Katoļu katehisms
Svētā Euharistija
Mūsu Tēva valstībā mēs uz mūžu būsim savienoti ar Kristu debesu kāzu mielastā. Neaprakstāmā priekā mēs slavēsim Dievu, mūžīgā pateicībā pieminēsim Kristus nāvi un būsim caur un cauri piepildīti ar dievišķo dzīvi. Debesu kāzu mielasta ķīla un iepriekšējs pārdzīvojums ir svētās Euharistijas svinēšana.
75. Jēzus Kristus iestādīja svēto Euharistiju
Vakarā pirms savām ciešanām Jēzus ar apustuļiem novietojās pie galda nu sacīja viņiem: „Es ilgoties ilgojos ēst kopā ar jums šo Lieldienu maltīti, pirms es ciešu.” Maltītes laikā Jēzus paņēma maizi, pateicās, lauza to un deva saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums taps atdota.” Tad viņš paņēma arī biķeri, pateicās un deva saviem mācekļiem, sacīdams: „Dzeriet visi no tā, jo tās ir manas asinis, Jaunās Derības asinis, kas par jums un daudziem tiks izlietas grēku piedošanai. Dariet to man par piemiņu” (sal. Mark. 17—25; Lūk. 22,14—20; 1. Kor. 11, 23-26).
Pirms Jēzus atvadījās no saviem mācekļiem, viņš kopā ar tiem pirmoreiz svinēja svēto Euharistiju. Viņš ņēma maizi un vīnu savās svētajās rokās, pacēla acis uz savu debesu Tēvu, skaitīja slavas un pateicības lūgsmu pār dāvanām un sniedza tās saviem mācekļiem, sacīdams: „Tā ir mana miesa — tās ir manas asinis.”
Pie Jēzus vārdiem: „Tā ir mana miesa — tās ir manas asinis” maize un vīns tika pārvērsti viņa svētajā miesā un viņa dārgajās asinīs; no maizes un vīna palika tikai zīmes, t. i. tas, ko var uztvert jutekļiem. Zem maizes un vīna zīmēm Jēzus sniedza Tēvam pats sevi kā upuri un pasniedza mācekļiem sevi kā barību.
Vakarēdiena zālē Jēzus upurēja to pašu upuri, ko viņam dienu vēlāk bija jāupurē pie krusta. Zem maizes un vīna zīmēm viņš jau iepriekš atdevās par apustuļiem un mums visiem.
Apustuļi saņēma Kunga upura miesu un upura asinis kā barību mūžīgajai dzīvei. Tie tapa uz visciešāko ar viņu savienoti un debesu žēlastībām piepildīti.
Vārdiem: „Dariet to man par piemiņu” Jēzus pilnvaroja apustuļus svinēt svēto Euharistiju: viņš uzdeva tiem pārvērst maizi un vīnu viņa svētajā miesā un asinīs, upurēt šīs dāvanas debesu Tēvam un sniegt tās kā barību ticīgajiem. No apustuļiem šī pilnvara ir pārgājusi uz viņu pēctečiem priesteru amatā. Tiem jāsvin svētā Euharistija līdz Kristus atnākšanai.
Apdomā: 1. Kā Jēzus pēdējā vakarēdienā upurēja sevi Tēvam? 2. Kādu upuri viņš ar to upurēja jau iepriekš? 3. Ko Jēzus sniedza apustuļiem? 4. Kādas žēlastības viņi ar to saņēma? 5. Kādu pilnvaru Jēzus deva apustuļiem pie pēdējā vakarēdiena? 6. Uz ko šī pilnvara ir pārgājusi? 7. Līdz kādai dienai jātop svinētai svētajai Euharistijai?
140. Kā Jēzus iestādīja svēto Euharistiju?
Pēdējā vakarēdienā Jēzus ņēma maizi, pateicās, lauza to un deva saviem mācekļiem, sacīdams: „Ņemiet un ēdiet: tā ir mana miesa, kas par joms taps atdota.” Tad viņš ņēma arī biķeri, pateicās un deva saviem mācekļiem, sacīdams: „Dzeriet visi no tā, jo tās ir manas asinis, Jaunās Derības asinis, kas par jums un daudziem tiks izlietas grēku piedošanai. Dariet to man par piemiņu.”
