Lekcijas, Evaņģēliji un Baznīcas lūgšanas svētdienām un svētku dienām

Rīgas Metropolijas kūrija
Imprimatur.
+ Julianus Vaivods Administrator Apostolicus Archidioecesis Rigensis et Dioecesis Liepajensis.
Datum Rigæ, die 20 augusti a. D. 1969
Fr. Lazdāns Curiae Cancellarius.

Pirmā daļa

Lekcijas un Evaņģēliji visa gada svētdienām un ar tām saistītām svētku dienām

Lekcijas, Evaņģēliji un Baznīcas lūgšanas svētdienām un svētku dienām

Rīgas Metropolijas kūrija
Imprimatur.
+ Julianus Vaivods Administrator Apostolicus Archidioecesis Rigensis et Dioecesis Liepajensis.
Datum Rigæ, die 20 augusti a. D. 1969
Fr. Lazdāns Curiae Cancellarius.

Pirmā daļa

Lekcijas un Evaņģēliji visa gada svētdienām un ar tām saistītām svētku dienām

Pirmajā Adventa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (13, 11—14)

Brāļi, ziniet, ka mums ir pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Nakts pagājusi, un diena pienākusi. Tāpēc atmetīsim tumsas darbus un ietērpsimies gaismas bruņās. Dzīvosim godīgi kā dienā, nevis dzīrēs un skurbumā, izvirtībā un izlaidībā, ķildās un naidā, bet lai jūsu tērps ir Kungs Jēzus Kristus.

Evaņģēlijs

Lūkasa 21, 25—33

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, un zemes virsū tautas būs šausmu pārņemtas jūras kaukšanas un viļņošanās dēļ. Cilvēki kaltin kaltīs izbailēs, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi tiks satricināti. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā. Kad tas sāks piepildīties, tad skatieties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas. Un viņš tiem teica līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus. Kad tiem pumpuri raisās, jūs zināt, ka vasara jau tuvu. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jūs zināsiet, ka tuvu ir Dieva valstība. Patiesi, es jums saku, šī cilts neizbeigsies, iekāms tas viss noliks. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, nāc un parādi savu varenību, lai tā mūs, no draudošajām grēku briesmām aizsargājot, izglābtu un izpestītu; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā Adventa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (15, 4—13)

Brāļi! Viss, kas ir rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai ar pacietību un Rakstu iepriecinājumu mēs iegūtu cerību. Bet pacietības un iepriecinājuma Dievs lai dod jums savstarpēju vienprātību saskaņā ar Jēzus Kristus gribu: lai jūs vienprātīgi un kā vienā mutē slavētu Dievu, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. Tālab viens otru uzņemiet, kā arī Kristus mūs ir uzņēmis Dieva godam. Bet es saku: Dieva patiesības dēļ Kristus ir kļuvis apgraizīto kalps, lai apstiprinātu tēviem dotos solījumus. Tautas lai slavē Dievu viņa žēlsirdības dēļ, kā ir rakstīts: Tāpēc es tevi, Kungs, slavēšu tautu vidū un dziedāšu tavam vārdam. Un citur saka: Priecājieties, jūs tautas, kopā ar viņa ļaudīm. Un vēl: Slavējiet Kungu visas tautas un gavilējiet viņam visi ļaudis. Atkal Isaja saka: Būs Jeses atvase, kas pacelsies valdīt pār tautām, un uz viņu cerēs tautas. Cerības Dievs lai piepilda jūs ticībā ar prieku un mieru, lai jūs būtu pārpilni cerībā un Svētā Gara spēkā.

Evaņģēlijs

Mateja 11, 2—10

Tanī laikā, Jānis, cietumā dzirdēdams par Kristus darbiem, sūtīja divus savus mācekļus un lika jautāt: Vai tu esi tas, kam jānāk, vai mums vajadzēs citu gaidīt? Un atbildēdams Jēzus tiem sacīja: Aizgājuši sakiet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt: Akli redz, klibi staigā, spitālīgie top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, un nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un svētīgs ir tas, kas no manis neieļaunosies. Kad tie aizgāja, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: Ko jūs izgājāt tuksnesī skatīt? Niedri, ko vējš loka? Bet ko jūs izgājāt redzēt? Mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Redzi, kas mīkstās drēbes valkā, tie ir ķēniņu namos. Bet ko jūs izgājāt redzēt? Vai pravieti? Tiešām, es jums saku, vairāk nekā pravieti. Jo šis ir tas, par kuru rakstīts: Redzi, es tev iepriekš sūtu savu eņģeli, kas tev sagatavos ceļu.

Lūgsimies:

Pamudini, Kungs, mūsu sirdis sataisīt Tavam Viendzimtajam Dēlam ceļu, lai caur viņa atnākšanu mēs izpelnītos ar tīru dvēseli Tev kalpot; kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā Adventa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (4, 4—7)

Brāļi! Priecājieties Kungā vienmēr; vēl reizi saku: Priecājieties! Jūsu laipnība lai ir zināma visiem cilvēkiem: Kungs ir tuvu. Pārāk nerūpējieties, bet savas vajadzības sirsnīgā lūgšanā ar pateicību celiet Dieva priekšā. Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu prātus Jēzū Kristū.

Evaņģēlijs

Jāņa 1, 19—28

Tanī laikā, Jeruzalemes jūdi sūtīja pie Jāņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: Kas tu esi? Viņš atzinās un neliedzās, un apliecināja: Es neesmu Kristus. Tad tie viņam jautāja: Kas tad? Vai tu esi Elija? Viņš atbildēja: Neesmu. Vai tu esi pravietis? Viņš atbildēja: Nē. Tad tie viņam sacīja: Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs ir sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi? Viņš teica: Es esmu saucēja balss tuksnesī: Sataisiet Kungam ceļu, kā pravietis Isaja ir sacījis. Atsūtītie bija farizeji. Tie viņam jautāja tālāk: Kādēļ tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elija, ne gaidāmais pravietis? Jānis viņiem atbildēja: Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū ir tas, ko jūs nepazīstat. Viņš ir tas, kas pēc manis nāks, kas jau pirms manis ir, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, uzklausi žēlīgi mūsu lūgšanas un apgaismo mūs ar savas apmeklēšanas žēlastību; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Ceturtajā Adventa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I, 4, 1—5)

Brāļi! Lai ikviens mūs uzskata par Kristus kalpiem un Dieva žēlastību dalītājiem. Te jau tiek prasīts, lai katrs dalītājs būtu uzticīgs. Man nav svarīgi, vai jūs mani tiesājat, vai kāda cita cilvēku tiesa, un arī es pats sevi netiesāju. Kaut arī es nekā neapzinos, bet tādēļ es vēl neesmu attaisnots. Mans tiesnesis ir Kungs. Tātad, netiesājiet pirms laika, kamēr Kungs atnāks. Viņš apgaismos tumsā noslēpto un atklās siržu nodomus. Tad ikvienam būs uzslava no Dieva.

Evaņģēlijs

Lūkasa 3, 1—6

Ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts pārvaldīja Jūdeju, Herods — Galileju, viņa brālis Filips — Itureju un Trahoniju, bet Lizānijs — Abilēnu; augsto priesteru Annasa un Kaifasa laikā Dieva Vārds nāca pār Jāni, Zahārija dēlu, tuksnesī. Un viņš apstaigāja visu Jordānas apgabalu, sludinādams gandarījuma kristību grēku piedošanai, kā ir rakstīts pravieša Isajas grāmatā: Saucēja balss tuksnesī: Sagatavojiet Kungam ceļu, dariet taisnas viņa tekas. Katrai ielejai jātop piepildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, — par līdzenu ceļu. Un katrs cilvēks redzēs Dieva pestīšanu.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, parādi savu varenību un palīdzi mums ar savu spēku, lai mums, žēlastības stiprinātiem, Tava piedošana pasteidzina to, ko māsu grēki vēl aizkavē; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

24. decembrī — Ziemsvētku vigilijā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (1, 1—6)

Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izvēlēts sludināt Dieva Evaņģēliju, ko viņš iepriekš bija apsolījis caur saviem praviešiem Svētajos Rakstos par savu Dēlu, kas miesīgi cēlies no Dāvida cilts, bet Svētajā Garā bija spēcīgi apliecināts kā Dieva Dēls ar mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem. Caur viņu es esmu saņēmis žēlastību un apustuļa pilnvaras, lai viņa vārdam par godu pakļautu ticībai visas tautas, un pie tām piederat arī jūs, Jēzus Kristus, mūsu Kunga aicinātie.

Evaņģēlijs

Mateja 1, 18—21

Kad Jēzus māte Marija bija saderināta ar Jāzepu, pirms tie sanāca kopā, viņa jau bija mātes cerībās no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams darīt viņai kaunu, gribēja viņu slepeni atstāt. Bet viņam tā domājot, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī un sacīja: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņā iedzimis, tas ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.

Lūgsimies:

Dievs, kas mūs iepriecini ar mūsu atpestīšanas gadskārtējām gaidām, dod, lai Tavu Viendzimto Dēlu, kuru priecīgi uzņemam kā Pestītāju, mēs varētu arī kā Tiesnesi droši sagaidīt — Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

25. decembrī — Kristus dzimšanas svētkos — Ziemsvētkos

Pirmajā Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Titam (2, 11—15)

Vismīļais! Dieva, mūsu Pestītāja, žēlastība parādījās visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, sātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvotu šai pasaulē, gaidīdami svētīgo cerību un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atnākšanu. Viņš sevi par mums ir nodevis, lai atpestītu mūs no visām netaisnībām un šķīstītu sev par tīkamu tautu, centīgu labos darbos. To tu māci un paskubini Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 1—14

Tanī laikā, nāca ķeizara Augusta pavēle sarakstīt visu valsti. Šo uzrakstīšanu pirmais izdarīja Sīrijas pārvaldnieks Kirīns. Tad visi gāja pierakstīties, katrs savas cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nazaretes pilsētas, aizgāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, sauktu Betlēmi, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts, lai pierakstītos ar Mariju, savu laulāto draudzeni, kas bija mātes cerībās. Un tiem tur esot, viņai pienāca laiks dzemdēt. Un viņa dzemdēja pirmdzimto Dēlu, un ietina viņu autiņos un ielika silē, jo tiem nebija telpas mājvietā. Gani tajā apvidū bija nomodā un sargāja naktī savu ganāmpulku. Un, raug, Kunga eņģelis tiem parādījās, un Dieva spožums tos apspīdēja, un tie ļoti nobijās. Kunga eņģelis teica viņiem: Nebīstieties, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm: Jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. Un tāda būs jums zīme: Jūs atradīsiet autos ietītu un silē guldītu bērnu. Un piepeši eņģelim pievienojās debesu karapulki, kas slavēja Dievu un sacīja: Gods Dievam augstībā un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem.

Lūgsimies:

Dievs, kas šai vissvētajai naktij liki mirdzēt patiesās gaismas spožumā, dod, lūdzam, lai mēs debesīs varētu līdzi dalīties tā priekos, kura gaismas noslēpumus iepazinām virs zemes; kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Titam (3, 4—7)

Vismīļais! Ir parādījusies Dieva, mūsu Pestītāja labsirdība un cilvēkmīlestība. Viņš mūs ir izpestījis nevis mūsu darīto taisnības darbu dēļ, bet savā žēlsirdībā, ar atdzimšanas ūdeni un atjaunošanu Svētajā Garā, ko viņš bagātīgi izlēja pār mums caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai, viņa žēlsirdības taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīves mantinieki Jēzū Kristū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 15—20

Tanī laikā, gani sarunājās savā starpā: Iesim uz Betlēmi un apskatīsim notikušo, ko kungs mums ir sludinājis. Un tie steigšus nāca un atrada Mariju, Jāzepu un silē noguldītu bērniņu. Un ieraudzījuši, tie pastāstīja, kas par šo bērnu viņiem bija sludināts. Un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani viņiem stāstīja. Bet Marija, visus vārdus pārdomādama, paturēja savā sirdī. Un gani atgriezās atpakaļ, godinādami un teikdami Dievu par visu, ko bija redzējusi un dzirdējusi, kā tas viņiem bija sludināts.

Lūgsimies:

Tava iemiesotā Vārda gaismas atjaunoti, mēs Tevi lūdzam, Visvarenais Dievs, dod, lai mūsu darbos atmirdzētu tas, kas caur ticību staro dvēselēs. Caur to pašu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem (1, 1—12)

Daudzkārt un dažādi agrākos laikos Dievs ir runājis tēviem caur praviešiem; beidzot šinīs dienās viņš mums ir runājis caur Dēlu, ko viņš iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko viņš ari pasauli ir radījis. Tas, būdams Dieva godības atspulgs un būtības attēls, saturēdams visu ar savu spēcīgo vārdu, panācis šķīstīšanu no grēkiem, sēž augstībā pie labās rokas majestātei. Viņš ir kļuvis tik pārāks par eņģeļiem, cik pārāku par tiem mantojis vārdu. Kuram gan eņģelim Dievs ir kādreiz teicis: Tu esi mans dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis? Un atkal: Es būšu viņa tēvs, un viņš būs mans dēls? Un, kad viņš pirmdzimto atkal ieved pasaulē, viņš saka: Un visi Dieva eņģeļi viņu lai pielūdz. Par eņģeļiem ir sacīts: Savus eņģeļus viņš dara kā vēju un savus kalpus kā uguns liesmas. Bet par Dēlu: Tavs tronis, Dievs, paliek mūžu mūžos, un taisnības rīkste ir tavas valdīšanas rīkste. Tu mīlēji taisnību un ienīdi netaisnību; tāpēc tevi, Dievs, tavs Dievs ir iesvaidījis ar prieka eļļu vairāk par taviem līdzdalībniekiem. Un: Iesākumā tu, Kungs, esi dibinājis zemi, un debesis ir tavu roku darbs. Tās zudīs, bet tu paliksi; tās visas kā tērps novecos, un tu tās mainīsi kā uzvalku, un tās pārvērtīsies, bet tu paliksi tas pats, un tavi gadi nebeigsies.

Evaņģēlijs

Jāņa 1, 1—14

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur viņu viss ir radīts, un bez viņa nekas nav radīts, kas vien ir radīts. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, un gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.

Bija Dieva sūtīts cilvēks, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par gaismu, lai visi caur viņu ticētu. Viņš nebija gaisma, bet gan lai dotu liecību par gaismu.

Bija patiesa Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kas nāk šai pasaulē. Viņš bija pasaulē, un pasaule ir viņa radīta, bet pasaule viņu nepazina. Viņš nāca pie savējiem, bet savējie viņu neuzņēma. Bet visiem, kas viņu uzņēma, viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem; tiem, kas tic viņa vārdam: kas ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra iegribas, bet no Dieva ir dzimuši. Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums; un mēs redzējām viņa godību, no Tēva Vienpiedzimušā godību, žēlastības un patiesības pilnu.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam, dod, lai no grēku verdzības senā jūga mēs tiekam atbrīvoti caur Tava Viendzimtā Dēla jauno piedzimšanu cilvēka miesā. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

26. decembrī — Svētā pirmmocekļa Stefana dienā

Lekcija

Apustuļu darbi (6, 8—10; 7, 54—59)

Tanīs dienās Stefans, žēlastības un spēka pilns, darīja ļaudīs brīnumus un lielas zīmes. Tad piecēlās daži no tā saucamās libertīnu, kirēniešu un aleksandriešu skolas, kā arī daži no Kilikijas un Āzijas un disputēja ar Stefanu. Bet tie nespēja pretoties gudrībai un Garam, ar kādu viņš runāja. To dzirdot, viņu sirdīs auga niknums, un viņi grieza zobus pret to. Būdams Svētā Gara pilns, Stefans, skatīdamies uz debesīm, redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas un sacīja: Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas. Bet tie, skaļā balsī saukdami, aizbāza savas ausis un visi kopā viņam uzbruka, un, izgrūduši ārā no pilsētas, nomētāja ar akmeņiem. Un liecinieki nolika savas drēbes pie kāda jaunekļa kājām, kam vārds bija Sauls. Tie nomētāja ar akmeņiem Stefanu, kas sauca, sacīdams: Kungs Jēzu, pieņem manu garu! Un, ceļos nometies, viņš sauca skaļā balsī: Kungs, nepieskaiti viņiem šo grēku! To sacījis, viņš aizmiga Kungā.

Evaņģēlijs

Mateja 23, 34—39

Tanī laikā, Jēzus sacīja Rakstu mācītājiem un farizejiem: Lūk, es sūtu pie jums praviešus, gudros un Rakstu mācītājus. Dažus no tiem jūs nokausit un krustā sitīsit, šaustīsit savās sinagogās un vajāsiet no vienas pilsētas uz otru, lai uz jums nāktu visas taisnīgo asinis, kas izlietas virs zemes, no taisnīgā Ābela asinīm līdz Zahārija, Barakija dēla asinīm, ko jūs nokāvāt starp svētnīcu un altāri. Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi, Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju sapulcināt tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus zem saviem spārniem, bet tu negribēji! Lūk, jūsu nams tiks jums atstāts postā. Jo es jums saku: Jūs mani no šī laika neredzēsit, kamēr jūs sacīsit: Slavēts, kas nāk Kunga vārdā!

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod mums žēlastību sekot svētajam, kuru godinām, lai mēs iemācītos mīlēt arī ienaidniekus, jo svinam tā dzimšanu mūžībai, kurš prata arī par saviem vajātājiem aizlūgt mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

27. decembrī — Svētā apustuļa un evaņģēlista Jāņa dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Ecclesiastes 15, 1—6)

Kas bīstas Kunga, dara labu; un kas sargā taisnību, tas to iegūs, un tā pavadīs viņu kā godājama māte. Tā baros viņu ar dzīvības un prāta maizi un dzirdīs to ar svētdarītājas gudrības ūdeni; tā viņu nostiprinās, un viņš nešķobīsies. Tā pasargās viņu, un viņš netiks aizkaunots; tā paaugstinās viņu savējo vidū un baznīcā atvērs viņa muti, un viņu piepildīs gudrības un saprāta gars, un ieģērbs viņu goda drēbēs. Kungs, mūsu Dievs, vairos viņa prieku un gaviles un sniegs tam mūžīgu vārdu.

Evaņģēlijs

Jāņa 21, 19—24

Tanī laikā, Jēzus sacīja Pēterim: Seko man! Atskatījies, Pēteris ieraudzīja līdzi nākam to mācekli, kuru Jēzus mīlēja, kas vakariņās bija noliecies pie Jēzus krūts un sacījis: Kungs, kurš ir tas, kas tevi nodos? To ieraudzījis, Pēteris saka Jēzum: Kungs, kas būs ar šo? Jēzus viņam saka: Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku; kāda tev daļa? Tu seko man! Tā izgāja šī valoda brāļu vidū, ka šis māceklis nemirs. Bet Jēzus viņam nebija sacījis: viņš nemirs, bet: Ja es gribu, lai viņš paliek, kamēr es nāku; kāda tev daļa? Šis ir tas māceklis, kas liecību dod par šīm lietām un to visu ir uzrakstījis, un mēs zinām, ka viņa liecība ir patiesa.

Lūgsimies:

Apgaismo, Kungs, žēlīgi savu Baznīcu, lai, pateicoties svētā Jāņa, Tava apustuļa un evaņģēlista mācībai, tā sasniegtu mūžīgo svētlaimi. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

28. decembrī — Svēto nevainīgo bērniņu — mocekļu dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmata (Apocalypsis 14, 1—5)

Tanīs dienās es redzēju Jēru stāvot Siona kalnā un līdz ar viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam viņa vārds un viņa Tēva vārds bija rakstīti uz viņu pierēm. Un es dzirdēju balsi no debesīm, kas bija kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona dārdi, un skaņa, ko es dzirdēju, bija it kā koklētāju koklēšana uz savām koklēm. Tie dziedāja jaunu dziesmu troņa, četru zvēru un vecāko priekšā, un neviens to dziesmu nevarēja dziedāt, kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas bija atpirkti no pasaules. Šie ir tie, kas nav apgānījušies ar sievietēm, jo tie ir jaunavīgi. Tie seko Jēram, kur vien tas ietu. Tie ir no cilvēkiem pirmie, atpirkti Dievam un Jēram: viņu mutē nav atrodami meli, un tie ir bez vainas Dieva troņa priekšā.

Evaņģēlijs

Mateja 2, 13—18

Tanī laikā, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev paziņošu, jo Herods meklēs bērnu nokaut. Tad viņš, cēlies naktī, ņēma bērnu un viņa māti un bēga uz Ēģipti, un tur palika līdz Heroda nāvei, lai piepildītos, ko Kungs sacījis caur pravieti: No Ēģiptes es ataicināju savu Dēlu. Herods, redzēdams, ka gudrie viņu pievīluši, stipri sadusmojās un lika nokaut visus bērnus Betlēmē un tās apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija uzzinājis. Tad piepildījās pravieša Jeremijas vārdi: Balsis atskanēja Ramā, daudz raudu un vaimanu: Rahele apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav.

Lūgsimies:

Dievs, kura slavu šodien pauduši nevainīgie mocekli ne ar vārdiem, bet ar savu nāvi, nomērdē mūsos visus netikumu ļaunumus, lai par ticību, kas izskan mūsu vārdos, liecinātu ari visa mūsu dzīve. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Svētdienā pēc Ziemsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (4, 1—7)

Brāļi! Kamēr mantinieks ir mazgadīgs, tas neatšķiras no kalpa, kaut gan ir visa īpašnieks, bet padots aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktam laikam. Tāpat arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules spēku kalpībā. Bet, kad laiks piepildījās, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, pakļautu likumam, lai izpirktu tos, kas padoti likumam, lai mēs iegūtu pieņemto bērnu tiesības. Tāpēc ka jūs esat bērni, Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas saka: Abba, Tēvs! Tādēļ tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī mantinieks caur Dievu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 33—40

Tanī laikā, Jāzeps un Jēzus māte Marija brīnījās par to, kas par viņu tika runāts. Un Sīmanis tos svētīja un sacīja viņa mātei Marijai: Redzi, šis ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam runās pretī, un tev pašai dvēseli zobens pārdurs, lai daudzu siržu domas nāktu zināmas. Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts; tā bija ļoti veca, pēc savas jaunavības dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru. Un viņa bija atraitne līdz astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no svētnīcas, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēņiem un lūgšanām. Arī viņa tanī pašā stundā piegāja un slavēja Kungu, par to runādama visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu. Un, izpildījuši visu pēc Kunga likuma, tie atgriezās Galilejā, savā pilsētā Nazaretē. Bet bērns auga un stiprinājās, gudrības pilns, un Dieva žēlastība bija ar viņu.

Lūgsimies:

Visspēcīgais, mūžīgais Dievs, vadi mūsu darbus pēc sava prāta, lai Tava vismīļā Dēla vārdā mēs izpelnītos būt bagāti labos darbos; kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Kristus dzimšanas oktāvā — Jaunajā gadā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Titam (2, 11—15)

Vismīļais! Dieva, mūsu Pestītāja, žēlastība parādījās visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, sātīgi, taisnīgi un dievbijīgi dzīvotu šai pasaulē, gaidīdami svētīgo cerību un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atnākšanu. Viņš sevi par mums ir nodevis, lai atpestītu mūs no visām netaisnībām un šķīstītu sev par tīkamu tautu, centīgu labos darbos. To tu māci un paskubini Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 21

Tanī laikā, kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņu nosauca vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija ieņemts mātes miesās.

Lūgsimies:

Dievs, kas ar Vissvētākās Jaunavas Marijas auglīgo jaunavību esi dāvājis cilvēcei pestīšanas žēlastību, dod, lai mūs atbalsta tās aizlūgumi, caur kuru saņēmām mūžīgās dzīvības devēju, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Svētdienā pēc Jaungada vai Jēzus Vārda dienā

Lekcija

Apustuļu darbi (4, 8—12)

Tanīs dienās Pēteris, Svētā Gara pilns, viņiem sacīja: Tautas vadītāji un vecākie, klausieties: Ja mūs šodien pratina laba darba dēļ, ar ko šis slimais cilvēks ir izdziedināts, tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nazarieša vārdā, ko jūs esat situši krustā un kuru Dievs uzmodinājis no miroņiem, šis stāv vesels jūsu priekšā. Viņš ir tas akmens, ko jūs, nama cēlāji, esat atmetuši, un kas ir kļuvis par stūrakmeni. Un nevienā citā nav pestīšanas. Jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā mums būtu pestīšana.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 21

Tanī laikā, kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņu nosauca vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija ieņemts mātes miesās.

Lūgsimies:

Dievs, kas savu Viendzimto Dēlu iecēli par cilvēces Pestītāju un liki viņu nosaukt vārdā Jēzus, dod žēlīgi, ka mēs debesis priecātos, skatīdami to, kura svēto vārdu godinām virs zemes. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Triju ķēniņu dienā (Epifānijā)

Lekcija

Pravieša Isajas grāmata (60, 1—6)

Celies un topi gaiša, Jeruzaleme, jo nāk tava gaisma un Kunga godība pār tevi parādās. Jo, raug, tumsa apklās zemi un krēsla — tautas, bet pār tevi parādīsies Kungs un tevī būs redzama viņa godība. Tautas staigās tavā gaismā, un karaļi tavas parādīšanās spožumā. Pacel savas acis visapkārt un skaties: visi tie ir sapulcināti un nāk pie tevis; tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas nāk no visām pusēm. Tad tu redzēsi un starosi priekā, tava sirds brīnīsies un atvērsies, kad daudzas jūras bagātības virzīsies šurp un tautu varenība nāks pie tevis. Tevi pārklās kamieļu pulki, Madianas un Efas kamieļi: visi tie nāks no Sabas, nesdami zeltu un vīrāku un daudzinādami Kunga Dieva godu.

Evaņģēlijs

Mateja 2, 1—12

Kad Jēzus bija piedzimis Jūdas Betlēmē, ķēniņa Heroda laikā, redzi, gudrie no austrumu zemes ienāca Jeruzalemē un sacīja: Kur ir jaunpiedzimušais jūdu ķēniņš? Jo mēs austrumos redzējām zvaigzni un atnācām viņu pielūgt. To padzirdis, ķēniņš Herods izbijās un visa Jeruzaleme līdz ar viņu. Un, saaicinājis visus augstos priesterus un Rakstu mācītājus, viņš izprašņāja tos, kur Kristum jāpiedzimst. Un tie viņam atbildēja: Jūdas Betlēmē, jo tā raksta pravietis: Un tu, Betlēme Jūdas zemē, nebūt neesi mazākā starp Jūdejas galvaspilsētām, jo no tevis nāks valdnieks, kas valdīs manu Izraēļa tautu. Tad Herods slepeni saaicināja gudros, rūpīgi iztaujāja tos par zvaigznes parādīšanās laiku, un, sūtīdams tos uz Betlēmi, sacīja: Ejiet un rūpīgi ievāciet ziņas par bērnu; kad viņu atradīsiet, tad ziņojiet man, lai arī es aizgājis viņu pielūgtu. To no ķēniņa dzirdējuši, viņi aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie redzēja austrumos, gāja tiem pa priekšu un nostājās virs tās vietas, kur bija bērns. Un, zvaigzni ieraudzījuši, viņi priecājās lielā līksmībā. Un, namā iegājuši, viņi ieraudzīja bērnu un viņa māti Mariju, un, ceļos krizdami, viņu pielūdza. Tad viņi atvēra savas mantas un dāvināja viņam zeltu, vīrāku un mirres. Un, sapnī saņēmuši norādījumu pie Heroda neatgriezties, viņi aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.

Lūgsimies:

Dievs, kas savu Viendzimto Dēlu šodien atklāji zvaigznes vadītiem pagānu ļaudīm, aizved žēlīgi mūs, kas ticībā Tevi jau pazīstam, līdz Tavas godības pilnīgā spožuma skatīšanai. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Svētās Ģimenes svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (3, 12—17)

Brāļi! Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā; esiet viens pret otru iecietīgi un cits citam piedodiet, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā Kungs jums ir piedevis, piedodiet arī jūs. Bet pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Un Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tām jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi. Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet viens otru visā gudrībā, pateicības pilnām sirdīm dziedādami Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Visu, ko vien jūs darāt vārdos un darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur viņu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 42—52

Kad Jēzum bija divpadsmit gadu, tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un kad svētku dienas beidzās, tiem uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet viņa vecāki to nezināja. Domādami, ka tas ir starp līdzgājējiem, vienas dienas ceļu nogājuši, tie meklēja viņu pie radiem un paziņām. Un neatraduši, tie atgriezās Jeruzalemē, viņu meklēdami. Un notika, ka pēc trim dienām tie viņu atrada svētnīcā sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un jautājot. Bet visi, kas viņu dzirdēja, brīnījās par viņa saprātu un atbildēm. To redzēdami, viņi brīnījās, un viņa māte tam sacīja: Dēls, kāpēc tu mums to esi darījis? Redzi, tavs tēvs un es, mēs tevi sāpēs meklējām. Viņš tiem atbildēja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas mana Tēva lietās? Bet viņi neizprata tiem teikto vārdu. Un viņš aizgāja tiem līdzi uz Nazareti un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā, gados un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.

Lūgsimies:

Kungs Jēzu Kristu, kas, būdams pakļauts Marijai un Jāzepam, ģimenes dzīvi svētdarīji ar neizsakāmiem tikumiem, dod, ka mēs mācītos no Tavas Svētās Ģimenes piemēriem un kopā ar to būtu debesu svētlaimē; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem — Kunga Jēzus kristības atcere

Lekcija kā 6. janvārī — Epifānijā:

Pravieša Isajas grāmata (60, 1—6)

Celies un topi gaiša, Jeruzaleme, jo nāk tava gaisma un Kunga godība pār tevi parādās. Jo, raug, tumsa apklās zemi un krēsla — tautas, bet pār tevi parādīsies Kungs un tevī būs redzama viņa godība. Tautas staigās tavā gaismā, un karaļi tavas parādīšanās spožumā. Pacel savas acis visapkārt un skaties: visi tie ir sapulcināti un nāk pie tevis; tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas nāk no visām pusēm. Tad tu redzēsi un starosi priekā, tava sirds brīnīsies un atvērsies, kad daudzas jūras bagātības virzīsies šurp un tautu varenība nāks pie tevis. Tevi pārklās kamieļu pulki, Madianas un Efas kamieļi: visi tie nāks no Sabas, nesdami zeltu un vīrāku un daudzinādami Kunga Dieva godu.

Evaņģēlijs

Jāņa 1, 29—34

Tanī laikā, Jānis redzēja Jēzu nākam pie viņa un sacīja: Lūk, Dieva Jērs, kas deldē pasaules grēkus. Šis ir, par ko es teicu: Pēc manis nāks vīrs, kas bija pirms manis, jo viņš bija pirmāk nekā es. Un es viņu nepazinu, bet es nācu tāpēc, kristīdams ar ūdeni, lai viņš kļūtu zināms Izraēlim. Un Jānis liecināja, sacīdams: Es redzēju Garu kā balodi nolaižamies no debesīm un paliekam uz viņa. Un es viņu nepazinu, bet, kas mani sūtīja kristīt ar ūdeni, tas man sacīja: Uz kā tu redzēsi Garu nonākam un uz viņa paliekam, tas ir, kas kristī Svētajā Garā. Un es redzēju un liecināju, ka viņš ir Dieva Dēls.

Lūgsimies:

Dievs, kura Viendzimtais Dēls atklājās mūsu miesīgajā dabā, dod, Tevi lūdzam, lai mēs tiktu iekšēji pārveidoti caur to, kuru pazinām ārēji līdzīgu mums. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (12, 6—16)

Brāļi! Pēc mums piešķirtās žēlastības mums ir dažādas dāvanas. Ja tās ir pravieša spējas, lai tās izlietojam saskaņā ar ticību; kalpošanas spējas — kalpošanā; spējas mācīt — mācīšanā; kas ir sludinātājs, lai sludina; kas dod dāvanas, lai dod vientiesībā; kam ir priekšnieka amats, lai to rūpīgi izpilda; kas dara žēlsirdības darbus, lai dara tos ar prieku. Mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet ļaunu, pieķerieties labam. Ar brālīgu mīlestību mīliet viens otru. Centieties viens otru pārspēt savstarpējā cieņā. Darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā un kalpojiet Kungam: priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi lūgšanās, palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties būt viesmīlīgi. Svētījiet savus vajātājus; svētījiet un nenolādiet! Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar raudošiem. Esiet savstarpēji saticīgi; neesiet iedomīgi, bet pieskaņojieties pazemīgajiem.

Evaņģēlijs

Jāņa 2, 1—11

Tanī laikā, Galilejas Kānā bija kāzas, un Jēzus māte bija tur. Bet arī Jēzus un viņa mācekļi bija ielūgti kāzās. Kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja viņam: Viņiem nav vīna, Jēzus viņai teica: Kas man un tev, sieviete? Mana stunda vēl nav atnākusi. Viņa māte saka sulaiņiem: Ko viņš jums teiks, to dariet. Tur bija seši akmens ūdenstrauki, nolikti jūdu šķīstīšanās vajadzībām, un katrā no tiem ietilpa divi līdz trīs spaiņi. Jēzus teica viņiem: Piepildiet traukus ar ūdeni. Un tie tos piepildīja līdz malām. Jēzus teica viņiem: Tagad smeliet un nesiet galda uzraugam. Un tie aiznesa. Kad galda uzraugs nogaršoja par vīnu pārvērsto ūdeni, nezinādams, no kurienes tas cēlies — ūdens smēlēji kalpi gan to zināja — viņš aicināja līgavaini un tam sacīja: Ikviens cilvēks vispirms pasniedz labo vīnu, bet, kad visi ieskurbuši, tad — mazvērtīgāko, bet tu labo vīnu pataupīji līdz šim. Šis ir Jēzus brīnumu sākums Galilejas Kānā, ar to viņš parādīja savu godību, un viņa mācekļi viņam ieticēja.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas valdi pār debesīm un zemi, uzklausi žēlīgi savas tautas pazemīgās lūgšanas un piešķir mūsu laikiem savu mieru. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (12, 16—21)

Brāļi! Neesiet pārgudri. Nevienam ļaunu neatmaksājiet ar ļaunu. Dariet labu ne tikai Dieva, bet arī visu cilvēku priekšā. Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, ar visiem cilvēkiem dzīvojiet mierā. Neatriebieties paši, bet atstājiet vietu Dieva dusmām, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, es atmaksāšu, saka Kungs. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja viņš ir izslāpis, padzirdini viņu, jo, to darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu.

Evaņģēlijs

Mateja 8, 1—13

Tanī laikā, kad Jēzus nokāpa no kalna, daudz ļaužu viņam sekoja. Un redzi, pienāca kāds spitālīgais un, pagodinājis viņu, sacīja: Kungs, ja tu gribi, vari mani šķīstīt. Un Jēzus, izstiepis roku, aizskāra viņu un sacīja: Es gribu, topi šķīsts! Un tūdaļ tas tapa šķīsts no spitālības. Un Jēzus viņam sacīja: Pielūko, ka tu nevienam to nesaki, bet aizej un parādies priesteriem un upurē tiem par liecību dāvanu, ko Mozus pavēlējis. Bet kad viņš iegāja Kafarnaumā, pie viņa pienāca virsnieks un, Jēzu lūgdams, sacīja: Kungs, mans kalps guļ mājās paralizēts un cieš lielas mokas. Un Jēzus viņam sacīja: Es iešu un to izdziedināšu. Bet virsnieks atbildēdams sacīja: Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāktu zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels. Jo arī es esmu priekšniecībai padots cilvēks un man ir padoti karavīri; kad es vienam saku: ej, tad viņš iet; saku otram: nāc, un viņš nāk; saku savam kalpam: dari to, un viņš dara. To dzirdējis, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: Patiesi, es jums saku, ka tādu ticību Izraēlī es neesmu atradis! Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs ar Ābrahamu, Izāku un Jēkabu debesu valstībā, bet valstības bērni būs izmesti ārā galējā tumsā; tur būs raudāšana un zobu griešana. Un Jēzus teica virsniekam: Ej, lai tev notiek, kā tu ieticēji. Un viņa kalps izveseļojās tanī pašā stundā.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, uzlūko žēlīgi mūsu nespēku un mūsu aizsardzībai pacel savas majestātes vareno roku. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Ceturtajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (13, 8—10)

Brāļi! Nepalieciet nevienam neko parādā, kā tikai savstarpējo mīlestību; jo kas mīl tuvāko, tas izpilda likumu. Jo: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, un, ja vel ir kāds cits bauslis, tas ietverts šinī teicienā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Tuvākā mīlestība nedara ļaunu. Tātad likuma piepildījums ir mīlestība.

