St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

§ 3. Par pasauļa radeišonu un tō uzturešonu

„Es tycu uz Dīvu ... dabasu un zemes Radeitāju“.
48. Kōpēc Dīvu sauc par dabasu un zemes Radeitōju?

Tōpēc, ka Dīvs radeja, tys ir, nu nikō izveidōja vysu pasauli: dabasus un zemi un vysu, kas tymūs atsarūn.

49. Kaidā veidā Dīvs radeja vyspasauli?

Jys tū izdareja ar sovu vysvareigū grybu.

„Tu vysu radēji, ar Tovu grybu vyss tyka radeits“ (Atkl. 4:11).
50. Voi Dīvs radeja pasauli tōpēc, ka tys Jam beja napīcīšams?

Nā. Dīvs pats sevī ir bezgaleigi bogōts un laimeigs. Jō laimei nav nikas vajadzeigs ōrpus Jō poša.

„Tu esi muns Dīvs; muni lobumi Tev nav vajadzeigi“ (Ps. 15:2).
51. Jo Dīvam nav nikas vajadzeigs ōrpus Jō poša, tod kōpēc Jys radeja cytas lītas?

Jys tū dareja tōpēc, ka ir bezgaleigi lobs un sovu lobumu grib īdaleit cytim.

„Mes asam tōpēc, ka Dīvs ir lobs“ (Sv. Augustīns).
52. Voi taitod Dīvs radeja pasauli dēļ sovim radejumim?

Jys tū radeja vyspyrms sova gūda dēļ, bet reizē ar tū ari sovu radejumu lobuma dēļ.

„Es asmu sovam gūdam tū radejis, veidōjis un darejis“ (Izaj. 43:7).

53. Kū vēļ Dīvs dora, lai Jō radeitais pasauļs naatsagrīztu sovā pyrmōtnejā nabyuteibā?

Dīvs tū saglobōj un volda.

54. Kaidā veidā Dīvs saglobōj pasauli?

Ar tū pošu sovas grybas spāku, ar kaidu Jys radeja pasauli, Jys līk tam pastōvēt taidā veidā un tik ilgi, kai un cik ilgi Jam tys patiks.

„Kai lai varātu nazkas pastōvēt, jo Tu tū nagrybātu“ (Gudr. 11:26).
55. Kai Dīvs volda pasauli?

1. Jys ryupejōs par kotru lītu, sakōrtoj vysas lītas un 2. sovā gudreibā un labesteibā jys vysas lītas voda uz tim mērkim, dēļ kaidim kotru nu tom ir radejis.

„Dīvs lelu un mozu ir radejis, un vīnaidi ryupejās par vysim“ (Gudr. 6:8). „Pat moti uz jyusu golvas saskaiteiti“ (Mt. 10:30). 2. Dīva gudreiba ..." snādzās nu gola leidz golam un maigi vysu sakōrtoj“ (Gudr. 8:1).
Pīmārs: žeidu izglōbšona caur Esteri.
56. Kai sauc šū vysaugstōkū Dīva gōdeibu pasauļa saglobōšonā un vaļdeišonā?

Tū sauc par dīviškū Providenci (Apsavēršonu, Apredzi).

57. Bet jo Dīvs vysas lītas pasaulī kōrtoj un voda, kōpēc tod tik daudz ļaunuma nūteik? Voi Dīvs tū grib?

Nā. Dīvs nikō ļauna nagrib, bet Jys tū atļaun. 1. tōpēc, ka ir radejis cylvāku breivu; 2. tōpēc, ka Jys zyna kai ļaunu vērst par lobu, tys ir, kai izmontōt ļaunu sovu myužeigūs lāmumu eistynošonai.

Pīmārs: Jezupa vēsture Egiptē: „Jyus ļaunu dūmōjot pret mani, bet Dīvs tū pagrīze par lobu“ (1. Moiz. 50:20). Taipat myusu Pesteitōja nūslapkavōšonu vysvareigais Dīvs ir pagrīzis par pasauļa pesteišonu. Tai Jys ik dīnas izmontōj grēceigūs cylvāku plānus sovai Bazneicai par lobu. „Nav gudreibas, nav apdūmeibas, nav padūma pret Dīvu“ (Par. 21:30).
58. Jo Dīvs ryupejas par vysom lītōm, kōpēc tod mes pīdzeivōjam tik daudz cīsšonu?

Tys tai ir tōpēc, lai grēcinīki atzeitu Dīva strōpi, lobōtu sovu dzeives veidu un napazustu uz myužim. Bet ari lai taisneigi tyktu arvīn vairōk atteireiti, kļyutu bogōtoki nūpalnūs un sajimtu lelōku atmoksu dabasūs.

Pīmāri: Jezupa brōli: „Mes peļneiti cīšam šōs lītas, tōdēļ, ka asam grākājuši pret sovu brōli“ (1. Moiz. 42:21). Bet ari par taisneigajim teik saceits, ka „zalts un sudobrys teik pōrbaudeiti gunī, bet pateikamī cylvāki pazamōjumu ceplī“ (Ecclus. 2:5). „Svēteigi asat jyus, jo jyusus Manis dēļ lomōs un vojōs, un vysu ļaunu nataisni par jums runōs. Prīcojitēs un līksmojit, jo jyusu olga ir Iela debesīs“ (Mt. 5:11—12).
59. Kōpēc Dīvs nareti atļaun grēcinīkim baudeit labklōjeibu, pa tū laiku, kod lobajim atsagoda vysaidas nalaimes?