141. Kas notika pie Jēzus vārdiem „Tā ir mana miesa — tās ir manas asinis”?
Pie Jēzus vārdiem: „Tā ir mana miesa — tās ir manas asinis” maize un vīns tika pārvērsti viņa miesā un asinīs; palika tikai maizes un vīna zīmes.
142. Kādu pilnvaru Jēzus deva apustuļiem un to pēctečiem priestera amatā vārdiem: „Dariet to man par piemiņu”?
Vārdiem „Dariet to man par piemiņa” Jēzus pilnvaroja apustuļus un to pēctečus priestera amatā svinēt svēto Euharistiju un pie tam pārvērst maizi un vīnu viņa svētajā miesā un asinīs.
Apņemšanās: Svinot līdz svēto Euharistiju un saņemot Kunga miesu, es esmu tik pat tuvu Pestītājam kā apustuļi pēdējā vakarēdienā.
Svētās Euharistijas nosaukumi: Vissenākajos laikos svēto Euharistiju sauca par „maizes laušanu”. — Tā kā caur to top izteikta slava un pateicība Tēvam, to jau pirmkristīgo laikos sauca par „Euharistiju” (t. i. slavināšanu vai pateikšanos). — Svētās Euharistijas svinības sauc arī par svēto Upuri, svēto Mises Upuri vai svēto Misi. — Tā kā šajā sakramentā Kristus ir sevišķā veidā klāt, mēs to saucam par Vissvētāko sakramentu, vai — tāpēc ka to svin uz altāra — par Vissvētāko Altāra sakramentu.
76. Baznīca svin svēto Euharistiju
Ap 150. gadu svētais Justīns kādā rakstā ķeizaram apraksta Euharistijas svinēšanu. Vispirms viņš min lasījumus, sprediķi un lūgumu. Tad viņš turpina: „Kad mēs esam lūgsmu pabeiguši, top ienesta maize, vīns un ūdens. Priekšnieks skaita lūgsmas un pateikšanos, un tauta piebalso, sacīdama ,amen‘. Tad nāk izdalīšana; ikviens saņem savu daļu svētīto dāvanu, bet klāt neesošajiem viņu daļu aiznes diakoni.”
Kunga uzdevumā Baznīca dara to pašu, ko Kristus darīja vakarēdiena telpā. Kad pie altāra ir pienesta maize un vīns, priesteris skaita pār tiem augsto slavas, pateicības un upura lūgsmu, ko mēs saucam par kanonu, un tad saka pārvēršanas vārdus, kurus Jēzus sacīja pēdējā vakarēdienā; pēc tam top izdalīta svētā barība.
Svētās Euharistijas svinībās Kristus pats ir mūsu augstais priesteris. Priesteris pie altāra ir viņa redzamais vietnieks un dzīvais darba rīks.
Kad priesteris pār maizi un vīnu izrunā Kristus vārdus: „Tā ir mana miesa — tās ir manas asinis”, maize un vīns top pārvērsti Jēzus Kristus miesā un asinīs. Šo Svētās Mises daļu sauc par pārvēršanu.
Zem maizes un vīna zīmēm Kristus, mūsu augstais priesteris, sniedz sevi caur priestera rokām Tēvam kā upuri un dod mums sevi par barību. Caur viņu ar viņu un viņā arī mēs drīkstam upurēties Tēvam; mēs drīkstam viņu saņemt kā debesu barību. Svētās Euharistijas svinēšana ir redzams upuris, ko mēs caur Kristu upurējam, un svēts mielasts, ko Kristus mums sagatavojis.
Apdomā: 1. Kā Baznīca svin svēto Euharistiju? 2. Kas notiek, kad priesteris pār maizi un vīnu izrunā Kristus vārdus? 3. Kāpēc svētās Euharistijas svinēšana ir upuris? 4. Kāpēc tā ir mielasts?