Evaņģēlijs

Mateja 8, 23—27

Tanī laikā, Jēzus iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja. Un redzi, liela vētra sacēlās jūrā, tā ka viļņi gāzās laivai pāri, bet viņš gulēja. Un viņa mācekļi pienāca un modināja viņu. sacīdami: Kungs, glāb mūs, mēs slīkstam! Un Jēzus tiem sacīja: Kāpēc esat bailīgi, jūs mazticīgie? Tad piecēlies viņš pavēlēja vējiem un jūrai, un iestājās pilnīgs klusums. Bet cilvēki brīnīdamies sacīja: Kas tas tāds, ka vēji un jūra tam klausa?

Lūgsimies:

Dievs, Tu zini, ka cilvēciskā vājuma dēļ mēs nespējam izturēt tik lielu briesmu draudos; dod mums dvēseles un miesas veselību, lai ar Tavu palīdzību mēs pārvarētu to, ko savu grēku dēļ ciešam. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Piektajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (3, 12—17)

Brāļi! Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā; esiet viens pret otru iecietīgi un cits citam piedodiet, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā Kungs Jēzus jums ir piedevis, piedodiet arī jūs. Bet pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Un Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū: pamāciet un paskubiniet viens otru visā gudrībā, pateicības pilnām sirdīm dziedādami Dievam psalmus, himnas un garīgas dziesmas. Visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur viņu.

Evaņģēlijs

Mateja 13, 24—30

Tanī laikā, Jēzus teica ļaudīm šādu līdzību: Debesu valstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā. Bet kad ļaudis gulēja, nāca viņa ienaidnieks, iesēja nezāli kviešos un aizgāja. Kad nu zelmenis auga un metās vārpās, tad parādījās arī nezāle. Tad namatēva kalpi, pie tā piegājuši, sacīja viņam: Kungs, vai tu neesi labu sēklu sējis savā tīrumā? No kurienes tad nezāle cēlusies? Un viņš tiem sacīja: To ienaidnieks izdarījis. Tad kalpi viņam sacīja: Vai gribi, lai mēs ejam un to izravējam? Bet viņš sacīja: Nē, ka jūs nezāli ravēdami, neizplūcat arī kviešus. Ļaujiet abiem augt līdz pļaujai, un pļaujas laikā es sacīšu pļāvējiem: Salasiet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakrājiet manā šķūnī.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, glabā vienmēr savu saimi ar tēvišķu labvēlību un dod, ka viņa, salikusi visu cerību debesu žēlastībā, pastāvīgi saņemtu Tavu atbalstu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Sestajā svētdienā pēc Triju ķēniņu svētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule tesaloniķiešiem (I, 1, 2—10)

Brāļi! Mēs vienmēr Dievam pateicamies par jums visiem, nepārtraukti pieminēdami jūs savās lūgšanās, atcerēdamies Dieva, mūsu Tēva priekšā jūsu ticību, darbu, mīlestību un nesatricināmo cerību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu. Mēs zinām, Dieva mīļotie brāļi, ka jūs tikāt izredzēti, jo mūsu Evaņģēlijs neparādījās pie jums vienīgi vārdos, bet arī spēkā, Svētajā Garā un lielā pilnībā, kā jau jūs zināt, kādi mēs bijām pie jums jūsu dēļ. Un jūs kļuvāt par mūsu Kunga sekotājiem, pieņemdami vārdu Svētā Gara priekā, paciezdami daudz spaidu un tā kļūdami par priekšzīmi visiem ticīgajiem Maķedonijā un Ahajā. Jo no jums Kunga vārds atskanēja tālāk ne vien Maķedonijā un Ahajā, bet visās vietās kļuvusi zināma jūsu ticība Dievam, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta. Tie paši stāsta par mums, kāds bija mūsu darba sākums pie jums un kā jūs no elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam un lai gaidītu no debesīm viņa Dēlu (kuru viņš uzmodināja no miroņiem) Jēzu, kas mūs izpestīja no nākamās dusmības.

Evaņģēlijs

Mateja 13, 33—35

Tanī laikā, Jēzus sacīja ļaudīm šādu līdzību: Debesu valstība līdzinās sinepju graudam, ko cilvēks paņēmis iesēja savā tīrumā. Šī ir gan mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tad ir lielāka par citiem dārzājiem un kļūst par koku, tā ka gaisa putni nāk un dzīvo viņa zaros. Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: Debesu valstība līdzinās raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz kamēr viss sarūga. Visu to Jēzus runāja ļaudīm līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem neko nerunāja, lai piepildītos, ko pravietis teicis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās un atklāšu to, kas bija noslēpts no pasaules iesākuma.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam, ļauj mūsu domām allaž pievērsties visam saprātīgajam, lai to, kas Tev patīkams, mēs pildītu vārdos un darbos. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Senajā Aizgavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I, 9, 24—27; 10, 1—5)

Brāļi! Vai jūs nezināt, ka tie, kas sacīkstēs skrien, visi gan skrien, bet viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to dabūtu! Ikviens, kas piedalās sacīkstēs, ir visādi atturīgs; viņi atturas tāpēc, lai iegūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs — neiznīcīgu, mūžīgu. Es tad nu skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā tukšu gaisu kuldams, bet es mērdēju un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats netiktu atmests. Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi visi bija zem padebeša, un visi pārgāja jūru, un visi padebesī un jūrā iekš Mozus kristīti, un visi baudīja to pašu garīgo barību, un visi dzēra to pašu garīgo dzērienu (tie dzēra no garīgās klints, kas tiem sekoja, bet šī klints bija Kristus). Tomēr daudzi no viņiem Dievam nebija patīkami.

Evaņģēlijs

Mateja 20, 1—16

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem šādu līdzību: Debesu valstība līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savam vīna kalnam. Un salīdzis sev strādniekus par vienu denāru algas dienā, viņš sūtīja tos savā vīna kalnā. Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus tirgū bez darba stāvam, un sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna kalnā; es došu jums, kas nākas. Un tie aizgāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl dažus stāvam un sacīja tiem: Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? Tie viņam saka: Neviens mūs nav salīdzis. Viņš saka tiem: Ejiet arī jūs manā vīna kalnā. Kad vakars metās, vīna kalna saimnieks sacīja savam uzraugam: Pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, no pēdējiem sākot, ar pirmajiem beidzot. Kad atnāca tie, kas bija salīgti ap vienpadsmito stundu, katrs dabūja pa denāram. Un pirmie nākdami cerēja dabūt vairāk, bet arī viņi dabūja pa denāram. To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu, sacīdami: Šie pēdējie strādāja vienu stundu, bet tu tos esi pielīdzinājis mums, kas esam nesuši dienas grūtumu un karstumu. Bet viņš, atbildēdams vienam no tiem, sacīja: Draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu neesi saderējis ar mani par vienu denāru? Ņem to, kas tev nākas, un ej, bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai man nav tiesību darīt, kā es gribu? Vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie, un pirmie būs pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, uzklausi laipni savu ļaužu lūgšanas: un, lai gan mēs pelnīti ciešam par saviem grēkiem, izpestī mūs žēlīgi savam vārdam par godu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmsaizgavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (II, II, 19—33; 12, 1—9)

Brāļi! Jūs, paši būdami prātīgi, labprāt panesat neprātīgos. Jūs panesat, ja kāds jūs kalpina, ja kāds jūs izsūc, ja kāds jūs aplaupa, ja kāds jūs nicina, ja kāds jums sit vaigā. Par pazemojumu sev to saku, ka mēs šinī ziņā būtu vāji. Ja kas lepojas ar kaut ko (es runāju neprātā), lepojos es arī. Tie ir ebreji? Es arī. Tie ir izraēlieši? Es arī. Tie ir Ābrahama dzimums? Es arī. Tie ir Kristus kalpi? (kā neprātīgs runāju), es vēl vairāk. Daudz vairāk darbā, daudz vairāk cietumos, bezmērīgā šaustīšanā, bieži nāves briesmās. No jūdiem es esmu saņēmis piecas reizes pa četrdesmit sitienu bez viena. Trīs reizes biju rīkstēm šaustīts, vienreiz akmeņiem nomētāts, trīs reizes pārcietu kuģa bojāeju, nakti un dienu biju jūras selgā. Bieži biju ceļojumos, upju ūdeņu briesmās, laupītāju briesmās, ciltsbrāļu apdraudēts, pilsētās apdraudēts, tuksnesī apdraudēts, uz jūras apdraudēts, viltīgo brāļu apdraudēts. Nomākts darbā un rūpēs, daudzās bezmiega naktīs, izsalkumā un slāpēs, daudzos gavēņos, salā un kailumā, un bez visa šā ārējā, katru dienu uz mani gulstas rūpes par visām baznīcām. Kurš nu kļūst vājš, man vājam nekļūstot? Kur kāds ieļaunojas, man neiedegoties? Ja jau jālielas, tad lielīšos ar savu nespēku. Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas ir augsti teicams mūžīgi, zina, ka es nemeloju. Damaskā ķēniņa Aretas pārvaldnieks lika Damaskas pilsētu apsargāt, lai mani sagūstītu: draugi pa logu grozā mani nolaida pāri pilsētas mūrim, un tā es izglābos no viņa rokām. Ja jau jālielās (kaut gan tas neklājas), es runāšu par Kunga parādībām un atklāsmēm. Es pazīstu cilvēku Kristū, pirms četrdesmit gadiem (vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs zina), aizrautu līdz trešajām debesīm. Par to cilvēku zinu, ka tas (vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs zina) tika aizrauts paradīzē un dzirdēja noslēpumainus vārdus, kurus cilvēkam neklājas runāt. Ar to es gribu lielīties, bet par sevi nelielīšos, kā vien ar savām vājībām. Ja es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību; es atturos, lai neviens par mani nedomā vairāk kā to, ko manī redz un ko no manis dzird. Bet lai es netaptu iedomīgs augsto atklāsmju dēļ, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai man sistu pliķi. Tādēļ es Kungu trīs reizes lūdzu, lai to no manis atņemtu, bet viņš man sacīja: Tev pietiek manas žēlastības, jo vājumā pilnīgāk parādās spēks. Tad nu es labprāt lielīšos ar savām vājībām, lai manī mājotu Kristus spēks.

Evaņģēlijs

Lūkasa 8, 4—15

Tanī laikā, kad bija sanācis daudz ļaužu un cilvēki no pilsētām steidzās pie Jēzus, viņš runāja līdzībā: Sējējs izgāja sēt savu sēklu, un sējot daža krita ceļmalā, un to samina, un gaisa putni to uzlasīja. Un cita krita uz akmens, un uzdīgusi tā sakalta, tāpēc ka tai nebija mitruma. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga līdz un to nomāca. Un cita krita labā zemē un uzdīgusi nesa simtkārtīgus augļus. To sacījis, viņš sauca: Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird. Bet viņa mācekļi vaicāja, ko šī līdzība nozīmējot. Viņš tiem teica: Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumus, bet pārējiem līdzībās, lai tie redzēdami neredz un dzirdēdami nesaprot. Bet šī līdzība ir: Sēkla ir Dieva vārds. Bet kas ceļmalā, ir tie, kas dzird, bet pēc tam atnāk velns un izņem vārdu no viņu sirdīm, lai viņi netic un netop izpestīti. Bet kas uz akmens, ir tie, kas, dzirdot vārdu, uzņem to ar prieku, bet tiem nav kur iesakņoties; viņi kādu laiku tic, un kārdinājuma laikā tie atkrīt. Bet kas starp ērkšķiem krita, ir tie, kuros dzirdētais vārds rūpju, bagātības un dzīves baudu dēļ noslāpst un nenes augļus. Bet kas labā zemē, ir tie, kas vārdu dzird un to patur labā, godīgā sirdī, un augļus nes pacietībā.

Lūgsimies:

Dievs, Tu redzi, ka mēs nevaram paļauties ne uz vienu savu darbību: dod žēlīgi, lai Tautu apustuļa aizstāvība mūs sargā no visām nelaimēm. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Aizgavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I, 13, 1—13)

Brāļi! Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā skanīgs varš un šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, tad es nebūtu nekas. Un ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, tā ka tā degtu, bet man nebūtu mīlestības, tas man nekā nelīdzētu.

Mīlestība ir pacietīga, labvēlīga. Mīlestība neskauž, nedara ļaunu, nav uzpūtīga, nav godkārīga, nemeklē sava labuma, nedusmojas, nepiemin ļaunu, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par taisnību; tā panes' visu, tic visam, cer visu, pacieš visu. Mīlestība nekad nebeidzas; pravietojumi beigsies, valodas apklusīs, zinātnes iznīks. Jo tikai daļēji mēs pazīstam un daļēji pravietojam. Bet kad nāks pilnība, tad daļējais izbeigsies. Kad biju bērns, runāju kā bērns, domāju kā bērns, spriedu kā bērns. Bet kad kļuvu vīrs, atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam kā spogulī, neskaidri, bet tad redzēsim vaigu vaigā. Tagad es pazīstu pa daļai, bet tad pazīšu tā, kā es esmu pazīts. Bet nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs, bet lielākā no tām ir mīlestība.

Evaņģēlijs

Lūkasa 18, 31—43

Tanī laikā, Jēzus paņēma divpadsmit un viņiem sacīja: Redziet, mēs noejam uz Jeruzalemi, lai piepildītos viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. Viņu nodos pagāniem, apsmies, šaustīs un apspļaudīs, un pēc šaustīšanas tie viņu nonāvēs, bet trešajā dienā viņš celsies augšām. Bet viņi no tā nekā nesaprata, šis vārds viņiem bija apslēpts, un tie sacīto nesaprata. Kad viņš tuvojās Jerihai, gadījās, ka kāds aklais sēdēja ceļa malā un ubagoja. Dzirdēdams ļaužu baru garām ejot, tas jautāja, kas tur esot. Viņam pateica, ka Jēzus Nazarietis ejot garām. Tad viņš sauca, teikdams: Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Priekšā ejošie viņu apsauca, lai tas klusē. Bet viņš vēl skaļāk kliedza: Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Tad Jēzus apstājās un lika to atvest pie sevis. Kad tas bija pienācis klāt, viņš tam jautāja, sacīdams: Ko gribi, lai es tev darītu? Tas atbildēja: Kungs, lai es kļūtu redzīgs! Jēzus viņam sacīja: Esi redzīgs, tava ticība tevi darījusi veselu. Un tūlīt tas kļuva redzīgs, un gāja viņam līdzi, Dievu slavēdams. Un visa tauta, to redzēdama, deva Dievam godu.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, uzklausi žēlīgi mūsu lūgšanas un, atbrīvojis no grēku važām, sargi mūs no visām nelaimēm. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pelnu Trešdienā

Lekcija

Pravieša Joēla grāmata (2, 12—19)

To saka Kungs: Atgriezieties pie manis no visas savas sirds, gavēnī, raudāšanā un nožēlā. Un plosiet savas sirdis, bet ne savas drēbes, un atgriezieties pie Kunga, jūsu Dieva, jo viņš ir labvēlīgs un žēlsirdīgs, pacietīgs, pilns žēlastības un stāv pāri jūsu ļaunumam. Kas zina, varbūt viņš atgriezīsies un piedos, un atstās aiz sevis svētību, Jaujot nest ēdamu un dzeramu upuri jūsu Kungam Dievam? Pūtiet taures Sionā, dariet svētu gavēni, sasauciet sanāksmi, pulciniet tautu, dariet svētu baznīcu, sapulciniet vecajos, sasauciet bērnus un zīdaiņus, lai līgavainis nāk ārā no savas mājas un līgava no savas istabas. Starp priekšnamu un altāri lai raud priesteri, Kunga kalpi, sacīdami: Piedod, Kungs, piedod savai tautai un nedod savu īpašumu apsmieklam, ka pagāni par to valdītu. Kādēļ lai ļaudis sacītu: Kur ir viņu Dievs? Kungs apžēlojās par savu zemi un piedeva savai tautai. Kungs atbildēja un sacīja saviem ļaudīm: Redzi, es jums sūtīšu labību, vīnu un eļļu, un jūs būsiet pārtikuši, un es jūs vairs nenodošu pagāniem par apsmieklu, saka visvarenais Kungs.

Evaņģēlijs

Mateja 6, 16—21

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi, jo tie savus vaigus dara nejaukus, lai izrādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi es jums saku, ka tie jau ir saņēmuši savu algu. Bet kad tu gavē, svaidi ar eļļām savu galvu un mazgā savu vaigu; nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet gan savam Tēvam, kas redz slepenībā, un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev atmaksās. Nekrājiet sev mantu virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi izrok un nozog. Bet krājiet sev mantu debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās maitā, kur zagļi neizrok un nenozog. Jo kur ir tava manta, tur ir tava sirds.

Lūgsimies:

Kungs, dod saviem ticīgiem, lai viņi ar pienācīgu cieņu iesāktu svēto Gavēņa laiku un mierīgā dievbijībā to pavadītu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmajā Gavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (II, 6, 1—10)

Brāļi! Mēs jums atgādinām, lai jūs Dieva žēlastību nesaņemtu veltīgi. Jo viņš saka: Žēlastības laikā es tevi uzklausīju un pestīšanas dienā es tev palīdzēju. Redzi, tagad ir žēlastības laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena. Nebūsim nevienam par apgrēcību, lai mūsu kalpošana netiek pelta, bet visās lietās parādīsimies kā Dieva kalpi: lielā pacietībā, bēdās, trūkumā, bailēs, sitienos, cietumā, nemieros, darbos, bezmiegā, gavēņos, šķīstībā, zinībās, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, patiesības vārdā, Dieva spēkā, ar taisnības ieročiem pa labi un pa kreisi, godā un negodā, neslavā un slavā, kā viltnieki un tomēr patiesi, kā nepazīstami un tomēr pazīstami, kā mirēji, un, redzi, dzīvojam, kā sodīti un tomēr nenonāvēti, kā noskumuši un tomēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nekā nav, un tomēr viss ir!

Evaņģēlijs

Mateja 4, 1—11

Tanī laikā, Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai viņš taptu velna kārdināts. Un kad viņš bija gavējis četrdesmit dienu un četrdesmit nakšu, viņš sajuta izsalkumu. Un kārdinātājs pienācis sacīja viņam: Ja tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi. Viņš atbildēdams sacīja: Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes. Tad velns viņu veda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla viņu uz svētnīcas jumta un viņam teica: Ja tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju uz akmens nepiedauzītu. Jēzus tam sacīja: Bet ir arī rakstīts: Tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt! Atkal velns viņu veda sev līdzi ļoti augstā kalnā un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, un sacīja viņam: To visu tev došu, ja tu, zemē nometies, mani pielūgsi. Tad Jēzus viņam teica: Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un vienīgi viņam kalpot! Tad velns viņu atstāja, un, redzi, eņģeļi pienāca un viņam kalpoja.

Lūgsimies:

Dievs, kas savu Baznīcu ikgadus šķisti ar četrdesmit dienu gavēni, palīdzi savai ticīgo saimei iegūt to ar labiem darbiem, ko viņa gavējot no Tevis cer saņemt. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā Gavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule tesalonikiešiem (I, 4, 1—7)

Brāļi! Mēs jūs lūdzam un paskubinām Kungā Jēzū: dzīvojiet tā, kā mēs jūs mācījām dzīvot un patikt Dievam, lai jūs taptu arvien pilnīgāki. Jūs zināt, kādus aizrādījumus es jums devu Kunga Jēzus uzdevumā. Jo tāda ir Dieva griba, lai jūs būtu svēti. Atturieties no netiklības. Katrs no jums lai glabā savu miesu svētumā un godā, bet ne kaislību varā, kā pagāni, kas Dievu nepazīst. Neviens nedrīkst savam brālim pāri darīt un to krāpt, jo Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās, kā mēs jums to esam agrāk teikuši un apliecinājuši. Jo Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svētumam Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Mateja 17, 1—9

Tanī laikā, Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu, un tā brāli Jāni un uzveda viņus savrup augstā kalnā. Un tika apskaidrots viņu priekšā. Un viņa seja mirdzēja kā saule, bet viņa drēbes kļuva baltas kā sniegs. Un, lūk, viņiem parādījās Mozus un Elija un runāja ar viņu. Bet Pēteris atbildēdams sacīja Jēzum: Kungs, labi mums šeit būt! Ja vēlies, mēs taisīsim šeit trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam. Viņam vēl runājot, lūk, spoža padebess tos apēnoja. Un, lūk, balss padebesī sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk. Viņu jūs klausiet! Kad mācekļi to dzirdēja, viņi krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. Bet Jēzus piegāja un pieskārās viņiem, un sacīja: Celieties un nebīstieties! Bet viņi, pacēluši savas acis, neviena neredzēja, kā vien tikai Jēzu. Un viņiem, no kalna nokāpjot, Jēzus pavēlēja, teikdams: Nevienam nesakiet par šo parādību, iekams Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem!

Lūgsimies:

Dievs, Tu redzi, ka mums pašiem nav spēka: sargi mūs iekšēji un ārēji, lai miesa būtu brīva no nelaimēm un prāts tīrs no nekrietnām domām. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā Gavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (5, 1—9)

Brāļi! Sekojiet Dievam kā mīļi bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs ir mīlējis un par mums pats sevi atdevis kā upura dāvanu Dievam par jauku smaržu. Bet netiklība un ikkatra nešķīstība, kā arī mantkārība lai netiek pat minētas starp jums, kā tas svētiem piederas; tāpat bezkaunība, muļķīgas tenkas, ākstīšanās, kas neklājas; bet vairāk pateicības. To jūs zināt un saprotat, ka nevienam netiklim, nešķīstam, mantrausim vai elku kalpam nav vietas Kristus un Dieva valstībā. Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo šādu lietu dēļ Dieva dusmas nāk pār neuzticīgiem bērniem. Tāpēc nekļūstiet viņu līdzgaitnieki. Jo kādreiz jūs bijāt tumsā, bet tagad esat gaisma Kungā. Dzīvojiet kā gaismas bērni. Gaismas auglis taču viscaur ir labsirdība, taisnība un patiesība.

Evaņģēlijs

Lūkasa 11, 14—28

Tanī laikā, Jēzus izdzina velnu, un tas bija mēms. Kad velns bija izdzīts, tad mēmais saka runāt un ļaudis brīnījās. Bet daži no viņiem sacīja: Viņš izdzen velnus caur Belzebubu, velnu virsnieku. Bet citi, viņu kārdinādami, prasīja viņam zīmi no debesīm. Bet viņš, zinādams to domas, sacīja tiem: Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, aiziet bojā, un nams grūst uz namu. Ja nu sātani ir sevī sašķēlušies, kā tad viņu valsts pastāvēs? Jo jūs sakāt, ka es velnus izdzenu caur Belzebubu. Bet ja es velnus izdzenu caur Belzebubu, ar ko jūsu bērni tos izdzen? Tālab tie būs jūsu tiesneši. Bet ja es velnus izdzenu ar Dieva pirkstu, tad patiesi Dieva valstība pie jums ir atnākusi. Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek drošībā. Bet ja kāds par viņu stiprāks atnāk un to uzvar, tad tas paņem visu viņa apbruņojumu, uz ko tas paļāvās, un izdala laupījumu. Kas nav ar mani, tas ir pret mani; un kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nu nešķīstais gars atstāj cilvēku, tad viņš klaiņo pa tukšām vietām, meklēdams atpūtu; bet, to neatradis, saka: Es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Atnācis viņš atrod to izslaucītu un izpušķotu. Tad viņš iet un paņem līdzi septiņus citus garus, par sevi ļaunākus, un viņi, sanākuši iekšā, tur dzīvo. Un ar šo cilvēku kļūst jaunāk, nekā bijis iepriekš. Un notika, ka viņam tā runājot, kāda sieviete no pūļa paceltā balsī sacīja: Svētīgas ir miesas, kas tevi nesušas, un krūtis, kas tevi barojušas. Bet viņš sacīja: Vēl vairāk svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu klausās un to sargā.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: Paskaties uz savu pazemīgo ļaužu lūgšanām un mūsu aizsardzībai pacel savas majestātes vareno roku. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Ceturtajā Gavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (4, 22—31)

Brāļi, ir rakstīts: Ābrahamam bija divi dēli, viens no verdzenes, otrs no brīvās. Bet tas, kas no verdzenes, ir piedzimis pēc miesas, bet kas no brīvās, ir dzimis saskaņā ar apsolījumu. Tas ir teikts līdzībā. Jo tās ir divas Derības: Viena no Sinaja kalna, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare. Bet Sinaja kalns ir Arābijā, tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, un tā ar saviem bērniem ir vergu stāvoklī. Bet debesu Jeruzaleme ir brīva, tā ir mūsu māte. Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas nezini sāpes, jo daudz bērnu vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. Bet mēs, brāļi, līdzīgi Izākam, esam apsolījuma bērni. Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. Bet ko Raksti saka? Padzen verdzeni un viņas dēlu, jo verdzenes dēls nebūs līdzgaitnieks brīvās dēlam. Tātad, brāļi, mēs neesam verdzenes dēli, bet gan brīvās; šo brīvību Kristus ir mums dāvājis.

Evaņģēlijs

Jāņa 6, 1—15

Tanī laikā, Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tibērijas jūrai. Un viņam sekoja liels ļaužu pulks tāpēc, ka tie redzēja zīmes, ko viņš darīja pie slimajiem. Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur apsēdās ar saviem mācekļiem. Bet jūdu Lieldienu svētki bija tuvu. Kad Jēzus, pacēlis acis, ieraudzīja, ka daudz ļaužu nāk pie viņa, viņš sacīja Filipam: Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst. Bet to viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko gribēja darīt. Filips viņam atbildēja: Par divi simti denāriem maizes nepietiks, lai katram tiktu kāds mazums. Tad viens no viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viņam sacīja: Šeit ir viens zēns, kam ir piecas miežu maizes un divas zivis, bet kas tas ir tik daudziem? Jēzus sacīja: Lieciet ļaudīm apsēsties. Bet tanī vietā bija plašs zālājs. Tad tie apsēdās — skaitā ap pieci tūkstoši vīru. Tad Jēzus ņēma maizi un pateicies izdalīja tiem, kas bija apsēdušies; tāpat ari zivis, cik tie gribēja. Un kad tie bija paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasiet atlikušās druskas, lai nekas neiet zudumā. Tad tie salasīja un piepildīja divpadsmit grozus ar druskām, kas no piecām miežu maizēm bija atlikušas tiem, kas bija ēduši. Kad nu ļaudis redzēja Jēzus padarīto brīnumu, tie sacīja: Šis patiesi ir pravietis, kam jānāk pasaulē. Bet Jēzus, nomanījis, ka tie grib viņu ar varu celt par karali, viens pats atkal devās kalnā.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: dod, lai Tavas žēlastības mierinājums stiprina mūs, kas savu grēku dēļ ciešam pelnītu sodu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Piektajā Gavēņa svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem (9, 11—15)

Brāļi! Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, atnāca caur augstāko un pilnīgāko telti, ne rokām darināto, tas ir, ne no šīs pasaules. Un ne ar āžu un teļu asinīm, bet caur savām asinīm reiz iegāja Vissvētākajā vietā, panākdams mūžīgo pestīšanu. Ja jau āžu un vēršu asinis un govs pelni, ar kuriem apsvaida sagānītos, svētī miesu tīrībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas Svētajā Garā pats sevi bezvainīgu upurēja Dievam, tīrīs mūsu sirdsapziņu no mirušajiem darbiem, lai kalpotu dzīvajam Dievam. Un tāpēc viņš ir Jaunās Derības vidutājs; viņš nomira, lai atpestītu no pārkāpumiem, kas padarīti pirmās derības laikā, lai aicinātie saņemtu apsolīto mūžīgo mantojumu Kristu Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Jāņa 8, 46—59

Tanī laikā, Jēzus sacīja jūdu tautai: Kurš no jums var man pierādīt kādu grēku? Ja es runāju patiesību, kādēļ man neticat? Kas ir no Dieva, klausa Dieva vārdus. Tāpēc jūs neklausāt, ka neesat no Dieva. Jūdi viņam atbildēja un sacīja: Vai mēs nesakām pareizi, ka tu esi samarietis un ka tevī ir velns? Jēzus atbildēja: Manī nav velna, bet es godinu savu Tēvu, un jūs man darāt negodu. Bet es nemeklēju savu godu, ir viens, kas meklē un tiesā. Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus turēs, tas nāves neredzēs nemūžam. Tad jūdi sacīja: Nu mēs zinām, ka tevī ir velns. Ābrahams ir miris un pravieši, bet tu saki: Kas manus vārdus turēs, tas nebaudīs nāves nemūžam. Vai tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas ir miris? Arī pravieši ir miruši. Par ko tu sevi turi? Jēzus atbildēja: Ja es pats sevi godinu, mans gods nav nekas. Bet tas, kas mani godina, ir mans Tēvs, ko jūs saucat par savu Dievu, un jūs viņu nepazīstat, bet es viņu pazīstu, un, ja es sacītu, ka nepazīstu viņu, es būtu melis, līdzīgs jums. Bet es viņu pazīstu un turu viņa vārdu. Jūsu tēvs Ābrahams ilgojās redzēt manu dienu, viņš to redzēja un priecājās. Tad jūdi viņam sacīja: Tev vēl nav piecdesmit gadu, un tu esi Ābrahamu redzējis? Jēzus viņiem atbildēja: Patiesi, patiesi, es jums saku: Pirms nekā Ābrahams tapa, es esmu. Tad viņi paķēra akmeņus, lai mestu uz viņu. Bet Jēzus paslēpās un izgāja no tempļa.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, visvarenais Dievs, uzlūko žēlīgi savu ļaužu saimi un savā devībā uzturi viņu miesas dzīvi, kā ari sargi viņu dvēseles. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pūpolu svētdienā

Pūpolus svētījot

Lekcija

II Mozus grāmata 15, 27 un 16, 1—7

Tanīs dienās Izraēļa bērni nāca uz Elimu, kur bija divpadsmit ūdens avotu un septiņdesmit palmu, un uzcēla savas nometnes pie ūdens. Izgājuši no Elimas, visi Izraēļa bērni otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes nonāca Sina tuksnesī, kas bija starp Elimu un Sinaju. Visi Izraēla bērni kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī. Izraēļa bērni tiem sacīja: Kaut mēs būtu no Kunga rokas nomiruši Ēģiptē, kad sēdējām pie gaļas podiem un pārpilnībā ēdām maizi. Kāpēc jūs mūs izvedāt šeit tuksnesī, lai viss pulks nomirtu badā? Bet Kungs sacīja Mozum: Redzi, es sūtīšu jums maizes lietu no debesīm, un ļaudis lai iziet un salasa katras dienas vajadzībām, lai es pārbaudītu, vai tie dzīvos pēc maniem likumiem, vai ne. Bet sestajā dienā lai savāc divreiz tik daudz, cik vāca ik dienas. Mozus un Ārons sacīja visiem Izraēļa bērniem: Šovakar jūs zināsiet, ka Kungs jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes, un rīt redzēsiet Kunga godību.

Evaņģēlijs

Mateja 21, 1—9

Tanī laikā, kad Jēzus tuvojās Jeruzalemei un nāca pie Betfages, pie Eļļas kalna, viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: Ejiet uz miestu, kas ir jūsu priekšā, un tūdaļ jūs atradīsiet piesietu ēzelieni ar kumeļu; atraisījuši atvediet tos pie manis un, ja kāds jums ko iebilstu, tad sakiet: Kungam tos vajag, un tūdaļ viņš jums tos atlaidīs. Bet viss tas notika, lai piepildītos, ko pravietis ir sludinājis, sacīdams: Sakiet Siona meitai: Redzi, tavs karalis nāk pie tevis lēnīgs, jādams uz ēzelienes un uz nastu nesējas kumeļa. Mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija licis. Viņi atveda ēzelieni ar kumeļu, uzlika tiem mugurā savas drēbes un uzsēdināja viņu virsū. Bet daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta koku zarus un klāja tos uz ceļa. Bet ļaudis, kas gāja viņam pa priekšu un kas sekoja, kliedza un sauca: Hozanna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk Kunga vārdā!

Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (2, 5—11)

Brāļi! Esiet tādā pārliecībā kā Jēzus Kristus, kas bija Dieva veidā, tomēr nedomāja līdzību Dievam paturēt ar varu, bet atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu, kļuva līdzīgs cilvēkiem un patiesi kļuva cilvēks. Viņš pazemojās, būdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs viņu uzaugstināja un dāvāja viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, un visas valodas apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.

Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts

Pēc Mateja 26, 36—75 un 27, 1—66

Tanī laikā, Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem uz kādu vietu, sauktu Ģetzemane, un sacīja viņiem: Pasēdiet šeit, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu. Un viņš ņēma sev līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus, un sāka skumt un baiļoties. Tad viņš sacīja tiem: Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā. Un, pagājis mazliet tālāk, viņš nokrita uz sava vaiga, lūdzās un sacīja: Mans Tēvs, ja ir iespējams, tad lai šis biķeris man iet garām; tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu gribi. Un viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos guļam, un sacīja Pēterim: Tātad jūs nespējat nevienu stundu būt ar mani nomodā? Esiet nomodā un lūdzieties, lai jūs neiekristu kārdināšanā. Gars gan ir modrs, bet miesa ir vāja. Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdzās, sacīdams: Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar palikt nedzerts, tad lai notiek tavs prāts. Un viņš atnāca otrreiz un atrada tos guļam, jo viņu acis bija miega pilnas. Tad viņš tos atstāja, aizgāja atkal un lūdzās trešo reizi ar tiem pašiem vārdiem. Pēc tam viņš atgriezās pie saviem mācekļiem un tiem sacīja: Jūs arvien vēl guļat un atdusaties! Lūk, stunda ir klāt, un Cilvēka Dēls tiks nodots grēcinieku rokās, Celieties, iesim! Lūk, tur mans nodevējs ir klāt!

Viņam vēl runājot, atnāca Jūdass, viens no divpadsmitiem, un viņam līdzi liels ļaužu pulks ar zobeniem un nūjām, augsto priesteru un ļaužu vecāko sūtīti. Bet nodevējs bija devis tiem zīmi un sacījis: Kuru es skūpstīšu, tas ir tas, to ņemiet ciet. Un tūdaļ piegājis pie Jēzus, viņš sacīja: Esi sveicināts, Mācītāj! un noskūpstīja viņu. Bet Jēzus tam sacīja: Draugs, kāpēc tu atnāci? Tad tie piegāja klāt, uzbruka Jēzum un viņu saņēma ciet. Un lūk, viens no tiem, kas bija ar Jēzu, izstiepis roku, izvilka savu zobenu, cirta priestera kalpam un nocirta viņam ausi. Tad Jēzus sacīja tam: Liec savu zobenu savā vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā. Vai tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu, un viņš man tūlīt sūtītu vairāk nekā divpadsmit leģionu eņģeļu? Bet kā tad lai izpildītos Raksti, ka tam tā jānotiek? Tanī pašā brīdī Jēzus sacīja ļaudīm: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt, ik dienas es pie jums sēdēju svētnīcā mācīdams, un jūs mani neaiztikāt. Bet tas viss notika, lai piepildītos praviešu raksti. Tad visi mācekļi atstāja viņu un aizbēga.

Bet tie Jēzu saņēmuši aizveda pie augstā priestera Kaifasa, kur bija sapulcējušies Rakstu mācītāji un vecākie. Bet Pēteris sekoja viņam no tālienes līdz augstā priestera pagalmam, un, tur iegājis, viņš apsēdās pie sulaiņiem noskatīties, kā viss beigsies.

Bet augstie priesteri un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai viņu varētu nodot nāvei. Un tomēr neatrada, lai gan uzstājās daudz viltus liecinieku. Beidzot atnāca divi viltus liecinieki un sacīja: Viņš teica: Es varu nojaukt Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcelt. Un augstais priesteris piecēlās un sacīja viņam: Vai tu neatbildi nekā uz to, ko tie liecina pret tevi? Bet Jēzus klusēja. Un augstais priesteris sacīja viņam: Pie dzīvā Dieva es tevi zvērinu, saki mums: Vai tu esi Kristus, Dieva Dēls? Jēzus tam sacīja: Tu to teici. Bet es jums saku: No šī laika jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie visuvarenā Dieva labās rokas un atnākam debess mākoņos. Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un sacīja: Viņš ir Dievu zaimojis. Kam mums vēl liecinieku vajag? Lūk, tagad jau paši dzirdējāt Dieva zaimošanu. Kā jums šķiet? Un tie atbildēja, sacīdami: Viņš ir nāvi pelnījis! Tad tie viņam spļāva vaigā un sita ar dūrēm, bet citi cirta viņam pliķus, sacīdami: Uzmini, Kristu, kurš tevi sita?

