Katoļu katehisms

Pasaules radīšana

Pirmais, ko Dievs darīja, lai īstenotu savus svētos plānus, bija pasaules radīšana. Ar šo lielo Dieva darbu iesākās pasaules un cilvēku vēsture.

16. Dievs radīja pasauli

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Viņš radīja gaismu un debess izplatījumu, zemi un jūru, debess zvaigznes un visus radījumus uz zemes. Un Dievs uzlūkoja visu, ko viņš bija darījis, un redzi, viss bija ļoti labs (sal. 1. Moz. 1).

Dievs saka vārdu, un no viņa vārda top pasaule. Viņa varenais elkonis ir to radījis; no viņa rokas nāk visi radījumi. Vislielākais un vismazākais ir viņa roku darbs. Dievs arī nepamet savus radījumus. Attēlā dzīvnieki drūzmējas ap Dievu, un ikviens būtne vērš savu skatu uz viņu. Bez viņa tās nespēj dzīvot. „Visu acis gaida uz tevi, Kungs. Tu sniedz tiem barību īstā laikā. Tu atveri savu roku un piepildi visus, kas dzīvo, ar savu svētību.”

Pasaule nebija vienmēr; tai ir iesākums. Tā arī nav cēlusies pati no sevis. Tā nāk no Dieva: Dievs ir uztaisījis debesis un zemi.

Kad Dievs radīja pasauli, viņam nevajadzēja ne materiāla, ne darba rīku, ne palīgu. Viņš to uztaisīja no nekā. „Viņš runāja, un viss notika; viņš pavēlēja, un tas stāvēja” (32. ps., 9). Viņš lika visam tapt vienīgi ar savu visspēcīgo gribu. Tāpēc mēs sakām: Dievs radīja pasauli.

Dievam nebija vajadzīgs radīt pasauli. Arī bez tās viņš bija bezgala bagāts un laimīgs.

Dievs radīja pasauli, lai parādītu savu bezgalīgo labestību. Visai pasaulei jāatspoguļo viņa godība, un visiem radījumiem jāsaņem no viņa labestības. Saprātīgie radījumi drīkst turklāt viņu pazīt un mīlēt, viņu godināt un viņam kalpot un caur to kļūt laimīgi un iegūt mūžīgo svētlaimi. Dievs radīja pasauli sev par godu un radījumiem par labu.

Dievs mīl pasauli, kuļu viņš radījis. Viņš negrib, lai tā atkal iegrimtu nebūtībā. Viņš rūpējas, lai tā varētu pastāvēt. Dievs uztur pasauli.

Dievs pastāvīgi darbojas savā radībā ar visvarenību, gudrību un labestību. Viņš vada pasaules gaitu, tautu vēsturi un katra atsevišķā cilvēka dzīvi. Droši viņš ved radību uz tās mūžīgo mērķi. Dievs valda pasauli.

Tāpēc ka Dievs visu radījis, viss ir viņa īpašums. Visas būtnes un lietas ir priekš viņa un atrodas viņa dievišķajā aizsardzībā.

Apdomā: 1. Ko nozīmē: Dievs „radīja” pasauli? 2. Kāpēc Dievam nebija vajadzīgs radīt pasauli? 3. Kāpēc Dievs radīja pasauli? 4. Kāpēc Dievs uztur pasauli? 5. Kā Dievs valda pasauli? 6. Kāds secinājums izriet mums no tā, ka Dievs ir visu radījis?
29. No kurienes cēlusies pasaule?

Pasaule cēlusies no Dieva; viņš radīja debesis un zemi.

30. Kāpēc Dievs radīja pasauli?

Dievs radīja pasauli sev par godu un radījumiem par labu.

