Katoļu katehisms
Katoļu katehisms
Slimnieku svaidīšanas sakraments
Kristietis grūtā slimībā
Grūtā slimībā un nāves stundā mūsu miesai un dvēselei vajadzīgs sevišķs stiprinājums. Tāpēc Kristus, slimnieku draugs, nāk mums palīgā slimnieku svaidīšanas sakramentā.
87. Slimnieku svaidīšanas sakraments
Svētais apustulis Jēkabs raksta: „Ja kāds no jums ir slims, lai tas aicina Baznīcas priesterus, lai tie lūdz par viņu Dievu un svaida viņu ar eļļu Kunga vārdā. Ticīga lūgšana izglābs slimnieku, Kungs viņu piecels, un ja viņš būtu grēkojis, viņam tiks piedots” (Jēk. 5,14 15).
Svētā apustuļa Jēkaba vārdi mums rāda, ka jau apustuļi ir snieguši slimnieku svaidīšanas sakramentu. Viņi to varēja tikai tāpēc, ka Kristus šo sakramentu bija iestādījis.
Katram katolim, ja tas slimības, negadījuma vai vecuma nespēka dēļ atrodas nāves briesmās, jāsaņem slimnieku svaidīšanas sakraments. Arī slimi bērni to var saņemt, kad tie jau kļuvuši saprātīgi. Slimnieku svaidīšanu var atkārtot vienā un tai pašā slimībā, ja nāves briesmas bija pagājušas un iestājas no jauna.
Kas saņem slimnieku svaidīšanu, tam no sirds jānožēlo savi grēki; ja iespējams, viņam uz to jāsagatavojas ar labu grēku sūdzi. Viņam arī jāpaļaujas, ka Kristus, slimības un nāves uzvarētājs, viņam palīdzēs un vērsīs viņa slimību viņa pestīšanai par labu. — Slimniekam vai tā piederīgiem jāataicina priesteris laikus, lai slimnieks varētu saņemt sakramentu pie skaidras apziņas.
Priesteris svaida ar iesvētīto slimnieku eļļu slimnieka, piecus jutekļus: acis, ausis, degunu, muti, rokas (un kājas), lūgdamies: „Ar šo svēto svaidīšanu un savu vislaipno žēlsirdību lai piedod tev Kungs to, ko tu esi ar redzi (dzirdi u.t.t.) grēkojis. Amen.”
Ar slimnieku svaidīšanu Kungs stiprina slimnieku, lai viņš savās ciešanās nekļūtu mazdūšīgs, bet panestu tās pacietīgi un paļaujoties uz Dievu. Viņš atlaiž tam grēkus Un sodus. Pat nāvīgi grēki tiek piedoti, ja slimnieks vairs nespēj tos izsūdzēt, bet nožēlo tos vai ir jau iepriekš nožēlojis.
Kristus bieži dāvina slimniekam arī atvieglinājumu slimībā, vai pat izveseļošanos, ja tas nāk viņam par labu. Bet ja Dievs grib aicināt slimnieku mūžībā, Kristus stiprina to viņa pēdējai stundai.
Apdomā: 1. No kurienes mēs zinām, ka jau apustuļi snieguši slimnieku svaidīšanas sakramentu? 2. Kam jāsaņem slimnieku svaidīšana? 3. Cik bieži var saņemt slimnieku svaidīšanu? 4. Kā slimniekam jāsagatavojas uz slimnieku svaidīšanu? 5. Kāpēc ir svarīgi ataicināt priesteri laikus?
176. Ko apustulis Jēkabs raksta par slimnieku svaidīšanas sakramentu?
Apustulis Jēkabs raksta: „Ja kāds no jums ir slims, lai tas aicina Baznīcas priesterus, lai tic lūdz par viņu Dievu un svaida viņu ar eļļu Kunga vārdi. Ticīga lūgšana izglābs slimnieka, Kungs viņu piecels, un ja viņš būtu grēkojis, viņam tiks piedots.”
177. Kad mums jāsaņem slimnieku svaidīšana?
Mums jāsaņem slimnieku svaidīšana, kad mēs slimības, negadījuma vai vecuma nespēka dēļ esam nāves briesmās.