Bet Pēteris sēdēja pagalmā. Tad pie viņa pienāca kāda kalpone un sacīja: Tu arī biji ar Jēzu Galilieti. Bet viņš to noliedza visu priekšā, sacīdams: Es nesaprotu, ko tu runā. Un kad viņš gāja ārā pa vārtiem, kāda cita kalpone, ieraudzījusi viņu, sacīja apkārtstāvošajiem: Arī šis bija ar Jēzu Nazarieti. Bet viņš atkal liedzās, zvērēdams: Es to cilvēku nepazīstu. Pēc maza brīža tie, kas tur stāvēja, pienāca un sacīja Pēterim: Patiesi, arī tu esi viens no tiem, jo tava valoda tevi nodod. Tad viņš sāka lādēties un zvērēt, ka nepazīstot to cilvēku. Un tūliņ gailis iedziedājās. Tad Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ko viņš tam bija sacījis: Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi. Un viņš, izgājis ārā no pagalma, gauži raudāja.

Kad pienāca rīts, visi augstie priesteri un ļaužu vecākie nolēma Jēzu nonāvēt. Un tie, sasaistījuši viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam.

Kad Jūdass, viņa nodevējs, redzēja, ka viņš notiesāts, tas nožēlodams aiznesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecākajiem, sacīdams: Es esmu sagrēkojis, nododams nevainīgas asinis. Bet tie sacīja: Kas mums par daļu? — Skaties tu pats! Un viņš, nometis sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās.

Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: Neklājas tos likt svētnīcas upurtraukā, jo tā ir asins nauda. Un apspriedušies viņi nopirka par tiem podnieka tīrumu svešnieku kapsētai. Tāpēc šis tīrums līdz pat šai dienai saucas Hakeldama, tas ir — asins tīrums. Tā piepildījās pravieša Jeremijas vārdi: Un tie paņēma trīsdesmit sudraba gabalus, maksu, par kādu Izraēļa dēli to bija novērtējuši, un atdeva tos par podnieka tīrumu, kā Kungs man ir pavēlējis.

Tad Jēzus tika aizvests pie zemes pārvaldnieka. Un pārvaldnieks viņam jautāja: Vai tu esi jūdu karalis? Jēzus sacīja viņam: Tu pats to saki. Un kad augstie priesteri un vecākie viņu apsūdzēja, viņš nekā neatbildēja. Tad Pilāts sacīja: Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi? Un viņš tam neatbildēja neviena vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist vienu cietumnieku, kuru tie vēlējās. Un tai laikā bija viens sevišķi bīstams cietumnieks, vārdā Baraba. Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts tiem sacīja: Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu: Barabu vai Jēzu, kas saucas Kristus? Jo viņš zināja, ka tie viņu bija nodevuši aiz skaudības. Bet viņam sēžot soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie tā ziņu un lika sacīt: Liec mierā šo taisno, jo es šodien sapnī daudz cietu viņa dēļ. Bet augstie priesteri un vecākie pierunāja ļaudsi izlūgties Barabu, bet Jēzu nonāvēt. Zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu? Bet viņi sacīja: Barabu. Tad Pilāts sacīja tiem: Un ko tad lai es daru ar Jēzu, kas saucas Kristus? Viņi visi sacīja: Sit viņu krustā! Bet zemes pārvaldnieks sacīja: Ko tad viņš jaunu ir darījis? Bet viņi kliedza vēl vairāk, sacīdami: Sit viņu krustā! Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevarēs izdarīt, un kad troksnis kļuva vēl lielāks, viņš paņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm! Raugait jūs paši! Un visi ļaudis atbildēja, sacīdami: Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem! Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu lika šaustīt un nodeva, lai viņu sistu krustā.

Tad zemes pārvaldnieka karavīri noveda Jēzu uz tiesas namu un sasauca ap viņu visu pulku. Tie novilka viņam drēbes, apvilka viņam purpura mēteli un, nopinuši ērkšķu vainagu, uzlika to viņam galvā un deva viņam niedri labajā rokā, un, locīdami ceļus viņa priekšā, izsmēja viņu, sacīdami: Esi sveicināts, jūdu karali! Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu. Kad tie bija viņu apsmējuši, tie novilka viņam purpura mēteli un apvilka viņam paša drēbes un veda viņu, lai sistu krustā. Bet iziedami, tie sastapa cilvēku no Ķirēnes, vārdā Sīmani un piespieda to nest viņa krustu.

Nonākuši vietā, ko sauc Golgātā, tas ir, Galvaskausa vieta, tie .viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar žulti, bet viņš, pagaršojis to, negribēja dzert. Un kad viņu bija krustā piesituši, tie, mezdami kauliņus, izdalīja viņa drēbes savā starpā, lai piepildītos pravieša vārdi: Manas drēbes viņi ir izdalījuši savā starpā un metuši kauliņus par maniem svārkiem. Tad tie sēdēdami apsargāja viņu. Virs viņa galvas tie pielika uzrakstītu viņa soda iemeslu: Šis ir Jēzus, Jūdu karalis.

Kopā ar viņu tika krustā sisti divi slepkavas: viens pa labi, otrs pa kreisi. Garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami, un sacīja: Tu, kas solīji noplēst Dieva svētnīcu un to atkal uzcelt trijās dienās, izglāb nu pats sevi! Ja tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta! Tāpat augstie priesteri līdz ar Rakstu mācītājiem un vecākajiem apsmēja viņu, sacīdami: Citiem viņš palīdzēja, bet pats sev palīdzēt nevar. Ja viņš ir Izraēļa karalis, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim viņam. Viņš paļāvās uz Dievu, lai tas tagad izglābj viņu, ja grib, jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls. Tāpat zaimoja viņu arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti.

Bet no sestās līdz devītai stundai iestājās tumsa pār visu zemi. Ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lamma sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis? Daži no tur stāvošiem, to dzirdēdami, sacīja: Šis sauc Eliju. Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piepildīja to ar etiķi, uzsprauda niedrē un dzirdīja viņu. Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim vai Elija nāks viņu glābt. Bet Jēzus, atkal stiprā balsī saukdams, atdeva garu. (Šeit jānometas ceļos un bridi jālūdzas).

Un redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, klintis šķēlās, kapi atvērās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām. Un tie pēc viņa augšāmcelšanās izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. Bet virsnieks un tie, kas kopā ar viņu apsargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, šis ir bijis Dieva Dēls. Tur tālāk stāvēja daudz sieviešu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija — Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.

Kad pienāca vakars, no Arimatejas atnāca kāds bagāts vīrs, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. Tas aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot. Un Jāzeps, paņēmis miesas, ietina tās tīrā audeklā un ielika tās jaunajā kapā, ko viņš bija sev izcirtis klintī. Tad viņš kapa durvīm priekšā aizvēla lielu akmeni un aizgāja.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas liki Pestītājam iemiesoties un izciest krusta nāvi, lai sniegtu cilvēcei cēlu pazemības paraugu, dod žēlīgi, ka mēs, sekodami viņa pacietības priekšzīmei, varētu dalīties ar viņu arī augšāmcelšanās godībā. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Lielajā Ceturtdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I, 11, 20—32)

Brāļi! Kad jūs sanākat kopā, tās nav vairs Kunga vakariņas, jo tanīs katrs ņem pats savu ēdienu un cits paliek neēdis, bet cits piedzeras. Vai tad jums nav māju, kur varētu ēst un dzert? Vai tad jūs nicināt Dieva Baznīcu un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šai lietā es jūs nevaru slavēt. Jo no Kunga esmu saņēmis, ko arī jums esmu mācījis: Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tika nodots, ņēma maizi, pateicies pārlauza to un sacīja: Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiks nodota. To dariet, mani pieminēdami. Tāpat pēc vakariņām ņēma arī biķeri un sacīja: Šis biķeris ir Jaunā Derība manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami. Jo cikkārt jūs šo maizi ēdīsit un šo biķeri dzersit, jūs sludināsit Kunga nāvi, līdz kamēr viņš atnāks. Tātad, kas necienīgi šo maizi ēd vai Kunga biķeri dzer, tas noziedzas pret Kunga miesu un asinīm. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda un tad ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev sodu, neatšķirdams Kunga miesu. Tādēļ jūsu vidū ir daudz vāju un neveselu, un daudzi aizmieg. Ja mēs paši sevi tiesātu, tad mēs netiktu tiesāti. Bet tiesādams Kungs mūs pārmāca, lai mēs netiktu ar šo pasauli pazudināti.

Evaņģēlijs

Jāņa 13, 1—15

Pirms Lieldienu svētkiem Jēzus, zinādams, ka atnākusi viņa stunda no šīs pasaules iet pie Tēva, mīlēdams savējos, mīlēja tos līdz beigām. Pēc vakariņām, kad jau velns Jūdasam Iskariotam, Sīmaņa dēlam, bija sirdī iedvesis iekāri viņu nodot, Jēzus, zinādams, ka Tēvs visu bija devis viņa rokās un ka viņš no Dieva nācis un pie Dieva aiziet, cēlās no vakariņām, nolika drēbes, ņēma priekšautu un apjozās. Pēc tam ielēja ūdeni traukā un sāka mācekļiem mazgāt kājas un slaucīt tās ar priekšautu, ko viņš bija sev apsējis. Kad viņš pienāca pie Sīmaņa Pētera, tas viņam sacīja: Kungs, vai tu man kājas mazgāsi? Jēzus atbildēja viņam: Ko es daru, to tu tagad nesaproti, bet vēlāk tu to sapratīsi. Pēteris viņam sacīja: Nemūžam tu man kājas nemazgāsi! Jēzus atbildēja viņam: Ja es tevi nemazgāšu, tev nebūs, daļas ar mani. Tad Sīmanis Pēteris viņam sacīja: Kungs, ne vien manas kājas, bet arī rokas un galvu! Jēzus viņam atbildēja: Kas ir nomazgājies, tam nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaur ir tīrs. Arī jūs esat tīri, bet ne visi. Jo viņš zināja, kas viņu nodos, tāpēc viņš sacīja: Ne visi jūs esat tīri. Kad nu viņš bija nomazgājis tiem kājas un apvilcis savas drēbes, viņš apsēdās pie galda un tiem sacīja: Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis? Jūs mani saucat par Mācītāju un Kungu un jūs pareizi sakāt, jo es tas esmu. Ja nu es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu mazgājis jūsu kājas, tad arī jums vajag cits citam kājas mazgāt. Jo esmu rādījis jums priekšzīmi, lai arī jūs darītu tā, kā es jums esmu darījis.

Lūgsimies:

Dievs, kas sodīji Jūdasa noziegumu, bet atalgoji ļaundara atzīšanos, dod mums baudīt Tavas žēlsirdības augļus, lai, tāpat kā savā ciešanu laikā mūsu Kungs Jēzus Kristus tiem abiem tik atšķirīgu algu deva, tā arī mums, atbrīvojot no vecajiem maldiem, lai dāvā augšāmcelšanās žēlastību; kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Lielajā Piektdienā

Pravietojums

Ozejas 6, 1—6

Tā saka Kungs: Tie celsies no rīta savās bēdās un sacīs: Nāciet un atgriezīsimies pie Kunga, jo viņš ir mūs sodījis un mūs izdziedinās, viņš ir mūs sitis un pārsies mūsu brūces. Viņš mūs atdzīvinās pēc divām dienām, trešajā dienā mūs uzmodinās, un mēs dzīvosim viņa acu priekšā. Zināsim un centīsimies pazīt Kungu; līdzīgi rīta ausmai sagatavota viņa parādīšanās, un viņš atnāks pie mums kā zemei agrais lietus un vēlais lietus. Ko lai daru tev, Efraim? Ko lai daru tev, Jūda? Jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas agri rītā nožūst. Tādēļ es ar praviešu runām šaustīju viņus, nonāvēju viņus ar saviem mutes vārdiem, un tava tiesa atnāks kā gaisma. Jo es gribu mīlestību, bet ne upuri, Dieva atzīšanu vairāk nekā dedzināmo upuri.

Lekcija

II Mozus grāmata (12, 1—11)

Tanīs dienās sacīja Kungs Mozum un Āronam Ēģiptes zemē: Šis mēnesis lai jums ir iesākuma mēnesis, tas ir pirmais mēnesis gadā. Runājiet, sacīdami visam Izraēļa bērnu pulkam: Šī mēneša desmitajā dienā katrai ģimenei jāņem viens jērs. Bet ja skaits ir par mazu, lai varētu jēru apēst, lai pieņem klāt kaimiņus, kas ir saistīti ar viņu namu, lai būtu tik daudz dvēseļu, ka varētu jēru apēst. Bet jēram jābūt bez vainas, vīriešu kārtas, vienu gadu vecam; saskaņā ar šo priekšrakstu jūs varat izvēlēties arī kazlēnu. To uzglabājiet līdz šī mēneša četrpadsmitajai dienai, tad pievakarē lai viss Izraēļa bērnu pulks to nokauj. Lai tie ņem viņa asinis un notraipa abas durvju stenderes un slieksni tām mājām, kur viņi to ēdīs. Tanī naktī lai ēd ugunī ceptu gaļu ar neraudzētu maizi un rūgtām zālēm. Neko neēdiet, kas jēls un ūdenī vārīts, bet ēdiet vienīgi uz uguns ceptu; tāpat apēdiet arī galvu, kājas un iekšas, lai nekas nepaliek pāri līdz rītam. Bet, ja kas pāri paliktu, to ugunī sadedziniet. To ēdiet apjoztiem gurniem, apautām kājām un ceļa spieķiem rokās un ēdiet steidzīgi: jo tā ir Kunga Fāse (proti — Pasha — pāriešana).

Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts

Jāņa 18, 1—40 un 19, 1—42

Tanī laikā, Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pāri Cedronas upītei. Tur atradās dārzs, kurā viņš iegāja ar saviem mācekļiem. Bet arī Jūdass, viņa nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem tur bieži mēdza ierasties. Tad nu Jūdass, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju sulaiņus, ieradās tur ar lukturiem, lāpām un ieročiem. Zinādams visu, kas ar viņu notiks, Jēzus izgāja tiem pretī un sacīja: Ko jūs meklējat? Tie atbildēja viņam: Jēzu Nazarieti. Viņš tiem sacīja: Es tas esmu. Bet arī viņa nodevējs Jūdass stāvēja pie viņiem. Līdzko viņš tiem pateica: Es tas esmu, — tie atkāpās un nokrita pie zemes. Tad viņš vēlreiz jautāja: Ko jūs meklējat? Un tie atbildēja: Jēzu Nazarieti. Jēzus atbildēja: Es jums teicu, ka es tas esmu; ja nu jūs mani meklējat, tad atļaujiet šiem aiziet. Lai piepildītos vārdi, ko viņš bija teicis: No tiem, kurus tu man esi devis, nevienu neesmu pazaudējis. Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi. Un kalpa vārds bija Malhs. Tad Jēzus sacīja Pēterim: Bāz savu zobenu makstī! Vai tad man nedzert biķeri, ko Tēvs man ir devis? Pēc tam kareivji līdz ar virsnieku un jūdu kalpiem saņēma Jēzu, sasēja to un aizveda vispirms pie Annasa, jo tas bija sievastēvs Kaifasam, tā gada augstajam priesterim. Kaifass bija tas, kas jūdiem bija devis padomu, ka izdevīgāk ir, ja viens cilvēks mirst par tautu.

Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un vēl viens māceklis. Šis māceklis augstajam priesterim bija pazīstams un iegāja līdz ar Jēzu augstā priestera pagalmā. Bet Pēteris palika ārpusē, pie durvīm stāvot. Tad otrs māceklis, kas augstajam priesterim bija pazīstams, iznāca ārā, parunāja ar durvju sargātāju un ieveda Pēteri pagalmā. Tad kalpone, kas sargāja durvis, sacīja Pēterim: Vai arī tu neesi no šī cilvēka mācekļiem? Bet viņš sacīja: Neesmu. Tur kalpi un sulaiņi stāvēja pie ugunskura un sildījās, jo bija auksts. Arī Pēteris bija nostājies pie viņiem un sildījās.

Tad augstais priesteris vaicāja Jēzum par viņa mācekļiem un viņa mācību. Jēzus viņam atbildēja: Es atklāti runāju pasaulei, es pastāvīgi mācīju sinagogās un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko neesmu runājis slepeni. Ko tu man jautā? Labāk jautā tiem, kas dzirdēja, ko es runāju, viņi gan zina, ko es sacīju. Kad viņš to bija pateicis, viens no klātesošajiem sulaiņiem iesita Jēzum vaigā, sacīdams: Vai tu tā atbildi augstajam priesterim? Jēzus viņam atbildēja: Ja es nepareizi esmu runājis, tad pierādi, ka tas bija nepareizi, bet ja pareizi, kādēļ tu mani sit? Tad Annass, viņu sasietu, sūtīja pie augstā priestera Raifasa.

Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tie viņam sacīja: Vai arī tu neesi no viņa mācekļiem? Bet viņš liedzās un sacīja: Neesmu. Viens no augstā priestera kalpiem, tā kalpa radinieks, kam Pēteris bija nocirtis ausi, sacīja: Vai es tevi neredzēju pie viņa dārzā? Tad Pēteris atkal liedzās, un tūdaļ iedziedājās gailis.

No Kaifasa tie Jēzu veda uz tiesas namu. Bija agrs rīts. Viņi paši neiegāja tiesas namā, lai neapgānītos un varētu ēst Lieldienas jēru. Tad Pilāts iznāca pie tiem ārā un teica: Kādu sūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku? Tie atbildēja viņam, sacīdami: Ja šis nebūtu ļaundaris, mēs viņu nebūtu tev nodevuši. Tad Pilāts viņiem sacīja: Ņemiet jūs viņu un tiesājiet pēc sava likuma! Jūdi viņam sacīja: Mums nav atļauts nevienu nonāvēt: Lai piepildītos Jēzus vārdi, ko viņš bija teicis, norādīdams, kādā nāvē viņam būs jāmirst.

Tad Pilāts atkal iegāja tiesas namā, iesauca Jēzu un sacīja viņam: Vai tu esi jūdu karalis? Jēzus atbildēja: Vai tu to saki no sevis, vai citi tev par manī stāstījuši? Pilāts atbildēja: Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi nodeva. Ko tu esi darījis? Jēzus atbildēja: Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes. Tad Pilāts viņam sacīja: Tad tu tomēr esi karalis? Jēzus atbildēja: Tu pats saki, ka es esmu karalis. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, klausa manu balsi. Pilāts viņam sacīja: Kas ir patiesība? Un, to pasacījis, viņš atkal izgāja ārā pie jūdiem un sacīja viņiem: Es nekādas vainas pie viņa neatrodu. Bet jums ir ieradums, ka es jums Lieldienās vienu atlaižu. Vai gribat, ka es jums atlaižu jūdu karali? Tad viņi atkal kliedza: Ne šo, bet Barabu! Bet Baraba bija slepkava.

Tad Pilāts lika saņemt Jēzu un šaustīt. Un kareivji nopina no ērkšķiem vainagu un uzlīka viņam galvā, aplika viņam purpura mēteli, nostājās viņa priekšā un sacīja: Esi sveicināts, jūdu karali! Un tie viņu sita vaigā. Tad Pilāts atkal izgāja ārā un sacīja viņiem: Redziet, es viņu vedu pie jums ārā, lai jūs zinātu, ka es pie viņa neatrodu nekādas vainas. (Tad Jēzus iznāca ārā, ērkšķu vainagā un purpura mētelī). Pilāts viņiem sacīja: Raug, cilvēks! Kad nu augstie priesteri un kalpi viņu redzēja, tie kliedza: Sit viņu krustā! Sit viņu krustā! Pilāts viņiem sacīja: Ņemiet jūs viņu un sitiet krustā! Jo es pie viņa vainas neatrodu! Jūdi viņam atbildēja: Mums ir savs likums, un pēc šī likuma viņam jāmirst! Jo viņš ir sevi uzdevis par Dieva Dēlu.

Kad Pilāts šos vārdus dzirdēja, viņš vēl vairāk nobijās un, iegājis tiesas namā, jautāja Jēzum: No kurienes tu esi? Bet Jēzus viņam nekā neatbildēja. Tad Pilāts viņam sacīja: Tu ar mani nerunā? Vai tu nezini, ka man ir vara tevi sist krustā un vara tevi atlaist? Jēzus atbildēja: Tev nebūtu nekādas varas pār mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes, tāpēc tam, kas mani tev nodevis, ir lielāks grēks.

No šī brīža Pilāts lūkoja viņu atlaist. Bet jūdi kliedza, sacīdami: Ja tu šo atlaidīsi, tu neesi ķeizara draugs! Jo katrs, kas pats sevi dara par karali, ir ķeizara pretinieks! Kad Pilāts dzirdēja šos vārdus, viņš Jēzu izveda ārā un pats apsēdās uz soģa krēsla tajā vietā, kas saucas Litostrots (akmeņu klāsts), ebrejiski — Gabbata. Tas bija ap sesto stundu sagatavošanās dienā pirms Lieldienām. Un viņš sacīja jūdiem: Redziet, jūsu karalis! Bet tie kliedza: Nost, nost ar to! Sit viņu krustā! Pilāts viņiem sacīja: Vai es jūsu karali lai situ krustā? Augstie priesteri atbildēja: Mums nav cita karaļa, kā vien ķeizars! Tad viņš to atdeva tiem, lai tas tiktu krustā sists.

Tie paņēma Jēzu un izveda ārā. Un viņš, savu krustu nezdams, gāja uz vietu, saucamu Kalvāriju, ebrejiski Golgota. Tur tie viņu piesita krustā, un kopā ar viņu divus citus, katrā pusē vienu, bet vidū Jēzu.

Tad Pilāts lika pagatavot uzrakstu un piestiprināt to pie krusta. Tur bija rakstīts: Jēzus Nazarietis, jūdu karalis. Šo uzrakstu tad lasīja daudzi jūdi, jo vieta, kur Jēzus bija krustā sists, atradās tuvu galvaspilsētai, un rakstīts bija ebrejiski, grieķiski un latīniski. Tādēļ jūdu augstie priesteri sacīja Pilātam: Neraksti: Jūdu karalis, bet ka viņš pats sacījis: Es esmu jūdu karalis. Pilāts atbildēja: Ko uzrakstīju, to uzrakstīju.

Kareivji, viņu krustā piesituši, paņēma viņa drēbes (un sadalīja tās četrās daļās, katram kareivim pa daļai) un virssvārkus. Bet virssvārki nebija šūti, tie bija izausti no augšas līdz apakšai vienā gabalā. Tad tie sacīja cits citam: Tos nesadalīsim, bet metīsim par tiem kauliņus, kam tie lai pieder. Tā piepildījās Raksti: Tie manu apģērbu izdalīs savā starpā un par maniem virssvārkiem metīs kauliņus. Kareivji tā arī izdarīja.

Pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātes māsa Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un līdzās stāvošo mācekli, ko viņš mīlēja, saka savai mātei: Sieviete, lūk, tavs dēls! Pēc tam viņš saka māceklim: Lūk, tava māte! Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Pēc tam Jēzus, zinādams, ka viss ir izpildīts, un lai piepildītos Raksti, sacīja: Man slāpst. Tur stāvēja trauks, pilns ar etiķi, tie piepildīja sūkli ar etiķi, uzsprauda uz izopa stiebra un pacēla to pie viņa mutes. Ieņēmis etiķi, Jēzus sacīja: Ir piepildīts! Un, galvu noliecis, atdeva garu. (Šeit jānometas ceļos un bridi jālūdzas).

Tā kā tā bija sagatavošanās diena, tad jūdi, negribēdami, ka miesas sabatā paliktu pie krusta (jo tā bija lielā sabatdiena), lūdza Pilātu, lai viņš liktu tiem salauzt liela kaulus un noņemt no krusta. Tad kareivji atnāca un satrieca pirmajam liela kaulus, tāpat otrajam, kas kopā ar viņu bija krustā sisti.

Bet, kad tie pienāca pie Jēzus un redzēja, ka viņš jau miris, tie viņa liela kaulus nelauza, bet viens no kareivjiem ar šķēpu viņam atvēra sānu, un tūdaļ iztecēja asins un ūdens. Un kas to redzēja, tas to ari apliecināja, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas notika, lai piepildītos Raksti: Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt. Un atkal cita Rakstu vieta saka: Viņi raudzīsies uz to, ko tie pārdūruši.

Pēc tam Jāzeps no Arimatejas (kas bija Jēzus māceklis, bet tikai slepenībā, tāpēc ka viņš baidījās no jūdiem) lūdza Pilātu, lai tas atļautu noņemt Jēzus miesas, un Pilāts atļāva. Tad viņš nāca un noņēma Jēzus miesas. Atnāca arī Nikodēms, kas kādreiz naktī pie Jēzus bija nācis, un atnesa ap simts mārciņu maisījuma no mirrēm un alojes. Tad viņi paņēma Jēzus miesas un ietina tās audeklā kopā ar smaržvielām, kā jūdiem ir parasts apbedīt. Tai vietā, kur viņu bija krustā situši, bija dārzs un šai dārzā jauns kaps, kur vēl neviens nebija glabāts. Jūdu sagatavošanās dienas dēļ viņi tur guldīja Jēzu, jo kapa vieta bija tuvu.

Lūgsimies:

1. Dievs, Tu caur Kristus, mūsu Kunga, ciešanām padarīji nekaitīgu nāvi, kura bija pirmatnējā grēka sekas un mantojums visām nākamām paaudzēm; dod, lūdzam, lai, caur svētdarītāju žēlastību iemantojuši līdzību Kristum, mēs tā nestu sevī šo Dieva attēlu, kā līdz šim bijām spiesti nēsāt Ādama bērnu zīmi. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

2. (Otrā lūgšana tāda pati kā Lielajā Ceturtdienā.) Dievs, kas sodīji Jūdasa noziegumu, bet atalgoji ļaundara atzīšanos, dod mums baudīt Tavas žēlsirdības augļus, lai, tāpat kā savā ciešanu laikā mūsu Kungs Jēzus Kristus tiem abiem tik atšķirīgu algu deva, tā arī mums, atbrīvojot no vecajiem maldiem, lai dāvā augšāmcelšanās žēlastību; kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Lielajā Sestdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (3, 1—4)

Brāļi! Ja jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet kas augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas; domājiet par to, kas augšā, ne par to, kas virs zemes. Jūs esat miruši, un jūsu dzīve ar Kristu apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs ar viņu parādīsities godībā.

Evaņģēlijs

Mateja 28, 1—7

Pēc sabata, pirmajai nedējas dienai austot, Marija Magdalēna un otrā Marija nāca lūkot kapu. Un redzi, notika liela zemestrīce, jo Kunga eņģelis nāca no debesīm, un piegājis atvēla akmeni un nosēdās uz tā. Viņa izskats bija kā zibens un viņa drēbes baltas kā sniegs. Bet sargi tā izbijās no viņa, ka tie kļuva kā miruši. Eņģelis uzrunāja sievietes, sacīdams: Nebīstieties, jo es zinu, ka jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņa nav šeit, jo viņš ir augšāmcēlies, kā viņš bija sacījis. Nāciet šurp un apskatiet to vietu, kur Kungs bija noguldīts. Tad steigšus ejiet un sakiet viņa mācekļiem, ka viņš ir augšāmcēlies; un redzi, viņš jums pa priekšu aizies uz Gaiileju, tur jūs viņu redzēsit. To, raug, es jums iepriekš pasludināju.

Lūgsimies:

Dievs, kas šo vissvēto nakti asi apgaismojis ar Kunga Jēzus augšāmcelšanās godību, uzturi savas saimes jaunajā paaudzē Dieva bērnu garu, ko pats esi devis, lai viņi, miesā un dvēselē atjaunoti, ar skaidrām sirdīm Tev kalpotu. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmajās Lieldienās

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (1, 5, 7—8)

Brāļi! Izmetiet veco raugu, lai jūs būtu jauna mīkla; jūs taču esat neraudzēti, jo mūsu Lieldienu Jērs — Kristus ir upurēts. Tālab svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar dusmības un ļaunuma raugu, bet gan ar neraudzēto skaidrības un patiesības maizi.

Evaņģēlijs

Marka 16, 1—7

Tanī laikā, Marija Magdalēna, Marija — Jēkaba māte un Salome nopirka smaržīgas svaidāmās zāles, lai ietu un svaidītu Jēzu. Un ļoti agri, pirmajā nedēļas dienā pēc saules lēkta, tās gāja uz kapu. Un runāja savā starpā: Kas mums atvels akmeni no kapa durvīm? Bet paskatījušās tās ieraudzīja, ka akmens bija atvelts, lai gan tas bija ļoti liels. Iegājušas kapā, tās redzēja baltās drēbēs tērptu jaunekli sēžam pa labai rokai un izbijās. Bet viņš tām sacīja: Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nazaretes, krustā sisto, viņš ir augšāmcēlies un nav šeit; raug, vieta, kur tie viņu bija guldījuši. Bet ejiet un sakiet viņa mācekļiem un Pēterim, ka viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums ir sacījis.

Lūgsimies:

Dievs, Tu šodien caur savu Viendzimto Dēlu uzvarēji nāvi un atvēri mums mūžīgās dzīvības vārtus; dari auglīgas māsu lūgšanas, uz kurām Tu mās pats esi mudinājis. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajās Lieldienās

Lekcija

Apustuļu darbi (10, 37—43)

Tanī laikā, stāvēdams tautas vidū, Pēteris sacīja: Vīri, brāļi! Jūs zināt, kas ir noticis visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko Jānis sludināja: Kā Dievs Svētajā Garā un spēkā svaidīja Jēzu Nazarieti, kas gāja pa visu zemi, labu darīdams un dziedinādams visus velna apsēstos, jo Dievs bija ar viņu. Mēs esam liecinieki visam, ko viņš ir darījis jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu nonāvēja, pakarot pie krusta. Dievs viņu uzmodināja trešajā dienā un ļāva viņam parādīties ne visiem ļaudīm, bet Dieva iepriekš izvēlētiem lieciniekiem, mums, kas esam ar viņu ēduši un dzēruši pēc viņa augšāmcelšanās no miroņiem. Un viņš mums pavēlēja ļaudīm sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis dzīvajiem un mirušajiem. Par viņu liecina visi pravieši, ka viņa vārdā saņem grēku piedošanu visi, kas viņam tic.

Evaņģēlijs

Lūkasa 24, 13—35

Tanī laikā, divi Jēzus mācekļi gāja tanī pašā dienā uz pilsētiņu, sauktu Emmausu, kas bija sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes. Un tie sarunājās savā starpā par visu, kas bija noticis. Un gadījās, ka tiem tā sarunājoties un apspriežoties, klāt pienāca pats Jēzus un gāja kopā ar viņiem. Bet viņu acis tika turētas, lai tie viņu nepazītu. Un viņš tiem sacīja: Kas tās par valodām, ko jūs iedami runājat savā starpā un esat noskumuši? Tad viens, vārdā Kleofs, atbildēja un viņam sacīja: Vai tu viens esi svešinieks Jeruzalemē, ka nezini, kas šinīs dienās tur noticis? Viņš tiem jautāja: Kas tad? Un tie sacīja: Notikums ar Jēzu Nazarieti, kas bija vīrs — pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu ļaužu priekšā; un kā mūsu augstie priesteri un priekšnieki to nodeva notiesāšanai uz nāvi un piekala krustā. Mēs cerējām, ka viņš atpestīs Izraēli, un pēc tā visa šodien jau trešā diena, kopš tas ir noticis. Dažas mūsu sievietes, kas pirms saules lēkta bijušas pie kapa, mūs gan pārbiedēja, jo, neatradušas viņa miesas, tās atnāca un stāstīja, ka esot eņģeļu parādīšanos redzējušas, kas teikuši, ka viņš dzīvojot. Arī daži mūsējie aizgāja pie kapa un atrada tā, kā sievietes sacīja, bet viņu pašu tie neatrada. Tad viņš tiem sacīja: Ak jūs neprašas un sirdī kūtrie ticēt tam visam, ko pravieši sludinājuši! Vai gan Kristum tā nebija jācieš, lai ieietu savā godībā? Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kuros bija par viņu rakstīts.

Tā viņi tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet viņš izlikās ejam tālāk. Bet viņi to pierunāja, sacīdami: Paliec pie mums, jo ir vakars un diena jau iet uz beigām. Un viņš iegāja pie tiem. Un notika, ka viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, ņēma maizi, svētīja un lauzdams deva viņiem. Tad atvērās viņu acis, un tie viņu pazina, bet viņš nozuda viņu acīm. Un tie sacīja viens otram: Vai mūsu sirdis nedega, kad viņš runāja ceļā un mums Rakstus izskaidroja?

Un tai pašā stundā tie cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzalemi un atrada sapulcējušos vienpadsmit un tos, kas ar tiem bija, kuri stāstīja, ka Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījies Sīmanim. Tad arī viņi pastāstīja, kas bija noticis ceļā un kā tie viņu pazinuši pie maizes laušanas.

Lūgsimies:

Dievs, kas Lieldienu svētkos pasaulei sniedzi līdzekļus pret ļaunu, palīdzi savai tautai ar debesu dāvanām, lai ticīgie izpelnītos brivi un sekmīgi iet mūžīgās dzīves ceļu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa vēstule (I, 5, 4—10)

Vismīļie! Viss, kas dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli, ir mūsu ticība. Kas ir pasaules uzvarētājs, ja ne tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls? Viņš, Jēzus Kristus, ir nācis caur ūdeni un asinīm, ne ūdenī vien, bet ūdenī un asinīs. Un ir Gars, kas liecina, ka Kristus ir patiesība. Jo trīs ir, kas liecina debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. Un ir trīs, kas liecina virs zemes: Gars, ūdens un asinis, un šie trīs ir viens. Ja pieņemam cilvēku liecību, tad Dieva liecība ir lielāka, jo tā ir Dieva liecība, kas lielāka, ar kuru viņš ir liecinājis par savu Dēlu. Kas tic Dieva Dēlam, tanī ir Dieva liecība.

Evaņģēlijs

Jāņa 20, 19—31

Tanī laikā, tās pašas, pēc sabata pirmās dienas vakarā, kad mācekli, baidīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz slēgtām durvīm, atnāca Jēzus, nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: Miers jums! Un to sacījis, viņš tiem radīja savas rokas un sānu. Mācekļi, Kungu redzēdami, kļuva līksmi. Tad Jēzus vēl reizi viņiem sacīja: Miers jums! Kā Tēvs mani sūtīja, tā arī es jūs sūtu. Un to sacījis, viņš dvesa uz viņiem un sacīja: Saņemiet Svēto Garu. Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti; kam jūs tos aizturēsit, tiem tie būs aizturēti. Bet Toms, viens no divpadsmitiem, saukts Dvīnis, nebija pie viņiem, kad atnāca Jēzus. Pārējie mācekļi viņam stāstīja: Mēs redzējām Kungu. Bet viņš tiem sacīja: Ja es neredzēšu naglu zīmes viņa rokas un savu pirkstu neielikšu naglu vietās un savu roku neielikšu viņa sānā, es neticēšu. Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija sapulcējušies mājā, un ari Toms bija pie viņiem. Tad Jēzus ienāca mājā caur aizslēgtām durvīm un, nostājies viņu vidū, sacīja: Miers jums! Pēc tam viņš teica Tomam: Liec šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un stiep šurp savu roku, un liec to mana sāna, un neesi neticīgs, bet ticīgs. Toms atbildēja un sacīja: Mans Kungs un mans Dievs! Jēzus viņam sacīja: Tāpēc ka tu, Tom, mani redzēji, tu ieticēji. Svētīgi ir tie, kas neredzēja, bet ieticēja. Vel daudz citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šai grāmatā. Bet šīs ir aprakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un tai jūs ticēdami dzīvību iegūtu viņa vārdā.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam, lai, Lieldienas nosvinējuši, mēs ar Tavu palīdzību saglabātu šo svētku garu savā dzīvē un darbos. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (I, 2, 21—25)

Vismīļie! Kristus cieta mūsu dēļ, atstādams jums priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdās. Viņš grēku nav izdarījis, un viņa mutē nav atrasta viltība; zaimots viņš neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet padevās netaisnam tiesātājam; viņš mūsu grēkus pats uznesa savā miesā pie koka, lai mēs, nomiruši grēkiem, dzīvotu taisnībai; ar viņa brūcēm jūs esat dziedināti. Jo jūs maldījāties kā avis, bet tagad esat atgriezušies pie sava dvēseļu gana un bīskapa.