Apņemšanās: Priecājoties par skaisto Dieva pasauli, es neaizmirsīšu pateikties Dievam, jo viņš to ir radījis.
Dieva vārdi: „Mūsu palīdzība ir Kunga vārdā, kas radījis debesis un zemi” (123.ps.,8).
Radīšanas stāsts Bībelē: Radīšanas stāstā Dievs grib mums mācīt to, kas nepieciešams mūsu svētlaimei: ka Dievs radījis visas lietas, ka viņš radījis cilvēku, ka Dievs devis visus likumus, kas ir spēkā cilvēka un dabas dzīvē. Šīs dievišķās patiesības radīšanas stāstā ir tā izteiktas, kā tas atbilda toreizēja laika priekšstatiem.
Uzdevumi: 1. Noskaiti triju jaunekļu dziesmu degošajā ceplī! 2. Noskaiti 103. psalmu! 3. Kādas radītās būtnes un lietas šajās lūgsmās minētas?

17. Dievs radīja eņģeļus

Kungs ir nostiprinājis savu troni debesīs, un viņa vara valda par visu. Slavējiet Kungu, jūs visi viņa eņģeļi, jūs spēcīgie karotāji, kas izpildiet viņa pavēles, klausīdami viņa vārda balsi. Slavējiet Kungu, jūs viņa spēcīgie pulki, jūs kalpi, kas izpildiet viņa prātu. (102. ps., 19—21).

Lucifers un viņa piekritēji sacēlās pret Dievu. Viņi gribēja būt kā Dievs. Par sodu viņi tika nogrūsti ellē. Erceņģelis Miķelis, vadonis cīņā, stāv kā uzvarētājs uz nogāztā sātana — čūskas.

Dievs radīja arī tīri garīgas, ļoti spēcīgas būtnes — eņģeļus. Eņģeļiem ir prāts un brīva griba, bet viņiem nav ķermeņa. Tāpēc mēs nevaram viņus redzēt.

Dievs savā mīlestībā radīja eņģeļus, lai tie reiz skatītu viņu un mūžīgi pie viņa paliktu. Eņģeļi pašu spēkiem to nespēja. Tāpēc Dievs ļāva tiem piedalīties savā dievišķajā dzīvē.
Pirms eņģeļi drīkstēja skatīt Dievu, tiem bija jāiztur pārbaudījums. Viena eņģeļu daļa šo pārbaudījumu neizturēja, bet sacēlās pret Dievu. Par sodu viņi tika nogrūsti ellē. Tie ir ļaunie gari. Viņu vadonis ir velns (ebreju valodā: sātans, t. i. pretinieks) Ļaunie gari nīst Dievu un mēģina samaitāt mūsu miesu un dvēseli.

Eņģeļi, kas palika uzticīgi, tagad skata Dievu, pielūdz un slavē viņu mūžīgā svētlaimē. Viņi mīl Dievu, kalpo viņam un cīnās par viņa valstību. Viņi paziņo mums Dieva gribu, sarga mūsu miesu un dvēseli un aizlūdz par mums Dievu.

Svētie Raksti min dažādus eņģeļu korus, piem., ķerubus un serafus. Kā labo eņģeļu vadoni cīņā pret sātanu un ļaunajiem gariem mēs godinām svēto erceņģeli Miķeli.
Savā mīlestībā Dievs piešķīris mums katram savu eņģeli — svēto sargeņģeli. Sargeņģelis mūs mīl, sarga mūs kārdinājumos un briesmās, skubina mūs uz labu un pavada mūs mūsu ceļā uz debesīm.

Apdomā: 1. Kāpēc Dievs radīja eņģeļus? 2. Ar ko Dievs viņus apveltīja? 3. Ko Dievs prasīja no eņģeļiem, pirms tie drīkstēja viņu skatīt? 4. Kāpēc viena eņģeļu daļa tapa nogrūsta ellē? 5. Ko dara tie eņģeļi, kas palika uzticīgi?
31. Kas ir eņģeļi?

Eņģeļi ir tīri garīgas būtnes, kas pielūdz Dievu, mīl viņu un izpilda viņa uzdevumos.

32. Ko sargeņģeļi dara priekš mums?

Sargeņģeļi sarga mūsu miesu un dvēseli, aizlūdz par mums un skubina mūs uz labu.