143. Kas ir Kristus svētajā Mises Upuri?
Svētajā Mises Upurī Kristus ir augstais priesteris, upura dāvana un barība.
Apņemšanās: Svētajā Misē es svētcienīgi skatīšos, klausīšos, lūgšos, upurēšu līdz un, ja iespējams, saņemšu arī Kunga miesu.
Dieva vārdi: „Pravietis Malahija pareģoja: „No saules lēkta līdz saules rietam mans vārds būs liels starp tautām; jo visās vietās tiks upurēts manam vārdam un pienests šķists barības upuris” (Mal. 1,11). — Euharistiskā Upura paraugtēls ir Melhizedeka upuris, kas upurēja maizi un vīnu. Tāpēc Dāvids pareģoja par Kristu: „Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka iekārtas” (109. ps., 4).
No Baznīcas dzīves: Svētās Mises kanons iesākas vārdiem: „Patiesi ir cienīgi un pareizi, taisnīgi un svētīgi, ka mēs tev, Kungs, svētais Tēvs, visvarenais, mūžīgais Dievs, vienmēr un visur pateicamies, caur Kristu mūsu Kungu.” Un nobeidzas: „Caur viņu, ar viņu un viņā ir tev, Dievam, visvarenajam Tēvam, Svētā Gara vienībā, viss gods un slava”. Uz to draudze atbild: „Amen”.
Svēto piemiņa Euharistijas svinēšanā: Mises Upuris top pienests vienīgi Dievam. Bet mēs tajā pieminam arī svētos, un proti divējādā veidā: mēs pateicamies Dievam par žēlastībām, kuras viņš tiem dāvājis, un lūdzam viņu, lai viņš šo svēto dēļ, būtu žēlīgs arī pret mums.
Uzdevumi: 1. Salīdzini ar svētās Euharistijas svinēšanu: a) Melhizedeka upuri, b) kāzām Kanā, c) brīnumaino maizes pavairošanu, d) pēdējo vakarēdienu! 2. Par ko mēs pateicamies Dievam dažādās prefācijās?
77. Svinot svēto Euharistiju, top klātesošs Krusta Upuris
Svētais Pāvils raksta par svētās Euharistijas svinēšanu: „Cikkārt jūs ēdat šo maizi un dzerat šo biķeri, jūs pasludināt Kunga nāvi, kamēr viņš atnāks” (1. Kor. 11, 26).
Kad Baznīca svin svēto Euharistiju, Kristus mūsu vidū upurē to pašu upuri, ko viņš upurēja pie krusta. Svētais Mises Upuris ir tāds pat upuris kā Krusta Upuris, jo abos Kristus ir upura priesteris un upura dāvana. Svētājā Mises Upurī top klātesošs Krusta Upuris.
Bet starp Mises Upuri un Krusta Upuri ir arī starpība. Krusta Upuris bija asiņains upuris; Mises Upuris ir neasiņains upuris. Krusta Upuris tika upurēts tikai vienreiz; Mises Upuris tiek upurēts vienmēr no jauna, līdz kamēr Kungs atnāks pastardienā. Mises Upuris ir nemitīgais neasiņainais Jaunās Derības upuris.
Svētajā Mises Upuri Kristus ļauj mums piedalīties viņa Krusta Upurī. Viņš ieslēdz mūs savā atdevē Tēvam un piepilda mūs ar žēlastībām, kuras viņš mums ar savu nāvi nopelnījis.
Tāpēc ka Mises Upuris ir tas pats upuris kā Krusta Upuris, tas ir vispilnīgākais upuris. Ar svēto Euharistiju Dievs top visaugstākā mērā pagodināts un viņam tiek izteikta vislielākā pateicība; ar to mums vispilnīgākā veidā top izlūgta grēku piedošana un Dieva žēlastība; ar to top nosaukta bezgalīga svētība uz visu pasauli — uz dzīvajiem un mirušajiem. Svētā Euharistija ir vispilnīgākais slavas, pateicības, gandarīšanas un izlūgšanas upuris.