Evaņģēlijs

Jāņa 10, 11—16

Tanī laikā, Jēzus sacīja farizejiem: Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Bet algādzis, kas nav gans, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, bet vilks tās laupa un izklīdina. Algādzis bēg, jo viņš ir algādzis un avis viņam nerūp. Es esmu labais gans, es pazīstu savas avis, un manas avis pazīst mani: tāpat kā Tēvs pazīst mani, tā es pazīstu Tēvu. Un es atdodu savu dzīvību par savām avīm. Man ir vēl citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tas man jāatved, un viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.

Lūgsimies:

Dievs, Tu caur sava Dēla pazemošanos esi pacēlis kritušo pasauli; dod saviem ticīgajiem paliekošu prieku, lai viņi, izglābti no mūžīgās nāves briesmām, baudītu debesu svētlaimi. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Ceturtajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (I, 2, II—19)

Vismīļie! Pamudinu jūs kā atnācējus un ceļiniekus atturēties no miesas iegribām, kas karo pret dvēseli; dzīvojiet godīgi pagānu vidū, lai tie, kas jūs aprunā kā ļaundarus, redzēdami jūsu labos darbus, godinātu Dievu piemeklēšanas dienā. Kunga dēļ esiet paklausīgi ikvienai cilvēku priekšniecībai: gan karalim, kas ir pāri visiem, gan pārvaldniekiem kā viņa sūtītiem sodīt ļaundarus un atalgot tos, kas dara labu. Jo tāda ir Dieva griba, lai jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu; kā brīvie, bet ne tādi, kam brīvība būtu kā ļaunuma apsegs, bet gan kā Dieva kalpi. Visus godājiet, mīliet brālību, bīstieties Dieva, godājiet karali. Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnprātīgajiem, bet arī bargajiem. Jo tā ir žēlastība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Jāņa 16, 16—22

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Mazu brīdi un jūs mani vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi un jūs mani redzēsit, jo es eju pie Tēva. Tad daži no viņa mācekļiem runāja savā starpā: Kas tas ir, ko viņš mums saka — Mazu bridi un jūs mani vairs neredzēsit, un atkal mazu bridi un jūs mani redzēsit, jo es aizeju pie Tēva? Tie sacīja: Kas tas ir, ko viņš saka — Mazu brīdi? Mēs nezinām, ko viņš runā. Jēzus noprata, ka tie gribēja viņam jautāt, un sacīja viņiem: Jūs spriežat par to savā starpā, ka es sacīju: Mazu brīdi un jūs mani neredzēsit, un atkal mazu brīdi un jūs mani redzēsit. Patiesi, patiesi, es jums saku: Jūs raudāsit un vaimanāsit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas pārvērtīsies priekā. Kad sieviete dzemdē, viņa noskumusi, jo viņas stunda ir nākusi, bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas sāpes aiz prieka, jo cilvēks nācis pasaulē. Arī jums tagad ir skumjas, bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un neviens jūsu prieku jums neatņems.

Lūgsimies:

Dievs, kas maldos kritušiem rādi savas patiesības gaismu, lai tie atgrieztos uz taisnības ceļa, dod visiem, kuri skaitās kristīgie, ka viņi atmestu to, kas naidīgs šim vārdam, un censtos pēc tā, kas dara tam godu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Piektajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jēkaba vēstule (1, 17—21)

Vismīļie! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana ir no augšienes, tā nāk no gaismas Tēva, pie kura nav pārmaiņas, pat ne pārgrozības ēnas. Labprātīgi viņš mūs ir dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu viņa radījumu pirmdzimtie. Ziniet, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir ātrs klausīties, lēns runāt, lēns dusmoties. Jo cilvēka dusmas nedara to, kas Dieva priekšā būtu taisnīgi. Tālab, atmezdami visu netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.

Evaņģēlijs

Jāņa 16, 5—14

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Es eju pie tā, kas mani sūtījis, bet jūs neviens man nejautājat: Kurp tu ej? Bet tāpēc, ka es jums to pasacīju, jūsu sirdis ir skumju pilnas, bet es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums. Un atnācis viņš liks pasaulei saprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku — jo tie netic man. Taisnību — jo es aizeju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit. Tiesu — jo šīs pasaules valdnieks ir jau notiesāts. Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat aptvert. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jums mācīs visu patiesību, jo viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs un darīs jums zināmas nākamās lietas. Viņš mani cildinās, jo no mana ņems un jums pasludinās.

Lūgsimies:

Dievs, kas ticīgo sirdis dari vienprātīgas, dod saviem ļaudīm mīlēt to, ko pavēli un ilgoties pēc tā, ko apsoli, lai pasaules nemitīgo pārmaiņu vidū mūsu sirdis nostiprinātos tur, kur ir patiesā laime. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Sestajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jēkaba vēstule (1, 22—27)

Vismīļie! Esiet vārda darītāji, bet ne klausītāji vien, paši maldinādami sevi. Jo, kas ir vārda klausītājs un ne darītājs, tas ir līdzīgs vīram, kurš savu seju aplūko spogulī: viņš sevi aplūko un aiziet, un tūlīt aizmirst, kāds viņš pats bijis. Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgajā brīvības likumā un tajā izturēs, nekļūstot par aizmāršīgu klausītāju, bet par darba darītāju, tas būs svētīgs savā darbā. Bet kas uzskata sevi par dievbijīgu, nesavaldot savu mēli, tas pats maldina savu sirdi, un viņa dievbijība ir tukša. Tīra un nesatraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir šāda: apmeklēt bāreņus un atraitnes viņu bēdās un sevi no šīs pasaules pasargāt neaptraipītu.

Evaņģēlijs

Jāņa 16, 23—30

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja jūs no Tēva ko lūgsiet manā vārdā, viņš to jums dos. Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā. Lūdziet, tad jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs. To es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad es vairs nerunāšu līdzībās, bet atklāti sludināšu par Tēvu. Tanī dienā jūs lūgsit manā vārdā, un es nesaku, ka es lūgšu Tēvu par jums. Jo Tēvs pats jūs mīl tāpēc, ka jūs mani mīlējāt un ticējāt, ka es esmu izgājis no Dieva. Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē; tagad es atkal atstāju pasauli un aizeju pie Tēva. Mācekļi viņam sacīja: Redzi, tagad tu runā atklāti un nesaki nevienu līdzību. Tagad mēs zinām, ka tu zini visu, un nav vajadzīgs, lai kāds tev jautātu. Tāpēc mēs ticam, ka tu esi izgājis no Dieva.

Lūgsimies:

Dievs, no kura nāk viss labais, dod mums, lūdzam, lai, Tevis iedvesmoti, mēs taisnīgi domātu un Tavā vadībā arī taisnīgi darītu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Krusta dienās jeb Lūgšanu dienās

Lekcija

Svētā apustuļa Jēkaba vēstule (5, 16—20)

Vismīļie! Izsūdziet viens otram savus grēkus un lūdzieties viens par otru, lai jūs būtu izpestīti, jo taisnīga cilvēka neatlaidīga lūgšana spēj daudz. Elija bija cilvēks, padots ciešanām kā mēs; viņš lūgtin lūdza, lai lietus nelītu virs zemes, un nelija trīs gadus un sešus mēnešus. Viņš atkal lūdzās, un debesis deva lietu un zeme deva savu ražu. Mani brāļi, ja kāds no jums ir nomaldījies no patiesības un kāds viņu atgriež pie patiesības, tad lai zina, ka tas, kas atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābj tā dvēseli no nāves un sedz daudz grēku.

Evaņģēlijs

Lūkasa 11, 5—13

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kuram no jums ir draugs un viņš pie tā aizietu pusnaktī un tam teiktu: Draugs, aizdod man trīs maizes, jo mans draugs no ceļa pie manis ir atnācis un man nekā nav, ko viņam likt priekšā. Un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: Neapgrūtini mani, jo durvis ir jau aizslēgtas un mani bērni ir pie manis apgūlušies: es nevaru celties un tev dot. Ja tas neatlaidīgi klauvēs, es jums saku, ja arī viņš neceltos un nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad viņa uzbāzības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam vajag. Bet es jums saku: Lūdziet, un jums tiks dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klauvējiet, tad jums tiks atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū; kas meklē, tas atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts. Ja kāds no jums tēvam prasītu maizi, vai tas dos akmeni? Vai zivi, bet zivs vietā dos tam čūsku? Ja tas lūdz olu, vai dos tam skorpiju? Ja jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik gan daudz vairāk jūsu debesu Tēvs dos labo garu tiem, kas to lūdz.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, Tevi lūdzam: dod, lai mēs, savās grūtībās paļaudamies uz Tavu gādību, arvien būtu aizsargāti pret visiem ļaunumiem. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Kristus debeskāpšanas dienā

Lekcija

Apustuļu darbi (1, 1—11)

Pirmajā grāmatā, Teofil, es stāstīju par visu, ko Jēzus darīja un mācīja no paša sākuma līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu saviem izvēlētajiem apustuļiem devis pavēles, viņš tika uzņemts debesīs. Arī pēc savām ciešanām viņš ar daudz zīmēm tiem bija pierādījis, ka viņš ir dzīvs, jo četrdesmit dienas viņš tiem rādījās un runāja par Dieva valstību. Ēdot ar viņiem kopā, viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzalemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, par ko (viņš teica), jūs esat dzirdējuši no manas mutes: Jānis kristīja tikai ar ūdeni, bet pēc nedaudz dienām jūs tapsiet kristīti ar Svēto Garu. Tad tie, kas bija sapulcējušies, viņam jautāja, sacīdami: Kungs, vai šai laikā tu atjaunosi Izraēļa valsti? Viņš tiem atbildēja: Jums nenākas zināt laiku un stundu, ko Tēvs nolicis savā varā. Bet jūs saņemsit Svētā Gara spēku, kas nāks uz jums un jūs būsit mani liecinieki Jeruzalemē, visā Jūdejā, Samārijā un līdz pasaules malai. To teicis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākoņi aizsedza viņu to skatieniem. Kamēr tie, acis nenolaizdami, lūkojās uz debesīm, kurp viņš aizgāja, lūk, pie viņiem nostājās divi vīri baltās drēbēs un sacīja: Galilejas vīri, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas no jums ir uzņemts debesīs, tāpat atnāks, kā jūs viņu redzējāt aizejam debesīs.

Evaņģēlijs

Marka 16, 14—20

Tanī laikā, kad vienpadsmit mācekļi sēdēja pie galda, viņiem parādījās Jēzus un pārmeta viņiem neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas viņu bija redzējuši augšāmcēlušos. Un viņš tiem sacīja: Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Evaņģēliju visai radībai. Kas ieticēs un būs kristīts, kļūs izpestīts, bet kas neticēs, tas taps pazudināts. Bet ticīgiem ies līdzi šādas zīmes: Manā vārdā tie izdzīs velnus, jaunās valodās runās, čūskas cilās, un ja tie iedzers ko nāvīgu, tas tiem nekaitēs; tie slimiem uzliks rokas, un viņi kļūs veseli. Un Kungs Jēzus pēc sarunas ar tiem bija uzņemts debesīs un sēž pie Dieva labās rokas. Un tie gāja un sludināja visur, un Kungs tiem palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošiem brīnumiem.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, lūdzam, dod mums, lai ticēdami Tava Viendzimtā Dēla, mūsu Pestītāja, debesis uzkāpšanai, ari mēs paši ar sirdi un prātu dzīvotu debesis. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Septitajā Lieldienu svētdienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (I; 4, 7—II)

Vismīļie! Esiet saprātīgi un modri lūgšanās. Bet pāri visam, lai jums ir pastāvīga savstarpējā mīlestība, jo mīlestība sedz grēku daudzumu. Esiet viesmīlīgi viens pret otru bez kurnēšanas. Viens otram pakalpojiet ar žēlastības dāvanām, ko esat saņēmuši, un tā parādieties kā labi dažādu Dieva dāvanu pārvaldnieki. Kas runā, lai runā kā Dieva vārdus; kas kalpo, lai kalpo spēkā, ko Dievs dod; lai visās lietās būtu godināts Dievs, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.

Evaņģēlijs

Jāņa 15, 26—27; 16, 1—4

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kad atnāks Iepriecinātājs, ko es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, tas liecinās par mani. Arī jūs liecināsit, jo jūs no sākuma esat pie manis. To es jums pasacīju, lai jūs neieļaunotos. Tie jūs izslēgs no sinagogām; un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis. Bet to viņi jums darīs tāpēc, ka tie nav pazinuši ne Tēvu. ne mani. Bet to es jums pasacīju, lai jūs, kad viņu laiks atnāks, atcerētos, ka es to jums esmu teicis.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, dod mums vienmēr būt dievbijīgiem un Tavai majestātei kalpot no sirds. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Sestdien Vasarsvētku vigilijā

Lekcija

Apustuļu darbi (19, 1—8)

Tanī laikā, kad Apollo bija Korintā, Pāvils, apceļojis augstieni, nonāca Efezā un atrada dažus mācekļus, un tiem jautāja: Vai jūs, būdami ticīgi, esat saņēmuši Svēto Garu? Bet tie viņam teica: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka ir Svētais Gars. Viņš jautāja: Kādu kristību jūs esat saņēmuši? Tie atbildēja: Jāņa kristību. Tad Pāvils sacīja: Jānis tautu kristīja grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tic tam, kas pēc viņa nāks, proti — Jēzum. To padzirduši, viņi tika nokristīti Kunga Jēzus vārdā. Un, kad Pāvils uzlika viņiem rokas, Svētais Gars nonāca pār viņiem. Tie runāja valodās un pravietoja. Tur bija apmēram divpadsmit vīru. Iegājis sinagogā, viņš drošsirdīgi sludināja trīs mēnešus, mācīdams un pārliecinādams par Dieva valstību.

Evaņģēlijs

Jāņa 14, 15—21

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja jūs mīlat mani, turiet manus baušļus, un es lūgšu Tēvu, un viņš jums dos citu Iepriecinātāju, lai tas paliktu pie jums mūžīgi, — Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo to neredz un nepazīst. Bet jūs to pazīsiet, jo viņš pastāvīgi paliks pie jums un mājos jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, es nākšu pie jums. Vēl mazu brīdi un pasaule manis vairs neredzēs, bet jūs mani redzēsit, jo es dzīvoju un jūs dzīvosit. Tanī dienā jūs atzīsit, ka es esmu manā Tēvā un jūs manī, un es jūsos. Kam ir mani baušļi un kas tos pilda, tas mani mīl, bet kas mani mīl, to mans Tēvs mīlēs, un es to mīlēšu, un tam atklāšu pats sevi.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: dod, lai Tavs slavas mirdzums pār mums atspīd un Tavas godības gaisma ar Svētā Gara apskaidrojumu lai nostiprina to sirdis, kas atdzimuši Tavā žēlastībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda tā paša Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vasarsvētkos

Lekcija

Apustuļu darbi (2, 1—11)

Vasarsvētku dienai atnākot, visi bija sapulcējušies tajā pašā vietā. Piepeši no debesīm nāca it kā stipra vēja šalkšana un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja. Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz katru no viņiem. Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars tiem iedvesa runāt. Bet Jeruzalemē toreiz dzīvoja dievbijīgi jūdi no visām tautām, kas ir zem debess. Kad šī balss atskanēja, sanāca pulks ļaužu un izbijās, jo katrs tos dzirdēja runājam savā valodā. Visi bija pārsteigti un brīnījās, sacīdami: Vai visi tie, kas runā, nav galilieši? Kā tad mēs ikviens dzirdam savu dzimto valodu? Partieši un medieši, elamīti un kas dzīvojam Mezopotamijā, Jūdejā, Kapadokijā, Pontā un Āzijā, Friģijā un Pamfilijā, Ēģiptē un Lībijas novados, pie Ķirēnes, atbraucēji romieši, jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdam viņus mūsu pašu valodās paužam Dieva lielos darbus.

Evaņģēlijs

Jāņa 14, 23—31

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un ņemsim pie viņa mājvietu. Kas mani nemīl, tas manus vārdus netur. Un vārdi, ko jūs dzirdat, nav mani, bet Tēva, kas mani sūtījis. To jums esmu teicis, pie jums būdams. Bet Iepriecinātājs, Svētais Gans, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, jums visu mācīs un atgādinās visu, ko es jums esmu sacījis. Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu; ne kā pasaule dod, es jums dodu. Jūsu sirdis lai neuztraucas un neizbīstas. Jūs esat dzirdējuši, ka es jums esmu sacījis: Es aizeju un nāku pie jums. Ja jūs mani mīlētu, jūs priecātos, ka es aizeju pie Tēva, jo Tēvs ir lielāks nekā es. To es jums jau tagad esmu pateicis, pirms tas notiek, lai, kad tas būs noticis, jūs ticētu. Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār mani viņš gan nekā nespēj. Bet lai pasaule pārliecinās, ka es Tēvu mīlu un daru, kā Tēvs man pavēlējis.

Lūgsimies:

Dievs, kas šodien ar Svētā Gara apgaismošanu mācīji ticīgo sirdis: dod, ka mēs tanī pašā Garā saprastu to, kas patiess un vienmēr baudītu viņa iepriecinājumu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda tā paša Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmdien pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Apustuļu darbi (10, 34 un 42—48)

Tanī laikā, Pēteris, atdarījis savu muti, sacīja: Vīri, brāļi! Kungs ir mums pavēlējis ļaudīm sludināt un apliecināt, ka viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis dzīvajiem un mirušajiem. Par viņu liecina visi pravieši, ka visi, kas viņam tic, viņa vārdā dabū grēku piedošanu. Pēterim šos vārdus runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus klausījās. Ticīgie no apgraizītajiem, kas bija atnākuši ar Pēteri, izbijās, ka arī pār pagāniem bija izlietas Svētā Gara dāvanas, jo viņi dzirdēja tos valodās runājam un Dievu slavējam. Tad Pēteris atbildēja: Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas saņēmuši Svēto Garu tāpat kā mēs? Un viņš tos pavēlēja kristīt Kunga Jēzus Kristus vārdā.

Evaņģēlijs

Jāņa 3, 16—21

Tanī laikā, Jēzus sacīja Nikodēmam: Tik ļoti Dievs ir mīlējis pasauli, ka devis savu viendzimto Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta. Kas tic viņam, netiek tiesāts, bet kas netic, ir jau notiesāts, tāpēc ka nav ticējis Dieva viendzimtā Dēla vārdam. Bet spriedums ir šāds: gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēki tumsu vairāk mīlēja nekā gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu nopelti. Bet kas dara patiesību, tas nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, jo tie darīti Dievā.

Lūgsimies:

Dievs, kas sūtīji saviem apustuļiem Svēto Garu, uzklausi savu ļaužu dievbijīgās lūgšanas un tiem, kam esi dāvājis ticību, dod arī savu mieru. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda tā paša Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrdien pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Apustuļu darbi (8, 14—17)

Tanī laikā, apustuļi, kas bija Jeruzalemē, padzirduši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni. Tie, tur nonākuši, lūdzās par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu, jo tas vēl ne pār vienu no tiem nebija nācis; viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā. Tad tie uzlika rokas uz viņiem, un tie saņēma Svēto Garu.

Evaņģēlijs

Jāņa 10, 1—10

Tanī laikā, Jēzus sacīja farizejiem: Patiesi, patiesi es jums saku: Kas neiet pa durvīm avju kūtī, bet citādi kāpj iekšā, tas ir zaglis un laupītājs. Bet kas iet pa durvīm, ir avju gans. Tam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš savas avis izlaidis ārā, viņš iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam tās neseko, bet bēg no tā, jo viņas nepazīst svešinieku balsis. Šo līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko viņš gribēja tiem pateikt. Tad Jēzus atkal sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: Es esmu durvis avīm. Visi, kas pirms manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; tāpēc avis nav viņus klausījušas. Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks izglābts, viņš nāks un izies, un atradīs ganības. Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un iznīcinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība, un būtu pārpilnībā.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai nāk pār mums Svētā Gara spēks, kas mūsu sirdis šķīstītu un pasargātu mūs no visām grūtībām. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda tā paša Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētākās Trīsvienības svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (11, 33—36)

Ak, pārbagātais Dieva bagātības, gudrības un zināšanu dziļums! Cik neizprotami ir viņa lēmumi un neizdibināmi viņa ceļi! Jo kas gan ir izpratis Kunga domas? Vai kas ir bijis viņa padomdevējs? Vai kas viņam ko iepriekš devis, lai saņemtu atlīdzību? Jo no viņa un caur viņu, un viņā ir viss. Viņam lai gods mūžībā. Amen.

Evaņģēlijs

Mateja 28, 18—20

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā un māciet tās pildīt visu, ko es jums pavēlēju. Un redzi, es esmu ar jums visās dienās līdz pasaules galam.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, Tu saviem kalpiem, kas apliecina īsto ticību, esi ļāvis atzīt mūžīgās Trijādības godību un Tavā majestātes varā pielūgt Vienību; mēs Tevi lūdzam, lai šīs ticības stiprumā mēs allaž tiekam pasargāti no visām nelaimēm. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa pirmā vēstule (I; 4, 8—21)

Vismīļie! Dievs ir mīlestība. Mūsu vidū Dieva mīlestība ir kļuvusi redzama ar to, ka savu viendzimto Dēlu Dievs ir sūtījis pasaulē, lai mēs caur viņu dzīvotu. Mīlestība pastāv tanī, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet, ka viņš mūs ir iepriekš mīlējis un savu viendzimto Dēlu sūtījis kā gandarījumu par mūsu grēkiem! Vismīļie! Ja Dievs mūs ir tā mīlējis, tad arī mums vajag vienam otru mīlēt. Dievu neviens nekad nav redzējis. Ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un viņa mīlestība mūsu vidū ir tapusi pilnīga. No tā mēs zinām, ka mēs paliekam viņā un viņš mūsos, ka viņš mums no sava gara ir devis. Mēs redzējām un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu kā pasaules Pestītāju. Kas apliecinās, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliks Dievs, un tas Dievā. Mēs esam pazinuši un ticējuši, ka Dievs mūs mīl. Dievs ir mīlestība. Kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā, un Dievs viņā. Dieva mīlestība mūsos ir kļuvusi pilnīga ar to, lai mums būtu paļāvība tiesas dienā, jo kā viņš ir, arī mēs esam šinī pasaulē. Mīlestībā nav baiļu, bet pilnīga mīlestība bailes izdzen, jo bailes nes sevi sodu. Kas baidās, tas nav pilnīgs mīlestībā. Mēs tādēļ mīlam Dievu, ka viņš mūs iepriekš ir mīlējis. Ja kas teiktu, ka mīl Dievu, bet ienīstu savu brāli, tas ir melis. Kas nemīl savu brāli, ko redz, kā tad var mīlēt Dievu, ko neredz? Šis likums mums ir no Dieva, jo, kas mīl Dievu, lai mīl arī savu brāli.

Evaņģēlijs

Lūkasa 6, 36—42

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs. Netiesājiet, tad jūs netiksiet tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netiksiet pazudināti; piedodiet, un jums tiks piedots. Dodiet, tad arī jums dos: labu, pilnu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos klēpī; jo jums atmērīs ar tādu mēru, ar kādu jūs mērojat. Viņš tiem sacīja arī līdzību: Vai akls var aklu vest? Vai tad abi neiekrīt bedrē? Māceklis nav augstāks par savu skolotāju; katrs būs pilnīgs, ja būs kā viņa skolotājs. Bet kā tad tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī nemani? Vai kā tu vari savam brālim sacīt: Laid, brāli, es izvilkšu skabargu no tavas acs, bet pats neredzi baļķi savā acī? Liekuli, izvelc vispirms baļķi no savas acs, un tad redzēsi, kā izvilkt skabargu no sava brāļa acs.

Lūgsimies:

Dievs, Tu esi stiprums tiem, kas cer uz Tevi: uzklausi žēlīgi mūsu lūgšanas; un, tā kā bez Tevis neko nespēj mirstīgo vājums, palīdzi mums ar savu žēlastību, lai mēs, pildot Tavus baušļus, būtu Tev patīkami kā gribā, tā darbos. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētākā Sakramenta svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 11, 23—29)

Brāļi! No Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums esmu mācījis: Kungs Jēzus tajā naktī, kad viņš tika nodots, ņēma maizi, pateicies pārlauza to un sacīja: Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiks nodota. To dariet, mani pieminēdami. Tāpat pēc vakariņām ņēma arī biķeri un sacīja: Šis biķeris ir Jaunā Derība manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami. Jo cikkārt jūs šo maizi ēdīsit un šo biķeri dzersit, jūs sludināsit Kunga nāvi, līdz kamēr viņš atnāks. Tātad, kas necienīgi šo maizi ēd vai Kunga biķeri dzer, tas noziedzas pret Kunga miesu un asinīm. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda un tad ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. Jo, kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev sodu, neatšķirdams Kunga miesu.

Evaņģēlijs

Jāņa 6, 56—59

Tanī laikā, Jēzus sacīja ļaužu pulkiem: Mana miesa ir patiesa barība, un manas asinis ir patiess dzēriens. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tas paliek manī, un es viņā. Kā mani ir sūtījis dzīvais Tēvs un es dzīvoju Tēva dēļ, tā arī tas, kas mani ēd, dzīvos manis dēļ. Šī ir maize, kas nākusi no debesīm. Ne tā, kā jūsu tēvi ēda mannu un nomira. Kas šo maizi ēd, tas dzīvos mūžīgi.

Lūgsimies:

Dievs, kas brīnišķīgajā Sakramentā mums atstāji savu ciešanu piemiņu, mēs Tevi lūdzam, dod mums Tavas miesas un asiņu svētos noslēpumus tā godināt, ka mēs arvien sevī justu Tavas pestīšanas augļus; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa vēstule (I; 3, 13—18)

Vismīļie! Nebrīnieties, ja pasaule jūs ienīst. Mēs zinām, ka esam no nāves pārcelti dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus. Kas nemīl, paliek nāvē; katrs, kas ienīst savu brāli, ir slepkava. Un jūs zināt, ka nevienam slepkavam nav sevī paliekamas mūžīgās dzīves. Tanī mēs pazīstam Dieva mīlestību, ka viņš savu dzīvību ir atdevis par mums, un arī mums jāatdod sava dzīvība par brāļiem. Kam ir šīs pasaules bagātība un tas redz sava brāļa vajadzību, bet noslēdz savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība var palikt viņā? Mani bērniņi, nemīlēsim nedz vārdos, nedz ar mēli, bet gan darbos un patiesībā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 14, 16—24

Tanī laikā, Jēzus sacīja farizejiem šādu līdzību: Kāds cilvēks sagatavoja lielu mielastu un ieaicināja daudzus. Mielasta stundā viņš sūtīja savu kalpu, lai sacītu ielūgtajiem: Nāciet, jo viss jau ir sagatavots. Bet tie visi reizē sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: Es esmu nopircis saimniecību, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, atvaino mani. Otrs sacīja: Es nopirku piecus jūgus vēršu un eju tos izmēģināt. Lūdzu, atvaino mani. Kāds cits teica: Es nupat sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru nākt. Pārnācis kalps to ziņoja kungam. Tad namatēvs sadusmojās un teica savam kalpam: Izej steigšus pilsētas ielās un gatvēs un ved šurp nabagus, kropļus, aklus un klibus. Un kalps ziņoja: Kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Bet es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas bija aicināti, nebaudīs manu mielastu.

Lūgsimies:

Dod, Kungs, ka mēs Tava svētā vārda arvien bītos un to mīlētu, jo Tu nekad neatrauj savu gādību tiem, kurus esi nostiprinājis savā mīlestībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (3, 8—19)

Brāļi! Man, vismazākajam no svētajiem, ir dota žēlastība pagānu tautām sludināt Kristus neizdibināmo bagātību un izskaidrot visiem, kā izpildās noslēpums, kas no mūžīem bija apslēpts pie Dieva, kas visu radījis, lai Dieva daudzveidīgā gudrība caur Baznīcu kļūtu zināma varām un spēkiem debesīs saskaņā ar mūžīgo lēmumu, ko viņš piepildīja mūsu Kungā Jēzū Kristū. Viņam mēs uzticamies un, ticēdami uz viņu, paļāvībā tuvojamies viņam. Tādēļ es krītu ceļos mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēva priekšā, no kura dabū vārdu katra tēvišķība debesīs un virs zemes, lai viņš jums dod savas godības bagātības, ka jūs viņa garā būtu stipri un spēcīgi gara dzīves cilvēki, lai ticībā Kristus dzīvotu jūsu sirdīs un lai jūs, iesakņojušies un nostiprinājušies mīlestībā, līdz ar visiem svētajiem varētu saprast tās plašumu, garumu, augstumu un dziļumu, un pazītu Kristus mīlestību, kas pārspēj katru saprašanu, lai jūs būtu piepildīti ar visu Dieva pilnību.

Tanī laikā, (tā kā tā bija sagatavošanās diena) jūdi, negribēdami, ka miesas sabatā paliktu pie krusta (jo tā bija lielā sabatdiena), lūdza Pilātu, lai viņš liktu tiem salauzt liela kaulus un noņemt no krusta. Tad kareivji atnāca un satrieca pirmajam liela kaulus, tāpat otrajam, kas kopā ar viņu bija krustā sisti. Bet kad tie pienāca pie Jēzus un redzēja, ka viņš jau miris, tie viņa liela kaulus nelauza, bet viens no kareivjiem ar šķēpu viņam atvēra sānu, un tūdaļ iztecēja asins un ūdens. Un kas to redzēja, tas to arī apliecināja, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu. Jo tas notika, lai piepildītos Raksti: Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt! Un atkal cita Rakstu vieta saka: Viņi raudzīsies uz to, ko tie pārdūruši.

Evaņģēlijs

Jāņa 19, 31—37

Lūgsimies:

Dievs, Tu esi žēlīgi sagatavojis mums bezgalīgas mīlestības bagātības sava Dēla sirdi, kas ievainota ar mūsu grēkiem, dod, lūdzam, lai mēs, viņam dievbijīgi kalpodami, reizē sniegtu viņam ari cienīgu gandarījumu. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (I; 5, 6—11)

Vismīļie! Pazemojieties zem varenās Dieva rokas, lai viņš jūs uzaugstinātu apmeklējuma laikā. Visas savas rūpes uzticiet viņam, jo viņš gādā par jums. Esiet bez skurbuma un nomodā, jo jūsu pretinieks velns, kā lauva rūkdams, staigā apkārt, meklēdams, ko varētu aprit; tam turieties pretī stiprā ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem, kas ir pasaulē. Bet ikvienas žēlastības Dievs, kas Jēzū Kristū mūs ir aicinājis savā mūžīgajā godībā, pats pēc īsām ciešanām darīs pilnīgus, stiprinās un spēcinās. Viņam gods un vara mūžīgi mūžos. Amen.

Evaņģēlijs

Lūkasa 15, 1—10

Tanī laikā, Jēzum tuvojās muitnieki un grēcinieki, lai klausītos viņā. Un farizeji un Rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem. Tad viņš stāstīja šādu līdzību: Kurš no jums, kam ir simts avju, pazaudējot vienu no tām, neatstāj deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, kamēr to atradīs? Un to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem. Un mājās pārnācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: Priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs vēl lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas gandara, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem, kam gandarīšana nav vajadzīga. Vai atkal: Kura gan sieviete, ja tai ir desmit drahmas un tā vienu drahmu pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizslauka māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr to atrod? Un atradusi to, viņa sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: Priecājieties ar mani, jo es atradu savu drahmu, kuru biju pazaudējusi. Tāpat, es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas gandara!

Lūgsimies:

Dievs, kas sargi savus uzticīgos ļaudis un bez kura nekas nav ne stiprs, ne svēts, rādi mums savu žēlsirdības lielumu, lai mēs Tavā gādībā un vadībā tā izietu cauri pasaulīgajiem labumiem, ka nepazaudētu mūžīgos. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Ceturtajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (8, 18—23)

Brāļi! Es uzskatu, ka šo laiku ciešanas nevar salīdzināt ar nākamo godību, kas mūsos atklāsies. Jo radības ilgodamās gaida Dieva bērnu atklāsmi. Radība ir pakļauta iznīcībai ne savas gribas dēļ, bet tā dēļ, kas to pakļāva, dodams cerību, ka pati radība būs atbrīvota no samaitāšanas verdzības, lai iegūtu Dieva bērnu slavas brīvību. Mēs zinām, ka visas radības vaid un cieš dzemdēšanas sāpes līdz pat šim laikam. Ne vien tās, bet arī mēs, kas jau apveltīti ar pirmajām Gara balvām, sevī nopūšamies, gaidīdami Dieva bērnu tiesības mūsu miesas atpestīšanai Jēzū Kristū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 5, 1—11

Tanī laikā, kad ļaudis spiedās pie Jēzus, lai klausītos Dieva vārdus, viņš stāvēja pie Ģenezaretes ezera. Tad viņš ieraudzīja divas laivas ezera malā stāvam, bet zvejnieki bija izkāpuši un mazgāja tīklus. Iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza atstumt to mazliet no malas un apsēdies mācīja ļaudis no laivas. Un, beidzis runāt, viņš sacīja Sīmanim: Dodies dziļumā un izmetiet savus tīklus zvejai. Un Sīmanis atbildēdams viņam sacīja: Mācītāj, mēs cauru nakti esam strādājuši un nekā neesam dabūjuši, bet tavā vārdā es izmetīšu tīklu. Un to izdarījuši, tie saķēra tik daudz zivju, ka viņu tīkls plīsa. Un tie māja saviem biedriem otrā laivā, lai nāk palīgā vilkt. Un tie nāca un piepildīja abas laivas pilnas, tā ka tās tikko nenogrima. Sīmanis Pēteris, to redzēdams, krita Jēzum pie kājām un sacīja: Kungs, izej no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks. Jo izbailes bija uznākušas viņam un visiem, kas ar viņu bija, par lomu, ko tie bija izvilkuši. Tāpat arī Jēkabam un Jānim, Zebedeja dēliem, Sīmaņa biedriem. Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties! No šī laika tu jau cilvēkus zvejosi. Un, savas laivas krastā izvilkuši, tie atstāja visu un sekoja viņam.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod, lai pasaules notikumi Tavā vadībā mierīgi kārtotos un Tava Baznīca kalpotu Tev netraucētā dievbijībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Piektajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (I; 3, 8—15)

Vismīļie! Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, mīliet brāļus, esiet žēlsirdīgi, pieklājīgi, pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, lāstus ar lāstiem, bet gan otrādi — svētīdami, jo tieši tam jūs esat aicināti, lai mantotu svētību. Jo, kas savu dzīvi grib padarīt mīlestības cienīgu un redzēt labas dienas, lai sargā savu mēli no ļauna, un viņa lūpas lai nerunā viltu. Lai novēršas no ļauna un dara labu, lai meklē mieru un tam seko. Kunga acis ievēro taisnos, un viņa ausis klausa to lūgšanas, bet Kunga vaigs vērsts pret ļaundariem. Kas var jums kaitēt, ja jūs dedzīgi centīsities pēc labā? Un ja jums arī būtu jācieš taisnības dēļ, jūs esat svētīgi. Nebaidieties no viņu biedinājuma un nezaudējiet mieru. Svētījiet Kristus Kungu savās sirdīs.

Evaņģēlijs

Mateja 5, 20—24

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet debesu valstībā. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut; kas nokauj, tas sodāms tiesā. Bet es jums saku: Kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet kas saka uz savu brāli: Nelga! tas sodāms augstajā tiesā; bet kas saka: Neprātis! tas sodāms elles ugunī. Tālab, ja tu, atnesis savu dāvanu pie altāra, tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, aizej un izlīgsti iepriekš ar savu brāli, un tikai tad atnācis upurē savu dāvanu.