33. Kas ir ļaunie gari?

Ļaunie gari ir atkrituši eņģeļi, kas lūst Dievu un mēģina samaitāt mūsu miesu un dvēseli.

Apņemšanās: Es mīlēšu savu sargeņģeli, ik dienas dievbijīgi piesaukšu viņu, klausīšu viņam un neaizmirsīšu, ka viņš visur mani redz.
Dieva vārdi: „Dievs pavēlēja saviem eņģeļiem, ka tie tevi sargātu uz visiem taviem ceļiem. Tie nesis tevi uz savām rokām, lai tu nepiedauzītu pie akmens savu kāju” (90. ps., 11—12). — Kristus saka: „Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku: viņu eņģeļi debesis vienmēr skata, mana Tēva vaigu, kas ir debesīs” (Mat. 18,10). — Velnu Jēzus dēvē par „slepkavu no paša iesākuma, meli un melu tevu” (Jāņ. 8,44), „šīs pasaulēs valdnieku” (Jāņ. 14,30).
No Baznīcas dzīves: 24. martā Baznīca svin ercenģeļa Gabriēla svētkus, 29. septembri ercenģeļa Miķeļa svētkus, 2. oktobri Sargeņģeļu svētkus un 24. oktobrī ercenģeļa Rafaela svētkus.
Uzdevumi: 1. Kur Bībelē stāstīts par eņģeļiem: a) Vecajā Testamentā, b) Jaunajā Testamentā? 2. Ko nozīmē spārni, ar kuriem eņģeļus parasti tēlo?

18. Dievs radīja cilvēku

Dievs sacīja: „Uztaisīsim cilvēku pēc mūsu ģīmja un līdzības.” Un Dievs radīja cilvēku pēc sava ģīmja. Viņā uztaisīja to no zemes pīšļiem un iedvesa tam dzīvības dvašu. Tad viņš ielika cilvēku skaistā, auglīgā dārzā, lai viņš to koptu un sargātu. Un Dievs viņam sacīja: „No visiem dārza kokiem tu drīksti ēst augļus, tikai no laba un ļauna atzīšanas koka nē, jo tiklīdz tu no tā ēdīsi, tev būs jāmirst” (sal. 1. Moz. 1, 26—2,15).

Dievs radīja pasauli, stādus un dzīvniekus cilvēkam. Cilvēkam vajadzēja būt radības kronim. Tāpēc Dievs viņu radīja ar sevišķu mīlestību. Dievs iedveš Ādamam dzīvības dvašu un dara to par savu līdzinieku. Smagas un kā bez dzīvības vēl nokarājas pirmā cilvēka rokas uz zemi, no kuras viņš ņemts. Viņa sejā lasāma pamošanās kā no sapņa. Nākošajā mirkli viņš pazīs savu Radītāju. Jau viņa locītavas sasprindzinās, lai paceltos no sakņupušā, zemei pieplakušā stāvokļa.

Dievs radīja cilvēka miesu no zemes, bet dvēseli viņš radīja no nekā. Ar dvēseli viņš cilvēka miesai iedvesa dzīvību. Pirmie cilvēki bija Ādams un Ieva. No viņiem cēlušies visi cilvēki. Ādams un Ieva ir cilvēku ciltsvecāki.

Cilvēka dvēsele ir garīga būtne. Tai ir prāts un tā spēj atzīt, tai ir griba un tā spēj brīvi izšķirties. Tāpēc ka dvēsele ir garīga būtne, tā ir nemirstīga. Ar savu garīgo dvēseli cilvēks līdzinās Dievam, bezgalīgi pilnīgajam garam, un ir nesalīdzināmi pārāks par citiem radījumiem virs zemes.

Arī cilvēkus Dievs savā mīlestībā radīja tam„ lai tie reiz viņu skatītu un mūžīgi pie viņa dzīvotu. Tāpēc Dievs ļāva tiem pie. dalīties savā dievišķajā dzīvē. Šo lielo, nepelnīto dāvanu mēs saucam par žēlastības dzīvi jeb svētdarītāju žēlastību. Caur žēlastības dzīvi pirmie cilvēki bija Dieva bērni un Dievam jo sevišķi līdzīgi.

