St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

ŪTRYS „ES TYCU“ PUNKTS

„Un uz Jezu Kristu, Jō vīneigū Dālu, myusu Kungu“.

1. Kū myus mōca ūtrais „Es tycu“ gobols voi punkts?

Tys mōca, ka Dīva sūleitais un mums atsyuteitais Pesteitōjs ir vīneigais Dīva Dals, myusu Kungs Jezus Kristus.

2. Kū zeimoj vōrds Jezus?

Vōrds Jezus zeimoj Glōbējs, voi Atpesteitōjs.

„Tu Jū nūsauksi vōrdā Jezus, jo Jys atpesteis sovu tautu nu grākim“ (Mt. 1:21).
3. Kū zeimoj vōrds Kristus?

Vōrds Kristus (žeidu volūdā Mesija) zeimoj Svaideitais.

4. Kōpēc Jezus saucās Svaideitais?

Tōpēc, ka Vacajā Dereibā pravīši, augsti prīsteri un kēneni tyka īsvaideiti ar eļļu, un Jezus ir myusu vyslelōkais Pravīts, (Ap. d. 3:22), Prīsters (Ebr. 4:14) un Kēneņš (Jņ. 18:37).

„Kai Dīvs ar Svātū Goru un spāku svaideja Nazarīti Jezu“ (Ap. d. 10:38), Jezus īsvaideišona ir Dīveibas pylnums, kas Jymā mōjoj.
5. Kōpēc Jezu sauc par Pravīti, Prīsteri un Kēneņu?

Jezus teik saukts un ir:
1. myusu Pravīts, tōpēc, ka Jys mums ir atklōjis Dīva nūslāpumus un myusus vysus mōcēja, kas mums jōtic, jōcer un jōdora, lai tyktu atpesteiti;
2. Jys ir myusu Prīsters, tōpēc, ka uperēja pats sevi pi krysta, un ik dīnas uperej pats sevi uz myusu oltorim svātajā Miša Uperī. Jys ir myusu Vydutojs un Aizstōvis uz vysim laikim dabasūs un
3. Jys ir myusu Kēneņš, tōpēc ka nūdybynōja goreigu vaļsti, kurā Jys ir un par vysim laikim byus tōs Golva.

6. Kōpēc Jezu Kristu sauc par vīneigū Dīva Dālu?

Tōpēc, ka Jys ir ūtra vyssvātōkōs Trejsvīneibas persona, ir vīneigais un patīsais Dīva Dāls nu myužeibas, vīnas dobās un byuteibas ar Tāvu.

„Jo kuram nu engelim Jys kaidreiz byutu sacejis: Tu esi muns Dāls, šudiņ (tys ir nu myužeibas) Es Tevi asmu dzemdējis“ (Ebr. 1:5).
7. Voi ari mes naasam Dīva bārni?

Jā, mes asam Dīva bārni, bet na pēc dobās un na nu myužeibas. Mes asam tikai caur žēlesteibu pījimtī Dīva bārni.

„Bet kuri Jū uzjēme ... tim Jys deve varu kļyut par Dīva bārnim“ (Jņ. 1:12).
8. Kōpēc Jezu Kristu sauc par myusu Kungu?

Tōpēc, ka Jys taids ir, jo:
1. byudams Dīvs un leidzbyuteigs Tāvam, Jys taipat kai Tāvs ir dabasu un zemes Kungs un Radeitōjs.
2. Byudams cylvāks, Jys sovā ciļvēceigajā doba myus atpestēja un nūpērka ar sovu Asni par sovu īpašumu. Tamā pošā ciļvēceigajā dobā Jys byus myusu Tīsnesis un par myužim byus myusu Golva un Kēneņš.

„Jo jyus asat atpērkti par dārgu moksu“ (1. kor. 6:20). „Jys ir Dīva īcaltais tīsnesis par dzeivajim un myrušajim (Ap. d. 10:42). „Vysu Jys (Dīvs) pakļōve zam Jō kōjōm un īcēle Jū par golvu vysai Bazneicai“ (Ef. 1:22).
NB. Daudzos katōļu zemēs, īskaitūt ari Latgolu, nu senim laikim pastōvēja skaists sveicynōjuma parodums: „LAI IR SLAVĀTS JEZUS KRISTUS". Dīmžāl, zam svešu strōvōjumu īspaida tys pi mums palīk arvīn ratōks.

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

ŪTRYS „ES TYCU“ PUNKTS

„Un uz Jezu Kristu, Jō vīneigū Dālu, myusu Kungu“.

1. Kū myus mōca ūtrais „Es tycu“ gobols voi punkts?

Tys mōca, ka Dīva sūleitais un mums atsyuteitais Pesteitōjs ir vīneigais Dīva Dals, myusu Kungs Jezus Kristus.

2. Kū zeimoj vōrds Jezus?

Vōrds Jezus zeimoj Glōbējs, voi Atpesteitōjs.

„Tu Jū nūsauksi vōrdā Jezus, jo Jys atpesteis sovu tautu nu grākim“ (Mt. 1:21).
3. Kū zeimoj vōrds Kristus?

Vōrds Kristus (žeidu volūdā Mesija) zeimoj Svaideitais.

4. Kōpēc Jezus saucās Svaideitais?

Tōpēc, ka Vacajā Dereibā pravīši, augsti prīsteri un kēneni tyka īsvaideiti ar eļļu, un Jezus ir myusu vyslelōkais Pravīts, (Ap. d. 3:22), Prīsters (Ebr. 4:14) un Kēneņš (Jņ. 18:37).

„Kai Dīvs ar Svātū Goru un spāku svaideja Nazarīti Jezu“ (Ap. d. 10:38), Jezus īsvaideišona ir Dīveibas pylnums, kas Jymā mōjoj.
5. Kōpēc Jezu sauc par Pravīti, Prīsteri un Kēneņu?

Jezus teik saukts un ir:
1. myusu Pravīts, tōpēc, ka Jys mums ir atklōjis Dīva nūslāpumus un myusus vysus mōcēja, kas mums jōtic, jōcer un jōdora, lai tyktu atpesteiti;
2. Jys ir myusu Prīsters, tōpēc, ka uperēja pats sevi pi krysta, un ik dīnas uperej pats sevi uz myusu oltorim svātajā Miša Uperī. Jys ir myusu Vydutojs un Aizstōvis uz vysim laikim dabasūs un
3. Jys ir myusu Kēneņš, tōpēc ka nūdybynōja goreigu vaļsti, kurā Jys ir un par vysim laikim byus tōs Golva.