Lūgsimies:

Dievs, kas esi sagatavojis neredzamos labumus Tevi mīlošiem ļaudīm, ielej mūsu sirdis Tavas mīlestības jūtas, lai mēs, Tevi visur un pāri visam mīlēdami, iemantotu Tavus apsolījumus, kas pārsniedz visas mūsu cerības. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Sestajā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (6, 3—11)

Brāļi! Visi, kas esam kristīti Jēzū Kristū, esam kristīti viņa nāvē. Caur kristību mēs esam līdzi apbedīti ar viņu nāvē, lai, tāpat kā Kristus ir augšāmcēlies no miroņiem Tēva godībā, tā arī mēs dzīvotu jaunu dzīvi. Ja nu mēs esam kļuvuši viņam līdzīgi nāvē, mēs būsim līdzīgi arī augšāmceļoties. To mēs zinām, ka mūsu vecais cilvēks ir reizē ar viņu piesists krustā, lai būtu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un mēs vairs nekalpotu grēkam. Jo, kas ir miris, tas ir atbrīvots no grēka. Bet ja mēs esam miruši ar Kristu, ticam, ka reizē ar Kristu arī dzīvosim, zinādami, ka Kristus, pieceldamies no miroņiem, vairs nemirst; nāvei vairs nav varas pār viņu. Jo, kad viņš mira grēkam, mira vienu reizi, bet kad dzīvo, dzīvo Dievam. Tā arī jūs sevi uzskatiet par mirušiem grēkam, bet par dzīviem Dievam, Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Marka 8, 1—9

Tanī laikā, kad daudz ļaužu bija ar Jēzu un tiem nebija ko ēst, viņš, ataicinājis savus mācekļus pie sevis, tiem sacīja: Man žēl ļaužu, jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši, un tiem nav ko ēst. Un ja es tos neēdušus uz mājām atlaidīšu, tie ceļā no bada pagurs, jo daži no tiem ir nākuši no tālienes. Un viņa mācekļi tam atbildēja: Kas tos ar maizi var paēdināt še tuksnesī? Un viņš tiem jautāja: Cik jums ir maizes? Tie sacīja: Septiņas. Un viņš ļaudīm pavēlēja apsēsties zemē. Un viņš paņēma septiņas maizes, pateikdamies tās pārlauza un deva saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā, un tie lika ļaudīm priekšā. Tiem bija arī dažas zivtiņas, un svētījis viņš pavēlēja arī tās likt ļaudīm priekšā. Tie ēda un paēda, un pielasīja ar atlikušajām druskām septiņus grozus. Un paēdināto bija ap četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.

Lūgsimies:

Dievs, debesu spēku Kungs, Tu esi ikviena labuma avots; ielej mūsu sirdis Tava vārda mīlestību un veicini mūsu dievbijību, lai mūsos viss labais tiktu uzturēts un ar Tavu gādību nosargāts. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Septitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (6, 19—23)

Brāļi! Es runāju cilvēcīgi jūsu miesīgās vājības dēļ. Kā jūs savas miesas locekļus bijāt devuši kalpot netiklībai un netaisnībai, darīdami netaisnību, tā tagad nododiet savus locekļus kalpot taisnībai, lai jūs kļūtu svēti. Kamēr jūs bijāt grēka vergi, taisnība jūs neskāra. Bet kādus augļus jūs toreiz saņēmāt no darbiem, par kuriem tagad kaunaties? Viņu gals ir nāve. Toties tagad, atbrīvoti no grēka, jūs esat kļuvuši Dieva kalpi; jūsu auglis ir svētums, un gals — mūžīgā dzīve. Jo grēka alga ir nāve. Bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Mateja, 7, 15—21

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Sargieties no viltus praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai kāds lasa vīnogas no ērkšķiem, vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet slikts koks nes sliktus augļus. Labs koks nevar nest sliktus augļus, un slikts koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un ugunī iemests. Tālab pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Ne ikkatrs, kas man saka: Kungs, Kungs! ieies debesu valstībā, bet kurš dara mana Tēva prātu, kas ir debesīs, tas ieies debesu valstībā.

Lūgsimies:

Dievs, kas savā apredzībā nekad neesi kļūdījies; mēs Tevi pazemīgi lūdzam, lai Tu visu mums kaitīgo novērstu un derīgo piešķirtu pēc sava prāta. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Astotajā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (8, 12—17)

Brāļi! Mēs neesam miesas parādnieki, lai mums būtu jādzīvo pēc miesas. Ja jūs pēc miesas dzīvosit, jūs nomirsit, bet ja garā savaldīsit miesas darbus, dzīvosit. Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal bītos, bet gan esat saņēmuši Dieva pieņemto bērnu garu, kurā saucam: Abba — Tēvs! Jo tas pats Gars apliecina mūsu garam, ka esam Dieva bērni. Bet ja bērni, tad arī mantinieki: Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.

Evaņģēlijs

Lūkasa 16, 1—9

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem šādu līdzību: Bija kāds bagāts cilvēks, kam bija mājas pārvaldnieks. Tas bija viņam apsūdzēts, it kā esot izšķiedis viņa mantu. Viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: Ko es dzirdu par tevi? Dod atskaiti par savu namturību, jo tu vairs nevarēsi ilgāk būt par pārvaldnieku. Tad nama pārvaldnieks teica sevī: Ko es darīšu, kad mans Kungs man atņems nama pārvaldīšanu? Rakt es nespēju, bet ubagot kaunos! Es zinu, ko darīšu, lai draugi mani uzņemtu savās mājās, kad es būšu atstādināts no pārvaldnieka amata. Un, ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: Cik tu manam kungam esi parādā? Tas sacīja: Simts mucu eļļas. Bet viņš teica: Še, ņem savu parādzīmi, tūliņ sēsties un raksti piecdesmit. Pēc tam viņš citam teica: Bet’ tu cik esi parādā? Tas sacīja: Simts mēru kviešu. Viņš teica: Še, ņem savu parāda rakstu un ieraksti astoņdesmit. Un kungs uzslavēja netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem. Un es jums saku: Dariet sev draugus ar netaisno mamonu, lai tie, kad pienāks jums nāve, jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod mums taisnības garā visu domāt un darīt, lai mēs, kas bez tevis nemaz nespējam pastāvēt, tomēr, žēlastības atbalstīti, spētu dzīvot pēc Tava prāta. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Devītajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 10, 6—13)

Brāļi! Nebūsim ļauna kārotāji, kā tie ir kārojuši. Netopiet ari par elku kalpiem, kā daži no tiem, par kuriem rakstīts: Tauta apsēdās ēst un dzert, un piecēlās, lai dejotu. Nenodosimies netiklībai, kā daži no tiem darīja, un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim Kristu, kā daži no tiem kārdināja un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem kurnēja, un iznīcinātājs tos nonāvēja. Tas viss viņiem notika kā zīme un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas dzīvojam pēdējos mūžos. Tādēļ, kas iedomājas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. Pārbaudījums, kas jūs piemeklējis, nav pārāks par cilvēka spēkiem: Dievs ir uzticīgs. Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri jūsu spējām, bet ievirzīs pārbaudījumu tā, ka jūs varēsiet izturēt.

Evaņģēlijs

Lūkasa 19, 41—47

Tanī laikā, kad Jēzus tuvojās Jeruzalemei, ieraudzījis pilsētu, viņš raudāja par to, sacīdams: Kaut jel tu šinī tavā dienā zinātu, kas vajadzīgs tavam mieram! Bet tagad tas ir apslēpts tavām acīm. Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki ap tevi cels nocietinājumus, tevi ielenks un no visām pusēm spaidīs. Tie tevi nogāzīs gar zemi un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens tāpēc, ka tu neesi atzinusi tava apmeklējuma laiku. Pēc tam viņš iegāja dievnamā un sāka dzīt ārā pārdevējus un pircējus, tiem sacīdams: Stāv rakstīts: Mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs to esat pārvērtuši par slepkavu bedri. Un viņš katru dienu mācīja templī.

Lūgsimies:

Kungs, lai Tavas žēlsirdības ausis ir atvērtas pazemīgo ļaužu lūgšanām, un, lai Tu viņus varētu uzklausīt, dari, ka viņi aivien lūgtu to, kas Tev ir patīkams. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Desmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 12, 2—11)

Brāļi! Jūs zināt, ka, būdami pagāni, gājāt pie mēmajiem elkiem, kā tikāt vesti. Tādēļ es jums saku, ka neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: Lāsts Jēzum! Un neviens nespēj sacīt: Kungs Jēzus! kā vien Svētajā Garā. Ir dažādas dāvanas, bet Gars viens un tas pats. Ir dažādi amati, bet tas pats Kungs. Ir dažādi darbi, bet tas pats Dievs, kas visu visos dara. Ikvienam ir dota Gara atklāsme, lai nestu labumu. Citam Gars dod gudrības dāvanu, citam zinību dāvanu, saskaņā ar to pašu Garu; citam ticību tanī pašā Garā, citam dziedināšanas dāvanas tai pašā Garā, citam spējas brīnumus darīt, citam pravieša dāvanas, citam garu pazīšanu, citam dažādas valodas, citam valodu izskaidrošanu. Visu dara viens un tas pats Gars, dodams katram, kā grib.

Evaņģēlijs

Lūkasa 18, 9—14

Tanī laikā, Jēzus sacīja dažiem, kas sevi uzskatīja par taisnīgiem, bet citus nicināja, šādu līdzību: Divi cilvēki iegāja dievnamā lūgties; viens bija farizejs, un otrs — muitnieks. Farizejs nostājies lūdzās pie sevis: Dievs, es tev pateicos, ka es neesmu tāds kā citi cilvēki: laupītāji, netaisni, laulības pārkāpēji, vai arī kā šis muitnieks. Es gavēju divreiz nedēļā un maksāju desmito daļu no visiem saviem ienākumiem. Bet muitnieks, iztālēm stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet sita krūtīs, sacīdams: Dievs, esi žēlīgs man grēciniekam! Es jums saku: Šis aizgāja savās mājās attaisnots, otrs ne. Jo katrs, kas pats paaugstinās, būs pazemots; bet kas pats zemojas, būs paaugstināts.

Lūgsimies:

Dievs, Tava varenība visvairāk atklājas, kad tu iežēlojies un piedodi; rādi mums savas žēlsirdības lielumu, lai mēs, tiecoties pēc Taviem apsolījumiem, kļūtu mūžīgās svētlaimes dalībnieki. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vienpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 15, 1—10)

Brāļi! Es jums atgādinu Evaņģēliju, ko jums jau esmu sludinājis, ko jūs esat pieņēmuši, kurā stāvat, kurā jūs būsit ari izpestīti, ja jūs to paturat tādu, kādu es jums esmu sludinājis; jo citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi. Jo es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats esmu saņēmis: Ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem saskaņā ar Rakstiem un ka viņš ir apbedīts, un trešajā dienā augšāmcēlies saskaņā ar Rakstiem, un ka viņš parādījās Kefasam, pēc tām vienpadsmitiem. Pēc tam viņš ir parādījies reizē vairāk kā pieciem simtiem brāļu, no kuriem daudzi vēl tagad ir dzīvi, bet citi aizmiguši. Pēc tam ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem. Kā pēdējam viņš parādījās ari man kā nelaikā dzimušajam. Jo es esmu mazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, jo esmu vajājis Dieva Baznīcu. Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nebija veltīga.

Evaņģēlijs

Marka 7, 31—37

Tanī laikā, izgājis no Tīras robežām, Jēzus gāja caur Sidonu uz Galilejas jūru, pāriedams Dekapoles vidieni. Un pie viņa atveda kādu kurlmēmu un viņu lūdza, ka tam uzliktu roku. Un viņš, to paņēmis savrup no ļaudīm, lika savus pirkstus viņa ausīs un ar siekalām aizskāra viņa mēli. Un paskatījies uz debesīm, nopūtās un tam sacīja: Effeta, tas ir — atveries! Un tūdaļ viņa ausis atvērās un atraisījās viņa mēles saites, un viņš runāja pareizi. Un viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt. Bet jo stiprāk viņš to aizliedza, jo vairāk tie to sludināja. Tie ļoti brīnījās un sacīja: Viņš visu ir labi darījis, viņš kurlus dara dzirdīgus un mēmus runājošus.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas laipnā devībā pārsniedz lūdzēju cerības un nopelnus, izlej pār mums savu žēlsirdību un atlaid vainas, par kurām baiļojas sirdsapziņa, kā arī dāvā mums to, ko pašiem lūgt nav drosmes. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā. Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (II; 3, 4—9)

Brāļi! Tāda paļāvība uz Dievu mums ir caur Kristu ne tāpēc, ka mēs paši būtu spējīgi kaut ko izdomāt, bet mūsu spējas ir no Dieva, kas mūs ir darījis spējīgus kalpot Jaunajai Derībai ne burtā, bet garā, jo burts nonāvē, bet gars dara dzīvu. Bet ja kalpošana nāvei, iekalta ar burtiem akmenī, bija tādā godībā, ka Izraeļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs, vai tad kalpošana garam nebūs daudz lielākā godībā? Ja jau kalpošana pazudināšanai bija godā, tad daudz lielākā godā būs kalpošana taisnībai.

Evaņģēlijs

Lūkasa 10, 23—37

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Svētīgas acis, kas redz to, ko jūs redzat. Jo es jums saku: Daudzi pravieši un ķēniņi ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši; un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet nav dzirdējuši! Un redzi, kāds Rakstu mācītājs piecēlās un, viņu kārdinādams, sacīja: Mācītāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvošanu? Bet viņš tam sacīja: Kā stāv rakstīts baušļos, kā tu tur lasi? Un tas atbildēja un sacīja: Mīli Dievu, savu Kungu, no visas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu. Viņš tam sacīja: Tu pareizi atbildēji. Dari to, un tu dzīvosi. Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: Kurš tad ir mans tuvākais? Tad Jēzus atbildēja un sacīja: Kāds cilvēks gāja no Jeruzalemes uz Jerihu un krita laupītāju rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainojuši aizgāja, atstādami viņu pusdzīvu. Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, aizgāja garām. Tāpat arī kāds Ievīts nāca gar to pašu vietu un, to ieraudzījis, aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, līdzcietībā iežēlojās. Un piegājis viņš apsēja viņa brūces, ieliedams tajās eļļu un vīnu, un, uzcēlis to uz sava nastu lopa, noveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: Kop viņu, un ja vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev atdošu. Kurš no šiem trim, tev šķiet, ir bijis tuvākais tam, kas bija kritis laupītāju rokās? Tas atbildēja: Tas, kurš viņam žēlsirdību parādīja. Tad Jēzus tam sacīja: Ej un dari arī tu tāpat.

Lūgsimies:

Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, kas ar savu iedvesmu skubini ticīgos, lai viņi Tev cienīgi un teicami kalpotu, Tevi lūdzam, dod, ka mēs varētu netraucēti steigties pēc Taviem apsolījumiem. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trīspadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (3, 15—22)

Brāļi! Ābrahamam un viņa dzimumam bija doti apsolījumi. Nesaka: un dzimumiem, it kā par daudziem runātu, bet par vienu: Un tavam dzimumam, kas ir — Kristus. Un to es saku tā: Dieva apstiprināto testamentu nevar atcelt pēc četri simti trīsdesmit gadiem izsludinātais likums un tādējādi apsolījumu iznīcināt. Ja no likuma būtu atkarīgs mantojums, tad tas nebūtu atkarīgs no apsolījuma. Bet Ābrahamam to Dievs apsolīja kā dāvanu. Kāpēc tad likums? Pārkāpuma dēļ tas ir dots, kamēr atnāks pēcnācējs, kam ir dots apsolījums, eņģeļu ieteikts, starpnieka roku uzrakstīts. Vienam starpnieks nav vajadzīgs, bet Dievs ir viens. Vai tad likums ir pret Dieva apsolījumu? Nekādā ziņā! Ja jau būtu dots likums, kas spētu dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar likumu. Bet Raksti noslēdz visu zem grēka, lai ticīgajiem apsolījums tiktu dots ticībā uz Jēzu Kristu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 17, 11—19

Tanī laikā, kad Jēzus gāja uz Jeruzalemi, viņš gāja caur Samariju un Galileju. Ieejot kādā ciemā, viņam pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās no tālienes un skaļā balsī sauca: Jēzu, mācītāj, apžēlojies par mums! Un viņš, tos ieraudzījis, sacīja: Ejiet, parādieties priesteriem! Un notika, ka aizejot tie kļuva veseli. Bet viens izdziedinātais, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un, skaļā balsī Dievu slavēdams, nokrita ceļos pie viņa kājām un pateicās viņam. Un tas bija samarietis. Bet atbildēdams Jēzus sacīja: Vai desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad ir deviņi? Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis? Un viņš tam sacīja: Celies, ej! Tava ticība tev ir palīdzējusi.

Lūgsimies:

Visvarenais, mūžīgais Dievs, dari stiprāku mūsu ticību, cerību un mīlestību, un, lai mēs varētu to nopelnīt, ko esi solījis, liec mums mīlēt, ko pavēli. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Četrpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (5, 16—24)

Brāļi! Staigājiet garā un nepadodieties miesas kārībām. Jo miesas iegribas pretojas garam, gars — miesai; tie nostājas viens pret otru, lai jūs darītu to, ko negribat. Bet ja gars jūs vadīs, jūs nebūsiet padoti likumam. Miesas darbi ir zināmi: tie ir netiklība, nešķīstība, nekaunība, palaidnība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, neiecietība, dusmas, ķildas, nesaskaņas, šķelšanās, skaudība, slepkavība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīga netikumība, par ko jums iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju, ka tie, kas to dara, neiemantos Dieva valstību. Toties gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, savaldīšanās, lēnprātība, ticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Pret tiem nav likuma. Jo tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā piekaluši reizē ar netikumiem un kaislībām.

Evaņģēlijs

Mateja 6, 24—33

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai. Tālab es jums saku: Pārāk nerūpējieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav vērtīgāka nekā barība? Un vai miesa nav vērtīgāka nekā drēbes? Uzlūkojiet gaisa putnus: Ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz vērtīgāki nekā viņi? Kurš no jums ar paša rūpēm savam augumam var pielikt vienu olekti? Un kāpēc jūs tik ļoti raizējaties apģērba dēļ? Uzlūkojiet lauku lilijas, kā tās aug: Ne tās strādā, ne tās vērpj. Tomēr es jums saku: Pat Salomons visā savā godībā nav bijis tā apģērbts kā viena no tām. Bet ja Dievs lauku zāli, kas šodien ir un rītu tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jus, jūs, mazticīgie? Tāpēc pārāk neraizējieties, sacīdami: Ko mēs ēdīsim, vai ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo par to visu arī pagāni rūpējas. Taču jūsu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag. Tālab meklējiet vispirms Dieva valstību un viņa taisnību, tad viss cits būs jums pielikts klāt.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, sargi savu Baznīcu ar pastāvīgu gādību un, tā kā bez Tevis mirstīgais cilvēks nespēj izturēt, dod, lai Tava žēlastība to pasargā no ikviena ļaunuma un ved pa mūžīgās dzīves ceļu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Piecpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (5, 25—26 un 6, 1—10)

Brāļi! Ja mēs dzīvojam garā, tad arī staigāsim garā. Nekārosim tukšu godu, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami. Brāļi, ja kāds cilvēks arī būtu kritis grēkā, jūs, kas esat garīgi, tādu lēnprātībā pamāciet, bet uzmanies, ka pats nekristu kārdinājumā. Nesiet viens otra nastas, un tā izpildīsit Kristus likumu. Ja kāds, nebūdams nekas, iedomājas, ka viņš esot kaut kas, tas pieviļ pats sevi. Bet ikviens lai pārbauda savus darbus un dižojas pats sevī, bet ne citu priekšā. Jo katram ir jānes sava nasta. Bet tas, kas mācās, lai dalās visos labumos ar to, kas viņu māca. Nepievilieties! Dievs neļauj sevi apsmiet. Jo, ko cilvēks sēj, to arī pļaus. Kas sēj savā miesā, miesā pļaus pazušanu, bet, kas sēj garā, tas garā pļaus mūžīgo dzīvošanu. Nepagursim, labu darīdami, tad savā laikā pļausim nepagurdami. Tālab, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem un sevišķi ticības brāļiem.

Evaņģēlijs

Lūkasa 7, 11—16

Tanī laikā, Jēzus gāja uz pilsētu, vārdā Naima, un viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja viņam līdzi. Bet kad viņš tuvojās pilsētas vārtiem, lūk, tad iznesa mironi, kas bija vienīgais dēls savai mātei, un tā bija atraitne; un liels pulks no pilsētas tai gāja līdzi. Ieraudzījis atraitni, Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: Neraudi! Un piegājis viņš aizskāra nestuves. Nesēji apstājās. Un viņš sacīja: Jaunekli, es tev saku: Celies augšā! Un mironis cēlās sēdus un sāka runāt. Un viņš atdeva to viņa mātei. Tad izbailes pārņēma visus, un tie slavēja Dievu, sacīdami: Liels pravietis ir cēlies mūsu vidū, un Dievs ir apmeklējis savus ļaudis.

Lūgsimies:

Tava žēlsirdība, Kungs, lai vienmēr šķisti un stiprina Tavu Baznīcu un, tā kā viņa nevar bez Tevis pastāvēt, savā gādībā arvien to vadi un uzturi. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen,

Sešpadsmitajā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (3, 13—21)

Brāļi! Es lūdzu, nezaudējiet drosmi, kad es ciešu jūsu dēļ: manas ciešanas ir jūsu gods. Tādēļ es krītu ceļos mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēva priekšā, no kura dabū vārdu katra tēvišķība debesīs un virs zemes, lai viņš jums dod savas godības bagātības, ka jūs viņa garā būtu stipri un spēcīgi gara dzīves cilvēki, lai ticībā Kristus dzīvotu jūsu sirdīs un ka jūs, iesakņojušies un nostiprinājušies mīlestībā, līdz ar visiem svētajiem varētu saprast tās plašumu, garumu, augstumu un dziļumu un pazītu Kristus mīlestību, kas pārspēj katru saprašanu, lai jūs būtu piepildīti ar visu Dieva pilnību. Bet viņam, kas ar savu spēku darbojas mūsos, kas spēj darīt daudz vairāk, nekā mēs lūdzam un saprotam, lai ir gods Baznīcā un Kristu Jēzū visās paaudzēs mūžu mūžos. Amen.

Evaņģēlijs

Lūkasa 14, 1—11

Tanī laikā, kad Jēzus sabatā bija ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā, tie viņu novēroja. Un lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks viņa priekšā’. Un Jēzus jautāja likuma mācītājus un farizejus, vai ir atļauts sabatā dziedināt. Bet tie klusēja. Tad viņš pieskaroties to izdziedināja un atlaida. Un tiem viņš teica: Ja kādam no jums sabatā ēzelis vai vērsis iekristu akā, vai viņš to tūlīt nevilks ārā? Un tie nekā viņam uz to nespēja atbildēt. Bet novērodams, ka tie sev izmeklējās pirmās vietas, viņš ielūgtajiem stāstīja līdzību, sacīdams: Ja tevi kāds ielūdz kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī ielūgts. Un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dod šim vietu — un tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta. Bet ja tu esi ielūgts, tad aizgājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā. Jo katrs, kas pats sevi paaugstina, būs pazemots, bet kas pats zemojas, būs paaugstināts.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai Tava žēlastība mūs pastāvīgi vada un mums seko, ka mēs vienmēr tiektos uz labiem darbiem. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Septiņpadsmitajā svētdiena pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (4, 1—6)

Brāļi! Es, gūsteknis Kungā, jums piekodinu: Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnprātībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt ar miera saitēm gara vienību. Viena miesa, viens gars, jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti. Viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens Dievs un visu Tēvs, kas ir pār visiem, ar visiem un visos mūsos. Tas ir slavēts mūžīgi mūžos. Amen.

Evaņģēlijs

Mateja 22, 34—46

Tanī laikā, atnāca pie Jēzus farizeji, un viens no tiem, likuma zinātājs, kārdinādams viņu, jautāja: Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis likumā? Jēzus tam sacīja: Mīli Dievu, savu Kungu, no visas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir visaugstākais un pirmais bauslis. Un otrs ir tam līdzīgs: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Sājos abos baušļos ir ietverti visi likumi un pravieši. Kad farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja, sacīdams: Ko jūs domājat par Kristu? Kā dēls viņš ir? Tie atbildēja viņam: Dāvida. Viņš tiem sacīja: Kā tad Dāvids viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pa labai rokai, kamēr es tavus ienaidniekus lieku par pameslu tavām kājām. Ja nu Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad tas var būt viņa dēls? Un neviens nevarēja viņam atbildēt neviena vārda. Un no tās dienas arī neviens neiedrošinājās vairs viņam ko jautāt.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod savai tautai žēlastību izsargāties no ļaunā gara ietekmes un ar skaidru sirdi tiekties pēc Tevis, vienīgā Dieva. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Astoņpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; t, 4—8)

Brāļi! Es vienmēr pateicos par jums savam Dievam par Dieva žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo viņā jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās, visās mācībās un zinībās. Tāpēc ka Kristus liecība ir nostiprināta jūsu vidū, jums netrūkst nevienas dāvanas, gaidot mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanos. Viņš jūs arī uzturēs līdz galam nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanas dienā.

Evaņģēlijs

Mateja 9, 1—8

Tanī laikā, Jēzus iekāpa laivā, pārcēlās pāri (ezeram) un ieradās savā pilsētā. Un redzi, pie viņa atnesa paralizēto, kas gulēja gultā. Jēzus, redzēdams viņu ticību, teica paralizētajam: Esi drošs, dēls, tavi grēki tev tiek piedoti. Un redzi, daži no Rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: Šis zaimo Dievu. Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Ko gan vieglāk pasacīt: Tavi grēki tev tiek piedoti, vai sacīt: Celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, viņš teica paralizētajam: Celies, ņem savu gultu un ej uz savām mājām. Un tas cēlās un aizgāja uz savām mājām. Bet kad ļaudis to redzēja, tie izbijās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, valdi savā žēlsirdībā pār mūsu sirdīm, jo bez Tevis mēs nespējam Tev patikt. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Deviņpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (4, 23—28)

Brāļi! Atjaunojieties savā prātā un garā un ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva līdzības taisnībā un patiesības svētumā. Tāpēc atmetiet melus un ikviens runājiet patiesību ar savu tuvāko, jo mēs savstarpēji esam locekļi. Dusmojieties, bet negrēkojiet. Lai saule nenoriet pār jūsu dusmām. Nedodiet vietu velnam. Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai vairāk strādā, sagādādams ar savu roku darbu sev godīgu izpeļņu, lai būtu no kā dot tiem, kas cieš trūkumu.

Evaņģēlijs

Mateja 22, 1—14

Tanī laikā, Jēzus runāja līdzībās augstajiem priesteriem un farizejiem, sacīdams: Debesu valstība ir līdzīga karalim, kas rīkoja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: Sakiet aicinātajiem: Redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un barotie lopi nokauti un viss sagatavots: nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un aizgāja: cits uz savu tīrumu un cits savās veikala darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad karalis, to dzirdējis, sadusmojās: viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nonāvēt, un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Kāzas gan ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc ejiet uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda visus, kādus vien atrada, ļaunus un labus, un kāzu nams piepildījās ar viesiem. Tad karalis iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: Draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? Bet tas klusēja. Tad karalis sacīja kalpiem: Sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu galējā tumsībā; tur būs raudāšana un zobu griešanā. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.

Lūgsimies:

Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, novērs no mums žēlīgi visus ļaunumus, lai mēs, pasargāti no dvēseles un miesas briesmām, varētu Tavu gribu netraucēti pildīt. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divdesmitajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (5, 15—21)

Brāļi! Pielūkojiet, ka jūs apdomīgi dzīvotu, nevis kā negudri, bet gan kā gudri, izmantodami laiku, jo dienas ir ļaunas. Tāpēc neesiet neprātīgi, bet izprotiet Dieva gribu. Un neapreibinieties ar vīnu, kurā ir izlaidība, bet topiet Svētā Gara pilni, runādami cits ar citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās, dziedādami un gavilēdami savās sirdīs Kungam. Pateicieties vienmēr par visu Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. Esiet padevīgi cits citam, bīdamies Kristu.

Evaņģēlijs

Jāņa 4, 46—53

Tanī laikā, bija kāds karaļa galminieks, kura dēls gulēja slims Kafarnaumā. Padzirdis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis uz Galileju, tas aizgāja pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un izdziedinātu viņa dēlu, jo tas gulēja uz miršanu. Jēzus viņam sacīja: Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat. Galminieks viņam teica: Kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris. Jēzus viņam saka: Ej, tavs dēls dzīvo. Galminieks ieticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. Vēl viņam ceļā esot, kalpi nāca viņam pretim un ziņoja, ka viņa dēls dzīvo. Tad viņš apjautājās viņiem par stundu, kad tam kļuvis labāk. Tie viņam sacīja: Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja. Tad tēvs saprata, ka tas bijis tai pašā stundā, kad Jēzus viņam sacīja: Tavs dēls dzīvo. Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu namu.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod žēlīgi saviem ticīgajiem piedošanu un mieru, lai viņi, atbrīvoti no visām vainām, ar mierīgu prātu Tev kalpotu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divdesmit pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (6, 10—17)

Brāļi! Topiet stipri Kungā un viņa varenības spēkā. Apģērbiet Dieva bruņas, lai jūs varētu stāties pretī velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdniekiem un varām, pret šo tumsību pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem zem debess. Tādēļ ņemiet Dieva bruņas, lai jūs spētu pretī stāties ļaunajā dienā un visā nesatricināmi pastāvēt. Tātad stāviet, apjozušies ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās un apāvuši kājas miera Evaņģēlija sludināšanai; visās lietas tveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunuma ugunīgās bultas. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un gara zobenu, kas ir Dieva vārds.

Evaņģēlijs

Mateja 18, 23—35

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem šādu līdzību: Debesu valstība ir līdzīga karalim, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Un kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstoš talentu. Bet kad tas nespēja samaksāt, tad viņa kungs pavēlēja to pārdot līdz ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt. Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: Pacieties ar mani, es tev visu nomaksāšu. Tad kungs iežēlojās par kalpu un palaida to brīvu, un arī parādu tam atlaida. Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāru parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: Atdod, ko esi parādā! Tad viņa biedrs krita viņam pie kājām, lūdzās un sacīja: Pacieties ar mani, es tev visu samaksāšu. Bet viņš negribēja un aizgājis iemeta to cietumā, kamēr viņš savu parādu samaksās. Viņa darbabiedri, to redzot, ļoti noskuma, aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis. Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: Tu, ļaunais kalps! Visu parādu es tev atlaidu, jo tu mani lūdzi. Vai tev arī nevajadzēja apžēloties par savu darbabiedru, kā es par tevi apžēlojos? Un viņa kungs sadusmojās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksās visu parādu. Tā arī mans debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosit savam brālim.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, glabā vienmēr savu saimi ar tēvišķu labvēlību, lai Tavā gādībā viņa būtu brīva no visiem ļaunumiem un centīga labos darbos Tavam vārdam par godu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divdesmit otrajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (1, 6—11)

Brāļi! Es esmu stipri pārliecināts par to, ka tas, kas iesāka jūsos labo darbu, to arī pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai. Tas ir taisnīgi, ka es par jums visiem domāju, jo jūs esat manā sirdī, jūs visi, kas esat līdzdalībnieki manā priekā, manās važās, Evaņģēlija aizstāvēšanā un nostiprināšanā. Dievs ir mans liecinieks, ka es ilgojos pēc jums visiem visdziļākā Jēzus Kristus mīlestībā. Un to es lūdzos, lai jūsu mīlestība vairāk un vairāk pieņemas atziņā un visādā izmaņā, ka jūs pēc derīgākā tiektos, lai jūs būtu tīri un nevainojami Kristus dienā, piepildīti taisnības augļiem Jēzū Kristū par godu un slavu Dievam.

Evaņģēlijs

Mateja 22, 15—21

Tanī laikā, farizeji aizgājuši apspriedās, kā pieķerties Jēzus izteicieniem. Un tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Heroda ļaudīm un lika sacīt: Mācītāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, māci Dieva ceļus patiesībā, neskatoties ne uz vienu, jo tu neuzlūko cilvēka personu. Tāpēc saki mums: Kā tev šķiet, vai ir atļauts dot nodevas ķeizaram, vai ne? Un Jēzus, viņu viltību nomanīdams, sacīja: Kādēļ jūs mani kārdināt, liekuļi? Parādiet man nodevu naudu. Un tie atnesa viņam denāru. Un Jēzus tiem sacīja: Kā ir šis attēls un uzraksts? Tie sacīja: Ķeizara. Tad viņš tiem teica: Dodiet tad ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.

Lūgsimies:

Dievs, mūsu patvērums un stiprums, kas pats esi dievbijības devējs, uzklausi savas Baznīcas bijīgās lūgšanas un dod, lai mēs droši saņemtu to, ko ar paļāvību no Tevis lūdzam. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divdesmit trešajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (3, 17—21; 4, 1—3)

Brāļi! Sekojiet manai priekšzīmei un vērojiet tos, kas pēc mūsu parauga dzīvo. Jo daudzi, kā es jums bieži esmu sacījis (bet tagad pat raudādams saku), dzīvo kā Kristus krusta ienaidnieki. Viņu gals ir pazušana, viņu dievs ir vēders, viņu gods ir kaunā, viņi tiecas pēc zemes lietām. Bet mūsu tēvija ir debesīs. No turienes mēs arī gaidām Pestītāju mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu nožēlojamo miesu, padarīdams to līdzīgu savai godības miesai ar to spēku, kurā viņš arī visu spēj sev pakļaut. Tāpēc, mani vismīļie un dārgie brāļi, mans prieks un mans kronis, esiet pastāvīgi Kungā, vismīļie! Es lūdzu Evodiju un pamudinu Sintihu būt vienprātīgām Kungā. Es lūdzu arī tevi, mans uzticīgais biedri, palīdzi viņām, kas Evaņģēlija labā darbojās kopā ar mani, Klementu un pārējiem maniem palīgiem, kuru vārdi ir dzīvības grāmatā.

Evaņģēlijs

Mateja 9, 18—26

Tanī laikā, kad Jēzus runāja ļaudīm, redzi, atnāca kāds virsnieks un, viņu pagodinājis, sacīja: Kungs, mana meita nupat nomira, bet atnāc, uzliec viņai savu roku, tad tā būs dzīva. Un Jēzus cēlies sekoja viņam ar saviem mācekļiem. Un redzi, kāda sieviete, kas divpadsmit gadu slimoja ar asins noplūdumu, pienāca no mugurpuses un aizskāra viņa drēbju vīli. Tā sacīja pie sevis: Ja vien es aizskaršu viņa drēbes, es būšu vesela. Tad Jēzus, atgriezies un ieraudzījis to, sacīja: Esi droša, meit, tava ticība tevi darīja veselu. Un sieviete kļuva vesela tai pašā stundā. Kad Jēzus ienāca virsnieka namā un redzēja stabulniekus un trokšņotāju pūli, viņš teica: Atkāpieties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ. Un tie viņu izsmēja. Bet kad ļaužu pulks bij izraidīts, viņš iegāja iekšā un paņēma to pie rokas. Un meitene piecēlās. Un ziņa par šo izpaudās pa visu to zemi.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, atlaid savu ļaužu vainas; un no grēku važām, ko ir uzlikušas mūsu vājības, lai Tava žēlsirdība mūs atbrīvo. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Divdesmit ceturtajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (1, 9—14)

Brāļi! Mēs nebeidzam par jums Dievu lūgt, izlūgdamies, lai, bagātīgi apveltīti ar visu garīgo gudrību un atziņu, jūs izprastu viņa gribu, lai jūsu dzīve būtu Dieva cienīga un viņam visās lietās tīkama, nesot augļus visos labos darbos un pieaugot Dieva pazīšanā. Saskaņā ar viņa godības varenību, visā spēkā stiprināti, visā pacietībā un lēnprātībā priecīgi pateicieties Dievam Tēvam, kas mūs ir darījis cienīgus būt līdzdalībniekiem svēto mantojuma gaismā. Viņš izglāba mūs no tumsas varas un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums caur viņa asinīm ir pestīšana un grēku piedošana.