Dievs apbalvoja pirmos cilvēkus vēl citām skaistām dāvanām. Tie drīkstēja dzīvot paradīzē. Tur tie dzīvoja Dieva tuvumā. Viņš apgaismoja to prātu ar sevišķu gaismu un stiprināja viņu gribu ar sevišķu spēku. Visas viņu ilgas un domas bija pievērstas labajam. Pirmajiem cilvēkiem nebija tieksmes uz ļaunu un viņi dzīvoja laimīgi Dieva klātienē. Darbs viņiem nebija par nastu. Viņiem nebija ne sāpju, ne slimību, ne citas kādas nelaimes, un viņiem nebūtu vajadzējis arī mirt. Visas šīs dāvanas mēs dēvējam par sevišķām paradīzes dāvanām.

Žēlastībām, ar kurām Dievs bija apbalvojis pirmos cilvēkus, vajadzēja no viņiem pāriet uz visiem cilvēkiem. Visiem cilvēkiem vajadzēja no Ādama reizē ar miesīgo dzīvi mantot arī žēlastības dzīvi un sevišķās paradīzes dāvanas. (Iedzimtā žēlastība.)

Pirmajiem cilvēkiem, tāpat kā eņģeļiem, vajadzēja izturēt pārbaudījumu. Tāpēc Dievs deva viņiem kādu pavēli. Ja viņi šai pavēlei paklausīs, viņi varēs paturēt žēlastības dzīvi un visas paradīzes dāvanas sev un saviem pēcnācējiem; ja viņi to pārkāps„ viņiem būs jāzaudē šīs žēlastības un Dieva dāvanas, kā pašiem, tā viņu pēcnācējiem.

Apdomā: 1. Ko nozīmē: „Dievs uztaisīja cilvēku no zemes”? 2.Kādā veidā Dievs deva dzīvību cilvēka miesai? 3. Kādas spējas ir cilvēka dvēselei? 4. Kāpēc dvēsele ir nemirstīga? 5. Kam līdzinās cilvēks ar savu dvēseli? 6. Ar ko pirmie cilvēki jo sevišķi līdzinājās Dievam? 7. Kādas bija sevišķās paradīzes dāvanas? 8. Kā Dievs pārbaudīja pirmos cilvēkus? 9. Kas būtu noticis, ja cilvēki būtu izturējuši pārbaudījumu? 10. Kam bija jānotiek, ja cilvēki pārbaudījumu neizturētu?
34. Kā Dievs radīja cilvēku?

„Dievs radīja cilvēku no zemes un iedvesa viņam dzīvības dvašu.”

35. Kāda bija dārgākā dāvana, ko Dievs deva pirmajiem cilvēkiem?

Dārgākā dāvana, ko Dievs deva pirmajiem cilvēkiem, bija žēlastības dzīve.

36. Kas visiem cilvēkiem bija jāmanto no Ādama bez miesīgās dzīves?

Bez miesīgās dzīves, visiem cilvēkiem bija jāmanto no Ādama žēlastības dzīve un sevišķās paradīzes dāvanas.

Apņemšanās: Es cienīšu katru cilvēku, jo tas ir Dieva līdzinieks.
Uzdevumi: 1. Ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka? 2. Ar ko miesa atšķiras no dvēseles? 3. Ar ko dvēsele līdzinās Dievam? 4. Ar ko dvēsele atšķiras no Dieva?
Herdera apgāds Freiburgā — Bāzelē — Romā — Vīnē
KATHOLISCHER KATEHISMUS der Bistümer Deutscblands Verlag Herder Feiburg
Tulkojusi Lūcija Sargūnas
Imprlmatur, Lovanii, die 19 augsti 1959. † Boleslaus Sloskans,
Epiecopus titularis Cillitanus,
Moderator missionariorum Lettonorum in Europa ad Occidentem versa