6. Kōpēc Jezu Kristu sauc par vīneigū Dīva Dālu?

Tōpēc, ka Jys ir ūtra vyssvātōkōs Trejsvīneibas persona, ir vīneigais un patīsais Dīva Dāls nu myužeibas, vīnas dobās un byuteibas ar Tāvu.

„Jo kuram nu engelim Jys kaidreiz byutu sacejis: Tu esi muns Dāls, šudiņ (tys ir nu myužeibas) Es Tevi asmu dzemdējis“ (Ebr. 1:5).
7. Voi ari mes naasam Dīva bārni?

Jā, mes asam Dīva bārni, bet na pēc dobās un na nu myužeibas. Mes asam tikai caur žēlesteibu pījimtī Dīva bārni.

„Bet kuri Jū uzjēme ... tim Jys deve varu kļyut par Dīva bārnim“ (Jņ. 1:12).
8. Kōpēc Jezu Kristu sauc par myusu Kungu?

Tōpēc, ka Jys taids ir, jo:
1. byudams Dīvs un leidzbyuteigs Tāvam, Jys taipat kai Tāvs ir dabasu un zemes Kungs un Radeitōjs.
2. Byudams cylvāks, Jys sovā ciļvēceigajā doba myus atpestēja un nūpērka ar sovu Asni par sovu īpašumu. Tamā pošā ciļvēceigajā dobā Jys byus myusu Tīsnesis un par myužim byus myusu Golva un Kēneņš.

„Jo jyus asat atpērkti par dārgu moksu“ (1. kor. 6:20). „Jys ir Dīva īcaltais tīsnesis par dzeivajim un myrušajim (Ap. d. 10:42). „Vysu Jys (Dīvs) pakļōve zam Jō kōjōm un īcēle Jū par golvu vysai Bazneicai“ (Ef. 1:22).
NB. Daudzos katōļu zemēs, īskaitūt ari Latgolu, nu senim laikim pastōvēja skaists sveicynōjuma parodums: „LAI IR SLAVĀTS JEZUS KRISTUS". Dīmžāl, zam svešu strōvōjumu īspaida tys pi mums palīk arvīn ratōks.

§ 1. Jezus Kristus — sūleitais Pesteitōjs

9. Kai mes tū zynom, ka Jezus Kristus ir Dīva sūleitais Mesija voi Atpesteitōjs?

Mes tū zynom tōpēc, ka Jymā ir pīsapiļdejuši vysi pravītōjumi par Atpērcēju, kai tū var redzēt nu Kristus dzeives un cīsšonu aproksta.

10. Kū pravīši beja īprīkš pasacejuši par Mesiju?

Jī beja īprīkš pasacejuši:
1. Jō atnūkšonas laiku, Jō dzimšonas apstōkļus, Jō dzeivi, cīsšonas un nōvi; Jō augšanceļšonūs, uzkōpšonu debesīs, Svātō Gora atsyuteisonu;
2. Jeruzalimas izpūsteišonu pēc Jō nōves; žeidu atmesšonu un pogōnu atsagrīzšonu un
4. Bazneicas nōdybynōsonu, izaplateišonu un pastōvēšonu.

11. Kai pravīši apzeimēja Jō atnōkšonas laiku?

Pravīts Daniels (9:24 utt.) īprīkš paziņoja, ka leidz Kristus nōvei pais pylnas 70 godu nedeļas, tys 490 godu nu tō laika, kod beja dūta pavēle atjaunōt Jeruzalimu. 2. Patriarchs Jākubs pravītōja, ka Mesijas atnōkšonas laikā (vaļdeibas) zizlis tiks atjimts nu Judas. Cyti otkon īprīkš sludynōja, ka tod Jeruzalimas svētneica vēļ pastōvēs un pasaulī byus Iela gaideišona.

12. Kas beja īprīkš sludynōts par Jō dzimšonu?

Ka Jys dzims Betlejemā nu jaunovas, kura byus nu juda ciļts un Dovida dzymtas, Jū pīlyugs tolus zemu keneni (Izaj. 7:14; 11:1 un 60:6; Mich. 5:2; Ps 71:10).

13. Kas pravītōjumūs ir saceits par Jō dzeivi?

Tymūs ir stōsteits par Jō publiskū mōceibu, par breinumim, par Jō lelū mīlesteibu un lānprōteibu, par Jō ījōšonu Jeruzalimā uz ezeļa utt. (Izaj. 61., un 35:3 utt.; Zack. 9:9).

14. Kū pravīši soka par Kristus cīsšonom un nōvi?

Jī ziņoj gondreiž vysu, pat vysseikōkūs apstōkļus, pīmāram: ka Jys tiks pōrdots par 30 sudobra gobolim, tiks vaigā systs, aiz motim rausteits, spļauts vaigā, ka Jam tiks dūts dzert etikis ar žulti, ka Jam tiks caurdūrtas rūkas un kōjas, ka tiks masti kauleni par Jō svōrku, ka klōtasūšī zūbāsīs par Jū, saceidami: „Jys cerēja uz Kungu, lai tod Kungs tagad izglōb Jū“ (Zach. 11:12, 13; Izaj. 1:6; Ps. 21:7 utt. un 68:22).

Pravīši teišam Jū sūlēja kai lelu kēneņu, bet na šo pasauļa kēneņu, kai tū oplomi gaida žeidi vēļ tagad. Pravīši Jū tāloja na cytaidi kai „sōpu veiru“ (Izaj. 53:3, 4), Jī tāloja Jū kai goreigōs un pōrdabgskōs Dīva vaļsts (Bazneicas) kēneņu. Šei vaļsts teišam tyka nūdybynōta un izaplateja vērs zemes, bet sovu piļneibu sasnēgs vīneigi dabasūs un pastōvēs par myužim.
15. Kū pravīši soka par Jō augšanceļšonūs, uzkōpšonu dabasūs un Svātō Gora atsyuteišonu?

Jī soka, ka Jō kops byus slovons un ka Jys naredzēs tryudēšonas, bet gon pasaceļs pōri dabasu dabasim un izlīs sovu Goru pōri cylvākim. (Ps. 15:10; un 67, 19, 34; Izaj. 11:10; Joel. 2:28—29).

