St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

DEVEITAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Svātōs katōliskos Bazneicas, svātūs draudzeibas.“

St. Škutāns, M.I.C.

Katōļticeibas vēsture un katekisms

DEVEITAIS „ES TYCU“ PUNKTS

„Svātōs katōliskos Bazneicas, svātūs draudzeibas.“

§ 1. Par katōļu Bazneicu un tōs pōrvaļdes veidu

1. Kū apostoli dareja pēc tō, kod Vosorassvātkūs beja sajāmuši Svātū Goru?

Jī gōja pa vysu pasauli sludynōdami un kristeidami, kai ari pulcynoōami draudzēs tūs, kuri īticēja un beja nūkristeiti.

2. Kas izaveidōja nu šom ticeigūs draudzēm?

Nu tom izauga kristticeigūs kūpas (sabīdreibas), kuras vadeja apostoli.

Verīs: Ap. d. 2:41., 44. un 4:32. Vysa ticeigūs Apostolu dorbu grōmota, kai ari jūs vēstules līcynoj, ka apostoli na tikai sludynōja un kristēja, bet ari dažaidā veidā pōrvaļdeja kristticeigūs kūpas. Jī deve reikōjumus un lykumus, breidynōja, tisoja un sūdeja; jī izslēdze nacīneigūs nu ticeigūs kūpom (1. kor. 5:5) un 1. Tim. 1:20), un pījēme atpakaļ tūs, kas nūžālōja un lobōjōs (2. kor. 2:10 un cytur).
3. Kū apostoli tōļūk dareja, kod kristticeigūs kūpas pīauga?

Jī izvēlēja vacōkūs nu ticeigūs vyda, ordinēja tūs par veiskupim un tūs nūzeimoja par jaunrodūšūs kūpu vaļdeitojim, uzdūdūt tim leidzeigā veidā ordinēt un nūzeimōt cytus.

„Un tī, īcāluši atseviškom bazneicom presbiterus voi vacōkūs, tys ir, veiskupus un prīsterus, Dīvu pīlyugda mi un gavēdami, nūvēlēja tūs Kungam, uz kū jī ticēja“ (Ap. d. 14:22). „Es tevi atstōju Kretā tōpēc, lai tu izkōrtōtu tū, kā vēļ tryukst, un īcaltu piļsātōs presbiterus (vacōkūs) tai, kai es tev pavēlēju“ (Tit. 1:5).
4. Voi šōs atseviškos kūpas beja saisteitas vīna ar ūtru?

Jā. Tōs beja cīši saisteitas vīna ar ūtru: tōs izzyna tū pošu ticeibu, pījēme tūs pošus sakramentus un vysas kūpā veidōj a vīnu lelu kristticeigūs savīneibu zam sv. Pītera vīnas kūpejōs golvas.

5. Kai ji sauce šu lelu kristticeigus savīneibu zam vīnas kūpejōs golvas?

Jī tū sauce par katōļu, tys ir, universalu Bazneicu voi ar vīnu vōrdu par Bazneicu.

6. Kas ir Bazneica myusu laikus?

Bazneica ir tei poša ticeigūs savīneiba, kuras lūcekli, byudami nūkristeiti, pīsatur pi vīnas ticeibas, pījam tūs pošus sakramentus un atsarūn zam lykumeigūs gonu pōrvaļdes, ar radzamū golvu — pāvestu prīkšgolā.

7. Voi šaidu organizacijas veidu Bazneicai apostoli deve poši nu sevis?

Nā. Tū jī dareja saskaņā ar Bazneicas dybynōtōja — Jezus Kristus — jim dūtū pavēli. Apostoli beja tikai reiki, ar kurim Kristus izpiļdeja sovus nūdūmus.

8. Kai Jezus Kristus organizēja sovu Bazneicu?

Jys tū dareja, pīškērdams sovu personeigū varu apostolim un tūs syuteidams vysur: 1. sludynōt, 2.    kristeit un 3. nūkristeitūs pōrvaļdeit zam sv. Pītera vērsvaļdeibas.