178. Kā priesteris izdara slimnieku svaidīšanu?
Priesteris svaida slimnieka jūtekļus ar slimnieku eļļu, sacīdams: „Ar šo svēto svaidīšanu un savu vislaipno žēlsirdību lai piedod tev Kungs to, ko tu esi ar redzi (dzirdi u.t.t.) grēkojis. Amen.”
179. Ko Kristus dara ar slimnieku svaidīšanu?
Ar slimnieka svaidīšana Kristus stiprina mūs slimībā un nāves cīņā, atlaiž mums grēkus un sodus un dāvina mums atkal veselību, ja tas nāk mums par laba.
Apņemšanās: Ja mūsu mājās vai kaimiņos kāds katolis grūti saslims, es tūdaļ to paziņošu prāvestam.
Saruna par ticību: Daži saka: „Ja slimnieks saņem slimnieku svaidīšanu, viņš katrā ziņā nomirs.” — Mēs atbildam: „Tāds uzskats ir muļķīgs. Gluži otrādi! Slimnieku svaidīšanas lūgsmās tiek jo sevišķi lūgts par izveseļošanos, un tiešām, tai bieži seko izveseļošanās vai vismaz jūtama atlabšana.”
Slimnieku uzdevums Dieva valstībā: Slimnieki var uzupurēt savas ciešamas kopā ar Kristu grēcinieku atgriešanai, pagānu misijām, pasaules mieram un citām Dieva valstības lielajām vajadzībām (slimnieku apustulāts).
Kā slimniekam top pasniegti svētie sakramenti
Sagatavošanās
Aicinot priesteri pie slimnieka, mācītājmājā jāuzdod slimnieka vārds un adrese (iela, mājas numurs, dzīvoklis). Jāpaziņo, vai slimnieks ir pie apziņas un vai pastāv briesmas, ka viņam drīz jāmirst. Jāpasaka arī, vai slimnieka dzīvokli ir krusts, sveces un svētītais ūdens, lai priesteris varētu paņemt līdz to, kā trūkst.
Slimnieka istabā jānovieto galds, tā, lai slimnieks to varētu redzēt. Tas jāapsedz ar baltu drānu un uz tā jānovieto krusts un divas sveces, kā arī trauciņš ar svētīto ūdeni un kāds zariņš apslacīšanai, glāze ar parasto ūdeni un karotīti, šķīvis ar sešiem vates kušķīšiem un mazliet sāls. Vate un sāls pēc lietošanas jāsadedzina.
Pa to starpu slimniekam jādod izdevība klusu sakopoties sevi, jāuzmodina viņam ticība, cerība, mīlestība un nožēla un jāskaita viņam priekšā šautru lūgsmas.
Priestera atnākšana
Priesterim ienākot dzīvokli, jāaizdedzina sveces. Priesteris ar miera sveiciena ieiet slimnieka istabā un apslaka slimnieku un visus klātesošos ar svētīto ūdeni.
Kamēr slimnieks sūdz grēkus, visiem pārējiem jāiziet no istabas. Pēc grēka sūdzēs priesteris tos iesauc atkal iekšā.
Slimnieka svaidīšana
Ja pietiek laika, priesteris lasa priekšā evaņģēliju par pagānu virsnieka slimā kalpa brīnumaino izdziedināšanu vai kādu citu piemērotu vietu. Tad visi nometas ceļos un kopā ar priesteri aizlūdz par slimo. Pēc tam seko slimnieka svaidīšana. Beigās priesteris kopā ar klātesošajiem atkal lūdzas par slimnieku.
Slimnieka komūnija
Visi kopīgi noskaita tēvreizi. Pēc tam priesteris pasniedz slimniekam Kunga miesu. Ja slimais saņem svēto Euharistiju kā ceļamaizi, priesteris, viņam to pasniegdams, saka: „Saņem brāli (māsa), kā ceļamaizi mūsu Kunga Jēzus Kristus miesu; lai tā pasarga tevi no ļaunā ienaidnieka un ieved tevi mūžīgajā dzīvē. Amen.”
