Katoļu katehisms

93. Sirdsapziņa

Kad Zālamans pēc sava tēva Dāvida nāves bija kļuvis ķēniņš, viņam sapnī parādījās Kungs un sacīja viņam: „Lūdz, ko man tev būs dot!” Zālamans atbildēja: „Kungs, mans Dievs, tu esi mani iecēlis par lielas tautas ķēniņu, un es taču esmu gandrīz vēl zēns. Tāpēc dod savam kalpam vērīgu sirdi valdīt tavu tautu un izšķirt, kas labs un kas ļauns” (1. Ķēn. 3, 5—9).

Mēs pastāvīgi atrodamies vidū starp labo un ļauno. Velns vienmēr uzstājas skaistā un pavedinošā maskā un sola mums varu, bagātību un laimi. No otras puses, mūsu eņģelis skubina mūs uz labu, norādot mums uz uzvaru, ko Kristus izcīnīja pie krusta. Cilvēkam jāklausa savai sirdsapziņai. Tā viņu māca izšķirt labu no ļauna. Tā viņu brīdina no ļauna un skubina uz labu. Mums apņēmīgi jāsatver eņģeļa roka, lai pretotos sātana kārdinājumam.

Dievs prasa, lai mēs pildītu viņa gribu pēc pašu atskārtas. Tāpēc viņš mums deva spēju atzīt, kas mums jādara un kas mums nav jādara. Šo spēju mēs saucam par sirdsapziņu.

Pirms mēs ko darām, sirdsapziņa skubina mūs uz labu vai brīdina no ļauna; kad mēs esam ko izdalījusi, tā mūs slavē, ja mēs esam izdalījuši ko labu (tīra sirdsapziņa), vai nopeļ mūs, ja mēs esam izdarījuši kaut ko ļaunu (netīra sirdsapziņa, sirdsapziņas pārmetumi).

Ja sirdsapziņa mums skaidri saka: „Tev tas jādara!” vai: „To tu nedrīksti darīt!”, mums katrā ziņā tai jāklausa. Kas rīkojas pret skaidru sirdsapziņas spriedumu, tas grēko pret Dievu. — Arī pavēle un draudi nedrīkst mūs piespiest darīt kaut ko, kas ir pret mūsu sirdsapziņu.

Ja mēs uzticīgi klausām savai sirdsapziņai, tad mums ir tīra sirdsapziņa. Tad Dievs mums dāvina prieku un miera; mūs nemoka sirdsapziņas spriedumu, tas grēko pret Dievu. — Arī pavēle un draudi nedrīkst mūs piespiest darīt kaut ko pret mūsu sirdsapziņu.

Ja mēs uzticīgi klausām savai sirdsapziņai, tad mums ir tīra sirdsapziņa. Tad Dievs mums dāvina prieku un mieru; mūs nemoka sirdsapziņas pārmetumi, un mēs esam priecīgi, ka esam izdarījuši kaut ko labu.

Kas biežāk neklausa savai sirdsapziņai, tas to notrulina. Cilvēks, kas pastāvīgi rīkojas pret savu sirdsapziņu, ir bez sirdsapziņas. Tas krīt arvien smagākos grēkos un beidzot vissmagākos noziegumos. Tas ir kā aklais, kas traucas uz bezdibeni.

Mūsu sirdsapziņa var arī maldīties. Grēks ir to aptumšojis. Lai izšķirtos pareizi, jāvadās no radības kārtības, Dieva baušļiem, Kristus priekšzīmes, kā arī no Baznīcas mācības un tās baušļiem. Sarežģītos gadījumos mums jālūdz Dievs, lai viņš mūs apgaismotu, un jāgriežas pēc padoma pie mūsu vecākiem, dvēseļu ganiem, skolotājiem vai citiem uzticamiem cilvēkiem.

Apdomā: 1. Ko dara sirdsapziņa, kad mēs gribam ko darīti — kad mēs esam ko izdarījuši? 2. Kādam cilvēkam ir tīra sirdsapziņa? 3. Par kādu cilvēku saka, ka tas ir bez sirdsapziņas? 4. Kas notiek ar to, kas pastāvīgi rīkojas pret savu sirdsapziņu? 5. No kā jāvadās mūsu sirdsapziņai? 6. Kas mums jādara sarežģītos gadījumos, lai pareizi izšķirta, kas ir labs un kas ļauns?
190. Ko mēs noskārstam ar sirdsapziņu?

Ar sirdsapziņu mēs noskārstam, kas mums jādara un kas mums nav jādara.

191. Kad mums jāklausa savai sirdsapziņai?

Mums jāklausa savai sirdsapziņai, kad tā mums skaidri saka: „Tas tev jādara!” vai: „To tu nedrīksti darīt!”

Apņemšanās: Kad es klausu savai sirdsapziņai, tad es neesmu cilvēku vai savu kaislību vergs, bet brīvs Dieva bērns.
Dieva vārdi: „Bauslis, ko es tev dodu, nav debesīs, ka tev būtu jāsaka: „Kas uzkāps debesīs un mums to nonesīs?”. Tas nav arī viņpus jūras, ka tev būtu jāsaka: „Kas pārcelsies pār jūru un mums to atnesīs?” Tas ir pavisam tuvu pie tevis: tavā sirdī, lai tu tam varētu klausīt” (6. Moz. 30,11—14).
Uzdevumi: 1. Kā izpaudās sirdsapziņa: a) pie Ādama un Ievas, b) pie Kaina, c) pie Jāzepa brāļiem, d) pie Dāvida, e) pie pazudušā dēla, f) pie nožēlas pārņemtā ļaundara pie krusta? 2. Pastāsti, kā Jūdass iekrita arvien smagākos grēkos, tāpēc ka viņš neklausīja savai sirdsapziņai!

„Klausi savas sirdsapziņas padomam, jo tev nav uzticamāka padomdevēja!” (Zīr. 37,13)

Herdera apgāds Freiburgā — Bāzelē — Romā — Vīnē
KATHOLISCHER KATEHISMUS der Bistümer Deutscblands Verlag Herder Feiburg
Tulkojusi Lūcija Sargūnas
Imprlmatur, Lovanii, die 19 augsti 1959. † Boleslaus Sloskans,
Epiecopus titularis Cillitanus,
Moderator missionariorum Lettonorum in Europa ad Occidentem versa