Apdomā: 1. Kāda starpība ir starp Mises Upuri un Krusta Upuri? 2. Kā Kristus svētajā Mises Upurī ļauj mums piedalīties viņa Krusta Upurī? 3. Kāpēc Mises Upuris ir vispilnīgākais upuris?
144. Kas ir svētais Mises Upuris?
Svētais Mises Upuris ir nemitīgais neasiņainais Jaunās Derības upuris, kurā top klātesošs Krusta Upuris.
145. Kāpēc svētais Mises Upuris ir tas pats upuris kā Krusta Upuris?
Svētais Mises Upuris Ir tas pats upuris kā Krusta Upuris, tāpēc ka abos Kristus ir upura priesteris un upura dāvana.
Apņemšanās: Svētajā Misē es domāšu par Pestītāja Krusta Upuri un kopā ar viņu pilnīgi uzupurēšos Tēvam.
Uzdevumi: 1. Salīdzini svētās Euharistijas svinēšanu ar Vecās Derības Lieldienu mielastu! 2. Kādās Mises dziesmās ir pieminēts Krusta Upuris? 3. Izmācies no galvas lūgsmu pēc pārvēršanas.
78. Euharistiskajā mielastā mēs saņemam mūžīgās dzīves maizi
Otrā dienā pēc pirmās brīnumainās maizes pavairošanas Jēzus sacīja jūdiem: „Maize, ko es došu, ir mana miesa pasaulei par dzīvību.” Tad jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: „Kā viņš mums var dot ēst savu miesu?” Jēzus sacīja viņiem: „Patiesi, patiesi es jums saku, ja jūs neēdīsit Cilvēka Dēla miesu un nedzersit viņa asinis, jūsos nebūs dzīvības. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzmodināšu pastarā dienā; jo mana miesa patiesi ir ēdiens, un manas asinis patiesi ir dzēriens” (sal. Jāņ. 6, 51 —58).
Svētajā komūnijā mēs saņemam mūsu Kunga Jēzus Kristus miesu, un asinis kā barību mūžīgajai dzīvei. Debesu maize, ko mēs ēdam šeit virs zemes, ir ķīla, ka mēs reiz celsimies augšā un kopā ar Kristu un visiem viņa svētajiem svinēsim mūžīgās dzīves mielastu mūsu Tēva valstībā.
Svētajā komūnijā Kristus, mūsu debesu Kungs, jau tagad uz visciešāko savienojas ar mums. Caur viņu mēs topam cieši savienoti arī ar debesu Tēvu. Tāpēc ka mēs visi saņemam to pašu debesu maizi, to pašu Kristus miesu, mēs kļūstam vienoti arī savā starpā. Svētā Euharistija ir Dieva bērnu ģimenes mielasts.
Ar svēto komūniju Kristus vairo žēlastības dzīvi mūsos un dod mums jaunu spēku dzīvot kā Dieva bērniem un sekot viņam, mūsu Mācītājam. Viņš pilda mūs ar savu mīlestība uz Tēvu un uz cilvēkiem. Viņš šķīstī mūs no dienišķiem grēkiem, kļūdām un nolaidībām. Mūsu ļaunās tieksmes top vājinātas, un mēs topam pasargāti no daudziem grēkiem.
Ar svēto komūniju mūsu piedalīšanās Euharistijas svinēšanā top pilnīga. Tāpēc Baznīca vēlas, lai katrā svētajā Misē klātesošie ticīgie ietu arī pie dievgalda. — Kas kaut kāda iemesla dēļ nevar pieņemt svēto sakramentu īstenībā, tas lai saņem to vismaz garīgi, modinot sevī ilgas pēc svētās komūnijas (garīgā komūnija).
Kas atrodas žēlastības stāvoklī un pareizā nodomā vēlas saņemt dzīvības maizi, tas drīkst katru dienu iet pie svētās komūnijas. Kam ir dienišķi grēki, tam tie iepriekš jānožēlo. Ja viņš tos nenožēlo, viņš nav komūnijas necienīgs, bet viņš saņem mazāk žēlastības.