Pilnas atlaidas
Beigās priesteris uzaicina slimnieku vēlreiz nožēlot grēkus, svētcienīgi piesaukt Jēzus vārdu, uzupurēt savas ciešanas un sāpes kā gandarījumu par saviem grēkiem un pilnīgi atdoties Dieva gribai. Tad viņš tam sniedz pāvesta svētību. Ar šo svētību ir savienotas pilnas atlaidas, kuras slimnieks iegūst nāves stundā (nāves atlaidas).
Kārtu sakramenti
Priesteru iesvētes sakraments
Saskaņā ar Kristus gribu, Baznīcā ir divas kārtas, kas top svētinātas ar sakramentu: priesteru kārta un laulības kārta.
88. Priesteru iesvētes sakraments
Pirms savas aiziešanas no Efesas, Pāvils iecēla Timoteju par draudzes priekšnieku. Kad visa draudze bija sapulcējusies, viņš, Dievu lūgdams, uzlika tam rokas. Vēlāk viņš tam rakstīja: „Es tev atgādinu atdzīvināt Dieva žēlastību, kas caur manu roku uzlikšanu ir tevī” (Tim. 1,6).
Kristus piešķīra saviem apustuļiem priesteru varas pilnību. Līdz ar to viņš tiem deva arī žēlastību dzīvot un strādāt kā priesteriem.
Šo, no Kristus saņemto, varu un žēlastību apustuļi deva tālāk citiem. Viņi uzlika tiem rokas un nosauca pār tiem Svēto Garu; viņi tos iesvētīja.
Kopš apustuļu laikiem ar roku uzlikšanu un lūgšanām tiek iesvētīti bīskapi, priesteri un diakoni. Iesvētīšanu izdara bīskaps; bīskapa iesvētīšanai parasti ir klāt vēl divi citi bīskapi.
Ar iesvētīšanu Kristus piešķir priestera varu un žēlastību dzīvot un strādāt kā priesterim. — Ar bīskapa iesvēti viņš piešķir pilnīgo priestera varu. — Ar priestera iesvēti viņš piešķir varu svinēt svēto Euharistiju, sniegt kristības, grēksūdzes un slimnieku svaidīšanas sakramentus, kā arī tiesību iesvētīt un svētīt. — Ar diakona iesvēti viņš piešķir tiesību izdarīt svinīgu kristību, kā diakonam kalpot pie altāra un dalīt Kristus miesu ticīgajiem.
Priesteru iesvētes sakraments uzspiež dvēselei neizdzēšamu zīmogu. Par priesteri iesvētītais ir sevišķā veidā savienots ar Kristu, debesu augsto priesteri, un līdzinās viņam. Viņš nekad vairs nevar zaudēt savu priestera varu; bet viņš drīkst to lietot tikai savas likumīgās priekšniecības uzdevumā.
Kristus aicina jaunekļus no visām tautām un kārtām savā dienestā. Tiem jābūt apbalvotiem ar dzīvu ticību un īstu dievbijību, gataviem nest upurus Dieva dienestam un strādāt cilvēku pestīšanas labā. Tikai tas, kas ir aicināts, drīkst kļūt priesteris. Kam liekas, ka viņš ir aicināts, tam jāseko šim Dieva aicinājumam, un nekādi laicīgi iemesli nedrīkst viņu no tā atturēt. Galīgi par to izlemj bīskaps.
Apdomā: 1. Kādu varu un kādu žēlastību Kristus piešķīra apustuļiem? 2. Kā apustuļi šo varu un šo žēlastību sniedza tālāk? 3. Kā tiek iesvētīti bīskapi, priesteri un diakoni? 4. Kam ir pilnīga priestera vara? 6. Kāda vara ir priesterim? 6. Kādas tiesības ir diakonam? 7. Ko nozīmē iesvētītā neizdzēšamais zīmogs? 8. Kādam jābūt tam, kas grib kļūt priesteris?