Pyrms sovas uzkōpšonas dabasūs, Kristus sovim apostolim saceja: „Maņ dūta vysa vara dabasūs un vērs zemes. Tōpēc ejit un mōcit vysas tautas, kristeidami tōs Tāva, Dāla un Svātō Gora vōrdā. Mōceidami tōs piļdeit vysu, kū Es jums asmu pavēlējis, un redz, Es asmu ar jums leidz pasauļa golam“ (Mt. 28:18—20). Un pyrms tō Jys tim beja sacejis: „Kai muns Tāvs syutejis Mani, tai Es jyus syutu ... kam jyus grākus atlaissit, tim byus atlaisti, kam tūs aizturēsit, tim tī byus aizturāti“ (Jņ. 20:21., 23). „Patīši Es jums soku: kū jyus vērs zemes saisteisit, tys byus saisteits ari dabasūs; un kū jyus vērs zemes atraiseisit, tys byus atraiseits ari dabasūs“ (Mt. 18:18). „Kas jyus klausa, tys Mani klausa, un kas jyus nycynoj, tys nycynoj Mani“ (Lk. 10:16. un cytur).
9. Kai sauc trejskōrteju uzdavumu un varu, kaidu Kristus pīškeire apostolim?

Tū sauc par mōceišonas, prīstereibas un ganeišonas pīnōkumu.

10. Kamā pastōv šys trejaidais pīnōkums?

Mōceišonas pīnōkums pastōv pylnvarā sludynōt dīviškū mōceibu, nūsūdeit kecereibas (herezijas) un izškērt streideigus vaicōjumus ticeibas mōceibā. Prīstereibas pīnōkums pastōv pylnvarā uperēt sv. Miša uperi, izdaleit (administrēt) sakramentus, konsekrēt un pasvēteit. Ganeitoju (pastorālais) pīnōkums pastōv pylnvarā pōrvaļdeit Bazneicu, konsekventi ari izdūt lykumus un pīlītōt strōpes.

11. Kōpēc apostolim beja jōpylda šī pīnōkumi vīneigi zam augstōkās sv. Pītera autoritates?

Tōpēc, ka vīnōteibas un sadarbeibas uzturēšonai Kristus sv. Pīteri nūzeimōja par sovu pōrstōvi vērs zemes un par vysas Bazneicas radzamū golvu.

12. Voi Kristus pats nav Bazneicas golva?

Bez šaubom Kristus ir Bazneicas golva, bet naradzamō golva.

13. Kōpēc tod beja vajadzeiga Bazneicai radzamō golva?

Tōpēc, ka Bazneica ir radzama sabīdreiba voi kermiņs, un radzamam kermiņam jōbyut ari radzamai golvai.

Nivīna vaļsts navar pastōvēt bez radzamōs vaļdeibas, lai gon vysas vaļstis naradzamā veidā pōrvolda Dīvs.
14. Nu kurīnes mes zynom, ka Kristus ir nūzeimojis sv. Pīteri par sovas Bazneicas radzamū golvu?

Tū mes zynom nu šaidim faktim:
1. ka Kristus sovu Bazneicu byuvēja uz sv. Pītera, kai uz patīsa pamata;
2. ka īpaši jam Jys deve dabasu vaļsteibas atslāgas un
3. ka tikai jū vīnu Kristus pylnvaroja ganeit vysu gonompulku.