Tam, kuru no Dieva šķir nāvīgs grēks, vispirms jāizlīgst ar Dievu grēksūdzes sakramentā. Kas, apzinoties sevi nāvīgā grēkā, iet pie dievgalda, tas komūnicē necienīgi un izdara svētzādzību. Svētais Pāvils saka: „Kas necienīgi šo maizi ēd vai Kunga biķeri dzer, tas apgrēkojas pret Kunga miesu un asinīm..., tas ēd un dzer sev tiesu, jo viņš neizšķir Kunga miesu” (1. Kor. 11,27 29).
Apdomā: 1. Kam svētā komūnija ir ķīla? 2. Ar ko mēs svētajā komūnijā topam savienoti? 3. Kādas žēlastības vēl mēs saņemam svētajā komūnijā? 4. Ko Baznīca vēlas no ticīgajiem, kas piedalās svētajā Misē? 5. Kas jādara tam, kas grib iet pie svētās komūnijas, bet kam ir dienišķi grēki? 6. Kas jādara tam, kas ar nāvīgu grēku ir atšķiries no Dieva un gribētu iet pie svētās komūnijas?
146. Ko Kristus mācīja par savas miesas un asiņu baudīšanu?
Otrā dienā pēc pirmās brīnumainās maizes pavairošanas Jēzus sacīja jūdiem: „Maize, ko es došu, ir mana miesa pasaulei par dzīvību. Ja jūs neēdīsit Cilvēka Dēla miesu un nedzersit viņa asinis, jūsos nebūs dzīvības. Kas ēd manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzmodināšu pastarā dienā; jo mana miesa patiesi ir ēdiens un manas asinis patiesi ir dzēriens.”
147. Ko mēs saņemam svētajā komūnijā?
Svētajā komūnijā mēs saņemam mūsu Kunga Jēzus Kristus miesu un asinis kā barību mūžīgajai dzīvei.
148. Ko Jēzus dara mūsos caur svēto komūniju?
Caur svēto komūniju Jēzus uz visciešāko savieno mūs ar sevi. Viņš vairo mūsos žēlastības dzīvi un dod mums jaunu spēku dzīvot kā Dieva bērniem.
149. Kas drīkst katru dienu iet pie svētas komūnijas?
Kas atrodas žēlastības stāvoklī un kam ir pareizs nodoms, tas drīkst katra dienu iet pie svētās komūnijas.
150. Ko saka svētais Pāvils par necienīgu komūniju?
Svētais Pāvils saka: „Kas necienīgi šo maizi ēd vai Kunga biķeri dzer, tas apgrēkojas pret Kunga miesu un asinīm..., tas ēd un dzer sev tiesu, jo viņš neizšķir Kunga miesu.”
Apņemšanās: Tās dienas priekšvakarā, kad es eju uz svēto Misi, es katrreiz sev jautāšu: „Vai man rīt neiet arī pie svētās komūnijas?”
No svēto mācības: „Saņemiet vienīgo maizi, nemirstības zāles, pretindi, lai mēs nemirtu, bet mūžīgi dzīvotu Jēzū” (Ignats no Antiohijas). — „Neviens lai netuvojas vienaldzīgi, neviens nolaidīgi; visiem jābūt pilniem uguns, pilniem sajūsmas, pilniem dedzības (Jānis Hrozostoms).
Sagatavošanās un pateikšanās: Uz svēto komūniju mēs sagatavojamies sevišķi ar to, ka mēs svētcienīgi piedalāmies svētajā Misē. Vispirms mēs savienojamies lūgšanā ar Kristu un ticīgi klausāmies viņa vārdos. Tad mēs pazemīgi sagatavojam savu sirdi, pievienojamies lielajai Baznīcas slavas un pateicības lūgsmai un kopā ar Kristu upurējam sevi Tēvam. Pirms svētās komūnijas mēs piesaucam Kristu, Dieva Jēru, lai tas par mums apžēlotos.