16. Kū pravīši ir īprīkš sludynojuši par Jeruzalimas izpūsteišonu un žeidu tautas atmesšonu?

1. Pēc tam, kod Mesija byus nūgalynōts, atnōks kaida tauta, kas iznycynōs Jeruzalimu un svētneicu, un pūstejums turpynosīs leidz pat pīpiļdejumam un beigom.
2. Žeidi jūs goreigō okluma dēļ tiks atmasti un izkaiseiti storp tautom, tempļa vairs jim nabyus. Tūmār Dīvs jūs naiznycynōs, pasauļa beigōs jūs atlīkas tiks glōbtas (Dan. 9:26—27; Ps. 68:24—26 un 198; Izaj. 10:21 un 59:20).

17. Kū pravīši ir īprīkš sludynōjuši par pogōnu atsagrīzšonu, par Bazneicas dybynōšonu, izaplateišonu un pastōvēšonu?

Vysu tū mes redzim izapiļdejušu voi izapyldūt. Jī īprīkš sludynōja, ka:
1. Mesija byus pogōnu gaisma un vērszemes tautas Ju slaves (1. Moiz. 22:18; Ps. 71; Izaj. 13:6 utt).
2. Ka Jys īstōdeis jaunu uperi un jaunu prīstereibu un nūdybynōs Dīva vaļsti, kuras izplatejums byus nu jyuras leidz jyurai un zemes rūbežim. Tei nikod natiks iznycynōta, bet pastōvēs uz myužim (Mal. 1:11; Izaj. 66:21; Jer. 3:15; Zach. 9:10; Dan. 2:44 un 7:14 utt.).

18. Voi pravīšu īprīkš sludynojumi ir nūtykuši ilgi pyrms Kristus atnōkšonas?

Malachijs, padejais nu pravīšim sludynōja ap 450 godu pyrms Kristus.

19. Voi jūs pravītōjumi beja zynomi ilgi pyrms Kristus?

Jā, tī beja uzroksteiti daudz godu symtu pyrms Kristus. Žeidi tūs saglōboja un laseja kai Dīva rakstus. Tī tyka pōrtulkoti cytōs volūdos un izplateiti storp pogōnu tautom.

20. Voi Kristus un apostoli atsasauce uz pravīšu līceibom?

Jā, Kristus un apostoli pīrōdeja žeidim nu pravīšu rokstim, ka Mesija ir atnōcis un ka Jys pats — Nazarītis Jezus — beja Mesija.

„Jyus pētejit rokstus — saceja Jezus žeidim — jo jyus dūmōjit, ka tymūs ir myužeigō dzeiveiba; un tī ir, kas līcynoj par Mani“ (Jņ. 5:39). Jys pōrlīcynōja ari mozticeigūs mōcekļus nu pravīšu izteicīnim (Lk. 24:25—27; un 44:47). — Leidzeigi reikōjōs Pīters, Pōvuls un cyti apostoli.
NB: Voi naasam laimeigi, zynūt, ka sūleitais Pesteitōjs, ar sovom pōrdabyskom dōvonom, ir myusu vydā, myusu bazneicōs, Vysvātōkajā Oltora Sakramentā? Tys pats, kas kaidreiz radzamā veidā dzeivōja sovu vērszemes dzeivi. Bezgaleigōs mīlesteibas Cītumnīks, aizmērsts un tik ļūti moz pazeits un apmaklōts ...

§ 2. Jezus Kristus — patīss Dīvs

21. Nu kurīnes mes zynom, ka Jezus Kristus ir Dīva Dāls un patīss Dīvs?

Tū mes zynom:
1. nu pravītōjumim;
2. nu dabasu Tāva līcynōjumim;
3. nu jō poša līceibom;
4. nu apostolu mōceibas un
5. nu katōļu Bazneicas mōceibas.

22. Kū pravīši soka par Kristu?

Jī apsūleitū Pesteitōju sauc par Dīvu: „Dīvs, Dīvs ar mums, svātūs Svātais, nōkūšā myuža Tāvs“ (Izaj. 7:14 un 9:6; Dan. 9:24). Izajass par Jū soka: „Pats Dīvs nōks un izglōbs jyus“ (35:4). Jeremijs sovukōrt soka: „Ir vōrds, kaidā Jū sauks: Kungs, Jehova, myusu Taisneigais“ (23:6).

23. Kū dabasu Tāvs par Jū soka?

Pi Jezus kristeibas Jordanā un pi Jō pōrsamaineišonas uz Tabora kolna nu dabasim tyka dzērdāts bolss: „Tys ir muns nūmīļōtais Dāls, kurs maņ ļūti pateik“ (Mt. 3:17 un 17:5).

24. Kū pats Kristus ir līcynojis par sevi?

1. Ka jys ir Dīva Dāls, leidzeigs sovam Tāvam;

2. sovu līceibu Jys ir apstyprynōjis kai ar sovas dzeives svātumu, tai ari ar breinumim un pravītōjumim un

3. tū Jys apzeimūgōja ar sovu nōvi.

„Es un Tāvs asam vīns ... Ticit dorbim, lai jyus atzeltu un tycātu, ka Tāvs ir Manī un es Tavā“ (Jņ 10:30, 38). „Kas mani redz, redz ari Tāvu“ (Jņ 14:9). „Vyss, kas Tāvam pīdar, ir Muns“ (Jņ. 16:15). „Kū Jys (Tāvs) dora, tū taipat dora ari Dāls; jo kai Tāvs uzmūdynoj myrūņus un atdzeivynoj, tai ari Dāls atdzeivynoj, kurus grib; lai vysi taipat gūdynōtu Dālu, kai gūdynōj Tāvu“ (Jņ. 19:21, 23). „Patīši, patīši es jums soku: pyrms nakai Abrahams beja, Es asmu“ (Jņ. 8:58) utt.
25. Kas ir breinumi?

Breinumi ir naparosti atgadejumi voi dorbi, kurus navar veikt nikaidi dabeigī spāki. Tūs veikšonai ir vajadzeiga Dīva vysvareiba.

26. Kaidi ir golvonī breinumi, kurus Kristus ir darejis?

Jys pōrmaineja yudini veinā; ar dažim maizes kukulim Jys pabaroja tyukstūšas cylvāku; ar vīnu sovu vōrdu Jys apklusynōja vātru un nūmīrynōja sabangōtū jyuru; Jys izōrstēja vysaida veida slimeibas, izdzyna ļaunus gorus nu apsāstim un augšancēle nūmyrušūs, trešā dīnā pēc sovas nōves Jys augšancēlēs un četrudasmytā, radzūt daudzim sovim mōceklim, Jys pasacele gaisa un aizgōja uz dabasim (uzkōpe dabasūs).