1. „Un Es tev soku: tu esi Pīters, un uz šōs kliņts Es ceļšu sovu Bazneicu, un eļnes vōrti tū nauzvarēs“ (Mt. 16:18). Tōpēc, ka Pīteram beja jōbyun par Bazneicas pamatakmini, Kristus seviški par jū lyudzēs, lai jō „ticeiba nasamytātu“ un jū pylnvarōja „styprynōt sovus brōļus“ (Lk. 22:32).
2. „Un Es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas. Un kū tu sasīsi vērs zemes, tys byus sasīts ari dabasūs, un kūtu atraiseisi vērs zemes, tys byus atraiseits ari dabasūs“ (Mt. 16:19).
3. „Goni Munus jērus; goni Munas vuškas (Jņ. 21:15). Tys gon tīsa, ka Kristus vysus apostolus kūpeigi dareja par sovas Bazneicas pamatu, un vysim tim kūpeigi deve varu saisteit un atraiseit, kai ari vaļdeit Bazneicu. Bet kū apostolim Jys beja devis kūpeigi, tū pyrmōk seviškā veidā beja apsūlejis un devis Pīteram. Taidā veidā Piters sajēme pylnu un naatkareigu varu, turpretim pōrēji apostoli sajēme tikai pakōrtōtu varu.
15. Kaidi fakti myusus pōrlicynoj par tū, ka Kristus īcēle Pīteri par augstōku Bazneicas golvu?

Par tū runoj šaidi fakti, ka, pēc Kristus debesīs uzkōpšonas, Pīters:
1. teišam piļdeja Bazneicas golvas pīnōkumus un
2. ka jys vīnmār tyka atzeits nu Bazneicas puses par apostolu kunigaiti un vysas Kristus Bazneicas gonompulka gonu.

1. Kod tikai rodōs kas svoreigs izlemšonai voi izpiļāeišonai, Piters vīnmār pyrmais uzastōja un reikōjōs kai vysu pōrejūs golva. Tai, pimāram, beja pi Mateja īvēlēšonas, Vosorassvātku nūtykumūs, dūmstarpeibōs par pogōnu uzjimšonu Bazneicā, apostolu koncilā Jeruzalimā utt. (Ap. ā. 1:2, 11., 15).
2. Ari Evangelisti pi apostolu vōrdu uzskaiteišonas vīnmār pyrmā vītā līk Pīteri, lai gon jys nabeja ni vacōkais nu tim, ni pyrmais tyka aicynōts apostolu skaitā. Sv. Mateuss soka: „Pyrmais ir Seimaņs, kas saukts Pīters utt.“ (Mt. 10:2). Efezas koncila tāvi (431. g.) uzskateja tū kai naapšaubamu un vysūs laikūs zynomu faktu, ka sv. Pīters beja apostolu kunigaits un golva, kai ari pamatakmiņs vysai katōļu Bazneicai utt.
16. Voi Bazneicas golvas augstōkō vara izabeidze ar sv. Pītera nōvi?

Nā, tōpēc, ka:
1. Bazneicai beja jōturpynoj pastōvēt taidai, kaidu tū Kristus nūdybynōja, beja jōturpynoj pastōvēt ari augstōkai varai un golvai, kurai Kristus pats beja uzdevis Bazneicu vaļdeit, un
2. jo radzamō golva beja napīcīšama, kod Bazneica vēļ beja moza, un kod tikai dažas moldu mōceibas beja rodušīs, jo vairōk tei beja napīcīšama Vālōkūs laikus, kod Bazneica beja izaplatejuse, kod herezijas un chismas beja pasavairōjušas.

17. Kas beja par radzamū Bazneicas golvu pēc sv. Pītera nōves?

Tys beja Romas veiskups, parosti saukts par pāvestu, kurs beja lykumeigs sv. Pītera pēcnōcējs Romas sēdeklī, jys konsekventi vīnmār tyka atzeits par radzamū Bazneicas golvu.

