Katoļu katehisms

Iestiprināšanas sakraments

73. Iestiprināšanas piešķiršana

Svētie Raksti stāsta, ka jau apustuļi iestiprināja. Pirmajos kristietības gadu simteņos iestiprināšanu parasti piešķīra tūdaļ Pēc kristības. Tāpēc, uzskaitot sakramentus, iestiprināšana minēta tūliņ aiz kristības.

Dzīvība, ko mēs saņēmām kristībā, iestiprināšanā sasniedz briedumu. Bīskaps sniedz svēto iestiprināšanas sakramentu.

Visiem kristītajiem jāsaņem no Svētā Gara žēlastības pilnības, ko Kristus pirmajos Vasarsvētkos dāvāja savai Baznīcai. Tāpēc Kristus iestādīja iestiprināšanas sakramentu.

Kad apustuļi Jeruzalemē izdzirda, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, tie sūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni. Nonākuši turp, tie lūdza Dievu par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu. Jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis; viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie saņēma Svēto Garu (sal. Ap. d. 8,14—17).

Iestiprināšanu parasti dara bīskaps. Bet pāvests var pilnvarot arī kādu priesteri izdarīt iestiprināšanu. Piemēram, prāvests savā draudzē var iestiprināt slimniekus, kas atrodas nāves briesmās.

Iestiprināšanas sākumā bīskaps uzkāpj pie altāra un pagriežas pret iestiprināmajiem. Iestiprināmie nometas ceļos; bīskaps izstiepj pār viņiem rokas un nosauc pār viņiem Svēto Garu ar tā septiņām dāvanām: gudrības un saprāta garu, padoma un stipruma garu, zināšanas un dievbijības garu un Dieva bijāšanas garu.

Tad bīskaps katram atsevišķi uzliek labo roku uz galvas un ar hrizmu uzzīmē viņam krustu uz pieres, sacīdams: „Es apzīmēju tevi ar krusta rimi un stiprinu tevi ar pestīšanas hrizmu Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.” Pēc svaidīšanas bīskaps viegli iesit iestiprināmajam pa vaigu, sacīdams: „Miers ar tevi.”

Beigās bīskaps lūdzas par visiem iestiprināmajiem, lai Svētais Gars viņos pabeigtu iesākto darbu. Tad viņš tiem sniedz savu svētību. Bīskapa svētības laikā visiem iestiprināmajiem jābūt klāt.

Apdomā: 1. Kāpēc, uzskaitot sakramentus, iestiprināšana minēta tūliņ pēc kristības? 2. Kas drīkst iestiprināti 3. Ko bīskaps dara pie iestiprināšanas!
137. Ko Svētie Raksti stāsta par iestiprināšanu?

Svētie Baksti stāsta: „Kad apustuļi Jeruzalemē izdzirda, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, tie sūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni. Nonākuši turp, tie lūdza Dievu par viņiem, lai viņi saņemtu Svēto Garu. Jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis; viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus vārdā. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie saņēma Svēto Garu.

138. Kā notiek iestiprināšana?

Bīskaps uzliek iestiprināmajam roka un svaida viņa pieri ar hrizmu, sacīdams: „Es apzīmēju tevi ar krusta zīmi un stiprinu tevi ar pestīšanas hrizmu Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.”

Apņemšanās: Pie iestiprināšanas bīskaps apzīmēja manu pieri ar krusta zīmi. Es esmu lepns, ka esmu kristietis, un nekad nekaunēšos krusta.
Vārdu izskaidrojums: „Hrizma” latviski nozīmē svaidāmā eļļa. Vārds „hrizma” ir radniecīgs vārdam „Kristus” (t. i. svaidītais). Hrizma ir olīvu eļļas un balzāma maisījums. Zaļajā ceturtdienā bīskaps to iesvēti.
Krusts, svaidīšana un sitiens pa vaigu: Krusts, ar ko top apzīmēta iestiprināmā piere, nozīmē„ ka viņš tagad ir Kristus kareivis un ka viņam atklāti visas pasaules priekšā jāapliecina sava ticība. — Svaidīšana ar hrizmu nozīmē, ka viņš top apbruņots ar Kristus spēku, proti, ar Svēto Gara. Sitiens pa vaigu atgādina iestiprināmajam, ka viņam, kā Kristus kareivim, jābūt gatavam Kristus dēļ panest pazemojumus.
Iestiprināšanas krusttēvs: Ar lūgsmām, vārdiem un priekšzīmi viņam jāpalīdz iestiprinātajam uzticīgi pildīt savus pienākumus.
Iestiprināšanas diena: Iestiprināmajam rūpīgi jāsagatavojas iestiprināšanas dienai: viņam cītīgi jāapmeklē iestiprināšanas mācība, katru, dienu jālūdzas Svētā Gara dāvanu, cienīgi jāizsūdz grēki un jāpieņem svētā komūnija. Iestiprināšanas dienā viņam dievbijīgi jāseko svētajai darbībai, sirsnīgi jāpateicas par saņemtajām dāvanām un jāvairās nepiemērotu izpriecu.