Jezus dareitī breinumi beja taidi, ka vysā Palestinā par tim zynōja. Nivīns nav atsaradis nu tō laika cylvākim, kas tūs byutu nūlīdzis voi apšaubejis. Pat vysnyknokī Jō īnaidnīki tū nav varējuši. Turpretim tyukstūšas, pat miļjoni cylvāku, aplīcynodami sovu ticeibu breinumim, ir atdavuši vysu, pat sovas dzeiveibas.
27. Kai breinumi pīrōda Jezus dīviškeibu?

Tī pīrōda:
1. ka, kod Jezus saceja, ka Jys ir Dīva Dāls, Jys runōja patīseibu, jo Dīvs ar breinumim navar aplīcynōt malus un
2. ka Jezum Kristum beja Dīviškō vara, tōpēc ka Jys pats (t. i. ar sovu varu) dareja breinumus.

„Jo jyus Maņ nagribit ticēt, ticit dorbim, lai jyus atzeltu un tycātu, ka Tāvs ir Manī un Es Tāvā“ (Jņ. 10:38).
28. Kai Jezus ar pravītōjumim aplīcynōja mōceibu par sovu dīviškumu?

Jys tū aplīcynōja, īprīkš pasaceidams lītas, kuras tikai Dīvs varēja zynōt, pīmāram: ka Judass Jū nūdūs, ka Pīters Jū aizalīgs; pasaceja kaidā nōvē Jys mērs, ka augšanceļsīs, uzkōps dabasūs utt.

29. Kaidus Kristus pravītōjumus mes redzim pīsapyldom?

Taidus, pīmāram, kai
1. ka, Evangelijs tiks sludynōts vysom tautom (Mt. 24:14);
2. ka eļnes vōrti Bazneicu nauzvarēs (Mt. 16:18);
3. ka nu Jeruzalimas svētneicas napaliks akmiņs uz akmiņa (Mk. 13:2).

Keizars Julijans Atkritējs, grybādams pīrādeit, ka Kristus īprīkš paredzējums par Jeruzalimas svētneicu ir napatīss, 303. godā mēginōja nu jauna uzceļt sagrautā Jeruzalimas svētneicu. Žeidi ar lelu sajyusmu nu vysom pusēm steidzās jam paleigā. Tyka nāvoktas vysas ogrōkā tempļa drupas, tai ka napalyka akmiņs uz akmiņa. Bet kod gribēja sōkt byuvēt, drausmeigas guņs līsmes izalauze nu zemes un aprēja strōdnīkus, kuri nabeja paspējuši izbēgt. Tai tys atsakōrtoja ik reizes, kod beja mēginōjuši nu jauna sōkt byuvēt. Beidzāt nūdūms tyka atmasts. Šā breinumu aplīcynoj kai pogōnu, tai kristticeigūs rakstinīki.
30. Kai Jezus ar sovu nōvi aplīcynōja mōceibu par sovu dīviškeibu?

Kod augstais prīsters, trybunala prīškā, zam zvārasta pīprasēja pasaceit, voi Jezus sevi teišam uzskota par Dīva Dālu, Jezus svineigi tū apstyprynōja, ka Jys ir Kristus, Dīva Dāls, un ka jī redzēs Jū sēžam pi vysspēceigō Dīva lobōs rūkas un nōkam dabasu padebešus. Šaidu Jezus atbiļdi naticeigais žeidu vērsprīsters un augstō padūme uz-skatēja par Dīva zaimōšonu un uz šōs Jō atbiļdes pamata Jys tyka nūtīsōts uz nōvi un myra pīnoglots pi krysta (Mt. 26:63—64).

31. Kū apostoli mōceja par Jezu Kristu?

Apostoli skaidri mocēja:
1. ka Jezus Kristus ir patīss Dīvs;
2. ka Jymā ir vyss dīveibas pylnums un
3. ka vysim radejumim ir pīnōkums Jū pīlyugt.

„Mes zynom, ka Dīva Dāls ir atnōcis ... Šys ir patīsais Dīvs un myuzeigō dzeiveiba“ (1. Jņ. 5:20). „Jymā mōjoj mīsā ītvartā dīveibas pīļneiba“ (kol. 2:9). Par Kristu, Dīva Dālu sv. Jōņs soka: „Īsōkumā beja Vōrds, un Vōrds beja pi Dīva, un Dīvs beja Vōrds utt.“ (Jņ. 1:1—3). „Lai Jezus vōrdā ceļūs krystu vysi, kas dabasūs, vērs zemes un pazemē“ (Filip. 2:10—11). „Un vysi Dīva engeli Jū pilyugs“ (Ebr. 1:6). Apostoli aplīcynōja sovu mōceibu par Kristus dīveibu ari ar daudzim breinumim, kaidus jī dareja Kristus vōrdā. Lelōkais breinums, kas licynoj par Kristus dīveibu, ir pasauļa atsagrīzšona pi kristticeibas.
32. Kū katōļu Bazneica mōca par Kristu?

Katōļu Bazneica vīnmār ir ticējuse un mōcejuse, ka Kristus ir patīss Dīvs, vīns sovā byuteibā ar Dīvu Tāvu. Šōs pamatpatīseibas aizstōvēšonai, Nikejas koncila tāvi sastōdeja specialu ticeibas aplicynōjumu un ekskomunicēja tūs, kas mōceja pretejū.

Šū ticeibu par Kristus Dīveibu aplīcynōja ari svātī mūcekli, kuri ar prīcu cīte drausmeigas mūkas un gōja nōvē. Nareti jūs varūneigū ticeibu Dīvs aplīcynōja ar naapšaubamim breinumim. Seviški zeimeigs breinums nūtyka 484. godā Afrikā, kai tū aplīcynōja naapšaubami ocu līcinīki. Līta beja taida, ka vandaļu kēnenš Huneriks, kurs pīdarēja pi arianu sektas, ļūti naciļvēceigi vojōja tūs, kas ticēja tam, ka Kristus ir Dīvs. Gadejōs, ka Tipisas piļsātā daudzim Kristus dīveibas izzinējim jys lyka izgrīzt mēli. Vysim beja lels breinums, ka tī ari bez mēles tikpat skaidri un takūši runōja, kai ogrōk un kur tikai gadejōs, vysur jī sludynōja, ka Kristus ir patīss Dīvs, vīnas byuteibas ar Dīvu Tāvu. Apmāram 60 nu tim ar izgrīztom mēlēm aizbāga uz Konstantinopoli, kur vysa piļsāta ik dīnas vairōku godu laikā redzēja un dzērdēja jūs runojam.