180. Ko stāsta Svētie Raksti par priesteru iesvētēs sakramentu?
Svētie Raksti stāsta,
1. ka Kristus piešķīra apustuļiem priesteru varu un žēlastību dzīvot un strādāt kā priesteriem;
2. ka apustuļi šo varu un šo žēlastību sniedza tālāk citiem.
181. Ko Kristus piešķir ar priesteru iesvētes sakramentu?
Ar priesteru iesvētes sakramentu Kristus piešķir priestera varu un žēlastību dzīvot un strādāt kā priesterim.
Apņemšanās: Es cienīšu priesterus viņu svētā amata dēļ, klausīšu viņu vārdiem un lūgšu Dievu par viņiem.
No priesteru iesvētes liturģijas: „Ko šīs rokas svētī, tam jātop svētītam; ko tās iesvētī, tam jātop iesvētītam un svētinātam.”
Sevišķas dienas lūgšanai par priesteriem ir gada ceturkšņu (kvatembru) dienas un priesteru sestdienas.
Rūpes par priesteru pieaugumu: Visiem ticīgajiem ar lūgšanām un upuriem jāpalīdz, lai būtu pietiekami priesteru darbam Dieva valstībā. Neviens nedrīkst atteikties no vēlēšanās kļūt par priesteri līdzekļu trūkuma dēļ. Priesteri un ticīgie palīdzēs viņam sasniegt mērķi. Šim nolūkam kalpo arī „Pāvesta apstiprinātā sabiedrība priesteru aicinājumu atbalstīšanai.” Draudzei un ģimenei tā ir liela žēlastība, ja Dievs kādu no viņas dēliem aicina priesterībai.
Uzdevumi: i. Kādiem vārdiem Kristus pilnvaroja aupstuļus svinēt svēto eucharistiju? — Kādiem vārdiem viņš tos pilnvaroja atlaist grēkus? 2. Kā mums trūktu, ja mums nebūtu priesteru? 3. Kur ir mūsu bīskapijas priesteru seminārs? 4. Kas ir primīcija? 5. Kad mūsu draudzē bija pēdējā primīcija?
Kā top ievētīti priesteri
Priesteru iesvētes priekšpakāpes ir tonzūras piešķiršana, četras zemākās iesvētes, subdiakona iesvēte un diakona iesvēte.
Priesteru iesvētē bīskaps klusēdams uzliek katram diakonam uz galvas rokas un nosauc uz viņiem Svēto Garu; arī klātesošie priesteri uzliek viņiem rokas. Tad bīskaps skaita iesvētīšanas prefāciju.
Kā priestera goda zīmi bīskaps uzliek viņiem stolu, kas ir sakrustota uz krūtīm, un ietērpj tos Mises ornātā. Tad viņš svaida tiem rokas ar svēto eļļu un pasniedz viņiem patēnu ar hostiju un biķeri ar vīnu un ūdeni par zīmi, ka viņi tagad drīkst upurēt svēto Mises Upuri. Pēc tam bīskaps kopā ar jauniesvētltajiem svin svēto Euharistiju. Beigās viņš vēl katram atsevišķi uzliek rokas uz galvas un saka: „Saņem Svēto Garu; kam tu atlaidīsi grēkus, tam tie būs atlaisti, un kam tu tos aizturēsi, tam tie būs aizturēti.”
Laulības sakraments
89. Laulības sakraments
Laulājoties, līgavainis un līgava pienāk pie altāra. Priesteris iesvētī gredzenus. Tad viņš līgavainim un pēc tam līgavai jautā, vai viņi grib ņemt viens otru par laulāto draugu un laulāto draudzeni. Viņi atbild, ar „jā”, uzmauc viens otram pirkstā gredzenu un sniedz viena otram labo roku. Priesteris aptin tās ar stolu, un līgavainis un līgava viņa un divu liecinieku klātbūtnē apsolās ņemt viens otru par vīru un sievu. Tad priesteris Baznīcas vārdā svētī viņu saites. — Parasti laulībām seko līgavas Mise. Jaunsalaulātie kopā ar kāzu viesiem piedalās svētajā upurī un saņem Kunga miesu. Pēc tēvreizes priesteris sniedz līgavai sevišķa svētību. Mises beigās viņš svinīgi izlūdzas Dieva palīdzību jaunajam pārim.