Evaņģēlijs

Mateja 24, 15—35

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Kad jūs redzēsit izpostīšanas negantību svētajā vietā, par ko pravietis Daniēls ir sacījis — kas to lasa, lai saprot — tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos; un kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē ko paņemt no sava nama; un kas ir laukā, lai neatgriežas paņemt savas drēbes. Bet vai! Bēda grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās. Tādēļ lūdzieties, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabatā. Jo tad būs tik lieli spaidi, kādi nav bijuši no pasaules iesākuma līdz šim un arī vairs nebūs. Un ja šīs dienas nebūtu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos, bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas. Ja tad kāds jums sacīs: Redzi, šeit ir Kristus, vai tur, tad neticiet. Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai maldinātu, ja iespējams, arī izredzētos. Redzi, es jums saku to jau iepriekš. Tāpēc, ja tie jums sacīs: Redzi, viņš ir tuksnesī, tad neejiet ārā. Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā arī būs ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Jo, kur ir miesa, tur salasās ērgļi. Bet tūdaļ pēc šo dienu spaidiem saule aptumsīs, mēness nespīdēs, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi sagrīļosies. Un tad parādīsies pie debesīm Cilvēka Dēla zīme, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā. Un viņš sūtīs savus eņģeļus ar bazūnēm un lielu skaņu, un tie savāks viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram. Mācieties līdzību no vīģes koka. Kad tā zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu. Tā arī jūs, kad visu to redzat, tad ziniet, ka viņš ir klāt pie durvīm. Patiesi es jums saku: Šī cilts neizbeigsies, iekams tas viss notiks. Debess un zeme zudis, bet mani vārdi nezudīs.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, stiprini savu ticīgo ļaužu gribu, lai, pestīšanas darba augļus centīgi izmantojot, viņi saņemtu lielāku Tavas gādības atbalstu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

30. novembrī — Svētā apustuļa Andreja dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule romiešiem (10, 10—18)

Brāļi! Sirdī ticam, lai panāktu attaisnošanu, un ar mutiapliecinām, lai būtu izpestīti. Jo Raksti skan: Ikviens, kas viņam tic, nepaliks kaunā. Šeit nav starpības starp jūdu un grieķi, jo pār visiem ir tas pats Kungs, bagāts visiem, kas viņu piesauc. Jo ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, būs izpestīts. Bet kā lai piesauc to, kam nav ieticējuši? Un kā lai tic tam, par kuru nav dzirdējuši? Un kā lai dzird bez sludinātāja? Un kā lai sludina, ja nav sūtīti? Ir taču rakstīts: Cik tīkamas tās kājas, kas sludina mieru, sludina labu! Bet ne visi paklausa Evaņģēlijam, jo Isaja saka: Kungs, kas ieticēja mūsu sludināšanai? Tātad ticība nāk no sludināšanas, bet sludināšana ir uz Kristus pavēli. Un es jautāju: Vai gan viņi nav dzirdējuši? Noteikti ir dzirdējuši, jo viņu balss aizskanēja pa visu zemi un viņu vārdi līdz pasaules galam.

Evaņģēlijs

Mateja 4, 18—22

Tanī laikā, iedams gar Galilejas jūrmalu, Jēzus ieraudzīja divus brāļus: Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, kas jūrā meta tīklu (jo tie bija zvejnieki), un viņš tiem sacīja: Sekojiet man, un es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem. Un tie tūdaļ, atstājuši savus tīklus, sekoja viņam. No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja divus citus brāļus: Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, kopā ar viņu tēvu Zebedeju, kas laivā lāpīja savus tīklus. Arī tos viņš aicināja. Un tie tūdaļ, atstājuši tīklus un savu tēvu, aizgāja viņam līdzi.

Lūgsimies:

Kungs, mēs pazemīgi lūdzam Tavu Majestāti: lai svētais apustulis Andrejs, kas Tavai Baznīcai bija mācītājs un vadītājs, mums būtu ari pastāvīgais aizbildnis pie Tevis. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

8. decembrī — Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos

Lekcija

Gudrības grāmata (Proverbiorum 8, 22—35)

Es biju pie Kunga viņa ceļu sākumā, no paša iesākuma, iekams viņš bija to radījis. Es esmu izraudzīta kopš mūžības, no pirmsākuma, iekams zeme tapa. Vēl nebija bezdibeņu, un es jau biju ieņemta; vēl nebija atvērušies ūdens avoti, vēl nepacēlās varenās kalnu grēdas; pirms pakalniem es dzimu: vēl viņš nebija radījis zemi, upes un zemesloka viras. Kad viņš radīja debesis, es biju tur klāt; kad viņš stingrā likumībā norobežoja ūdens dziļumus, kad viņš nostiprināja padebešus augšā un līdzsvaroja ūdens avotus, kad viņš ierādīja jūrai krastus un ūdeņiem deva pavēli nepārkāpt savas robežas, kad viņš nostiprināja zemes pamatus, — es biju pie viņa, visu līdzi kārtojot. Tas bija mans prieks, dienu no dienas rotaļāties viņa priekšā, vienmēr rotaļāties virs zemes. Un mans prieks ir būt pie cilvēku bērniem. Tāpēc nu, bērni, klausieties mani: Svētīgi tie, kas staigā manus ceļus. Klausieties mācību, esiet gudri un neatmetiet to. Svētīgs ir cilvēks, kas mani klausa un stāv nomodā pie manām durvīm katru dienu un gaida pie mana durvju sliekšņa. Kas mani atradīs, tas atradīs dzīvību un saņems pestīšanu no Kunga.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 26—28

Tanī laikā, Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzepu, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi, tu esi svētīta starp sievietēm.

Lūgsimies:

Dievs, kas ar Jaunavas Bezvainīgo ieņemšanu sagatavoji savam Dēlam cienīgu mājokli, mēs Tevi lūdzam: Ķā Tu, paredzot sava Dēla nāvi, šo Jaunavu esi pasargājis no katra traipa, tā dod ari mums ar viņas aizbildnību tīriem aiziet pie Tevis. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

21. decembrī — Svētā apustuļa Toma dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (2, 19—22)

Brāļi! Jūs vairs neesat svešinieki un ienācēji, bet esat svēto līdzpilsoņi un Dieva saimes locekļi, kas uzcelti uz apustuļu un praviešu pamata, kura galvenais stūrakmens ir pats Jēzus Kristus. Viņā visa celtne ir kopā sastiprināta un aug Kungā par svētu templi. Uz viņa arī jūs Garā tiekat uzcelti par Dieva mājokli.

Evaņģēlijs

Jāņa 20, 24—29

Tanī laikā, Toms, viens no divpadsmitiem, saukts Dvīnis, nebija pie viņiem, kad atnāca Jēzus. Pārējie mācekļi viņam stāstīja: Mēs redzējām Kungu. Bet viņš tiem sacīja: Ja es neredzēšu naglu zīmes viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu vietās un savu roku neielikšu viņa sānā, es neticēšu. Pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija sapulcējušies mājā, un arī Toms bija pie viņiem. Tad Jēzus ienāca mājā caur aizslēgtam durvīm un, nostājies viņu vidū, sacīja: Miers jums! Pēc tam viņš teica Tomam: Liec šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un stiep šurp savu roku un liec to manā sānā, un neesi neticīgs, bet ticīgs. Toms atbildēja un sacīja: Mans Kungs un mans Dievs! Jēzus viņam sacīja: Tāpēc ka tu, Tom, mani redzēji, tu ieticēji. Svētīgi ir tie, kas neredzēja, bet ieticēja.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, ļauj mums priecāties, svinot Tava svētā apustuļa Toma svētkus, lai, viņa pastāvīgas aizbildnības pacilāti, mēs ar pienācīgu dievbijību sekotu viņa piemēram ticībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

2. februārī — Kunga prezentācijā templī (Sveču dienā)

Lekcija

Pravieša Malahija grāmata (3, 1—4)

Tā saka Kungs Dievs: Redziet, es sūtīšu savu eņģeli un tas sagatavos ceļu manā priekšā. Un tūlīt nāks savā svētnīcā Valdnieks, kuru jūs meklējat, un derības eņģelis, pēc kura jūs ilgojaties. Redziet, viņš nāk, saka debesu pulku Kungs: kas spēs Viņa atnākšanas dienu aptvert, kas pastāvēs viņa skata priekšā? Jo viņš ir kā kausētāja uguns un kā tīrītājas zāles. Viņš apsēdīsies kausēt un tīrīt sudrabu un šķīstīs Levija dēlus, tīrīs tos kā zeltu un sudrabu, viņi upurēs Kungam upurus taisnībā. Tad Kungam būs patīkami Jūdas un Jeruzalemes upuri kā senajās dienās, kā sen pagājušos gados, saka visvarenais Kungs.

Evaņģēlijs

Lūkasa 2, 22—32

Tanī laikā, kad Marijai bija pagājušas Mozus likumā noteiktās šķīstīšanas dienas, viņi nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai viņu stādītu Kungam priekšā, kā ir rakstīts Kunga likumā: Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek Kungam svētīts. Viņi salika arī upuri, kā sacīts Kunga bauslībā: vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus. Un raug, Jeruzalemē dzīvoja kāds cilvēks, vārdā Simeons. Viņš bija taisns un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecinājumu; un viņā bija Svētais Gars. Viņš bija saņēmis no Svētā Gara atklāsmi, ka nemiršot, iekams nebūšot redzējis Kunga Svaidīto. Gara skubināts, viņš bija atnācis templī. Kad vecāki ienesa bērnu Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības priekšrakstus, viņš ņēma to uz savām rokām, slavēja Dievu un sacīja: Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu to esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sagatavojis visām tautām: Gaismu pagānu apgaismošanai un slavu Tavai Izraēļa tautai.

Lūgsimies:

Visvarenais, mūžīgais Dievs, mēs pazemīgi lūdzam Tavu majestāti: kā Tavs Viendzimtais Dēls mūsu miesas izskatā šodien svētnīcā bija stādīts Tev priekšā, tā arī mums dod, ka arvien šķīstītām sirdīm mēs nāktu Tavā priekšā. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

19. martā — Svētā Jāzepa — Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa un visas Baznīcas patrona dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Ecclesiastici 45, 1—6)

Viņš bija Dieva un cilvēku mīļots, viņa piemiņa ir svētīta. Dievs viņu padarīja līdzīgu svētajiem godībā un paaugstināja viņu ienaidniekiem par izbailēm; uz viņa vārdu viņš lika izbeigties nelaimēm. Viņš pagodināja viņu ķēniņu priekšā, deva caur viņu pavēles savai tautai un ļāva viņam skatīt savu godību. Viņa uzticības un lēnprātības dēļ viņš darīja viņu svētu un izredzēja viņu no visiem cilvēkiem. Viņš klausīja viņu un viņa balsi un ieveda viņu padebesī. Viņš pats deva viņam baušļus, dzīvības un tikumības likumus.

Evaņģēlijs

Mateja 1, 18—21

Kad Jēzus māte Marija bija saderināta ar Jāzepu^ pirms tie sanāca kopā, viņa jau bija mātes cerībās no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisns un negribēdams darīt viņai kaunu, gribēja viņu slepeni atstāt. Bet viņam tā domājot lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī un sacīja: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo, kas viņa iedzimis, tas ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai mums palīdz Tavas Vissvētās Mātes līgavaiņa nopelni, ka ar viņa aizbildību mēs saņemtu to, ko pašu spēkiem nespējam sasniegt. Kas dzīvo^ un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

25. martā — Kunga pasludināšanas svētkos

Lekcija

Pravieša Isajas grāmata (Isaiae 7, 10—15)

Tanīs dienās Kungs sacīja Ahazam: Prasi zīmi no Kunga, tava Dieva, kaut arī tā būtu dziļi pazeme vai augstu augstienē. Un Ahazs sacīja: Es neprasīšu un nekārdināšu Kungu. Tad pravietis teica: Klausieties jel, Dāvida nams: Vai tad jums vēl nepietiek ar cilvēku apgrūtināšanu, ka jūs kļūstat nepanesami ari manam Dievam? Tāpēc pats Kungs dos jums zīmi: Lūk, jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un tā vārds būs Emmanuels. Viņš sviestu un medu ēdīs, līdz pratīs atmest ļauno un izvēlēties labo.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 26—38

Tanī laikā, Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucas Nazarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzepu, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. To dzirdēdama, viņa uztraucās par šiem vārdiem un domāja pie sevis, ko šis sveiciens varētu nozīmēt. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu un to nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un viņu sauks par Visaugstā Dēlu. Kungs Dievs dos viņam viņa tēva Dāvida troni. Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala. Tad Marija sacīja eņģelim: Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu? Eņģelis viņai atbildēja: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc tas Svētais, kas no tevis dzims, tiks saukts Dieva Dēls. Redzi, Elizabete, tava radiniece, arī savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams. Tad Marija sacīja: Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.

Lūgsimies:

Dievs, Tu gribēji, lai, eņģelim sludinot, Tavs vārds pieņemtu miesu Vissvētās Jaunavas Marijas klēpī; dari, lai mūs, Tavus pazemīgos kalpus, atbalsta tās aizbildnība, kuru savā ticībā atzīstam par īsto Dieva Māti. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētākās Jaunavas Marijas sāpju piemiņa

Lekcija

Judītes grāmata (13, 22—25)

Kungs savā spēkā ir svētījis tevi, jo caur tevi viņš ir iznicinājis mūsu ienaidniekus. Tu, meit, esi Visaugstā Kunga Dieva svētīta pāri visām sievietēm virs zemes. Lai ir svētīts Kungs, kas radījis debesis un zemi, jo viņš šodien ir tā pagodinājis tavu vārdu, ka tava slava neapklusīs cilvēku mute, kas mūžīgi atcerēsies Kunga spēku, jo viņa dēļ tu nesaudzēji savu dzīvību savas tautas spaidos un grūtībās, bet tu novērsi tas postu mūsu Kunga priekšā!

Evaņģēlijs

Jāņa 19, 25—27

Tanī laikā, pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātes māsa Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un līdzās stāvošo mācekli, ko viņš mīlēja, saka savai mātei: Sieviete, lūk, tavs dēls! Pēc tam viņš saka māceklim: lūk, tava Māte! Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Lūgsimies:

Dievs, kura ciešanās pēc Simeona pravietojuma diženās Jaunavas un Mātes Marijas vismaigo dvēseli pārdūra sāpju zobens, dod žēlīgi, lai mēs, kas godinot apceram viņas sirdssāpes, caur visu svēto krustam līdzās stāvētāju nopelniem laimīgi iegūtu Tavu ciešanu augļus. Ķas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

23. aprīlī — Svētā mocekļa Jura (Georga) dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Timotejam (II; 2, 8—10 un 3, 10—12)

Vismīļais! Atceries, ka Kungs Jēzus Kristus no Dāvida cilts ir augšāmcēlies no miroņiem, kā teikts manā Evaņģēlijā, par kuru es ciešu kā noziedznieks, ieskaitot arī mokas cietumā, bet Dieva vārds nav iekalts važās. Tālab izredzēto dēļ es visu panesu, lai arī viņi panāktu izpestīšanu, kas ir Jēzū Kristu, debesu godībā. Bet tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, maniem aizrādījumiem, manai ticībai, lēnprātībai, mīlestībai, pacietībai ciešanās un vajāšanās, kādas es piedzīvoju Antiohijā, Ikonijā un Listrā; tādas vajāšanas es cietu, un Kungs mani no visām tām izglāba. Un visi tiks vajāti, kas dievbijīgi grib dzīvot Jēzū Kristu.

Evaņģēlijs

Jāņa 15, 1—7

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Es esmu īstais vīna koks, un mans Tēvs ir dārznieks. Ikvienu atvasi, kas manī nenes augļus, viņš nocērt, bet kas nes augļus, to notīrīs, lai nestu vairāk augļu. Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko es jums esmu runājis. Palieciet manī, un es — jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliks pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliksit manī. Es esmu vīna koks, jūs — atvases. Kas manī paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. Kas nepaliks manī, tas kā zars tiks izmests ārā, tas nokaltīs, to pievāks un iemetīs ugunī, un tas sadegs. Ja jūs paliksit manī un mani vārdi paliks jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, un tas jums notiks.

Lūgsimies:

Dievs, kas mūs iepriecini ar sava mocekļa svētā Jura nopelniem un aizbildnību, dod mums, lai ar Tavu žēlastību mēs iemantotu to, ko viņa vārdā lūdzam no Tevis. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

25. aprīlī — Svētā evaņģēlista Marka dienā

Lekcija

Pravieša Ezehiēla grāmata (1, 10—14)

Četru dzīvnieku vaiga izskats šāds: tiem četriem — cilvēka vaigs un lauvas vaigs pa labi, vērša vaigs pa kreisi un ērgļa vaigs virsū.* Viņu vaigi un spārni bija vērsti uz augšu: ikvienam divi spārni sitās kopā un divi apklāja viņu miesas. Un katrs no tiem gāja tieši uz priekšu; kurp Gars viņus virzīja, turp tie gāja un iedami neapgriezās. Šiem dzīvniekiem bija it kā kvēlošu ogļu izskats, kā lāpu spožums. Starp šiem dzīvniekiem spulgoja uguns, un no šīs uguns šaudījās zibeņi. Un dzīvnieki kustējās šurpu turpu, spīdēdami kā zibeņi.

* Piezīme: Teksts pēc komentāriem: Četru dzīvnieku sejas izskats bija šāds: Visiem četriem no priekšas bija cilvēka seja, pa labi lauvas seja, pa kreisi vērša seja un no pretējas puses ērgļa seja. Tātad — ikkatram bija visas četras sejas. Viņi simbolizēja četru evaņģēlistu vienu vienīgu vienādu Kristus evaņģēliju četrējādā, četrkārtīgā pierakstā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 10, 1—9

Tanī laikā, Kungs Jēzus izraudzīja vēl citus septiņdesmit divus un izsūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz katru pilsētu un vietu, kurp pats gribēja iet. Un viņš tiem sacīja: Pļaujamā gan ir daudz, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas kungu, lai viņš sūta pļāvējus savā druvā. Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus starp vilkiem. Neņemiet līdzi naudas maku, ne ceļa somu, nedz kurpes, un ceļā nevienu nesveiciniet. Ienākuši kādā namā, vispirms sakiet: Miers šim namam! Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers dusēs uz viņa, ja ne, tad tas atgriezīsies atpakaļ pie jums. Tai pašā namā palieciet, ēzdami un dzerdami to, kas tiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Nestaigājiet no mājas uz māju. Un kurā pilsētā jūs ieiesit un tiksit uzņemti, ēdiet, ko jums ceļ priekšā. Un dziediniet slimniekus, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Tuvu pie jums ir Dieva valstība.

Lūgsimies:

Dievs, kas savu evaņģēlistu Marku uzaugstināji ar evaņģēliskās sludināšanas žēlastību, dod, Tevi lūdzam, lai viņa mācība mūs pastāvīgi izglītotu un viņa lūgšana mūs aizstāvētu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

1. maijā — Svētā Jazepa — Strādnieka — Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavaiņa — ticības apliecinātāja dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (3, 14—15; 17, 23—24)

Brāļi! Pāri visam lai jums ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Un Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi. Visu, ko vien jūs darāt vārdos un darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur viņu. Visu, ko jūs darāt, dariet no sirds it kā Dievam, bet ne cilvēkiem, zinādami, ka jūs mantojuma algu saņemsiet no Kunga Dieva. Kalpojiet Kristus Kungam.

Evaņģēlijs

Mateja 13, 54—58

Tanī laikā, Jēzus, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes viņam tāda gudrība un spēks? Vai viņš nav galdnieka dēls? Vai viņa māte nesaucas Marija un viņa brāļi — Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda? Un vai viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad viņam viss tas? Un tie ieļaunojās no viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis ir bez cieņas tikai savā tēvzemē un savās mājās. Un daudz brīnumu viņš tur nedarīja viņu neticības dēļ.

Lūgsimies:

Dievs, visu lietu Radītāj, kas cilvēcei uzliki darba pienākumu, dod mums žēlīgi, lai pēc svētā Jāzepa piemēra un viņa aizbildnībā mēs darītu Tevis pavēlētos darbus un iegūtu Tavu apsolīto algu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Pirmajā maija svētdienā — Māras zemes Karalienes svētkos

Lekcija

Gudrības grāmata (Ecclesiasticus 24, 14—16)

No sākuma, pirms mūžiem es esmu radīta un būšu mūžīgi mūžam. Svētā mājoklī es kalpoju viņa priekšā. Un es tā esmu nostiprinājusies Sionā un mieru atradusi svētajā pilsētā, un Jeruzalemē mana valdīšana. Es iesakņojos cienījamā tautā, un mana Dieva zemē ir viņas mantojums; svēto draudzē mana uzturēšanās vieta.

Evaņģēlijs

Jāņa 19, 25—27

Tanī laikā, pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātes māsa Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un līdzās stāvošo mācekli, ko viņš mīlēja, saka savai mātei: Sieviete, lūk, tavs dēls! Pēc tam viņš saka māceklim: Lūk, tava Māte! Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Lūgsimies:

Tevi lūdzam, Kungs, dod, lai mēs, kas svinam Vissvētās Jaunavas Marijas, mūsu Karalienes svētkus, ar viņas aizbildnību nodrošināti, izpelnītos saņemt mieru tagadējā dzīvē un godību nākamajā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

31. maijā — Vissvētās Jaunavas Marijas Karalienes dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Eccli. 24, 5, 7, 9—11, 30—31)

Es esmu nākusi no Visaugstā mutes, pirmdzimtā pirms visām radībām; es mitinājos augstumos, un mans tronis padebešu stabā. Es apstājos katrā zemē un visos ļaudīs, un katrā tauta man bija pirmā vieta, un visu augsto un zemo sirdis es spēcībā saminu. Kas mani klausa, tas netiks apkaunots, un kas manī darbojas, nekritīs grēkā; kas mani cildina, tie iegūs mūžīgo dzīvību.

Evaņģēlijs

Lūkasa I, 26—33

Tanī laikā, Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, Vārdā Jāzepu, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā; Kungs ir ar tevi, tu esi svētīta starp sievietēm. To dzirdēdama, viņa uztraucās par šiem vārdiem un domāja pie sevis, ko šis sveiciens varētu nozīmēt. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, un to nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un viņu sauks par Visaugstā Dēlu. Kungs Dievs dos viņam viņa tēva Dāvida troni. Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala.

Lūgsimies:

Tevi lūdzam, Kungs, dod, lai mēs, kas svinam Vissvētās Jaunavas Marijas, mūsu Karalienes svētkus, ar viņas aizbildnību nodrošināti, izpelnītos saņemt mieru tagadējā dzīvē un godību nākamajā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

13. jūnijā — Svētā Antonija no Padujas — ticības apliecinātāja — Baznīcas mācītāja — dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 4, 9—14)

Brāļi! Mēs esam nostādīti kā uz skatuves pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Mēs esam neprātīgi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri, jūs cienīti, bet mēs nicināti. Līdz pat šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam kaili, tiekam piekauti un klīstam bez pajumtes. Mēs pūlamies, strādādami paši savām rokām. Mūs lamā, bet mēs svētījam; mūs vajā, bet mēs paciešam; mūs zaimo, bet mēs aizlūdzam; mēs esam kļuvuši it kā par šīs pasaules atkritumiem un saslaukām, un tā līdz pat šim laikam. To rakstu ne jau tāpēc, lai jūs apkaunotu, bet gan lai jūs, kā savus mīļos bērnus, brīdinātu mūsu Kungā Jēzū Kristū.

Evaņģēlijs

Lūkasa 12, 35—40

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Jūsu gurni lai ir apjozti un degošas lāpas jūsu rokās! Esiet kā ļaudis, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klauvēs! Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi, es jums saku, ka viņš, apsējies priekšautu, tos nosēdinās un apstaigādams viņiem kalpos. Un ja viņš nāktu nakts sardzes otrā maiņā un ja viņš nāktu nakts sardzes trešajā maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi! Bet tas jums jāzina: Ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā. Tā arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tai stundā, kad jūs to nedomājat.

Lūgsimies:

Kungs, ļauj savai Baznīcai priecāties svētā Antonija, Tava apliecinātāja un Baznīcas mācītāja, svētkos un dod, lai, ar Tavu žēlastību pastāvīgi stiprināta, viņa nopelnītu mūžīgos priekus debesīs. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

23. jūnijā — Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas svētku vigilijā

Lekcija

Pravieša Jeremijas grāmata (1, 4—10)

Tanīs dienās atskanēja Kunga vārds uz mani, sakot: Pirms tevi izveidoju mātes miesās, es pazinu tevi, un pirms tu izgāji no mātes klēpja, es svētīju tevi un devu tevi par pravieti tautām.

Bet es sacīju: A a a, Kungs Dievs! Lūk, es neprotu runāt, jo esmu bērns. Un sacīja man Kungs: Nesaki vis: Esmu bērns, jo visur, kur tevi sūtīšu, tu iesi; un it visu, ko vien tev likšu, tu runāsi. Nebīsties no viņu vaiga, jo es esmu ar tevi, lai tevi glābtu, saka Kungs. Un Dievs izstiepa savu roku un aizskāra manu muti, un Kungs sacīja man: Lūk, es iedevu savus vārdus tavā mutē; lūk, šodien es tevi iecēlu pār tautām un pār valstīm, lai tu sagāztu un noārdītu, un izkliedētu, un izkaisītu, un būvētu, un dēstītu — saka visvarenais Kungs.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 5—17

Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abija kārtas priesteris, vārdā Zahārijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts. Un abi viņi bija taisni Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus. Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga un abi bija gados veci. Un notika, ka viņš savu reizi pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā. Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt, un ārpusē viss ļaužu daudzums kvēpināšanas stundā lūdza Dievu. Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināmā altāra labajā pusē. Un Zahārijs, to redzēdams, iztrūkās, un viņu pārņēma bailes. Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zahārij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jānis. Un tev būs prieks un līksmība, un par viņa piedzimšanu daudzi priecāsies. Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinātājus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās. Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva. Un ies viņa priekšā Elijas garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: dod, lai Tava ticīgo saime ietu pestīšanas ceļu un, sekojot svētā Jāņa Kristītāja pamudinājumiem, droši aizietu pie tā, par kuru viņš iepriekš sludinājis, pie mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, kas ar tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

24. jūnijā — Svētā Jāņa Kristītāja dzimšanas svētkos

Lekcija

Pravieša Isajas grāmata (49, 1—3, 5, 6 un 7)

Klausieties, salas, un jūs, tālās tautas, ievērojiet: Kungs mani ir aicinājis, pirms nekā biju dzimis; viņš manu vārdu ir minējis, kad es vēl biju mātes miesās. Viņš manu muti ir darījis kā asu zobenu, ar savas rokas ēnu viņš mani ir aizsedzis; viņš mani ir nolicis kā izmeklētu bultu un noslēpis savā bultu makā. Viņš uz mani ir sacījis: Izraēl, tu esi mans kalps; tevī es gribu būt pagodināts. Un Kungs, kas mani jau no mātes miesām ir darījis sev par kalpu, sacīja: Redzi, es tevi esmu devis par gaismu tautām, lai tu nestu manu pestīšanu līdz pat visattālākiem zemes stūriem. Karaļi redzēs, valdnieki piecelsies un godinot nolieksies Kunga Izraēļa Svētā dēļ, kas tevi ir izredzējis.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 57—68

Elizabetei pienāca dzemdību laiks, un viņa dzemdēja dēlu. Viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs tai parādījis savu žēlastību, apsveica viņu. Astotajā dienā tie sanāca apgraizīt bērniņu un gribēja tam likt tēva vārdu Zahārijs. Bet viņa māte iebilzdama sacīja: Nē, viņš jāsauc par Jāni. Tad tie viņai sacīja: Neviena nav tavos rados, kam būtu tāds vārds. Un viņi ar zīmēm jautāja viņa tēvam, kā viņš gribētu, lai to sauc. Viņš, palūdzis rakstāmo plāksnīti, uzrakstīja šo: Viņa vārds ir Jānis. Visi par to brīnījās. Un tūlīt atvērās viņa mute un atbrīvojās mēle, un viņš sāka runāt, slavēdams Dievu. Bailes uznāca visiem viņu kaimiņiem, un visi šie vārdi kļuva zināmi pa visu Jūdejas kalnāju. Visi, kas vien dzirdēja, pārdomādami savā sirdī, sacīja: Kā šķiet, kas no šī bērna iznāks? Jo Kunga roka bija ar viņu. Bet viņa tēvs Zahārijs tapa Svētā Gara pilns un pravietoja, sacīdams: Slavēts Kungs, Izraēļa Dievs, ka viņš ir apmeklējis un atpestījis savu tautu.

Lūgsimies:

Dievs, kas šo dienu padarīji mums godājamu ar svētā Jāņa dzimšanu, dod savai tautai garīgā prieka žēlastību un visu ticīgo prātus virzi pa mūžīgās pestīšanas ceļiem. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

28. jūnijā — Svēto apustuļu Petera un Pavīla svētku vigilljā

Lekcija Apustuļu darbi (3, I—10)

Pēteris un Jānis gāja svētnīcā ap devīto lūgšanas stundu. Tad atnesa kādu vīru, kas bija tizls jau no dzimšanas. Viņu ik dienas nolika pie tā sauktajām Greznajām durvīm, lai viņš lūgtu dāvanas no tiem, kas ieiet svētnīcā. Viņš, redzēdams Pēteri un Jāni ieejam dievnamā, lūdza no tiem kādu dāvanu. Bet Pēteris ar Jāni, uzlūkodami viņu, sacīja: Paskaties uz mums! Un viņš uzlūkoja tos, cerēdams kaut ko no viņiem saņemt. Bet Pēteris sacīja: Sudraba un zelta man nav, bet kas man ir, to es tev dodu: Jēzus Kristus, Nazarieša, vārdā celies un staigā! Un viņš, paņēmis aiz labās rokas, to piecēla, un tūdaļ tā kājas un pēdas nostiprinājās. Un tas, uzlēcis kājās, nostājās un sāka iet, un kopā ar viņiem iegāja svētnīcā, un staigāja, un lēkāja, un godināja Dievu. Un visa tauta redzēja viņu staigājam un Dievu godinām. Un viņi pazina to, ka viņš ir tas pats, kas, dāvanas lūgdams, bija sēdējis pie svētnīcas Greznajām durvīm, un tos pārņēma izbrīns un bailes par to, kas ar viņu bija noticis.

Evaņģēlijs

Jāņa 21, 15—19

Tanī laikā, Jēzus sacīja Sīmanim Pēterim: Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli vairāk nekā viņi? Tas viņam saka: Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu. Viņš saka tam: Gani manus jērus! Tad viņš atkal saka tam: Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli? Tas viņam saka: Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu! Viņš tam saka: Gani manus jērus! Un trešo reizi viņš tam saka: Sīmani, Jāņa dēls, vai tu mani mīli? Pēteris noskuma, tāpēc ka viņš trešo reizi tam sacīja: Vai tu mani mīli? Un tas viņam sacīja: Kungs, tu visu zini, tu zini, ka es tevi mīlu. Viņš tam sacīja: Gani manas avis!

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: dod, lai nekādas grūtības nespētu salauzt mūs, kurus esi balstījis uz apustuliskās ticības klints. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

29. jūnijā — Svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētkos

Lekcija

Apustuļu darbi (12, 1—11)

Tanīs dienās ķēniņš Herods uzsāka varasdarbus, lai vajātu dažus no Baznīcas locekļiem. Viņš lika ar zobenu nonāvēt Jēkabu, Jāņa brāli. Un redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. Tas notika neraudzētās maizes dienās. Kad nu tas bija apcietināts, to iemeta cietumā, nododot apsardzībā četrām sardzēm, pa četri kareivji katrā, jo pēc Lieldienām viņš to gribēja vest tautas priekšā. Kamēr Pēteris tika turēts cietumā, Baznīca bez mitēšanās lūdza Dievu par viņu. Nakti pirms tam, kad Herods viņu gribēja vest tautas priekšā, Pēteris, divkāršām važām saslēgts, gulēja starp diviem kareivjiem, bet sargi durvju priekšā apsargāja cietumu. Piepeši Kunga eņģelis nostājās viņa priekšā un gaisma apspīdēja telpu. Eņģelis, pieskardamies Pētera sānam, viņu uzmodināja, sacīdams: Celies ātri augšā! Un tūlīt važas nokrita no viņa rokām. Eņģelis viņam sacīja: Apjozies un apaun kājas. Un viņš tā darīja. Tad tas viņam sacīja: Uzģērb savu mēteli un seko man. Viņš tam sekoja un izgāja ārā, bet viņš nedomāja, ka notikums ar eņģeli būtu īstenība: viņam šķita, ka redz kādu parādību. Pagājuši pirmai un otrai sardzei garām, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas veda uz pilsētu, un tie viņiem paši atvērās. Iznākuši viņi aizgāja vienu ielu uz priekšu, un tūlīt eņģelis atstāja viņu. Pēteris atjēdzies sacīja: Tagad es tiešām zinu, ka Kungs ir sūtījis savu eņģeli un ir izglābis mani no Heroda rokām un no visām jūdu tautas gaidām.

Evaņģēlijs

Mateja 16, 13—19

Tanī laikā, Jēzus nonāca Filipa Cēzarejas apgabalā un jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu? Viņi atbildēja: Vieni par Jāni Kristītāju, otri par Eliju, vēl citi par Jeremiju vai kādu no praviešiem. Jēzus jautāja: Bet par ko jūs mani turat? Sīmanis Pēteris atbildēdams sacīja: Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls. Tad Jēzus viņam sacīja: Svētīgs tu esi, Sīmani, Jāņa dēls, jo nevis miesa un asinis tev to ir atklājušas, bet mans Tēvs, kas ir debesīs. Un es tev saku: Tu esi Pēteris (Klints), un uz šīs klints es uzcelšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs. Un es tev došu debesu valstības atslēgas. Ko tu virs zemes saistīsi, tas būs saistīts arī debesīs; un ko tu virs zemes atraisīsi, tas būs atraisīts arī debesīs.

Lūgsimies:

Dievs, kas esi svētu darījis šo dienu ar savu apustuļu Pētera un Pāvila mocekļu nāvi, dod, lai Tava Baznīca visās lietās sekotu to mācībai, no kuriem iesākās ticības izplatīšanās. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Visdārgāko mūsu Kunga Jēzus Kristus Asiņu piemiņa

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule ebrejiem (9, 11—15)

Brāļi! Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, atnāca caur augstāko un pilnīgāko telti, ne rokām darināto, tas ir, ne no šīs pasaules. Un ne ar āžu un teļu asinīm, bet caur savām asinīm reiz iegāja Vissvētākajā vietā, panākdams mūžīgo pestīšanu. Ja jau āžu un vēršu asinis un govs pelni, ar kuriem apsvaida sagānītos, svētī miesu tīrībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas Svētajā Garā pats sevi bezvainīgu upurēja Dievam, tīrīs mūsu sirdsapziņu no mirušajiem darbiem, lai kalpotu dzīvajam Dievam. Un tāpēc viņš ir Jaunās Derības vidutājs; viņš nomira, lai atpestītu no pārkāpumiem, kas padarīti pirmās derības laikā, lai aicinātie saņemtu apsolīto mūžīgo mantojumu Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Evaņģēlijs

Jāņa 19, 30—35

Tanī laikā, kad Jēzus etiķi bija baudījis, viņš sacīja: Ir piepildīts! Un, galvu noliecis, atdeva garu. Bet tā kā bija sagatavošanās diena, tad jūdi, negribēdami, ka miesas sabatā paliktu pie krusta (jo tā bija lielā sabatdiena), lūdza Pilātu, lai viņš liktu tiem salauzt liela kaulus un noņemt no krusta. Tad kareivji atnāca un satrieca pirmajam liela kaulus, tāpat otrajam, kas kopā ar viņu bija krustā sisti. Bet kad tie pienāca pie Jēzus un redzēja, ka viņš jau miris, tie viņa liela kaulus nelauza, bet viens no kareivjiem ar šķēpu viņam atvēra sānu, un tūdaļ iztecēja asins un ūdens. Un kas to redzēja, tas to arī apliecināja, un viņa liecība ir patiesa. Un viņš zina, ka runā patiesību, lai arī jūs ticētu.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas iecēli savu Viendzimto Dēlu par pasaules Pestītāju un ar viņa asinīm ļāvi izlūgties piedošanu, dod mums, lūdzam, mūsu pestīšanas maksu svinīgā dievkalpojumā tā godināt un viņas aizsardzība glābties no šis dzīves ļaunumiem, ka mēs debesīs mūžam priecātos par pestīšanas augļiem. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienība, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

16. jūlijā — Svētā skapulāra svētkos — Karmeļa kalna Dievmātes atcere

Lekcija

Gudrības grāmata (Ecclesiasticus 24, 23—31)

Es kā vīna koks saldi smaržoju, un mani ziedi ir cieņas un godbijības auglis. Es esmu skaistās mīlestības, bijības, atziņas un svētās cerības māte. Manī ir visu ceļu un patiesības žēlastība, manī visa dzīvības un tikumības cerība. Nāciet pie manis visi, kas ilgojaties pēc manis, un baudiet manus augļus. Jo mans gars ir saldāks par medu un mans mantojums vērtīgāks par medu un šūnām. Mani pieminēs paaudžu paaudzēs. Kas mani ēd, tie vēl alkst, un kas mani dzer, tiem vēl slāpst. Kas mani klausa, tas netiks apkaunots, un kas manī darbojas, nekritīs grēkā. Kas mani cildina, tie iegūs mūžīgo dzīvību.

Evaņģēlijs

Lūkasa 11, 27—28

Tanī laikā, Jēzum runājot, kāda sieviete no pūļa paceltā balsī sacīja: Svētīgas ir miesas, kas tevi nesušas, un krūtis, kas tevi barojušas. Bet viņš sacīja: Jā, tiešām svētīgi tie, kas Dieva vārdu klausās un to sargā.