TREŠAIS „ES TYCU“ PUNKTS

Kas ir ījimts nu Svātō Gora, pīdzimis nu Jaunovas Marijas“.

1. Kū myusus mōca trešais „Es tycu“ gobols?

Tys myusus mōca, ka Dīva Dāls, caur Svātō Gora darbeibu, kliva cylvāks, tys ir, pījēme mīsu un dvēseli, leidzeigu myusejai.

„Vōrds (t. i. vīndzymušais Dīva Tāva Dāls) kliva mīsa un dzeivōja storp mums“ (Jņ. 1, 14).
2. Kai mes saucam šū nūslāpumu?

Tū mes saucam par Dīva Dāla Īsamīsōšonu (Inkarnaciju) voi CyIvāktopšonu.

3. Kū mes eisti ticim Kristus Cylvāktopšonas nūslāpumā?

Mes ticim, ka Jezus Kristus ir patīss Dīvs un patīss Cylvāks, voi cytaidi: Jys ir Dīvs-Cylvāks. Jys ir Dīvs nu myužim un par cylvāku kliva laikā.

Kod Kristus soka: „Es un Tāvs asam vīns“, Jys runoj par sevi kai Dīvu; un kod soka: „Tāvs ir lelōks par mani“, Jys runoj par sevi kai cylvāku.
4. Cik tod Jezum Kristum ir dobu?

Jezum Kristum ir divi dobas: dīviškō un ciļvēceigō.

5. Voi Jezum Kristum ir ari divi, vīna nu ūtras atškireigas grybas?

Jā, Jezum Kristum ir Dīviškō gryba un ciļvēceigō gryba, kura tūmār vyspiļneigōk ir pakļauta dīviškai grybai.

„Tāvs, na muna, bet Tova gryba lai nūteik“ (Lk. 22:42).
6. Voi Jēzū Kristū beja ari divi personas?

Nā. Jezus Kristus ir tikai vīna dīviškō Persona. Divi dobās (dīviškō un ciļvēceigō) ir apvīnōtas vīnā Dīva Dāla Personā.

7. Kōpēc Dīva Dāla Cylvāktopšonu pīškir Svātō Gora darbeibai?

Tōpēc, ka Cylvāktopšona ir Dīva mīlesteibas un žālsirdeibas specials rezultats (sekas).

„Dīvs tai mīļōja pasauli, ka deve sovu vīndzymušū Dalu“ (Jņ. 3:16).
8. Nu kō Dīva Dāls pījēme sovu ciļvēceigū dobu?

Tū jys pījēme nu vysteirōkōs un vysnavaineigōkōs Jaunovas Marijas, kuru tōpēc sauc par Dīva Mōti.

9. Kōpēc Mariju sauc par „vysteirokū Jaunovu“?

Tōpēc, ka jei vīnmār beja un palyka nasaleidzynōjami teira un naaptraipeita: kai pyrms dīviškō Bārna dzemdēšonas, tai ari dzemdēšonas laikā un pēc dzemdēšonas.

„Redzi, Jaunova ījims un dzemdēs Dālu un Jō vōrds byus EMANUELS, tys ir, DĪVS AR MUMS“ (Izaj. 7:14). Svātūs Rokstūs tyvas radnīceibas pīdareigī bīži teik saukti par brōlim, kai pīm. Abrahams un Lots. Leidzeigā veidā ari Jezus brōlāni, (Jezus audžu tāva sv. Jezupa brōļa bārni) teik saukti par Jezus brōlim un māsom (Mt. 12:46; ari Mt. 13:55—56).
10. Kōpēc Mariju sauc par „Dīva Mōti“, pa tū laiku, kod Kristus pajēme nu jōs tikai ciļvēceigū dobu?

Pamatōti jū tai sauc, tōpēc, ka Kristus, kas mīseigi nu jōs dzyma, beja patīss Dīvs.

„Svātais, kas nu tevis dzims, sauksīs Dīva Dāls“ (Lk. 1:35). Nestorija mōceiba, ka Marija nabyutu saucama par Dīva Mōti, Efezas koncilā tyka nūsūdeita kai kecereiba (herezija).
11. Voi Jezum Kristum beja ari tāvs?

Kai cylvākam Jezum Kristum nabeja tāva; tōpēc. ka Jezups, Jaunovas Marijas leigavaiņs, beja tikai Jezus audžutāvs.

„Jezus ... kai mēdze dūmōt Jezupa dāls“ (Lk. 3:23).
12. Kōpēc Dīva Dals kliva cylvāks?

1. Lai varātu cīst un nūmērt par mums; tōpēc, ka kai Dīvs jys navarēja ni cīst, ni nūmērt un

2. lai ar sovas dzeives pīmāru, taipat kai ar sovu mōceibu varātu vuiceit myusus tykumim un svātumam.

13. Kaidim tykumim Jezus mōca myus ar sovu pīmāru?

Vysim tykumim un vysaugstōkā mārā, bet seviški: dedzeibai par Dīva gūdu un dvēseļu pesteišonu, lānprōteibai, pazemeibai, pacīteibai, laipneibai un žālsirdeibai atteiceibā uz vysim, pat vyslelōkim sovim īnaidnīkim, paklauseibai sovam dabasu Tāvam leidz pat nōvei uz krysta.

Vysu šūs tykumu pīmārus vīgli var sameklēt uzmaneigi palosūt Evangelijus.
14. Kaidu pīmāru Jezus dūd speciali jaunīšim?

Jys ar sovu pīmāru tūs mōca labprōteigi paklauseit, mīļōt lyugšonu, bazneicas apmeklēšonu, kur Jys, kai mīlesteibas Cītumnīks, gaida un pīdōvōj sovas pōrdabyskos dōvonas, mōca jūs augt gudreibā un žēlesteibā taipat kai godūs.

Ļūti lītdereigi jaunīšim pōrdūmōt Jezus nūslāptū dzeivi Nazaretā.
15. Kōpēc Jezus Kristus izavēlēja tryuceigu un vīnkōršu dzeivi?