Dievs radīja pirmos cilvēkus kā vīrieti un sievieti un saveda tos kopā svētā dzīves savienībā. Tā viņš paradīzē iestādīja laulību.
Ar savu nāvi Kristus svētināja laulību un padarīja to par žēlastību avotu; viņā to paaugstināja par sakramenta. Kristīgā laulība attēlo Kristus žēlastības pilno savienotību ar savu līgavu Baznīcu (sal. Ef. 5,32).
Līgavainim un līgavai uz laulību rūpīgi jāsagatavojas. Viņiem nopietni jāpārbauda, vai viņi ir piemēroti viens otram un vai viņu mīlestība ir pietiekoši stipra, lai tie varētu palikt uzticīgi viens otram līdz nāvei. Tāpēc viņiem jālūdzas, lai Dievs viņus apgaismotu, un viņiem jāuzklausa savu vecāku un dvēseļu gana padoms. Viņiem arī jātur svēta sava līgavaiņa un līgavas kārta un tādā veidā jāizlūdzas Dieva svētība savai laulībai. Galvenais, līgavainim un līgavai jābūt vienas ticības. Laulība starp katoļiem un nekatoļiem (jaukta laulība) pa lielākai daļai ir liela nelaime kā laulātiem pašiem, tā viņu bērniem. Tāpēc Baznīca aizliedz jauktas laulības.
Līgavainim un līgavai jāsaņem laulības sakraments žēlastības stāvoklī. Tāpēc viņiem pirms laulībām labi jāizsūdz grēki. Līgavas Misē tiem kopīgi jāiet pie dievgalda.
Pie laulībām līgavainis un līgava priestera un divu liecinieku klātbūtnē apsolās ņemt viens otru par vīru un sievu. Ar to viņi noslēdz laulību; viņi paši sev sniedz un saņem svēto laulības sakramentu.
Ar laulības sakramentu Kristus savieno līgavaini un līgavu svētām, nesaraujamām saitēm. Tikai nāve var viņus šķirt. Tāpēc Kristus nosoda laulības šķiršanu vārdiem: „Katrs, kas šķiras no savas sievas un apprec citu, pārkāpj laulību; un tas, kas apprec tādu, kas no vīra šķirta, pārkāpj laulību” (Lūk. 16, 18).
Laulības sakramentā Kristus sniedz līgavainim un līgavai bagātīgas žēlastības. Viņš svētina un stiprina tos, lai tie paliktu uzticīgi līdz nāvei un apzinīgi pildītu laulības pienākumus.
Laulības sakramentā līgavainis un līgava uzņemas svētus pienākumus. Mīlestībā un uzticībā viņiem uz visiem laikiem jāpaliek kopā, kopīgi jākalpo Dievam un jārūpējas vienam par otru. Ar vārdiem un priekšzīmi viņiem jāaudzina Dievam bērni, kurus Dievs viņiem dāvā, un jārūpējas par viņu laicīgo un mūžīgo labklājību.
Apdomā: 1. No kurienes cēlusies laulība? 2. Ar ko Kristus ir svētinājis laulību? 3. Kā līgavainim un līgavai jāsagatavojas uz laulību? 4. Kāds sakraments viņiem jāsaņem pirms laulības slēgšanas? 5. Kas sniedz laulības sakramentu? 6. Kādus pienākumus uzņemas laulātie?
182. Kā katoļu līgavainis un līgava noslēdz laulību?
Katoļu līgavainis un līgava priestera un divu liecinieku klātbūtnē apsolās ņemt viens otru par vīru un sievu.
183. Kā Kristus darbojas laulības sakramentā?
Laulības sakramentā Kristus Savieno līgavaini un līgavu svētām, nesaraujamām saitēm un sniedz viņiem bagātīgas žēlastības, lai tie varētu apzinīgi izpildīt laulības pienākumus.