Vysu laiku koncili un atseviški Bazneicas tavi, vīnprōteigi un vysnūteiktākā veidā, gon vōrdus, gon dorbūs atzyna Romas pāvestim sv. Pītera augstōku varu. Florences eukumeniskais koncils (1438. g.) tū uzskateja par vyspōri zynomu faktu, ka „Romas veiskupam (pāvestam) ir augstōkō vara par vysu pasauli; ka jys ir apostolu kunigaiša, sv. Pītera pēcnōcējs un patīss Jezus Kristus vītnīks un vysas Bazneicas golva, vysu kristīšu tāvs un školōtājs, un ka jys sv. Pītera personā ir sajēmis nu Kristus Kunga pylnvaru ganeit, vadeit un vaļdeit vysu Bazneicu“. Nivīns vyspōrejs koncils nanūtyka, kurā pāvests voi pāvesta legats ndbyutu par prīkšsādātāju; nikod natyka pījimts lāmums, kas tyktu atzeits par saistūšu vysā Bazneicā pyrms nakai tū byutu apstyprynōjis pāvests. Jo kaids kaidreiz ir līdzis atzeit pāvestu par Bazneicas golvu, taids vīnmār nu vysim ticeigajim ir ticis uzskateits par apostatu (atkritēju). 
Laiku tecējumā Dīva apredze sv. Pītera pēcnōcējim ir palelynōjuse varu ari par laiceigim īpašumim un teritorijom, kū sauc par Bazneicas vaļsti, lai jī varātu breivi pīlītōt sovu goreigū varu un byutu atkareigi na nu ciļvēceigō, labvēleibas spāka, bet gon tikai nu Dīva.
18. Voi apostolim uzdūtajam trejskōrtejam pīnākumam beja jōpastōv uz vysim laikim?

Jā, saskaņā ar Kristus nūreikōjumu, tam beja jōpastōv un jōpōrīt nu apostolim uz jūs pēcnōcējim, un jāilgst bez pōrtraukuma leidz pat pasauļa beigom.

19. Nu kurīnes mes zynom par šaidu Kristus nūreikōjumu?

Tū mes zynom nu poša Kristus vōrdim, kaidus Jys sacēja, uzlykdams jim šū pīnōkumu: „Es asmu ar jums leidz pasauļa golam“ (Mt. 28:20). Šī Jō vōrdi nabyutu saprūtami, jo tī byutu bejuši dūmōti vīneigi apostolim, kuri, bez šoubom, navarēja dzeivōt leidz pasauļa beigom.

20. Kas ir pōrejūs apostolu pēcnōcēji?

Veiskupi, kuri ir lykumeigi konsekrēti un ir vīnoti ar Bazneicas golvu — pāvestu, tys ir, katōļu Bazneicas veiskupi.

21. Kōpēc nivīns navar byut par apostolu pēcnōcēju, kas nav vīnōts ar Bazneicas golvu?

1. Tōpēc, ka, jo kaids ir atsadalejis nu golvas, navar byut pat par Bazneicas lūcekli un

2. tōpēc, ka navarēja byut pīškērta vara apostolim un jūs pēcnōcējim cytaidi, kai tim asūt vīnōtim ar tū, kam Kristus ir devis pylnu un augstōkū varu par vysu Bazneicu.

Nu turīnes vyspōrejs princips: „Kur ir Plters (t. i. pāvests), tur ir Bazneica“ (sv. Ambrozijs).
22. Voi vīneigi pāvests ar dīviškū nūreikōjumu pōrvolda Bazneicu?

Ari veiskupi ar dīviškū nūreikōjumu pōrvolda Bazneicu, bet tikai ar un zam jūs golvas — pāvesta augstōkās autoritates.

„Uzmonot poši sevi un vysu gonomū pulku, kurā Svātais Gors jyusus īcēlis par veiskupim, lai ganeitu Dīva Bazneicu“ (Ap. d. 20:28).
23. Kaidā veidā veiskupi volda Bazneicu?

Jī tū volda taidā veidā:
1. ik kotrys veiskups volda jam pāvesta nūzeimātū diecezi voi veiskupiju un
2. jī laiku pa laikam sanōk kūpā nu dažaidom diecezem, lai izdūtu dekretus un prīkšrokstus, kaidas provinces, vaļsts voi pat vysas Bazneicas, pakļautus Romas veiskupa, myusu Svātō Tāva — pāvesta apstyprynōšonai un sankcionēšonai.

24. Caur kū veiskupi izpylda sovus pīnōkumus atseviškos diecezēs, apvīneibōs voi draudzēs?

Jī tu dora caur sovim prīsterim voi prāvestim, kurus tur syuta resp. īceļ.