Tad mēs klusu sagatavojamies uz svēto komūniju. Pie tam mēs varam sev jautāt: 1. Kas nāk pie manis? Jēzus, mans Kungs un mans Dievs. Mēs uzmodinām ticību un pielūgsmi. 2. Pie kā nāk šis lielais Dievs? Pie manis, nabaga grēcinieka. Mēs uzmodinām pazemību un grēku nožēlu. 3. Kāpēc viņš grib nākt pie manis? Lai uz visciešāko savienotos ar mani un apbērtu mani debesu dāvanām. Mēs uzmodinām cerību, mīlestību un ilgas.
Pēc svētās komūnijas mums sirsnīgā mīlestībā jākavējas pie Kristus, viņam jāpateicas, viņš jāslavē un jāizsaka mūsu lūgumi. Mums jāiegremdējas viņa vissvētās sirds mīlestībā, kopā ar viņu pilnīgi jāatdodas Tēvam un jāapņemas visās lietās pildīt Dieva gribu. — Jo dievbijīgāk mēs sagatavojamies un pateicamies, jo bagātīgākus augļus mēs saņemam.
Saruna par ticību: Daži saka: „Kāpēc ticīgajiem netiek sniegts arī biķeris?” — Mēs atbildam: „Tas nav vajadzīgs. Arī tad, kad mēs saņemam tikai maizes zīmes, mēs piedalāmies Euharistiskajā mielastā un saņemam visu un nedalītu Kristu, ar miesu un asinīm, ar ķermeni un dvēseli, ar dievību un cilvēcību.” — Līdz viduslaikiem ticīgajiem parasti sniedza arī biķeri. Vēlāk, svarīgu iemeslu dēļ, Romas ritā svētā komūnija tika pasniegta ticīgajiem tikai zem maizes zīmēm.
Euharistiskais gavēnis: Baznīca prasa, lai pirms svētās komūnijas mēs zināmu laiku atturētos no ēšanas un dzeršanas. Barību un alkoholiskus dzērienus drīkst lietot trīs stundas, bet šķidrumus vienu stundu pirms svētās komūnijas. Ūdeni drīkst dzert katrā laikā. — Slimniekiem atļauts lietot zāles un nealkoholiskus dzērienus pat tieši pirms komūnijas.
Piektais baznīcas bauslis: Kristus pats ir mums pavēlējis saņemt svēto komūniju. Lai pamudinātu kūtros izpildīt Kristus bausli, Baznīca pavēl, ka visiem ticīgajiem, kas sasnieguši to vecumu, kad sāk darboties prāts, vismaz reiz gadā, un proti, Lieldienu laikā, jāsaņem svētais sakraments. — Svētais pāvests Pijs X izdeva iespaidīgus norādījumus par to, lai bērnus jau agri pielaistu pie komūnijas, kā arī par biežāku svētās komūnijas pieņemšanu.
Uzdevumi: 1. Sameklē lūgsmas, kuras tu vari skaitīt pirms svētās komūnijas, kā arī tādas, kuras tu vari skaitīt pēc svētās komūnijas! 2. Saceri lūgsmu, ko tu vari skaitīt pirms svētās komūnijas! 3. Saceri lūgsmu, ko tu vari skaitīt pēc svētās komūnijas! 4. Kādas dziesmas var dziedāt vai klusi pie sevis skaitīt svētās komūnijas laikā? 5. Uzzīmē svētās Euharistijas simbolus, piem., mannu, pelikānu, vārpu un vīnogu ķekaru, zivi un maizes grozu!
79. Svētās Euharistijas uzglabāšana un godināšana
Kad top svinīgi izstādīts Vissvētākais sakraments, tad pirms svētības dzied Tantum ergo; latviski tas skan:
Tādu augstu sakramentu,
lai mēs dziļi godājam,
vecās parašas lai izzūd:
vietā Jaunais Testaments.
Ticība mums rādīs gaismu,
jo to nespēj jutekļi.