184. Ko Kristus saka par laulības šķiršanu?
Kristos saka: „Katrs, kas šķiras no savas sievas un apprec citu, pārkāpj laulību; un tas, kas apprec tādu, kas no vīra šķirta, pārkāpj laulību.”
185. Kāpēc Baznīca aizliedz jauktas laulības?
Baznīca aizliedz jauktas laulības, tāpēc ka tās pa lielākai daļai ir liela nelaime laulātiem un viņu bērniem.
Apņemšanās: Patmīlība un baudas kāre sagrauj laulību. Kas grib laulībā kļūt laimīgs, tam jau jaunībā jāmācās domāt un rūpēties par citiem.
Dieva vārdi: „Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus mīlēja savu Baznīcu un atdeva sevi par viņu” (Ef. 5,26). — „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt” (Mat. 19,6).
Kas ir nepieciešams, lai katoļu laulība varētu kļūt laimīga? 1. īsta katoļu ticība, 2. īsta mīlestība, 3. uzticams raksturs, 4. miesas veselība, 6. saimniecisks nodrošinājums.
Baznīcas laulāšana bez priestera: Ja nāves briesmās vai ilgāku laiku (1 mēnesi) nav sasniedzams piekritīgs priesteris, laulību var derīgi noslēgt tikai divu liecinieku klātbūtnē. Šādā veidā noslēgto laulību cik drīz vien iespējams jāpieteic piekritīgajam prāvestam.
Laulības šķēršļi: Lai vecākus un bērnus pasargātu no laicīga un mūžīga zaudējuma, dievišķais likums dažos gadījumos aizliedz laulību, piem., ja grib par jaunu apprecēties kāds šķirtenis. To pašu iemeslu dēļ Baznīca ir arī uzstādījusi laulības šķēršļus. Daži šķēršļi dara laulību spēkā neesošu, piem., tuva radniecība; citi gan nedara to spēkā neesošu, bet neatļautu, piem., piederība dažādām ticībām.
Svarīgu iemeslu dēļ Baznīca dažreiz dispensē, t. i. atsvabina, no dažiem šķēršļiem; no Dieva noliktajiem šķēršļiem tā nekad nevar dispensēt.
Jaukta laulība: Jauktā laulībā vecāku un bērnu starpā nav vienības vissvarīgākā lietā, proti, ticībā. Tie nevar kopīgi iet pie dievgalda un nevar vienprātīgi dzīvot pēc katoļu ticības priekšrakstiem. Nereti vecāki un bērni kļūst ticībā remdeni vai pat atkrīt pavisam. Nekatoliskā puse bieži domā, ka pēc šķiršanās tā var noslēgt jaunu laulību.
Tikai svarīgu iemeslu dēļ Baznīca smagu sirdi pieļauj izņēmumu jaukto laulību aizliegumā. Tādā gadījumā līgavainim un līgavai svinīgi jāapsolās laulāties tikai katoļu Baznīcā un visus bērnus audzināt katoļu ticībā. Nekatoliskajai pusei jāapsolās nekavēt katolisko pusi un bērnus viņu reliģisko pienākumu pildīšanā.
Laulāšana dzimtsarakstu nodaļā: Dažas valstis prasa, lai līgavainis un līgava savu gribu laulāties apliecinātu dzimtsarakstu ierēdņa priekšā (civillaulība). Ar šo apliecinājumu vien katolis nevar noslēgt spēkā esošu laulību. Katoļi, kas laulāti tikai dzimtsarakstu nodaļā un tomēr dzīvo kā virs ar sievu, smagi grēko. Viņi nedrīkst saņemt svētos sakramentus un Baznīca tos neapbedī. Ja katolis laulājas pie nekatoļu mācītāja, viņš bez tam tiek arī vēl ekskomūnicēts. — Baznīcas noteikumi par laulības slēgšanas veidu attiecas tikai uz katoļiem. Tāpēc nekatoļu laulība arī tad ir spēkā esoša, ja tā noslēgta tikai dzimtsarakstu nodaļā.
Laulības šķiršana pasaulīgā tiesā: Laulība, kas šķirtā pasaulīgā tiesā, Dieva un Baznīcas priekšā nav šķirta.