1. Lai varātu cīst myusu dēļ jau nu poša sovas laiceigōs dzeives sōkuma un

2. lai myusus vuiceitu namiļot tukšus laiceigōs dzeives lobumus un nasadzeit pēc tim.

NB: Dūmōjūt par Dīva Dāla Cylvāktopšonas nūslāpumu, augstōkā mārā ir lītdereigi pošam sev pavaicōt: kaidu īspaidu tys ir atstōjis uz mani? Voi nav tai, ka lepneiba un grēceigums tik Ielā mārā ir aptymsojis munu prōtu un darejis najyuteigu munu sirdi, ka es pat īejūt bazneicā, najyutu vairs šō sova, par cylvāku klivušō Dīva klōtbyutni? Varbyut maņ nalnok pat prōtā, ka te nu oltora tabernakula Jys veras uz mani, kai nu atvārtōs grōmotas losa vysnūslāptōkōs munas sirds dūmas un īceres, ka nu manis, kai nu sova vyslobōkō drauga, gaida sveicinu, laipnu vōrdu, pasadaleišonu ar sovom dūmōm, prīcu un bādom? Kaida ir muna ticeiba, gūdbejeiba, pazemeiba Tō prīškā, Kurs te, oltora tabernakulā, ir tys pats Jezus, Dīva Dāls, ar sovu dīviškū un ciļvēceigū dobu, tys pats, Kas nazkod, radzamā veidā, storp sova laika cylvākim, dzeivōja sovu laiceigū dzeivi, lai pēc tam, — naradzami, bet patīši, — byutu storp vysu turpmākus godu symtu cylvākim leidz laiku beigom? .. . Jā, lelais un napateiceigūs cylvāku tik ļūti aizmērstais, bezgaleigōs mīlesteibas CĪTUMNĪKS, MĪĻAIS JEZUS, pīlyudzu TEVI!

CATŪRTAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Cītis zam Poncija Pilata, krystā pīkolts, nūmiris un paglobōts“.

1. Kū mōca caturtais „Es tycu“ gobols?

Tys myusus mōca, ka Jezus Kristus myusu dēļ cīte, nūmyra pīkolts krystā un beja nūvītōts kopā.

2. Voi Kristus patīši beja nūmiris?

Jā. Kristus dvēsele patīši beja atsadalejuse nu mīsas.

3. Voi jō Dīveiba ari beja atsadalejuse nu tōs?

Nā. Dīviškō persona vīnmār beja vīnōta ar Jō mīsu un dvēseli.

4. Kōpēc Kristus beja paglōbots?

Lai Jō nōve byutu vairōk nanūlīdzama un augšanceļšonōs vairōk slovona un tycama.

5. Voi Kristus cīte kai Dīvs, voi kai cylvāks?

Kristus cīte kai cylvāks, tys ir, saskaņā ar ciļvēceigū dobu.

6. Voi Kristus beja spīsts mērt?

Nā. Kristus uzajēme nōvi breivprōteigi.

„Jys uzauperēja, jo pats tai gribēja“ (Izaj. 53:7). „Es dzeivoju ticeibā uz Dīva Dalu, kas mani mīļōjis un atdevis sevi par mani“ (Gal. 2:20); sal. ari: Jņ. 10:17—18 un 18:4—9).
7. Kōpēc Jezus gribēja cīst un nūmērt?

Lai gondareitu Dīva taisneibai par myusu grākim un lai taidā veidā myusus izpērktu un pesteitu.

Ar sovu paklauseibu leidz krysta nōvei Kristus deve pōrpylnu gondarejumu Dīva Majestatei par naskaitamim apvaiņōjumim, kaidus mes sagōdojam ar sovu napaklauseibu, un taidā veidā Jys myusus izpērka nu myužeigōs strōpes, kaidu mes bejom peļnējuši. Tōpēc sv. Pōvuls soka: „Kai vīna cylvāka (Oduma) dēļ daudzi klivuši grēcinīki, tai ari vīna (Kristus) dēļ daudzi klivuši taisneigi“ (Rom. 5:19). Sv. Pīters soka: „Jys (Jezus) nikaidu grāku nadareja ... Jys myusu grākus sovā mīsā uznese kūkā, lai mes, myruši grākim, dzeivotu taisneibai, Jō bryuces myusus izdzeidynōja“ (1. Pīt. 2:22, 24). Pravīts Izajs soka: ... „Jys tyka tvaikōts myusu nakrītneibu dēl, un tyka systs myusu grāku dēļ“ Izaj. 53:4—5).
8. Par kō grākim Jezus gondareja?

Par vysa pasauļa grākim.

„Jys ir myusu grāku izleidzynōšona: na tikai myusu vīn, bet ari vysa pasauļa“ (Jņ. 2:2), prūti, jys gondareja par īdzymtū grāku un par vysim cytim ciļvēces grākim.
9. Kōpēc tikai Jezus Kristus varēja piļneigi gondareit par myusu grākim un nivīns cyts?

Tōpēc, ka bezgaleigōs Dīva Majestates apvaiņōjums pīpraseja bezgaleigas vērteibas gondarejumu, kaidu vīneigi Kristus beja spējeigs dūt.

10. Kōpēc Kristus gondarejumam ir bezgaleiga Vērteiba?

Tōpēc, ka tū gondarejumu ir davuse dīviškō persona. Jō lelōks ir personas cīns, kas dūd gondarejumu, jo Ielōka ir gondarejuma verteiba un nūpalns.

11. Voi beja napīcišami, lai piļneigam gondarejumam Kristus uzajimtu tik drausmeigas mūceibas?

Nā. Pat vysmozokō Dīva-Cylvāka cīsšona poša sevī byutu bejuse pīteikūša, tōpēc ka ikvīnam Jō dorbam ir bezgaleiga vērteiba.

12. Kōpēc tod Jam vajadzēja tik ļūti cīst?

Lai mes lobōk saprostu Jō mīlesteibas lelumu un strōpi, kaidu peļnej grāks, kai ari lai mes pacīteigōk nastu sovas dzeives krystu.

13. Nu kō eisti Kristus ir myusus izpērcis ar sovom cīsšonom un nōvi?

Jys ir myusus izpērcis:
1. nu grāka,
2. nu satana vērdzeibas, kaidā grāks īgryuž un
3. nu myužeigōs pazusšonas, kaidu ar grāku nūpeļnejom.