Pēs svētās Euharistijas svinēšanas daļa svēto hostiju tiek paturētas un uzglabātas tabernākulā. Tādā veidā Kristus arī pēc Svētās Mises paliek pie mums sakramentā. Tādējādi Kunga miesu var saņemt arī tie ticīgie, kas nespēj piedalīties svētajā Misē, sevišķi slimie un mirstošie. Visi ticīgie var apmeklēt Kristu Vissvētākajā sakramentā, viņu godināt un pielūgt. Viņš ir tik ilgi klāt, kamēr pastāv maizes un vīna zīmes.
Vissvētākajam sakramentam tiek izrādīta sevišķa godbijība. Svētās hostijas tiek uzglabātas dārgos traukos. Vissvētākā sakramenta priekšā mēs lokām celi. Pie tabernākula deg mūžīgā uguntiņa; tā norāda, ka te top uzglabāts Vissvētākais sakraments, un skubina mūs uz godbijību un dievbijību. Dažreiz Vissvētākais sakraments top izstādīts pielūgsmei. Ticīgie metas
Vissvētākā priekšā ceļos, lai pielūgtu Kungu, pateiktos par viņa mīlestību un izlūgtos viņa palīdzību.
Izstādīšanas beigās ar Vissvētāko sakramentu tiek dotā svētība. Kad priesteris ar Kungā miesu mūs pārkrusta, mūs svētī Kristus, mūsu Kungs.
Zaļajā ceturtdienā mēs svinam svētās Euharistijas iestādīšanu. Dievmaizes svētkos mēs, gavilējot, vēlreiz atkārtojam šī svētā noslēpuma svinēšanu. Šajā dienā pēc lielās Mises Vissvētākais sakraments svinīgā procesijā top nests pa ielām un laukiem.
Apdomā: 1. Kur top uzglabāts Vissvētākais sakraments? 2. Kā top godināts Vissvētākais sakraments? 3. Kādēļ Vissvētākais sakraments top izstādīts uz altāra? 4. Ar ko nobeidzas izstādīšana? 5. Kādā dienā mēs svinam svētās Euharistijas iestādīšanu? 6. Kā tiek svinēti Dievmaizes svētki?
151. Cik ilgi Kristus ir klāt Vissvētākajā sakramentā?
Kristus ir tik ilgi klāt vissvētākajā sakraments, cik ilgi paliek maizes un vīna zīmes.
152. Kā mums jāgodina Kristus Vissvētākajā sakramentā?
Mums
1. labprāt jāapmeklē un jāpielūdz Kristus Vissvētākajā sakramentā,
2. viņa namā vienmēr jāuzvedās cienīgi.
Apņemšanās: Ejot garām katoļu Baznīcai, es allaž sveicināšu Kristu Vissvētākajā sakramentā. Es labprāt arī uz brītiņu tur ieiešu un ar viņu runāšu.
No baznīcas dzīves: Dažreiz Vissvētākais top izstādīts veselu dienu vai pat ilgāk ticīgo pielūgsmei Dažās diecēzēs pielūgsme notiek nepārtraukti vienā draudzē pēc otras (mūžīgā pielūgsme). — Dažos klosteros Vissvētākais ir izstādīts dienu un nakti cauru gadu.
Vārdu izskaidrojumi: Hostija — upura dāvana; tabemākuls — telts, maza mājiņa; ciborijs — barības trauks; monstrance — trauks rādīšanai; procesija — svinīgs gājiens.
Uzdevumi: 1. Kādas lūgsmās mēs varam skaitīt, apmeklējot Vissvētāko? 2. Kādas dziesmas ir piemērotas Vissvētākā izstādīšanai? 3. Uzzīmē traukus, kuros top uzglabāts Vissvētākais sakraments! 4. Uzzīmē Dievmaizes svētku procesiju!
Ak, svētais mielasts, kurā top baudīts Kristus
atjaunota viņa ciešanu piemiņa,
žēlastlbām piepildīta sirds,
un mums sniegta nākamās godības ķīla.
Akvīnas Toms