Baznīcas laulības tiesa: Arī Baznīcas laulības tiesa nekad nevar šķirt spēkā esošu laulību, tā var tikai konstatēt, vai kāda laulība jau no iesākuma bija spēkā esoša vai nē. — Svarīgu iemeslu dēļ laulātiem var atļaut dzīvot šķirti. Jaunu laulību tie tomēr vairs nedrīkst noslēgt. — Arī spēkā esošu nekatoļu laulību Dieva priekšā nevar šķirt.
Uzdevumi: 1. Ko tu teiktu katolim, kas gribētu laulāties tikai dzimtsarakstu nodaļā? 2. Kāpēc Baznīca aizliedz jauktas laulības? 3. Kas jāapsola līgavainim un līgavai, kam Baznīca atļāvusi jauktu laulību? 4. Kā uzskatāma pasaulīgas tiesas šķirtā laulība? 5. Uzskaiti šķēršļus, kas padara laulību spēkā neesošu, un tādus, kas laulību padara neatļautu.
Ordeņa kārta
Kristus grib, lai mēs visi Bekotu viņam un censtos pēc pilnības. Sevišķs ceļš uz kristīgo pilnību ir ordeņa kārtas svētsolījumi. Tāpēc Kristus Baznīcā blakus sakramentālajām priesterības un laulības kārtām ir vēl viena sevišķa kārta — ordeņa kārta.
90. Reliģiskie ordeņi
Svētais Benedikts no Nursijas savā jaunībā bija apmeties kādā vientuļā klinšu alā, lai pavisam netraucēti varētu lūgties un apcerēt Dieva noslēpumus. Pēc kāda laika viņš atskārta, ka viņš ir aicināts dzīvot kopā ar citiem mūkiem. Viņš nodibināja klosteri un izstrādāja regulu, pēc kuras mūki kā viena ģimene kopā dzīvoja, lūdzās un strādāja. Viņš pats kļuva sava klostera pirmais abats.
Kopš senseniem laikiem daudzi kristieši — priesteri un laji — dzīvo reliģiskās kopībās. Viņi nododas lūgšanai, apcerei un svinīgam dievkalpojumam. Daudzi no viņiem strādā arī kā dvēseļu aprūpētāji, jaunatnes audzinātāji un slimnieku kopēji, it sevišķi misijās. Tādas reliģiskās kopības mēs saucam par reliģiskiem ordeņiem. Daudzus ordeņus dibinājuši svētie.
Tas, kas kalpo Dievam kādā reliģiskā ordenī, Dieva valstības dēļ atsakās no daudz lietām, kas ir atļautas un labas. Viņam nav personīga īpašuma, bet viņš dzīvo no tā, ko viņam dod kopība vai labi cilvēki; viņš atsakās no laulības un ģimenes, lai dzīvotu jaunavīgi un tādā veidā pilnīgi piederētu Dievam; viņš visās lietās padodas sava priekšnieka gribai un sava ordeņa regulai. To visu viņš uzņemas ar ordeņa svētsolījumiem. — Dažās reliģiskās kopībās netiek prasīti svētsolījumi, bet tikai vienkārši solījumi. Reliģiskiem ordeņiem ir liela nozīme Baznīcā un pasaulē. Tie lūdzas un upurē par mums visiem, arī par tiem, kas negodina Dievu un viņu apvaino. Ar savu priekšzīmi tie mūs skubina no visas sirds mīlēt Dievu un tuvāku un būt gataviem atdot visu, ja Dievs to prasa. Reliģisko ordeņu darbība cilvēku labā nes pasaulei lielu svētību.
Dzīve reliģiskā ordenī sniedz lielu palīdzību ceļā uz Dievu. Kas ordeņa kārtā kalpo Dievam, tam ir droša un stingra vadība, tas ir brīvs no daudzām rūpēm un kārdinājumiem un var ar nedalītu sirdi nodoties Kristum; tas dzīvo kopā ar citiem, kas viņam ar savām lūgšanām un priekšzīmi palīdz pilnīgāk kalpot Dievam.
