missionariorum Lettonorum in Europa ad Occidentem versa