„Jys myusus ir mīļōjis un ar sovu asni nūmozgōja myusu grākus“ (Atkl. 1:5). 2. Jys ir „pījēmis mīsu un asni, lai caur nōvi iznycynōtu tū, kam vara par nōvi, tys ir, vaiņu“ (Ebr. 2:14). 3. „Dīvs myusus nav nūlēmis dusmem (pazudynōšonai), bet pesteišonas īgyušonai caur myusu Kungu Jezu Kristu, kas myusu dēļ nūmyra“ (1. tes. 5:9—10).
14. Kū vēļ Kristus mums nūpeļnēja ar sovom cīsšonom un nōvi?

1. Jys samīrynōja myusus ar Dīvu;

2. atvēre dēļ mums dabasūs un

3. nūpeļnēja dēļ mums daudz žēlesteibu, lai mes spātu dzeivōt svātu dzeivi un sasnāgtu myužeigū svātlaimi.

1. „Kod mes bejom īnaidnīki, tykom samīrynōti ar Dīvu Jō Dāla nōvē“ (Rom. 5:10);
2. „Taitod, brōli, Jezus ašņa dēļ mums ir cereiba īīt vyssvātōkajā (t. i. dabasūs). Uz turīni Jys mums sagatavojis jaunu un dzeivu ceļu caur prīkškoru, tys ir, sovu mīsu" (Ebr. 10:19—20);
3. „Dīvs ... myusus Kristū svētejis vysaidā goreigā svēteibā ... saskaņā ar Jō žēlesteibas bogōteibu, kas pōrpiļneibā pīškērta mums“ (Ef. 1: 3,7—8; sal. Rom. 5:15—21).
15. Voi Kristus nūpeļnēja žēlesteibu un myužeigū pesteišonu tikai tim, kas teišam ir atpesteiti?

Nā. Jys nūpeļnēja tū dēļ vysim cylvākim bez kaida izjāmuma, taipat Jys nūmyra par vysim, bez kaida izjāmuma (2. kor. 5:14, 16).

„Kristus Jezus, kas sevi nūdeve, lai byutu izpērkšonas moksa par vysim“ (1. Tim. 2:5—6).
16. Jo Kristus nūpeļnēja myužeigū atpesteišonu dēļ vysim, kōpēc tod na vysi ir atpesteiti?

Tōpēc, ka na vysi dora nu sovas puses tū, kas ir napīcīšams pesteišonas sajimšonai; tys ir, tōpēc, ka na vysi tic, pylda bausleibas un pīlītōj žēlesteibas leidzekļus.

„Jys (t. i. Kristus) .. . kliva myužeigōs pesteišonas cālūņs vysim, kas Jam paklausa“ (Ebr. 5:9). „Tys, kas tevi radeja bez tovas pīkrisšonas (leidzdaleibas), navar tevi glōbt bez tōs“ (sv. Augustīns).
NB: „Dīvs ... sovas Ielās mīlesteibas dēļ, ar kaidu Jys myusus mīļōja, Kristu atdzeivynōja myusus, kas bejom myruši grākūs, Jys sovā žālsirdeibā jyusus glōbe“ (Ef. 2:4—5). Jys myusus izpērka ar sovom lelom cīsšonom un nōvi un nūvītoja myusus sovas žālsirdeibas vaļstī (Bazneicā). Lai Kristus mīlesteiba skubynoj myusus dzeivōt Jymā, Kurs par myusim nūmyra un augšancēlēs (sal. 2. kor. 5:14—15).

PIKTAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Nūkāpis eļnē, trešā dīnā augšancēlīs“.

1. Kū nūzeimoj vōrdi: „Nūkopis eļnē“?

Nūzeimoj tū, ka Jezus Kristus dvēsele, pēc Jō nōves īsaroda „tymseibos“ (Limbo — cītums, elnes prīkštelpa), tys ir, vītā, kur atsaroda taisneigūs dvēseles pyrms Kristus atnōkšonas, gaideidamas izpērkšonas laiku.

„Kristus vīnreiz myusu grāku dēļ miris, Taisneigais par nataisneigim, nūnōvāts gon mīsā, bet atdzeivynōts gorā, lai myusus uparātu Dīvam, Jys gorā nūgōja un sludynāja tim gorim, kas beja cītumā“ (1. Pīt. 3:18—19).
2. Kōpēc dvēseles tyka turātas „tymseibos“ (limbo)?

Tōpēc, ka dabasi beja slāgti grāka dēļ. Tūs Kristum beja jōatver. (Ebr. 9:6—8).

3. Kōpēc Kristus nukope eļnē?

1. Lai īprīcynōtu un dareitu breivas taisneigūs dvēseles;

2. lai rōdeitu sovu varu un majestati pat tamā pazemes vaļstī (Filip. 2:10).

4. Kū zeimoj vōrdi: „Trešā dīnā augšancēlīs“?

Tī zeimoj tū, ka Kristus trešā dīnā pēc sovas nōves, ar sovu poša spāku nu jauna sovu dvēseli savīnōja ar mīsu, kai tū beja īprīkš pasacejis, un atstōja kopu.

5. Kai Kristus augšancēlēs?

Jys slovons un namērsteigs izgōja nu kopa, kas beja aiztaiseits cīti ar smogu akmini un apzeimūgōts, un kuru apsorgōja karaveiri.

6. Voi Kristus slavējamā mīsā napaturēja nikaidas cīsšonu zeimes?

Jys paturēja sovu rātu zeimes rūkōs, kōjōs un sonā. Tōpēc Jys Tomasam saceja: „Snēdz šur sovu pērstu (īlic tū munōs rātōs) un apsaver munas rūkas un snēdz sovu rūku, un īlic tū munūs sonūs“ (Jņ. 20:27).

7. Kōpēc jys paturēja šōs zeimes?

1. Jys tōs paturēja kai zeimi sovai uzvarai par eļni;

2. kai pīrōdejumu, ka jys augšancēlēs tamā pošā mīsā, kurā beja cītis un

3. lai tōs parōdeitu Pādejōs tīsas dīnā par īprīcynojumu taisneigajim un samulsumu un apkaunojumu pazudušajim.

8. Nu kurīnes mes zynom, ka Kristus ir augšancēlīs?

Nu Jō apostolu un mūcekļu līceibom, kuri bīži Jū redzēja pēc Jō augšanceļšonōs, Jam pīsaskōre, kūpā ēde un runōja ar Jū. Jī bezbaileigi sludynōja Jō augšanceļšonūs pat augstōs padūmes prīškā, kas beja Jū nūtīsojuse uz nōvi, lai gon ar šaidu sovu līcynōjumu jī nasagōdōja sev nikō cyta, kai nyknu īnaidu un vojōšonas.