Kas grib iestāties kādā reliģiskā ordenī, tam jābūt Dieva aicinātam. Tam jāgrib mīlēt Dievu vairāk par visu, pilnīgi sekot Kristum un censties pēc pilnības. Bez tam viņam jābūt gatavam un spējīgam dzīvot reliģiskā kopībā, ievērot tās regulu, paklausīt priekšniekiem, atteikties no personīga īpašuma un dzīvot neprecētam. Viņam jābūt arī piemērotam tā ordeņa sevišķajiem uzdevumiem, kurā viņš grib iestāties. Tam, kas uz to ir aicināts, dzīve reliģiskā ordenī ir liela laime un drošākais un skaistākais ceļš uz pilnību.
Apdomā: 1. Kādiem uzdevumiem nododas reliģisko ordeņu locekļi? 2. No kā reliģisko ordeņu locekļi atsakās Dieva valstības dēļ? 3. Kāda nozīme ir reliģisko ordeņu locekļiem Baznīcā un pasaulē? 4. Kādu palīdzību savā ceļā uz debesīm saņem cilvēks no dzīves ordenī? 6. Uz ko tam jābūt gatavam, kas grib iestāties kādā ordeni? 6. Kam viņam jābūt piemērotam?
186. Ko apsolās reliģisko ordeņu locekļi?
Reliģisko ordeņu locekļi apsolās:
1. atteikties no personīga īpašuma,
2. dzīvot jaunavīgi,
3. paklausīt saviem priekšniekiem.
Apņemšanās: Kādus upurus ar savām lūgšanām un gandarīšanu nes reliģisko ordeņu locekļi, kalpojot slimniekiem, jaunatnei un misijām! Vai es to pareizi novērtēju? Vai es atbalstu viņu darbu? Vai es esmu jau sev jautājis: varbūt arī mani Dievs aicinājis ordeņa kārtai?
Dieva vārdi: Jēzus saka: „Ir neprecēti, kas atteikušies no laulības dzīves debesu valstības dēļ. Kas spēj to saprast, lai saprot!” (Mat. 19,12).
„Evaņģēliskie padomi”: Evaņģēlijā mēs lasām, ka Jēzus dažus uzaicinājis Dieva valstības dēļ atteikties no īpašuma un amata un pilnīgi sekot viņam. viņš teica tos svētīgus, kas Dieva valstības dēļ atsakās no laulības. Tāpēc labprātīgu nabadzību, labprātīgu atteikšanos no laulības Dieva valstības dēļ un labprātīgu paklausību sauc par evaņģēliskiem padomiem.
Saruna par ticību: Daži saka: „Vai reliģisko ordeņu locekļi nevarētu darīt vairāk cilvēku labā, ja tie būtu precējušies un tiem būtu kāds pasaulīgs amats.” — Mēs atbildam: „Pirmkārt, reliģisko ordeņu locekļi ar savām lūgšanām, upuriem un gandarīšanu nosauc neizmērojamu svētību uz pasauli; vienīgi Dievs zina, kas ar mums notiktu, ja klosteros nebūtu šo apslēpto dievlūdzēju. Otrkārt, reliģisko ordeņu locekļi kā dvēseļu gani, misionāri, audzinātāji, zinātnieki, pētnieki, mākslinieki un jo sevišķi kā slimo kopēji izdara neaprakstāmus pakalpojumus cilvēcei.”
Uzdevumi: 1. Kādus klosterus vai ordeņu mājas tu paristi: a) mūsu draudzē, b) mūsu apvidū, mūsu diecēzē? 2. Kādus reliģiskos ordeņus tu paristi? 3. Kādus reliģisko ordeņu dibinātājus tu pazīsti? 4. Kādi uzdevumi ir dažādiem reliģiskiem ordeņiem? 5. Kādi reliģisko ordeņu locekļi bija slaveni dvēseļu gani — misionāri — audzinātāji — zinātnieki — pētnieki — mākslinieki — trūkumcietēju un slimnieku labdami?
„Reliģiskie ordeņi ir dārgakmeņi Baznīcas līgavas plīvurī.”
Pijs XII