74. Iestiprināšanas žēlastība

Jēzus apsolīja saviem mācekļiem vajāšanu dienās: „Kad viņi jūs vedīs sinagogās un iestāžu un valdības priekšā, nerūpējieties par to, kā jūs attaisnosities vai ko jūs atbildēsit. Jo Svētais Gars jūs tam bridī mācīs, kas jums jārunā” (Lūk. 12,11 12).

Iestiprināšanas žēlastība padara mūs no nepilngadīgiem bērniem par Kristus kareivjiem. Zobens un vairogs ar Kristus monogrammu simbolizē iestiprināto kā cīnītāju.

Iestiprināšanā Kristus piepilda mūs ar Svēto Garu. Svētajam Garam mums jāpalīdz, lai mēs no iekšējas pārliecības stingri apliecinātu savu ticību un to drosmīgi aizstāvētu. Tam jādod mums spēks cīņai ar mūsu pestīšanas ienaidniekiem: velnu, mūsu ļaunajām tieksmēm un ļauno pasaulē. Tam jādara mūs spējīgus strādāt līdz pasaules svētināšanā un darboties kā apustuļiem ģimenē, darbā un sabiedriskā dzīvē, žēlastības dzīve, kuru mēs saņēmām kristībā, iestiprināšanā sasniedz savu briedumu. Caur iestiprināšanas žēlastību mēs no mazgadīgiem bērniem kļūstam Kristus kareivji. Iestiprināšana ir kristības pabeigums.

Iestiprināšana uzspiež mūsu dvēselei neizdzēšamu zīmogu. Šis zīmogs norāda, ka mēs esam Kristus kareivji un līdzstrādnieki viņa valstībā. Tai pašā reizē šis zīmogs ir ķīla, ka mēs Svētā Gara spēkā varēsim pildīt savu sūtību kā iestiprinātie.

Katram kristītajam jāsaņem arī iestiprināšanas sakraments. Tas gan nav noteikti nepieciešams mūsu svētlaimes iemantošanai, bet kas to savas vainas dēļ nesaņem, tas grēko, jo viņš necieni Svēto Garu un tā žēlastības dāvanas.

Apdomā: 1. Kā Svētais Gara darbojas iestiprinātajos? 2. Ko uzspiež iestiprināšanas sakraments mūsu dvēselei? 3. Kāpēc grēko tas, kas savas vainas dēļ nesaņem iestiprināšanas sakramentu?
139. Ko dara Kristus iestiprināšanā?

Iestiprināšanā Kristus piepilda mūs ar Svēto Garu, laimēs stingri apliecinātu savu ticību, drosmīgi cīnītos pret mūsu pestīšanas ienaidniekiem un strādātu līdz pasaules svētināšanā.

Apņemšanās: Ja man kādreiz būs jācīnās par ticību vai šķīstību, es domāšu: Es esmu svaidīts par Kristus kareivi; Svētais Gars stiprina mani.
Dieva vārdi: „Lai mēs vaira nebūtu mazgadīgi bērni, kas, pateicoties cilvēku viltībai, viņu viltīgās rīcības piekrāpti, svaidās šurp un turp, padodamies katram mācības vējam. Bet lai mīlestībā sekodami patiesībai, mēs ieaugtu viņā, kas ir galva: Kristus” (Ef. 4,14 15).
Uzdevumi: 1. Salīdzini pirmos Vasarsvētkus ar iestiprināšanu: kāda tur ir līdzība? — kāda atšķirība? 2. Uzskaiti uzdevumus, kam iestiprinātais ir sevišķi aicināts: a) kad kāds atklāti uzbrūk ticībai, b) kad kāds darba biedrs interesējas par ticību, c) kad draudzē ir bērni bez ticības mācības, d) kad priesteris svētdienā nevar noturēt dievkalpojumu, e) kad draudzei nav telpu dievkalpojumiem, f) kad bērni traucē dievkalpojumu, g) kad draudzē uzstājas pavedēji, h) kad kāds ticīgais ir smagi slims un priesteris nav sasniedzams?
Herdera apgāds Freiburgā — Bāzelē — Romā — Vīnē
KATHOLISCHER KATEHISMUS der Bistümer Deutscblands Verlag Herder Feiburg
Tulkojusi Lūcija Sargūnas
Imprlmatur, Lovanii, die 19 augsti 1959. † Boleslaus Sloskans,
Epiecopus titularis Cillitanus,
Moderator missionariorum Lettonorum in Europa ad Occidentem versa