Ir gon tīsa, ka karaveiri, kas sorgōja kopu, pīkukuļoti ar lelu naudas summu, izplateja ziņu, ka, kod jī beja aizmyguši, Jezus mōcekli asūt Jō mīsu nūzoguši nu kopa. Bet 1. jo jī beja aizmyguši, kai jī varēja redzēt, ka Jō mōcekli nūzoguši mīsu? 2. nu kurīnes tod izbaiļu pōrjimti mōcekli, kuri nu sova nūmyrušō Mōceitōja nikō vairs nacerēja sagaideit, byutu ūmai pōrsajāmuši ar taidu drūsmi? 3. Kai tys varēja nūtikt, ka pat nivīns nu aizmygušajim sorgim napasamūda, kod tyka atvalts smagais akmiņs nu īejas kopā? 4. kōpēc sorgi natyka sūdeiti par tik nūlaideigu sova pīnōkuma piļdeišonu? (Sal. Ap. d. 12:19, kai ari Mt. 28:4, 11—15).
Jo apostolu un mōcekļu acimradzameiba nabyutu bejuse tik drūša un naapstreidama, jī nikod nabyutu spējuši pōrlīcynōt pasauli, seviški, sasadurūt ar tik spēceigu un nyknu Jezus īnaidnīku opoziciju, ka Tys, Kurs kai ļaundars publiski tyka nūtīsōts, beja miris un paglōbots — byutu trešā dīnā augšancēlīs. Jī turpretim tik stypri pōrlīcynōja pasauli par Kristus augšanceļšonōs nūtykumu, ka naskaitami kristīši ar mūcekļu nōvi aplīcynōja sovu ticeibu šam nūtykumam.
9. Kaidom sekom vajadzatu rastīs myusus sakara ar Kristus augšanceļšonōs nūtykumu?

Šam nūtykumam vajadzatu:
1. styprynōt myusūs ticeibu Kristus Dīveibai un uzturēt cereibu uz myusu pošu augšanceļšonūs un
2. vajadzatu pamūdynot myusus ceļtīs nu grāka uz jaunu, svātu dzeivi.

Dīvs „Jū uzmūdynōja nu myrūnim un deve Jam gūdu, lai jums byutu ticeiba un cereiba uz Dīvu“ (1. Pīt. 1:21); 2. „Mes kristeibā leidz ar jū asam apglobōti nōvei, lai, kai Kristus caur Tāva gūdeibu pīsacēle nu myrūnim, tai lai ari mes dzeivōtu atjaunōtajā dzeivē“ (Rom. 6:4).
NB. Pōrdūmōjūt Kristus augšanceļšonōs nūtykumu un pōrbaudūt pošim sevi, ir jōnok pi atzynuma, ka dziļā grāku kopā vēļ atsarūn ikvīns, kas ir nūklivis grēceigu kōreibu un parodumu varā, taiās vēļ nav cēlīs uz jaunu dzeivi. Ik kotrai nu myusu dūmōm un ceņtīnim turpretim vīnmār byutu jōteicās uz dabasim, kuru dēļ asam radeiti un tīseibas uz kurim Jezus ar sovom cīsšonom un nōvi mums ir atdabōjis. Ir atkareigs nu mums, tōs pījimt voi nūraideit, kai tautu apostols ik kotru nu mums uz tū skubynoj, saceidams: „Jo jyus kūpā ar Kristu asat augšancālušīs, tod meklejit tū, kas augšā, kur Kristus sēd pi Dīva lobōs rūkas. Dūmojit par tū, kas augšā, bet na par tū, kas vērs zemes“ (kol. 3:1—2).

SASTAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Uzkōpis debesīs, sēd pa lobai vysuvareigō Dīva rūkai.“

1. kū zeimoj vōrdi: „Uzkōpe dabasūs“?

Tī zeimoj, ka Jezus Kristus, pats ar sovu spāku, ar sovu dvēseli un mīsu, aizgōja uz dabasim.

2. Voi Jezus vīns pats uzkōpē dabasūs“?

Nā. Jys pajēme sev leidzi taisneigūs dvēseles, kuras atbreivōja nu timseibom (Limbo).

„Uzīdams augšā un gyustā pajimdams gyustnīceibu“ (Ef. 4:8).
3. Kaidā nūlyukā Kristus uzkōpē dabasūs“?

1. Lai sajimtu nōves un elnes uzvarātōja gūdu (Filip. 2:8—11);

2. lai byutu myusu starpnīks un aizstōvis pi sova Tāva (Ebr. 9:24);

3. lai atsyuteitu Svātū Goru sovim apostolim (Jņ. 16:7) un

4. lai atvārtu dabasus un sagatavōtu vītu ari dēļ mums (Jņ. 14:2).

4. Kū zeimoj vōrdi: „Sēd pa lobai Dīva rūkai“?

Tī zeimoj, ka Kristus, ari kai cylvāks, ir paaugstynōts pōri vysom radeitom byutnem un ir Dīviškās Majestates varas un gūda daleibnīks.

Dīvs ... „uzmūdynodams Jū un nūvītōdams pi sovas rūkas dabasūs augstōk par kotru vaļdeibu un varu, un spāku, un vaļdinīkim, un par ikvīnu vōrdu, kas teik pīsaukts na tikai šymā, bet ari nōkamajā pasaulī, un vysu Jys pakļōve Jō kōjom un īcēle Jū par golvu vysai Bazneicai“ (Ef. 1:20—22).
5. Voi Kristus nav vysōs vītōs klōtasūšs?

Kai Dīvs Jys ir vysur, bet kai Dīvs-Cylvāks Jys ir tikai dabasūs un vyssvātōkajā Eucharistijā (Oltora Sakramentā).

NB. Bīži, seviški bādōs un kārdynōjumūs, ir lītdereigi padūmōt par tū, ka mes „asam ceļotōji un svešiniki vērs zemes“, un ka myusu eistō tēvija ir dabasi, uz kurini Kristus ir aizgōjis, lai ari mums sagatavōtu vītu, tōpēc lai napagurstam un nakļyustam vōji gorā, turpretim, lai veramās uz Jezu, Kurs sēd Dīva trūņa lobajā pusē (Sal. Ebr. 11:13 un 12:2—3).