Lūgsimies:

Dievs, kas sevišķā kārtā esi pagodinājis Karmeļa ordeni, ļaujot tam nest Vissvētākās vienmēr Jaunavas Marijas, Tavas Mātes vārdu, dod žēlīgi, lai mēs, kas šodien godinām viņas atceri svinīgā dievkalpojumā, caur viņas aizbildnību izpelnītos mūžīgos priekus debesīs; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

22. jūlijā — Svētās Marijas Magdalēnas dienā

Lekcija

Augstā dziesma (Canticum Canticorum 3, 2—5; 8, 6—7)

Es celšos un izstaigāšu pilsētu: pa ielām un laukumiem meklēšu to, kuru mīl mana dvēsele. Es viņu meklēju, bet neatradu. Mani atrada sargi, kas apsargā pilsētu. Vai jūs neredzējāt to, kuru mīl mana dvēsele? Pagājusi tiem garām, es atradu to, kuru mīl mana dvēsele: es viņu apturēju un neatlaidīšu, kamēr viņu ievedīšu savas mātes namā, tās istabā, kas mani dzemdējusi. Pie stirnām un lauku briežiem apzvērinu jūs, Jeruzalemes meitas, ka jūs neuztrauktu un nemodinātu manu mīļo, iekams viņa pati nevēlēsies. Liec mani kā zīmogu pie savas sirds un kā gredzenu uz savas rokas, jo mīlestība ir stipra kā nāve un greizsirdība neatlaidīga kā elle: viņas svelme ir kā uguns liesmas. Ūdens plūdi nespēj izdzēst mīlestību, ne upes to noslīcināt. Kaut cilvēki visu savu mantu dotu par mīlestību, tomēr to par nieku uzskatītu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 7, 36—50

Tanī laikā, kāds farizejs ielūdza Jēzu pie sevis paēst, un viņš, iegājis farizeja namā, apsēdās. Un lūk, grēcīga sieviete no tās pilsētas, uzzinājusi, ka viņš piedalās mielastā farizeja namā, atnesa alabastra trauku ar svaidāmām zālēm un, nometusies aizmugurē pie viņa kājām, ar asarām slacināja viņa kājas un ar saviem matiem slaucīja un skūpstīja viņa kājas, tās svaidīdama ar zālēm. Bet farizejs, kas viņu bija aicinājis, runāja pie sevis: Ja šis būtu pravietis, tad viņš gan zinātu, kas šī sieviete tāda ir, kas viņu aizskar: viņa taču ir grēciniece. Un Jēzus atbildēdams viņam sacīja: Sīmani, man tev kas sakāms. Viņš atbildēja: Saki,’ Mācītāj! — Kādam augļotājam bija divi parādnieki: viens tam bija parādā pieci simti denāru un otrs piecdesmit. Kad tiem nebija ko atdot, tad viņš abiem atlaida parādu. Kurš tad no tiem viņu vairāk mīlēs? Sīmanis atbildēdams sacīja: Man šķiet, ka tas, kam viņš vairāk atlaidis. Un viņš tam sacīja: Tu pareizi spriedi. Un pagriezies uz sievieti, viņš sacīja Sīmanim: Vai tu redzi šo sievieti? Es ienācu tavā namā, bet tu ūdeni nedevi manām kājām, bet viņa ar savām asarām manas kājas slacīja un ar saviem matiem nožāvēja. Tu mani nenoskūpstīji, bet viņa no ienākšanas nav mitējusies skūpstīt manas kājas. Tu ar eļļu nesvaidīji manu galvu, bet viņa ar dārgām zālēm svaidīja manas kājas. Tāpēc es tev saku: Viņai tiek atlaists daudz grēku, jo viņa daudz ir mīlējusi, bet kam mazāk tiek atlaists, tas mazāk mīl. Tad Jēzus sacīja viņai: Tev grēki tiek piedoti. Un pie galda sēdošie runāja savā starpā: kas šis tāds, ka viņš arī grēkus piedod? Jēzus tad sacīja sievietei: Tava ticība tevi glābusi: Ej mierā!

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai mums palīdz svētās Marijas Magdalēnas aizbildnība, kuras lūgšanu aizkustināts, četras dienas kapā trūdošo Lāzaru Tu dzīvu piecēli no miroņiem. Kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

25. jūlijā — Svētā apustuļa Jēkaba dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 4, 9—15)

Brāļi! Mēs esam nostādīti kā uz skatuves pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Mēs esam neprātīgi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti. Līdz pat šai stundai mēs ciešam badu un slāpes, esam kaili, tiekam piekauti un klīstam bez pajumtes. Mēs pūlamies, strādādami paši savām rokām. Mūs lamā, bet mēs svētījam; mūs vajā, bet mēs paciešam; mūs zaimo, bet mēs aizlūdzam. Mēs esam kļuvuši it kā par šīs pasaules atkritumiem un saslaukām, un tā līdz pat šim laikam. To rakstu ne jau tāpēc, lai jūs apkaunotu, bet gan lai jūs, kā savus mīļos bērnus brīdinātu mūsu Kungā Jēzū Kristū. Ja arī jums būtu desmit tūkstoš skolotāju Kristū, tad tomēr nav daudz tēvu, jo es jūs esmu dzemdinājis Kristū Jēzū caur Evaņģēliju.

Evaņģēlijs

Mateja 20, 20—23

Tanī laikā, atnāca pie Jēzus Zebedeja dēlu māte ar saviem dēliem, nometās zemē un kaut ko lūdza no viņa. Viņš tai sacīja: Ko tu vēlies? Tā viņam atbildēja: Saki, lai šie abi mani dēli sēž tavā valstībā — viens tev pa labajai un otrs pa kreisajai rokai. Bet Jēzus atbildēdams sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeršu? Tie sacīja viņam: Varam! Viņš sacīja tiem: Manu biķeri gan jūs dzersit, bet man nepienākas dot sēdēt pa manai labai vai kreisai rokai jums, bet tiem, kam mans Tēvs sagatavojis.

Lūgsimies:

Sargi un dari svētu, Kungs, savu tautu, lai, Tava apustuļa Jēkaba aizbildnības stiprināta, viņa ar saviem darbiem Tev patiktu un mierīgu prātu Tev kalpotu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā. Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

26. jūlijā — Vissvētākās Jaunavas Marijas mātes svētās Annas dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Proverbiorum 31, 10—31)

Kas atradīs drošsirdīgu sievieti? Tālu un aiz pēdējām robežām viņas vērtība. Uz viņu paļaujas viņas vīra sirds, un nekā viņam netrūks. Viņa tam dara labu, nevis ļaunu visās sava mūža dienās. Viņa sagādā vilnu un linus un strādā ar savu roku veiklību. Tā kļūst līdzīga tirgotāja kuģim, kas ved sev maizi no tālienes. Tā, agri celdamās, dod savai saimei ēdienu un kalpotājiem savu tiesu. Tā nopērk iecerēto tīrumu un no sava roku darba apstāda vīna dārzu. Viņa apjož savus gurnus ar stiprumu un dara spēcīgas savas rokas. Tā redz un nomana, ka viņai labi veicas un viņas lukturis naktī nedziest. Tā liek savu roku pie grūtiem darbiem un tver ar pirkstiem vārpstu. Tā atver savu sauju sērdieņiem un izstiepj savu roku nabagiem. Tā nebīstas par savu namu ziemas salā, jo visi viņas mājnieki ir divkārtēji tērpti. Tā sev taisa mīkstas segas un šūdina tērpu no dārga audekla un purpura. Viņas vīrs ir ievērojams, kad tas apsēžas ar zemes vecajiem pilsētas vārtos. Viņa auž linu audeklus un tos pārdod, un piegādā jostas kanānietim. Stiprums un piemīlība ir viņas tērps, tāpēc viņai nav jāuztraucas par pēdējām lietām. Viņa savu muti atver gudrībām/un par viņas mēli valda laipnība. Viņa seko savas saimes gaitām un savu maizi neēd bez darba. Viņas dēli cēlās un teica to svētīgu, un viņas vīrs to slavināja: Daudzas mātes meitas ir tiklas un tikušas, bet tu esi pārāka par visām. Daiļums viļ, skaistums izbāl, bet sieviete, kas bīstas Kungu, tiks cildināta. Dodiet viņai no viņas darba augļiem, un ļaudīs lai to slavē viņas pašas darbi.

Evaņģēlijs

Mateja 13, 44—52

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem šo līdzību: Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko atradis cilvēks paslēpj un, priecādamies par to, aiziet un pārdod visu savu īpašumu un nopērk šo tīrumu. Debesu valstība vēl ir līdzīga tirgonim, kas meklē labas pērles. Un atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu savu īpašumu un nopirka to. Debesu valstība vēl ir līdzīga jūrā iemestam tīklam, kas savāc visādas zivis. Un kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā un. krastmalā sēdēdami, labās salasīja traukos, bet sliktās izmeta ārā. Tā būs pasaules beigās: Eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem un iemetīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu griešana. Vai jūs to visu sapratāt? Tie viņam saka: Jā! Tad viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens Rakstu mācītājs, kas saprot mācību par debesu valstību, ir līdzīgs namatēvam, kas no savas mantu krātuves izceļ jauno un veco.

Lūgsimies:

Dievs, kas vēlējies svētajai Annai dot žēlastību, ka viņa kļūtu par Tava Dēla Dzemdētājas māti, dod žēlīgi, lai mūs pie Tevis atbalsta tās aizbildnība, kuras svētkus šodien svinam. Caur to pašu mūsu Kunga Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

31. jūlijā — Ticības apliecinātāja svētā Ignācija dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Timotejam (II; 2, 8—10; 3, 10—12)

Vismīļais! Atceries, ka Kungs Jēzus Kristus no Dāvida cilts ir augšāmcēlies no miroņiem, kā teikts manā Evaņģēlijā, par kuru es ciešu kā noziedznieks, ieskaitot ari mokas cietumā, bet Dieva vārds nav iekalts važās. Tāpēc izredzēto dēļ es visu panesu, lai arī viņi panāktu izpestīšanu, kas ir Jēzū Kristu, debesu godībā. Bet tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, maniem aizrādījumiem; manai ticībai, lēnprātībai, mīlestībai, pacietībai ciešanās un vajāšanās, kādas es piedzīvoju Antiohijā, Ikonijā un Listrā; tādas vajāšanas es cietu, un Kungs mani no visām tām izglāba. Un visi tiks vajāti, kas dievbijīgi grib dzīvot Jēzū Kristu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 10, 1—9

Tanī laikā, Kungs Jēzus izraudzīja vēl citus septiņdesmit divus un izsūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz katru pilsētu un vietu, kurp pats gribēja iet. Un viņš tiem sacīja: Pļaujamā gan ir daudz, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas kungu, lai viņš sūta pļāvējus savā druvā. Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus starp vilkiem. Neņemiet līdzi naudasmaku, ne ceļasomu, nedz kurpes un ceļā nevienu nesveiciniet. Ienākuši kādā namā, vispirms sakiet: Miers šim namam! Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers dusēs uz viņa; ja ne, tad tas atgriezīsies atpakaļ pie jums. Tai pašā namā palieciet, ēzdami un dzerdami to, kas tiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs. Nestaigājiet no mājas uz māju. Un kurā pilsētā jūs ieiesit un tiksit uzņemti, ēdiet, ko jums ceļ priekšā. Un dziediniet slimniekus, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Tuvu pie jums ir Dieva valstība.

Lūgsimies:

Dievs, kas caur svēto Ignāciju savai karojošai Baznīcai devi jaunu stiprinājumu, lai vairāk izplatītu Tava vārda godu, dod, lai mēs, ar viņa atbalstu un pēc viņa piemēra cīnoties virs zemes, izpelnītos būt vainagotiem ar viņu debesīs. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

7. augustā — Ticibas apliecinātāja svētā Dominika dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Timotejam (II; 4, 1—8)

Vismīļais! Es tevi zvērinu pie Dieva un Jēzus Kristus, kas tiesās dzīvos un mirušos savā atnākšanā un valstībā. Sludini vārdu, uzstājies laikā un nelaikā, pārliecini, pamudini, norāj visā pacietībā un pamācībā! Jo nāks laiks, kad veselīgo mācību necietīs, bet pēc pašu iegribām sameklēs sev mācītājus, kas glaimos dzirdei; no patiesības ausis novērsīs un pievērsīsies pasakām. Bet tu esi modrs, paciet visu, strādā evaņģēlista darbu, pildi savu pienākumu! Esi apdomīgs! Jo mans šķiršanās laiks tuvu, un mani drīz upurēs. Labu cīņu es izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību saglabāju. Atliek man saņemt taisnības kroni, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikai man, bet arī tiem, kas mīl viņa atnākšanu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 12, 35—40

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Jūsu gurni lai ir apjozti un degošas lāpas jūsu rokās! Esiet kā ļaudis, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klauvēs! Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi, es jums saku, ka viņš, apsējies priekšautu, tos nosēdinās un apstaigādams viņiem kalpos. Un ja viņš nāktu nakts sardzes otrā maiņā un ja viņš nāktu nakts sardzes trešajā maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi! Bet tas jums jāzina: Ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks,, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā. Ta arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tai stundā, kad jūs to nedomājat.

Lūgsimies:

Dievs, kas savu Baznīcu vēlējies apgaismot ar svētā Dominika, Tava apliecinātāja mācību un nopelniem, dod, lai ar viņa aizbildnību Baznīca vienmēr jāt laicīgu atbalstu, kā arī pastāvīgi pilnveidojas garīgā dzīvē. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

6. augustā — Mūsu Kunga Jēzus Kristus apskaidrošanās dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pētera vēstule (II; 1, 16—19)

Vismīļie! Mēs pasludinājām jums mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un atnākšanu, nevis sekodami izgudrotām pasakām, bet būdami aculiecinieki viņa varenībai. Jo viņš saņēma no Dieva Tēva godu un cildinājumu, kad viņam atskanēja no augsti teicamās godības šāda balss: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk, viņu klausiet! Un šo balsi, kas atskanēja no debesīm, mēs dzirdējām, kad bijām kopā ar viņu svētajā kalnā. Un pravieša vārds ir mums jo stiprāks, un jūs labi darāt, ievērodami to kā sveci, kas spīd tumšā vietā, kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.

Evaņģēlijs

Mateja 17, 1—9

Tanī laikā, Jēzus ņēma Pēteri un Jēkabu, un tā brāli Jāni un uzveda viņus savrup augstā kalnā. Un tika apskaidrots viņu priekšā. Un viņa seja mirdzēja kā saule, bet viņa drēbes kļuva baltas kā sniegs. Un, lūk, viņiem parādījās Mozus un Elija un runāja ar viņu. Bet Pēteris atbildēdams sacīja Jēzum: Kungs, labi mums šeit būt! Ja vēlies, mēs taisīsim šeit trīs teltis: vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam. Viņam vēl runājot, lūk, spoža padebess tos apēnoja. Un, lūk, balss padebesī sacīja: Šis ir mans mīļais Dēls, kas man labpatīk. Viņu jūs klausiet! Kad mācekļi to dzirdēja, viņi krita uz sava vaiga un ļoti izbijās. Bet Jēzus piegāja un pieskārās viņiem, un sacīja: Celieties un nebīstieties! Bet viņi, pacēluši savas acis, neviena neredzēja, kā vien tikai Jēzu. Un viņiem, no kalna nokāpjot, Jēzus pavēlēja, teikdams: Nevienam nesakiet par šo parādību, iekams Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem!

Lūgsimies:

Dievs, kas sava Viendzimtā Dēla godības pilnajā pārveidošanās bridi apstiprināji ticības noslēpumus ar praviešu liecībām, un, no spožā mākoņa atskanot balsij, jau iepriekš brīnišķi vēstīji mūsu uzņemšanu savu bērnu skaitā, dod, lūdzam, mums žēlastību kļūt par godības Karaļa līdzmantiniekiem un par šis debesu godības dalībniekiem. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

9. augustā — Svētā mocekļa Labrenča (Laurencija) dienas vigilijā

Lekcija

Gudrības grāmata (Eccli. 51, 1—8 un 12)

Es teikšu tevi, Kungs un ķēniņš, un slavināšu tevi, Dievu, manu glābēju. Es daudzināšu Tavu vārdu, jo esi kļuvis man palīgs un aizstāvis un atbrīvoji manu miesu no posta, no netaisnas mēles lamatām un no melīgām lūpām, un visu klātesošo priekšā mani atbalstīji. Un mani glābi saskaņa ar sava vārda lielo žēlsirdību no tiem, kas rūca, lai aprītu mani, no rokam, kas meklēja manu dzīvību, un no spaidiem, kas mani ielenca; no liesmu svelmes, kas mani smacēja, un uguns vidu es nesadegu; no elles bezdibeņa dzelmes, un no satraipītas mēles, un no melu vārda, no netaisnīga ķēniņa, un no netaisnīgas meles: līdz pat nāvei mana dvēsele slavēs Kungu, jo tu glāb savus gaidītājus un atbrīvo viņus no pagānu rokām, Kungs, mūsu Dievs.

Evaņģēlijs

Mateja 16, 24—27

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Ja kas grib man sekot, lai aizliedz sevi, uzņemas savu krustu un seko man! Jo kas grib savu dzīvību glābt, tas to pazaudēs, bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, tas to iegūs. Jo ko tas līdz cilvēkam, ja viņš iemantos visu pasauli, bet savā dvēselē cietīs zaudējumu? Ko gan cilvēks dos apmaiņai par savu dvēseli? Jo Cilvēka Dēls nāks ar saviem eņģeļiem sava Tēva godībā, un tad viņš atdos ikvienam pēc tā darbiem.

Lūgsimies:

Kungs, uzklausi mūsu pazemīgās lūgšanas un, aizbilstot par mums Tavam svētajam moceklim Labrencim, kura svētkus gatavojamies svinēt, ļauj mums pastāvīgi izjust Tavu žēlsirdību. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

10. augustā — Svētā mocekļa Labrenča (Laurencija) dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (II; 9, 6—10)

Brāļi! Kas skopi sēj, tas skopi pļaus; un kas bagātīgi sēj, tas bagātīgi pļaus. Katrs lai dara, kā viņš savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi un ne spiests, jo augstsirdīgu devēju Dievs mīl. Bet Dievs ir spējīgs dot jums bagātīgi visādas žēlastības, lai jums vienmēr visā būtu pārticība un jūs būtu bagāti katram labam darbam. Kā rakstīts: Viņš izdala, dod nabagiem, viņa taisnība paliek mūžīgi mūžos (Ps. 111, 9). Bet kas dod sēklu sējējam, dos ari maizi ēšanai un vairos jums sēklu un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem.

Evaņģēlijs

Jāņa 12, 24—26

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu. Kas savu dzīvību mīl, tas to zaudē; bet kas šinī pasaulē savu dzīvību ienīst, tas to saglabā mūžīgai dzīvei. Ja kas man kalpo, tas lai seko man! Un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man būs kalpojis, to godinās mans Tēvs.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, kas devi spēku svētajam Labrencim pārvarēt mocību uguni, mēs Tevi lūdzam, dod mums spēku noslāpēt mūsu netikumu tieksmes. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

14. augustā — Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas vigilijā

Lekcija

Gudrības grāmata (Eccli. 24, 23—31)

Es kā vīna koks saldi smaržoju, un mani ziedi ir cieņas un godbijības auglis. Es esmu skaistās mīlestības, bijības, atziņas un svētās cerības māte. Manī ir visu ceļu un patiesības žēlastība, manī visa dzīvības un tikumības cerība. Nāciet pie manis visi, kas ilgojaties pēc manis, un baudiet manus augļus. Jo mans gars ir saldāks par medu, un mans mantojums vērtīgāks par medu un šūnām. Mani pieminēs paaudžu paaudzēs. Kas mani ēd, tie vēl alkst, un kas mani dzer, tiem vēl slāpst. Kas mani klausa, tas netiks apkaunots, un kas manī darbojas, nekritīs grēkā. Kas mani cildina, tie iegūs mūžīgo dzīvību.

Evaņģēlijs

Lūkasa 11, 27—28

Tanī laikā, Jēzum runājot, kāda sieviete no pūļa paceltā balsī sacīja: Svētīgas ir miesas, kas tevi nesušas, un krūtis, kas tevi barojušas! Un viņš sacīja: Jā, tiešām svētīgi tie, kas Dieva vārdu klausās un to sargā.

Lūgsimies:

Dievs, kas labvēlējies izraudzīt Vissvēto Jaunavu sev par mājokli, dod mums, lai, viņas gādībā būdami, mēs varētu priecīgi piedalīties viņas svētkos. Kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

15. augustā — Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos

Lekcija

Judītes grāmata 13, 22—25; 15, 10

Kungs savā spēkā ir svētījis tevi, jo caur tevi viņš ir iznīcinājis mūsu ienaidniekus. Tu, meit, esi Visaugstākā Kunga Dieva svētīta pāri visām sievietēm virs zemes. Lai ir svētīts Kungs, kas radījis debesis un zemi, jo viņš šodien ir tā pagodinājis tavu vārdu, ka tava slava neapklusīs cilvēku mutē, kas mūžīgi atcerēsies Kunga spēku, jo viņa dēļ tu nesaudzēji savu dzīvību savas tautas spaidos un grūtībās, bet tu novērsi tās postu mūsu Kunga priekšā. Tu Jeruzalemes slava, tu Izraēļa prieks, tu mūsu tautas pagodinājums.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 41—50

Tanī laikā, Elizabeti piepildīja Svētais Gars un viņa skaļā balsī sauca: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. Un svētīga tu esi, ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī brīža mani svētīgu, teiks visas paaudzes, jo lielas lietas ir darījis pie manis Varenais, un svēts ir viņa vārds. Un viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm, visiem, kas viņa bīstas.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, kas Bezvainīgo Jaunavu Mariju, Tava Dēla Māti uzņēmi ar miesu un dvēseli debesu godībā, dod, lūdzam, lai mēs, pārdabiska mērķa allaž vadīti, izpelnītos dalību viņas godībā. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas Sirds dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Eccli. 24, 23—31)

Es kā vīna koks saldi smaržoju, un mani ziedi ir cieņas un godbijības auglis. Es esmu skaistās mīlestības, bijības, atziņas un svētās cerības māte. Manī ir visu ceļu un patiesības žēlastība, manī visa dzīvības un tikumības cerība. Nāciet pie manis visi, kas ilgojaties pēc manis, un baudiet manus augļus. Jo mans gars ir saldāks par medu, un mans mantojums vērtīgāks par medu un šūnām. Mani pieminēs paaudžu paaudzēs. Kas mani ēd, tie vēl alkst, un kas mani dzer, tiem vēl slāpst. Kas mani klausa, tas netiks apkaunots, un kas manī darbojas, nekritīs grēkā. Kas mani cildina, tie iegūs mūžīgo dzīvību.

Evaņģēlijs Jāņa 19, 25—27

Tanī laikā, pie Jēzus krusta stāvēja viņa māte un viņa mātes māsa Marija, Kleofa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un līdzās stāvošo mācekli, ko viņš mīlēja, saka savai mātei: Sieviete, lūk, tavs dēls! Pēc tam viņš saka māceklim: Luk, tava māte! Un no tā brīža māceklis paņēma viņu pie sevis.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas Vissvētās Jaunavas Marijas Sirdi sagatavoji cienīgu Svētā Gara mājokli, dod žēlīgi, lai šis Bezvainīgās Sirds svētkus dievbijīgi svinot, mēs varētu dzīvot pēc Tava prāta. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda tā paša Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

24. augustā — Svētā apustuļa Bērtuļa (Bartolomeja) dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (I; 12, 27—31)

Brāļi! Jūs esat Kristus ķermenis un loceklis pie locekļa. Un dažus Dievs Baznīcā ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem; tad deva spēku darīt brīnumus, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt, runāt dažādās valodās, iztulkot runas. Vai tad visi ir apustuļi, vai visi pravieši, vai visi mācītāji? Vai visi brīnumdarītāji, vai visiem ir dāvanas dziedināt, vai visi runā mēlēs, vai visi tās iztulko? Bet jūs centieties pēc labākajām žēlastībām.

Evaņģēlijs

Lūkasa 6, 12—19

Tanī laikā, Jēzus uzkāpa kalnā Dievu pielūgt un visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu. Un dienai austot, viņš sasauca savus mācekļus un izvēlējās no tiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem: Sīmani, kuru viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli, Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais, un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs. Un viņš, nokāpis līdz ar tiem, apstājās līdzenā vietā, kur bija daudz viņa mācekļu un liels daudzums ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzalemes, un jūrmalas, un Tīras, un Sidonas, kas bija nākuši, lai viņu klausītos un lai tiktu izdziedināti no savām kaitēm. Arī tie, kurus mocīja nešķīstie gari, tika izdziedināti. Un visi ļaudis tiecās viņam pieskarties, jo spēks izgāja no viņa, un viņš visus izdziedināja.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas šodien Tava svētā apustuļa Bērtuļa svētkos mūs piepildīji ar dziļu un svētu prieku: lūdzam, dod, lai Tava Baznica mīlētu to, kam viņš ticēja, un sludinātu, ko viņš mācīja. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

25. augustā — Ķēniņa un ticības apliecinātāja svētā Ludviķa dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Sap. 10, 10—14)

Kungs vadīja taisnīgo pa taisniem ceļiem un parādīja viņam Dieva valstību un iedeva viņam zināšanas par svētām lietam; pagodināja viņu pūlēs un pilnveidoja viņa darbus. No krāpnieku viltībām paglāba viņu un darīja viņu par godavīru. Nosargāja viņu no nedraugiem un pret pavedējiem nodrošināja viņu, un lika viņam izcīnīt grūtu cīņu, lai viņš uzvarētu un apzinātos, ka par visu varenāka ir gudrība. Tā nepameta taisnīgo, kad tas tika pārdots, bet atbrīvoja no grēciniekiem; un nokāpa ar viņu tumsā un cietumā viņu nepameta, kamēr atnesa viņam valstības zizli un varu pret tiem, kas viņu bija nomākuši: un pierādīja to ļaužu melīgumu, kas viņu bija nozākājuši, un deva viņam mūžīgo spožumu, Kungs, mūsu Dievs.

Evaņģēlijs

Lūkasa 19, 12—26

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem šo līdzību: Kāds dižciltīgs cilvēks devās uz tālām zemēm, lai iegūtu sev valsti un atgrieztos atpakaļ. Un viņš, pasaucis savus desmit kalpus, deva tiem desmit minas un sacīja: Pelnieties, kamēr es pārnākšu! Bet viņa pilsoņi ienīda to, un tie sūtīja sūtņus viņam pakaļ un sacīja: Mēs nevēlamies, ka šis valdītu pār mums. Un notika, ka viņš, valsti ieguvis, atgriezās atpakaļ un lika pasaukt kalpus, kuriem viņš bija devis naudu, lai uzzinātu, cik katrs nopelnījis. Tad nāca pirmais un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja desmit minas. Viņš tam sacīja: Pareizi, labais kalps, tu biji uzticams mazās lietās; tu valdīsi pār desmit pilsētām. Un otrs atnāca un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja piecas minas. Un viņš tam sacīja: Arī tu valdi pār piecām pilsētām. Un vēl cits nāca un sacīja: Kungs, še ir tava mina. Es to biju noglabājis sviedrautā. Jo es baidījos tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks: tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis. Viņš sacīja tam: Nekrietnais kalps, ar tavu muti es tevi tiesāju. Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks, kas ņem, ko nav nolicis un pļauj, ko nav sējis. Un kāpēc tu neatdevi manu naudu maiņas galdā, lai es pārnācis atprasītu to ar augļiem? Un klātesošiem viņš teica: Atņemiet viņam minu un dodiet tam, kam desmit minas! Un tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau ir desmit minas! Bet es jums saku: ka katram, kam ir, tiks dots, lai viņam būtu pārpilnība, bet no tā, kam nav, tiks ņemts arī tas, kas tam ir.

Lūgsimies:

Dievs, kas svēto Ludviķi, savu apliecinātāju, no zemes valsts pārcēli debesu valstības godībā, mēs lūdzam, viņa nopelnu un aizbildnības dēj dari mās par dalībniekiem karaļu Karaļa Jēzus Kristus, Tava Dēla valstībā, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

8. septembrī — Vissvētās Jaunavas Marijas dzimšanas dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Proverbiorum 8, 22—35)

Es biju pie Kunga viņa ceļu sākumā, no paša iesākuma, iekams viņš bija ko radījis. Es esmu izraudzīta kopš mūžības, kopš pirmsākuma, iekams zeme tapa. Vēl nebija bezdibeņu, un es jau biju ieņemta; vēl nebija atvērušies ūdens avoti, vēl nepacēlās varenās kalnu grēdas; pirms pakalniem es dzimu: vēl viņš nebija radījis zemi, upes un zemesloka viras. Kad viņš radīja debesis, es biju tur klāt; kad viņš stingrā likumībā norobežoja ūdens dziļumus, kad viņš nostiprināja padebešus augšā un līdzsvaroja ūdens avotus, kad viņš ierādīja jūrai krastus un ūdeņiem deva pavēli nepārkāpt savas robežas, kad viņš nostiprināja zemes pamatus, — es biju pie viņa, visu līdzi kārtojot. Tas bija mans prieks, dienu no dienas rotaļāties viņa priekšā, vienmēr rotaļāties virs zemes. Un mans prieks ir būt pie cilvēku bērniem. Tāpēc nu, bērni, klausieties mani: Svētīgi tie, kas staigā manus ceļus. Klausieties mācību, esiet gudri un neatmetiet to. Svētīgs ir cilvēks, kas mani klausa un stāv nomodā pie manām durvīm katru dienu un gaida pie mana durvju sliekšņa. Kas mani atradīs, tas atradīs dzīvību un saņems pestīšanu no Kunga.

Evaņģēlijs

Mateja 1, 1—16

Jēzus Kristus, Dāvida dēla, Ābrahama dēla ciltsgrāmata. Ābrahamam dzima Izāks, Izākam dzima Jēkabs, Jēkabam dzima Jūda un viņa brāļi. Jūdam ar Tamaru dzima Faress un Zara, Faresam dzima Ezrons, Ezronam dzima Arams, Aramam dzima Aminadabs, Aminadabam dzima Nāsons, Nāsonam dzima Salmons, Salmonam ar Rahabu dzima Boass. Boasam ar Rutu dzima Obeds, Obedam dzima Jese, Jesem dzima ķēniņš Dāvids. Ķēniņam Dāvidam dzima Salomons no tās, kas bija Urija sieva. Salomonam dzima Roboams, Roboamam dzima Abija, Abijam dzima Aza, Azam dzima Jozafats, Jozafatam dzima Jorams, Joramam dzima Ozija, Ozijam dzima Joatams, Joatamam dzima Ahazs, Ahazam dzima Ezehijs, Ezehijam dzima Manass, Manasam dzima Amons, Amonam dzima Jozija, Jozijam Babilonas verdzībā dzima Jehonijs un viņa brā|i. Pēc Babilonas verdzības: Jehonijam dzima Salatiēls, Salatiēlam dzima Zorobabels, Zorobabelam dzima Abiuds, Abiudam dzima Eljakims, Eljakimam dzima Azors, Azoram dzima Sadoks, Sadokam dzima Ahims, Ahimam dzima Eliuds, Eliudam dzima Eleazars, Eleazaram dzima Matans, Matanam dzima Jēkabs, Jēkabam dzima Jāzeps, Marijas vīrs, no kuras piedzima Jēzus, kas tiek saukts Kristus.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, dod saviem kalpiem debesu žēlastības dāvanu, lai Vissvētās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki pavairotu mūsu mieru, tāpat kā viņa, kļūdama Dievdzemdētāja, ievadīja mūsu pestīšanu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Vissvētās Jaunavas Marijas Vārda dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Ecclesiasticus 24, 23—31)

Es kā vīna koks saldi smaržoju, un mani ziedi ir cieņas un godbijības auglis. Es esmu skaistās mīlestības, bijības, atziņas un svētās cerības māte. Manī ir visu ceļu un patiesības žēlastība, manī visa dzīvības un tikumības cerība. Nāciet pie manis visi, kas ilgojaties pēc manis un baudiet manus augļus. Jo mans gars ir saldāks par medu, un mans mantojums vērtīgāks par medu un šūnām. Mani pieminēs paaudžu paaudzēs. Kas mani ēd, tie vēl alkst, un kas mani dzer, tiem vēl slāpst. Kas mani klausa, tas netiks apkaunots, un kas manī darbojas, nekritīs grēkā. Kas mani cildina, tie iegūs mūžīgo dzīvību.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 26—38

Tanī laikā, Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzepu no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā; Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm. To dzirdēdama, viņa uztraucās par šiem vārdiem un domāja pie sevis, ko šis sveiciens varētu nozīmēt. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, un to nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un viņu sauks par Vis augstā Dēlu. Kungs Dievs dos viņam viņa tēva Dāvida troni. Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala. Tad Marija sacīja eņģelim: Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu? Eņģelis viņai atbildēja: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc tas Svētais, kas no tevis dzims, tiks saukts Dieva Dēls. Redzi, Elizabete, tava radiniece, arī savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams. Tad Marija sacīja: Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, mēs Tevi lūdzam: dod, lai tavi ticīgie, kas priecājas par Vissvētās Jaunavas Marijas vārdu un gādību, ar viņas žēlīgo aizbildnību tiktu atbrīvoti no visiem ļaunumiem virs zemes un izpelnītos mūžīgos priekus debesīs. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

14. septembrī — Svētā Krusta uzaugstināšanas dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule filipiešiem (2, 5—11)

Brāļi! Esiet tādā pārliecībā kā Jēzus Kristus, kas bija Dieva veidā, tomēr nedomāja līdzību Dievam paturēt ar varu, bet atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu, kļuva līdzīgs cilvēkiem un patiesi kļuva cilvēks. Viņš pazemojās, būdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāpēc arī Dievs viņu uzaugstināja un dāvāja viņam vārdu pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā ceļos kristu visi, kas debesīs, virs zemes un pazemē, un visas valodas apliecinātu, ka Kungs Jēzus Kristus ir Dieva Tēva godībā.

Evaņģēlijs

Jāņa 12, 31—36

Tanī laikā, Jēzus sacīja jūdiem: Tagad pasaule tiek tiesāta; tagad šīs pasaules valdnieks tiks atmests. Un kad es tikšu no zemes pacelts, tad pievilkšu pie sevis visus. Ar šiem vārdiem viņš pateica, kādā nāvē viņam būs jāmirst. Pūlis viņam atbildēja: Mēs esam dzirdējuši no Likuma grāmatas, ka Kristus paliek mūžīgi, un kā tad tu saki, ka Cilvēka Dēlam jātop paceltam? Kas ir šis Cilvēka Dēls? Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsa jūs neapņem: un kas staigā tumsā, tas nezina, kurp viņš iet. Kamēr jums ir gaisma, ticiet gaismai, lai jūs kļūtu par gaismas bērniem.

Lūgsimies:

Dievs, kas šodien mūs iepriecini svētā Krusta uzaugstināšanas gadskārtējos svētkos, dod, lūdzam, lai mēs, pazinuši Pestītāja noslēpumu virs zemes, izpelnītos saņemt debesis atpestīšanas augļus. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

15. septembrī — Vissvētās Jaunavas Marijas sāpju piemiņa

Lekcija, Evaņģēlijs un lūgšana kā Sāpju Dievmātes dienā

Lekcija

Judītes grāmata 13, 22—25; 15, 10

Kungs savā spēkā ir svētījis tevi, jo caur tevi viņš ir iznīcinājis mūsu ienaidniekus. Tu, meit, esi Visaugstākā Kunga Dieva svētīta pāri visām sievietēm virs zemes. Lai ir svētīts Kungs, kas radījis debesis un zemi, jo viņš šodien ir tā pagodinājis tavu vārdu, ka tava slava neapklusīs cilvēku mutē, kas mūžīgi atcerēsies Kunga spēku, jo viņa dēļ tu nesaudzēji savu dzīvību savas tautas spaidos un grūtībās, bet tu novērsi tās postu mūsu Kunga priekšā. Tu Jeruzalemes slava, tu Izraēļa prieks, tu mūsu tautas pagodinājums.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 41—50

Tanī laikā, Elizabeti piepildīja Svētais Gars un viņa skaļā balsī sauca: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis? Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. Un svētīga tu esi, ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis. Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele. Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā, jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemību; redzi, no šī brīža mani svētīgu, teiks visas paaudzes, jo lielas lietas ir darījis pie manis Varenais, un svēts ir viņa vārds. Un viņa žēlsirdība paliek uz paaudžu paaudzēm, visiem, kas viņa bīstas.