1. Tōpēc, ka Dīvs grib grēcinīkus na tikai ar strōpem atturēt nu ļauna, bet ari ar labklōjeibu grib jūs pīdabōt pi loba. 2. Grēcinīka sūdeišonu (taipat kai taisneigūs atolgōšonu) Dīvs rezervej pats sev, seviški myužeibā. 3. Tai kai Dīvs naatstōj naatolgota ni vysmozōkō (ari grēcinīku izdareita) loba dorba, Jys grēcinīkus atolgōj te vērs zemes, jo sovas nanūžālōšonas (impenitences) dēļ, grēcinīks myužeibā nikaidu atolgōjumu nav spējeigs sajimt.

1. „Kas tod Maņ vēļ beja kū dareit munā veina dōrzā, kū Es nabyutu darejis? Tōpēc Es sagaideju, ka tys ness lobus augļus, bet tys atnese nagaršeigas veinūgas“ (Isaj. 5:4). 2. „Kungs pacīteigi gaida, kod atnōks tīsas dīna, kod Jys vysā pylnumā sūdeis grākus“ (2. Mak. 6:14). 3. „Bāda jums, bogōtajim, jo jyus sovu īprīcynojumu jau sajēmet“ (Lk. 6:24). Tys ir grēcinīku atolgōjums vērszemes dzeivē.
60. Kai tod mums ir jōpījam cīsšonas, kaidas myusus pīmeklej?

Tōs mums ir jōpījam, kai Dīva žēlesteibu. „Kū Kungs mīļōj, tū pōrmoca un šausta kotru bārnu, kū Jys pījam“ (Ebr. 12:6).

„Tys ir jōuzskota par Ielu lobumu, jo grēcinīkam tyuleņ teik pīlītōta strōpe un nateik atļauts staigōt pa nacelim“ (2. Mak. 6:13).

§ 4. Par engelim

61. Voi Dīvs nav nikō cyta radejis kai tikai radzamū pasauli?

Dīvs ir radejis ari naradzamū pasauli, prūti, naskaitamas teiri goreigas byutnes, kuras sauc par engelim.

62. Kaidā stōvūklī beja engeli, kod Dīvs jūs radēja?

Jī vysi beja lobi, laimeigi un apveļteiti ar lelu intelektu un gora skaistumu.

63. Voi vysi engeli palyka lobi un laimeigi?

Nā. Daudzi sasadumpōja pret Dīvu; tōpēc tyka atmasti nu Jō uz vysim myužim un nūgremdēti elnē.

„Ari engeļus, kas sagrābāja, Dīvs nasaudzēja, bet, elnes tymseibas saitēm saisteitus, nūgryude cīsšonu bezdibinī“ (2. Pīt. 2:4. Jud. 6).
64. Kai Dīvs atolgōja uzticeigūs engeļus?

Jys tūs apbolvoja ar myužeigū svātlaimi, kura pastōv Dīva redzēšonā un Jō svātlaimes baudeišonā.

„Engeli dabasūs vīnmār redz muna Tāva vaigu, kas ir dabasūs“ (Mt. 18:10).
65. Kai lobī engeli ir nūskaņoti atteiceibā uz mums?

Jī myus mīļōj, aizsorgōj myusu dvēseli un mīsu; lyudzās par mums un pamudynōj myus dareit lobu.

„Jys pavēlēja sovim engelim, lai sorgōtu tevi vysūs tovas dzeives ceļūs“ (Ps. 90:11). 
Pīmāri: Agara tuksnesī; hots Sodomā, Tobijs, Juda makabejīts; Pīters cītumā, symtnīks Kornelijs.
66. Kai sauc tūs engeļus, kas seviškā veidā ir dūti cylvāka aizstōvēšonai?

Tūs sauc par sorgengelim.

67. Kaids ir myusu pīnōkums atteiceibā uz myusu sorgengelim?

Mums tī jōcīnej ar Ielu gudbejeibu, jōbyun tim pateiceigim un labprōt jōsekōj jūs atgōdynōjumim.

„Redzi, Es syuteisu engeli tovā prīškā ... kļaus jō bolsam un nasapretoj jam“ (2. Moiz. 23:20—21).
68. Kai ļauni engeli ir nūskaņoti atteiceibā uz mums?

Ļauni engeli, aiz īnaida un skaudeibas, līk mums dažaidus slozdus, lai kaitātu myusu dvēselei un mīsai. Jī myus kārdvnōj uz grāku, lai myus īgryustu myužeigajōs elnes mūkōs.

„Jyusu pretinīks valns staigōj apkōrt kai ryucūšs lauva, maklādams kū apreit“ (1. Pīt 5:8).
Pīmāri: īva, Jobs, Sara, ļaunā gora apsāstī. Judašs. (Verīs ari: Lk. 8:12 un Atkl. 12).
69. Kōpēc Dīvs atļaun ļaunim engelim likt mums slozdus?

Dīvs tū atļaun, jo zyna, kai tū vērst par lobu lelōkam Dīva gūdam un cylvāku pesteišonai.

70. Kas mums jōdora, lai ļaunus engeļu viļteigī mēginōjumi veicynōtu myusu pesteišonu.

Mums ir jōkarōj pret tim ar dziļu ticeibu un paļōveibu uz Dīvu, tymā pošā laikā pīlītōjūt lyugšonas spāku un Bazneicas apstyprynōtōs svēteibas (sakramentalijas); vīnmār stypri jōsapretoj kārdynōjumim uz ļaunu.

„Jo na pret mīsu un asni mums ir jōsaceinej, bet pret ļaunajim gorim zam dabasim“ (t. i. gaisā) (Ef. 6:12). „Pi vysa tō tverit ticeibas vairūgu, ar kuru jyus spēsit apdzēst vysas ļaunō guneigōs bultas“ (Ef. 6:16). „Pretojitēs valnam, tys bēgs nu jums“ (Jk. 4:7).
Pīmārs: Tobijs un Sara (Tob. 6:16—19 un 8:4—10).