Lūgsimies:

Visvarenais Dievs, kas Bezvainīgo Jaunavu Mariju, Tava Dēla Māti uzņēmi ar miesu un dvēseli debesu godībā, dod, lūdzam, lai mēs, pārdabiska mērķa allaž vadīti, izpelnītos dalību viņas godībā. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

21. septembrī — Svētā apustuļa un evaņģēlista Mateja dienā

Lekcija

Pravieša Ezehiēla grāmata (1, 10—14)

Četru dzīvnieku vaiga izskats šāds: tiem četriem — cilvēka vaigs un lauvas vaigs pa labi, vērša vaigs pa kreisi un ērgļa vaigs virsū.* Viņu vaigi un spārni bija vērsti uz augšu: ikvienam divi spārni sitās kopā un divi apklāja viņu miesas. Un katrs no tiem gāja tieši uz priekšu; kurp Gars viņus virzīja, turp tie gāja, un iedami neapgriezās. Šiem dzīvniekiem bija it kā kvēlošu ogļu izskats, kā lāpu spožums. Starp šiem dzīvniekiem spulgoja uguns, un no šīs uguns šaudījās zibeņi. Un dzīvnieki kustējās šurpu turpu, spīdēdami kā zibeņi.

* Piezīme: Teksts pēc komentāriem: Četru dzīvnieku sejas izskats bija šāds: Visiem četriem no priekšas bija cilvēka seja, pa labi lauvas seja, pa kreisi vērša seja, un no pretējās puses ērgļa seja. Tātad ikkatram bija visas četras sejas. Viņi simbolizēja četru evaņģēlistu vienu vienīgu vienādu Kristus evaņģēliju četrējādā, četrkārtīgā pierakstā.

Evaņģēlijs

Mateja 9, 9—13

Tanī laikā, Jēzus ieraudzīja cilvēku, Mateju vārdā, sēžot muitnīcā. Un viņš sacīja: Seko man! Un tas piecēlies sekoja viņam. Un notika, ka, viņam sēžot mājā pie galda, lūk, daudzi muitnieki un grēcinieki nāca un novietojās kopā ar Jēzu un viņa mācekļiem. Farizeji, to redzēdami, sacīja viņa mācekļiem; Kāpēc jūsu mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem? To redzot, Jēzus sacīja: Veseliem nav vajadzīgs ārsts, bet gan slimiem. Ejiet un mācieties saprast, ko tas nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri! Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai mums palīdz svētā apustuļa un evaņģēlista Mateja lūgšanas, ka ar viņa aizbildnību mēs saņemtu to, ko pašu spēkiem nespējam sasniegt. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

29. septembrī — Svētā ercenģeļa Miķeļa svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmata (Apoc. 1, 1—5)

Tanīs dienās Dievs atklāja, kam drīzumā jānotiek, un, sūtīdams savu eņģeli, darīja to zināmu savam kalpam Jānim. Viņš liecina par Dieva vārdu un Jēzu Kristu, par visu, ko redzējis. Svētīgs tas, kas lasa un klausās šī pravietojuma vārdos un glabā to, kas tanī rakstīts, jo laiks ir tuvu. Jānis septiņām draudzēm, kas atrodas Āzijā: Žēlastība jums un miers no tā, kas ir, kas bija un kas nāks, un no tiem septiņiem gariem, kas atrodas viņa troņa priekšā. Un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgs liecinieks, mirušo pirmdzimtais un valdnieks pār zemes ķēniņiem, kas mūs mīlējis un ar savām asinīm nomazgājis mūsu grēkus.

Evaņģēlijs

Mateja 18, 1—10

Tanī laikā, mācekļi piegāja pie Jēzus un jautāja: Kā tev šķiet, kas ir lielākais debesu valstībā? Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriezīsities un nekļūsit kā bērni, jūs debesu valstībā neieiesit. Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā. Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani. Bet kas ieļauno vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos. Bēdas pasaulei ieļaunojumu dēļ! Ieļaunojumiem gan jānāk, bet bēda tam cilvēkam, caur kuru ieļaunojums nāk! Ja tava roka vai tava kāja tevi ieļauno, cērt to nost un met no sevis prom! Labāk tev kroplim vai tizlam ieiet dzīvība, nekā tu ar abām rokām un abām kājām tiec iemests mūžīgajā ugunī. Un ja tava acs tevi ieļauno, izrauj to un aizmet no sevis! Labāk tev ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā tev paliktu abas acis un tu tiktu iemests elles ugunī. Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.

Lūgsimies:

Dievs, kas brīnišķā kārtā uzliec pienākumus eņģeļiem un cilvēkiem, dod žēlīgi, lai mūsu dzīvi virs zemes sargā tie, kas, debesīs Tev kalpodami, ir pastāvīgi Tavā priekšā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

2. oktobrī — Svēto sargeņģeļu dienā

Lekcija

Mozus otrā grāmata (23, 20—23)

To saka Kungs Dievs: Lūk, es sūtīšu savu eņģeli, kas ies tev pa priekšu un sargās tevi ceļā, un ievedīs tevi vietā, ko esmu sagatavojis. Cienī viņu un klausi viņa balsi, un nedomā viņu nievāt, jo viņš nepiedos, ja grēkosi, un viņā ir mans vārds. Ja tu klausīsi viņa balsi un darīsi visu, ko saku, es būšu naidnieks taviem ienaidniekiem un sodīšu tos, kas tev pāri darīs; un tev pa priekšu ies mans eņģelis.

Evaņģēlijs

Kā svētā ercenģeļa Miķeļa dienā — Mateja 18, 1—10

Tanī laikā, mācekļi piegāja pie Jēzus un jautāja: Kā tev šķiet, kas ir lielākais debesu valstībā? Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriezīsities un nekļūsit kā bērni, jūs debesu valstībā neieiesit. Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā. Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani. Bet kas ieļauno vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos. Bēdas pasaulei ieļaunojumu dēļ! Ieļaunojumiem gan jānāk, bet bēda tam cilvēkam, caur kuru ieļaunojums nāk! Ja tava roka vai tava kāja tevi ieļauno, cērt to nost un met no sevis prom! Labāk tev kroplim vai tizlam ieiet dzīvība, nekā tu ar abām rokām un abām kājām tiec iemests mūžīgajā ugunī. Un ja tava acs tevi ieļauno, izrauj to un aizmet no sevis! Labāk tev ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā tev paliktu abas acis un tu tiktu iemests elles ugunī. Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenicinātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.

Lūgsimies:

Dievs, kas savā neizsakāmi gudrajā aizgādībā sūti svētos eņģeļus mūs apsargāt, Tevi pazemīgi lūdzam, dod mums vienmēr būt drošiem viņu apsardzībā un mūžam priecāties viņu draudzībā. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

1. oktobrī — Svētas Terēzijas no Jēzus Bērniņa dienā

Lekcija

Pravieša Isajas grāmata (Is. 66, 12—14)

To saka Kungs: Lūk, es izliešu pār viņu mieru kā straumi un tautu slavu kā pārplūdušu strautu, no kura dzersit. Kā zīdaiņi jūs tiksit nēsāti uz rokām un auklēti uz ceļiem. Kā māte auklē, tā es jūs iepriecināšu; un jūsu prieks būs Jeruzalemē. To redzot, priecāsies jūsu sirdis un jūsu kauli atjaunosies kā zāle un Kunga roku pazīs viņa kalpi.

Evaņģēlijs

Mateja 18, 1—4

Tanī laikā, mācekļi piegāja pie Jēzus un jautāja: Kā tev šķiet, kas ir lielākais debesu valstībā? Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū un sacīja: Patiesi es jums saku: Ja jūs neatgriezīsities un nekļūsit kā bērni, jūs debesu valstībā neieiesit. Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesu valstībā.

Lūgsimies:

Kungs, kas esi teicis: Ja jūs nekļūsit kā bērni, jūs neieiesit debesu valstībā, dod mums, Tevi lūdzam, tā sekot svētajai jaunavai Terēzijai pazemībā un sirds vienkāršībā, ka mēs iegūtu mūžīgo atalgojumu. Kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

4. oktobrī — Ticības apliecinātāja svētā Asīzes Franciska dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule galatiešiem (6, 14—18)

Brāļi! Lai ir tālu no mums doma lepoties ar ko citu, kā vienīgi ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule krustā piekalta un es pasaulei. Jo Jēzus Kristus priekšā nav nozīmes, vai esam apgraizīti vai neapgraizīti, bet gan, ka esam jauna radība. Miers un žēlsirdība pār visiem, kas seko šim noteikumam, un pār Dieva Izraēli. Un lai mani neviens neapgrūtina, jo savās miesās nesu Kunga Jēzus brūces. Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu, brāļi! Amen!

Evaņģēlijs

Mateja 11, 25—30

Tanī laikā, Jēzus atbildēdams sacīja: Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu to paslēpi no mācītiem un gudriem, bet atklāji mazajiem. Jā, Tēvs, jo tā tev labpatikās. Visu man iedeva Tēvs. Un neviens nepazīst Dēlu, kā tikai Tēvs, un arī Tēvu nepazīst neviens, kā tikai Dēls un tas, kam Dēls to gribēs atklāt. Nāciet pie manis visi, kas esat apbēdināti un apgrūtināti, un es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi: un jūs atradīsit mieru savām dvēselēm, jo mans jūgs ir maigs un mana nasta viegla.

Lūgsimies:

Dievs, kas svētā Franciska nopelnu dēļ savu Baznīcu papildini ar jauna ordeņa locekļiem, dod, ka mēs, viņam sekojot, mazāk vērtētu pasaulīgos labumus, bet vienmēr priecātos par līdzdalību debesu dāvanās. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

7. oktobrī — Vissvētākās Jaunavas Marijas Rožukroņa svētkos

Lekcija

Gudrības grāmata (Proverbiorum 8, 22—24 un 32—35)

Es biju pie Kunga viņa ceļu sākumā, no paša iesākuma, iekams viņš bija ko radījis. Es esmu izraudzīta kopš mūžības, kopš pirmsākuma, iekams zeme tapa. Vēl nebija bezdibeņu, un es jau biju ieņemta. Tāpēc nu, bērni, klausieties mani: Svētīgi tie, kas staigā manus ceļus. Klausieties mācību, esiet gudri un neatmetiet to. Svētīgs ir cilvēks, kas mani klausa un stāv nomodā pie manām durvīm katru dienu un gaida pie mana durvju sliekšņa. Kas mani atradīs, tas atradīs dzīvību un saņems pestīšanu no Kunga.

Evaņģēlijs

Lūkasa 1, 26—38

Tanī laikā, Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie jaunavas, kas bija saderināta ar vīru. vārdā Jāzepu, no Dāvida cilts, un jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, pie viņas ienācis, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā; Kungs ir ar tevi: tu esi svētīta starp sievietēm. To dzirdēdama, viņa uztraucās par šiem vārdiem un domāja pie sevis, ko šis sveiciens varētu nozīmēt. Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi dēlu, un to nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un viņu sauks par Visaugstā Dēlu. Kungs Dievs dos viņam viņa tēva Dāvida troni. Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un viņa valstībai nebūs gala. Tad Marija sacīja eņģelim: Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu? Eņģelis viņai atbildēja: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc tas Svētais, kas no tevis dzims, tiks saukts Dieva Dēls. Redzi, Elizabete, tava radiniece, arī savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams. Tad Marija sacīja: Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.

Lūgsimies:

Dievs, kura Viendzimtais Dēls ar savu dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos mums sagatavoja mūžīgās pestīšanas algu, Tevi lūdzam, dod, ka mēs, šos noslēpumus Vissvētās Jaunavas Marijas Rožukronī apcerēdami, sekotu tajos ietvertai mācībai un sasniegtu algu, kas tajos apsolīta. Caur to pašu mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

18. oktobrī — Svētā evaņģēlista Lūkasa dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (II; 8, 16—24)

Brāļi! Es pateicos Dievam, kas Titam sirdī devis tādu pat rūpību par jums, jo viņš, pieņēmis manu uzaicinājumu un būdams centības pilns, labprātīgi aizceļoja pie jums. Reizē ar viņu mēs nosūtījām brāli, kura gods Evaņģēlija sludināšanā izpaudies visās draudzēs. Un nevien tas, bet draudzes viņu iecēlušas par mūsu ceļojuma pavadoni šinī mīlestības darbā, ko mēs strādājam Kunga godam un mūsu labās gribas pierādīšanai. Mēs izvairāmies no tā, lai kāds mūs nenopeltu bagātīgo dāvanu dēļ, ko esam savākuši; jo mēs rūpējamies nevien par to, kas labs Dievam, bet arī cilvēkiem. Viņiem līdzi mēs nosūtījām mūsu brāli, kura centību mēs bieži daudzos gadījumos esam pārbaudījuši; tagad, pilnīgi paļaudamies uz jums, viņš kļuvis vēl centīgāks. Kas attiecas uz Titu, tad viņš ir mans līdzgaitnieks un līdzstrādnieks jūsu labā; kas attiecas uz mūsu brāļiem, tad viņi ir draudžu sūtņi un Kristus gods. Tātad, parādiet viņiem savu mīlestību un attaisnojiet mūsu labo atsauksmi par jums visu draudžu priekšā.

Evaņģēlijs

Lūkasa 10, 1—9

Tanī laikā, Kungs Jēzus izraudzīja vēl citus septiņdesmit divus un izsūtīja tos pa divi sev pa priekšu uz katru pilsētu un vietu, kurp pats gribēja iet. Un viņš tiem sacīja: Pļaujamā gan ir daudz, bet strādnieku maz. Tāpēc lūdziet pļaujas kungu, lai viņš sūta pļāvējus savā druvā. Ejiet! Lūk, es jūs sūtu kā jērus starp vilkiem. Neņemiet līdz naudas maku, ne ceļa somu, nedz kurpes un ceļā nevienu nesveiciniet! Ienākuši kādā namā, vispirms sakiet: Miers šim namam! Un ja tur būs miera bērns, jūsu miers dusēs uz viņa; ja ne, tad tas atgriezīsies atpakaļ pie jums. Tai pašā namā palieciet, ēzdami un dzerdami to, kas tiem ir, jo strādnieks ir savas algas cienīgs! Nestaigājiet no mājas uz māju! Un kurā pilsētā jūs ieiesit un tiksit uzņemti, ēdiet, ko jums ceļ priekšā! Un dziediniet slimniekus, kas tanī ir, un sakiet viņiem: Tuvu pie jums ir Dieva valstība.

Lūgsimies:

Mēs Tevi lūdzam, Kungs, lai par mums aizbild Tavs svētais evaņģēlists Lūkass, kas Tavam vārdam par godu pastāvīgi nēsāja savā miesā mērdēšanās krustu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Liturģiska gada pēdējā svētdienā — Kristus Karaļa svētkos

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule kolosiešiem (1, 12—20)

Brāļi! Pateicamies Dievam Tēvam, kas mūs darījis cienīgus būt par svēto mantojuma līdzdalībniekiem gaismā. Viņš izglāba mūs no tumsības varas un pārcēla sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums caur viņa asinīm ir pestīšana un grēku piedošana. Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais. Jo viņā radīts viss, kas ir debesīs un virs zemes: redzamais un neredzamais, gan troņi, gan valdības, gan priekšnieki, gan varas; viss caur viņu un viņa dēļ radīts; un viņš ir pirms visa, un viss pastāv viņā. Un viņš ir miesas — Baznīcas galva. Viņš ir sākums, pirmdzimtais no mirušajiem, lai viņš starp visiem būtu pirmais. Un viņam labpatika, lai visa pilnība mājotu viņā, lai caur viņu visu izlīdzinātu ar sevi, nodibinot ar savām krusta asinīm mieru gan to starpā, kas ir virs zemes, gan debesīs.

Evaņģēlijs

Jāņa 18, 33—37

Tanī laikā, Pilāts sacīja Jēzum: Vai tu esi jūdu karalis? Jēzus atbildēja: Vai tu to saki no sevis vai citi tev par mani stāstījuši? Pilāts atbildēja: Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri man tevi nodeva. Ko tu esi darījis? Jēzus atbildēja: Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes. Tad Pilāts viņam sacīja: Tad tu tomēr esi karalis? Jēzus atbildēja: Tu pats saki, ka es esmu karalis. Tāpēc es esmu dzimis un pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas ir no patiesības, klausa manu balsi.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas savā mīļajā Dēlā, pasaules Karali, nolēmi atjaunot visu, dod žēlīgi, lai visas tautu saimes, kas grēka vainas dēļ sašķēlušās, pakļautos Tavai lēnprātīgajai valdīšanai; kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

28. oktobrī — Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Tadeja dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (4, 7—13)

Brāļi! Katram no mums ir dota žēlastība tādā mērā, kādu Kristus mums ir dāvinājis. Tāpēc ir teikts: Viņš uzkāpa augšā, paņēma līdzi gūstekņus, un cilvēkiem izdalīja dāvanas. Bet uzkāpa, vai tas nenozīmē to ka viņš pirmāk ir nonācis jo zemu pasaulē? Bet viņš, kas nonāca, ir tas pats, kas uzkāpa pāri visām debesīm, lai visu piepildītu. Un viņš iecēla citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, bet citus par ganiem un mācītājiem, lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam, Kristus miesas uzcelšanai, kamēr mēs panāksim vienību ticībā un Dieva Dēla atzīšanā, sasniegdami vīra briedumu pēc Kristus mūža pilnības mēra.

Evaņģēlijs

Jāņa 15, 17—25

Tanī laikā, Jēzus sacīja mācekļiem: Es jums to pavēlu, lai jūs cits citu mīlētu. Ja pasaule jūs ienīst, tad ziniet, ka tā pirms jums mani ienīda. Ja jūs būtu no pasaules, pasaule savējos mīlētu. Tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs no pasaules izredzēju, tad pasaule jūs ienīst. Atcerieties manus vārdus, ko es jums teicu: Kalps nav lielāks par savu kungu. Ja viņi mani vajāja, tie vajās arī jūs, ja viņi pildīja manus vārdus, tie pildīs arī jūsējos. Bet to visu viņi jums darīs mana vārda dēļ, tāpēc ka nepazīst to, kas mani sūtījis. Ja es nebūtu atnācis un viņiem to sacījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad nav viņiem grēka attaisnojuma. Kas mani ienīst, ienīst arī manu Tēvu. Ja es viņiem nebūtu darījis darbus, kādus neviens cits nav darījis, tiem nebūtu grēka; bet tagad viņi tos redzēja un ienīda mani un manu Tēvu. Bet jāizpildās vārdiem, kas rakstīti viņu bauslībā: Viņi mani veltīgi ienīda.

Lūgsimies:

Dievs, kas caur saviem svētajiem apustuļiem Sīmani un Jūdu ļāvi mums pazīt savu vārdu, dod, lai mēs, augdami tikumos, viņus godinātu, un, godinot viņus, svētumā arvien pieaugtu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

1. novembrī — Visu svēto dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmata (Apocalypsis 7, 2—12)

Tanī laikā, es, Jānis, redzēju nokāpjam no saules lēkta puses citu eņģeli ar dzīvā Dieva zīmi, un tas sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dota vara kaitēt zemei un jūrai: Nedariet nekā ne zemei, ne jūrai, nedz kokiem, kamēr mēs būsim apzīmogojuši Dieva kalpus uz viņu pierēm. Un es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Izraēļa bērnu ciltīm. No Jūdas cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti, no Rubeņa cilts divpadsmit tūkstoši, no Gada cilts divpadsmit tūkstoši, no Asera cilts divpadsmit tūkstoši, no Neftalija cilts divpadsmit tūkstoši, no Manasa cilts divpadsmit tūkstoši, no Simeona cilts divpadsmit tūkstoši, no Levija cilts divpadsmit tūkstoši, no Isahara cilts divpadsmit tūkstoši, no Zabulona cilts divpadsmit tūkstoši, no Jāzepa cilts divpadsmit tūkstoši, no Benjamiņa cilts divpadsmit tūkstoši apzīmogoti. — Pēc tam es redzēju lielu pulku, ko neviens nespēj saskaitīt, no visām tautām, ciltīm, tautībām un valodām. Viņi stāvēja troņa un Jēra priekšā, tērpti baltās drānās un palmu zariem rokās. Un viņi sauca skaļā balsī: Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēž tronī, un Jēram. Visi eņģeļi stāvēja ap troni kopā ar vecākajiem un četrām dzīvām būtnēm. Visi krita uz sava vaiga troņa priekšā un pielūdza Dievu, sacīdami: Amen, svētība, slava, gudrība, pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžīgi mūžam. Amen.

Evaņģēlijs

Mateja 5, 1—12

Tanī laikā, Jēzus, redzēdams ļaužu pulku, uzkāpa kalnā, un kad viņš apsēdās, viņa mācekļi piegāja pie viņa. Un viņš, atdarījis savu muti, mācīja viņus, sacīdams: Svētīgi garā nabadzīgie, jo tiem pieder debesu valstība. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi noskumušie, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi, kas izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, jo tie tiks piepildīti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie iemantos žēlsirdību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miermīlīgie, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi, kas taisnības dēļ tiek vajāti, jo tiem pieder debesu valstība. Svētīgi jūs, kad manis dēļ jūs lamās un vajās, un melodami ļauni runās par jums; priecājieties un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs.

Lūgsimies:

Visvarenais mūžīgais Dievs, kas ļauj mums godināt visu Tavu svēto nopelnus vienos kopīgos svētkos, mēs Tevi lūdzam, lai, dodot tik daudz aizbildinātāju, Tu mums dotu ari savas žēlastības ilgoto pārpilnību. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

2. novembrī — Visu ticīgo mirušo piemiņas dienā (Dvēseļu dienā)

Pirmajā Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule korintiešiem (l; 15, 51—57)

Brāļi! Lūk, es jums saku noslēpumu: Mēs visi celsimies augšām, bet ne visi tiksim pārveidoti. Pēkšņi, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot: jo bazūne atskanēs, un mirušie celsies augšām neiznīcībā, un mēs tapsim pārveidoti. Jo šim iznīcīgajam jātērpjas neiznīcībā un šim mirstīgajam jātērpjas nemirstībā. Bet kad šis mirstīgais būs tērpies nemirstībā, tad piepildīsies vārdi, kas rakstīti: Nāve ir aprīta uzvarā. Nāve, kur ir tava uzvara? Nāve, kur ir tavs dzelonis? Bet nāves dzelonis ir grēks, un grēka spēks ir likums. Bet pateicība Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!

Evaņģēlijs

Jāņa 5, 25—29

Tanī laikā, Jēzus sacīja ļaužu pulkiem: Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā ir tagad, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos. Jo, kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā viņš arī Dēlam devis, lai viņam būtu dzīvība pašam sevī. Un deva viņam varu tiesāt, jo viņš ir Cilvēka Dēls. Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva Dēla balsi. Un tie, kas labu darījuši, izies, lai augšāmceltos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, — lai augšāmceltos tiesai.

Lūgsimies:

Dievs, visu ticīgo Radītājs un Pestītājs, dod savu kalpu un kalpoņu dvēselēm visu grēku , piedošanu, lai ar sirsnīgiem mūsu aizlūgumiem viņas saņemtu soda atlaišanu, pēc kā viņas vienmēr ilgojās. Kas dzīvo un valdi ar Dievu Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Otrajā Missā

Lekcija

Makabeju otrā grāmata (2 Machabaeorum 12, 43—46)

Tanīs dienās ļoti varonīgais vīrs Jūda, savācis ziedojumus, nosūtīja divpadsmit tūkstoši sudraba drahmu uz Jeruzalemi, lai tiktu salikts upuris par nomirušo grēkiem, labi un dievbijīgi domādams par augšāmcelšanos (jo citādi, ja viņš nebūtu cerējis uz karā kritušo augšāmcelšanos, liktos nevajadzīgi un velti lūgties par mirušiem): un tā viņš uzskatīja, ka tiem, kas dievbijīgi iemiguši, būs saglabāta vislabākā žēlastība. Tātad svēta un pestīšanai derīga ir doma aizlūgt par nomirušiem, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem.

Evaņģēlijs

Jāņa 6, 37—40

Tanī laikā, Jēzus sacīja ļaužu pulkiem: Viss, ko Tēvs man dod, nāks pie manis; un kas pie manis nāk, to es ārā neraidīšu. Jo es esmu nācis no debesīm ne tādēļ, lai izpildītu savu gribu, bet gan tā gribu, kas mani sūtījis. Un šī ir Tēva griba, kas mani sūtījis, lai no visa, ko viņš man devis, es nekā nepazaudētu, bet to uzmodinātu pastarā dienā. Jo šī ir mana Tēva vēlēšanās, kas mani sūtījis, lai katrs, kas Dēlu redz un uz viņu tic, iemantotu mūžīgo dzīvi, un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.

Lūgsimies:

Dievs, žēlsirdīgais Kungs, dod savu kalpu un kalpoņu dvēselēm atspirdzinājuma vietu, svētlaimīgu atdusu un godības spožumu. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Trešajā Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmata (Apocalypsis 14, 13)

Tanīs dienās es dzirdēju balsi no debesīm man sakām: Raksti: Svētīgi mirušie, kas mirst Kungā. No šī brīža, saka Gars, lai tie atdusās no savām pūlēm, jo viņu darbi tiem seko.

Evaņģēlijs

Jāņa 6, 51—55

Tanī laikā, Jēzus sacīja jūdu pūlim: Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota pasaules dzīvībai. Tad jūdi sāka strīdēties savā starpā, sacīdami: Kā viņš mums var dot ēst savu miesu? Bet Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja jūs neēdīsit Cilvēka Dēla miesu un nedzersit viņa asinis, jūsos nebūs dzīvības. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzmodināšu pēdējā dienā.

Lūgsimies:

Dievs, žēlastības devējs un cilvēku pestīšanas mīlētājs, mēs lūdzam Tavu žēlastību, lai, aizbilstot Vissvētai vienmēr Jaunavai Marijai un visiem svētajiem, Tu ļautu savu kalpu un kalpoņu dvēselēm, kas šķīrušās no šis pasaules, nonākt mūžīgajā svētlaimē. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

13. novembrī — Svētā Staņislava Kostkas dienā

Lekcija

Gudrības grāmata (Sapientiæ 4, 7—16)

Taisnais, kaut arī to pārsteidz nāve, baudīs mieru. Vecumu ceļ godā ne mūža ilgums, nedz gadu daudzums: Saprātība pielīdzināma sirmai galvai, un nevainojama dzīve atsver ilgu mūžu. Kalpodams Dievam, kļuva viņam tīkams un no grēcinieku vidus pārcelts debesīs. Paņemts tika, lai ļaunums nesagrozītu viņa prātu un liekulība nepieviltu viņa dvēseli. Sīs pasaules lietu mainīgais spožums aizēno īstās vērtības, un kaislību plūdi sagroza vientiesīgus prātus. īsā laikā kļūdams pilnīgs, nodzīvoja it kā ilgu mūžu; viņa dvēsele patika Dievam, tāpēc Dievs pasteidzās viņu izvest no negantību vidus: bet cilvēki, to redzēdami, nedz izprata, nedz savās sirdīs izjuta, ka tā ir Dieva žēlastība un žēlsirdība viņa svētajiem un Dieva labvēlība viņa izredzētajiem. Taisnais, kas miris, nosoda bezdievīgos, kuri dzīvo, un ātri aiztecējusi jaunība — garu netaisnīgu mūžu.

Evaņģēlijs

Mateja 19, 13—21

Tanī laikā, pie Jēzus atnesa bērnus, lai viņš tiem uzliktu rokas un lūgtos par tiem; bet mācekļi tos norāja. Tad Jēzus viņiem sacīja: Laidiet mazos un neliedziet tiem nākt pie manis, jo tādiem pieder debesu valstība. Un kad bija uzlicis tiem rokas, viņš aizgāja no turienes. Un, raug, kāds, piegājis pie viņa, sacīja: Labo Mācītāj, kas labs man jādara, lai iegūtu mūžīgo dzīvošanu? Jēzus viņam sacīja: Ko tu man jautā par labo? Viens ir labais — Dievs. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad pildi baušļus. Tas viņam saka: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev būs godāt savu tēvu un māti, tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Jauneklis viņam sacīja: To visu esmu pildījis no savas bērnības dienām; kā vēl man trūkst? Jēzus viņam sacīja: Ja gribi būt pilnīgs, tad ej, izpārdod visu, kas tev ir, un izdali nabagiem, un tev būs mantojums debesīs; tad nāc un seko man.

Lūgsimies:

Dievs, kas starp daudzajiem savas gudrības brīnumiem devi ari jaunekļa gadiem augsta svētuma žēlastību, dari, lūdzam, lai pēc svētā Staņislava piemēra, mēs, izmantodami laiku labos darbos, ar ilgošanos tiektos pēc mūžīgā miera. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

15. novembrī — Ticības apliecinātājā un Baznīcas mācītāja svētā Alberta Lielā dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule Timotejam (II; 4, 1—8)

Vismīļais! Es tevi zvērinu pie Dieva un Jēzus Kristus, kas tiesās dzīvos un mirušos savā atnākšanā un valstībā. Sludini Dieva vārdu, uzstājies laikā un nelaikā, pārliecini, pamudini, norāj visā pacietībā un pamācībā! Jo nāks laiks, kad veselīgo mācību necietīs, bet pēc pašu iegribām sameklēs sev mācītājus, kas glaimos dzirdei; no patiesības ausis novērsīs un pievērsīsies pasakām. Bet tu esi modrs, paciet visu, strādā evaņģēlista darbu, pildi savu pienākumu! Esi apdomīgs! Jo mans šķiršanās laiks tuvu, un mani drīz upurēs. Labu cīņu es izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību saglabāju. Atliek man saņemt taisnības kroni, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikai man, bet arī tiem, kas mīl viņa atnākšanu.

Evaņģēlijs

Mateja 5, 13—19

Tanī laikā, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Jūs esat zemes sāls. Ja sāls zaudē savu sūrumu, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un kājām saminama. Jūs esat pasaules gaisma. Kalnā stāvoša pilsēta nevar paslēpties. Tāpat aizdegtu sveci neviens neliek zem pūra, bet lukturī, lai tā spīd visiem mājā esošiem. Tā lai spīd jūsu gaisma ļaužu priekšā, ka tie redzētu jūsu labos darbus un slavētu jūsu Tēvu, kas ir debesīs. Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest baušļus vai praviešus; es neesmu nācis tos atmest, bet gan piepildīt. Jo patiesi es jums saku: Kamēr debess un zeme nezudīs, nezudīs no bauslības neviens burts, nedz zīme, iekāms viss piepildīsies. Tātad, ja kas vienu, pat vismazāko bausli atmetīs un tā mācīs ļaudis, tas debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko; bet kas pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu debesu valstībā.

Lūgsimies:

Dievs, caur kura žēlastību svētais Alberts, bīskaps un Baznīcas mācītājs kļuva liels, pakārtojot cilvēcisko gudrību Dieva atklātai ticībai, dod mums, lūdzam, tā ievērot viņa mācības norādījumus, lai mēs Tavas gaismas pilnībā priecātos debesis. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Baznīcas (dievnama) iesvētes dienā

Lekcija

Svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmata (Apocalypsis 21, 2—5)

Tanīs dienās es, Jānis, redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzalemi, nokāpjam no debesīm, no Dieva, sagatavotu kā savam vīram izgreznotu līgavu. Un es dzirdēju skaļu balsi no troņa sakām: Redzi, šis ir Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš dzīvos viņu vidū. Tie būs viņa ļaudis, un pats Dievs būs ar viņiem kā viņu Dievs. Dievs nožāvēs ikvienu asaru no viņu acīm, un nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju, jo kas bijis, ir pagājis. Un tas, kurš sēdēja goda krēslā, teica: Redzi, es visu daru jaunu.

Evaņģēlijs

Lūkasa 19, 1—10

Tanī laikā, Jēzus gāja cauri Jerihai. Un, redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zahejs, kas bija muitnieku priekšnieks un bagāts. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds viņš esot, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Tāpēc, aizsteidzies priekšā, tas uzkāpa vīģes kokā, jo te viņam bija jāiet garām. Un tai vietā atnācis, Jēzus paskatījās uz augšu un, to ieraudzījis, sacīja tam: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā. Un tas steigšus nokāpa un uzņēma viņu ar prieku. To redzēdami, visi kurnēja un sacīja: Viņš uzturās pie grēcinieka! Bet Zahejs piegājis sacīja Kungam: Redzi, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu es esmu apkrāpis, atdodu tam četrkārtīgi. Jēzus tam sacīja: Šodien šim namam ir atnākusi pestīšana, jo arī šis ir Ābrahama dēls. Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un pestīt tos, kas bija pazuduši.

Lūgsimies:

Dievs, Tu katru gadu mums atjauno šī sava svētā nama iesvētīšanas dienu un ļauj mums piedalīties svēto noslēpumu svinībās; uzklausi savas tautas lūgšanas un dod, lai katrs, kas ienāk šai dievnamā izlūgties Tavu labvēlību, prieka pilns redzētu savas lūgšanas piepildāmies. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Jaunlaulājamo Missā

Lekcija

Svētā apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem (5, 22—33)

Brāļi! Lai sievas ir paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Baznīcas galva ir Kristus; viņš ir tās locekļu Pestītājs. Bet kā Baznīca Kristum, tā arī sievas lai ir visā padotas saviem vīriem. Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā arī Kristus ir mīlējis Baznīcu un sevi atdevis par viņu, lai viņu darītu svētu, šķīstījot to ūdens kristībā un ar dzīvības vārdiem sagatavojot sev krāšņu Baznīcu, kurai nav ne traipa, ne grumbas, ne cita kā tamlīdzīga, bet lai tā būtu svēta un bez vainas. Tā arī vīriem jāmīl savas sievas kā sava miesa. Kas savu sievu mīl, tas mīl pats sevi, jo neviens vēl nekad nav ienīdis savu miesu, bet to kopj un saudzē tāpat kā Kristus savu Baznīcu. Jo mēs esam viņa miesas locekļi: no viņa miesas un no viņa kauliem. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Šis noslēpums ir liels, bet es to saku Kristū un Baznīcā. Tiešām, arī katram no jums jāmīl sava sieva, tāpat kā mīl pats sevi. bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.

Evaņģēlijs

Mateja 19, 3—6

Tanī laikā, farizeji, kārdinādami Jēzu, nāca pie viņa un sacīja: Vai cilvēkam brīv kaut kādu iemeslu dēļ atstāt savu sievu? Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ka tas, kas sākumā radīja cilvēku, radīja vīrieti un sievieti, un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un paliks pie savas sievas; un būs divi vienā miesā. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc: ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

Lūgsimies:

Uzklausi mūs, visspēcīgais un žēlsirdīgais Dievs, un dod savu žēlastību tiem, kurus mēs Tavā vārdā svētījam. Caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi dzīvo un valda Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības mūžībā. Amen.

Izvilkumi no Sv. Rakstiem, kas lasāmi laulību gadījumā (Sine Missa)

No sv. apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (3, 12—19; 4, 2)

Brāļi un māsas! Kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā; esiet viens pret otru iecietīgi un cits citam piedodiet, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā Kungs Jēzus jums ir piedevis, piedodiet arī jūs. Bet pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Un Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mīt jūsu vidū, pamāciet un paskubiniet viens otru visā gudrībā, pateicības pilnām sirdīm dziedādami Dievam psalmus, himnas un garīgās dziesmas! Visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Jēzus Kristus vardā, pateikdamies Dievam Tēvam caur viņu! Sievas, esiet padotas saviem vīriem, jo tā tam jābūt Kunga vārdā. Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām! Esiet pastāvīgi lūgšanā un pateicībā modri!

Pēdējā Vakarēdiena laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Palieciet manī un es — jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja nepaliks pie vīna koka, tāpat arī jūs, ja nepaliksit manī. Es esmu vīna koks, jūs — atvases. Kas mani paliek un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt. Kas nepaliks manī, tas kā zars tiks izmests ārā, tas nokaltīs, to pievāks un iemetīs ugunī, un tas sadegs. Ja jūs paliksit manī un mani vārdi paliks jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, un tas jums notiks. Ar to mans Tēvs tiek pagodināts, ja jūs nesat daudz augļu un kļūstat mani mācekļi. Kā Tēvs mani mīlējis, tā es jūs esmu mīlējis. Palieciet manā mīlestība! Ja jūs manus baušļus pildīsit, jūs paliksit manā mīlestībā, tāpat kā es sava Tēva baušļus pildīju un palieku viņa mīlestībā. To es jums sacīju, lai mans prieks paliktu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. Tas ir mans bauslis, lai jūs viens otru mīlētu, kā es jūs mīlēju.

Lasījums no sv. Evaņģēlija pēc Jāņa (15, 4—12)