25. Kod prīsters izpylda sovus prīstereibas pīnōkumus?

Kod ir sova lykumeigō veiskupa syuteits un pylnvarōts taidam nūlyukam.

Prīsters sovu ordināciju un misiju sajam na nu ticeigajim, bet gon nu Dīva caur lykumeigū veiskupu. Ik kurs kotrys, kas taidā veidā ir ordinēts un syuteits, ir Kristus syutnis.
„Kristus vītā mes izpyldom syuteibu, it kai Dīvs pamōcātu caur mums“ (2. kor. 5:20). Uz ik kotru nu tim atsateic vōrdi, kū Kristus saceja sovim mōceklim: „Kas jyus klausa, tys Mani klausa; un kas jyus nycynoj, tys Mani nycynoj; bet kas Mani nycynoj, tys nycynoj Tū, kas Mani syutejis“ (Lk. 10:16).
26. Kaidā ceļā teik īturāta vīnoteiba un kōrteiba vysā Bazneicā?

Vīnoteiba un kōrteiba Bazneicā teik īturāta taidā veidā, ka ticeigī, kas nav prīsteri, vīnmār ar gataveibu paklausa prīsterim, prīsteri sovukōrt — veiskupim, veiskupi — pāvestam.

Taitod Kristus nav devis vysim Bazneicas lūceklim vīnaidas tīseibas un vīnaidu varu, bet gon „nūlicis kotru lūcekli kerminī tai, kai tys Jam patyka ... cytus īcēle par apostolim, cytus par pravīšim, cytus par evangelistim, bet cytus par gonim un mōceitōjim. Lai sagatavōtu svātūs kolpōšonas dorbam Kristus mīsas uzceļšonai ... voi tod vysi pravīši, voi vysi mōceitāji?“ (1. kor. 12:18; 29; ef. 4:11—12).
Tōpēc sv. Klemens, sv. Pītera mōceklis un pēcnōcējs, Bazneicu pīleidzynōj karaspākam, kurā īryndnīki ir pakļauti kapteinim, kapteini pulkvežim, šī sovukōrt generālam.
NB. Kotra katōļticeigō pīnōkums ir vīnmār turēt sovā sirdī dziļu cīnu un pazemeigu padeveibu Svātajam Tāvam, kai ari ar jū vīnotim veiskupim un prīsterim, tōpēc, ka jī ir īcalti Dīva vītā par mums, un jūs pīnōkums ir pamōceit myusus Dīva vōrdā un dareit myusus par dīviškūs žēlesteibu daleibnīkim, lai nūvastu myusus leidz myužeigai svātlaimei aizkopa dzeivē. Bet bāda tim, kas nycynoj goreidznīceibu un roda chismas: „Tī ir aizgōjuši Kaina ceļu ... un gōja būjā kai (Vacōs Dereibas dumpinīks) Kōre ... Tī ir kai vēja dzonōti bezyudiņa mōkūni ... nūsamaļdejušas zvaigznes, kam myužeigi paradzāta tymseibas vara“ (Jud. 1:11—13).

§ 2. Par Bazneicas pazeimem

27. Voi Kristus nūdybynōja vīnu Bazneicu voi vairōkas?

Kristus nūdybynōja tikai vīnu Bazneicu, taipat kai Jys mōceja vīnu ticeibu, īstōdeja vīnu kristeibu un nūreikōja vysom tautom vīnu mōcūšu un vodūšu īstōdejumu.

28. Voi var vīgli pazeit šū vīneigū Kristus Bazneicu?

Jā, tōpēc, ka Kristus nūdybynōja radzamu Bazneicu ar uztveramom pazeimem, tai ka ir vīgli tū atrast; cytaidi Jys nabyutu varējis zam pazudynōšonas draudim pavēlēt grīztīs pi Bazneicas un tai klauseit.

„Aizdedzis sveci nivīns nalīk zam vōceles, bet gon svečturī, lai tei dūtu gaismu vysim, kas atsarūn ustobā“ (Mt. 5:15). „Jo tovs brōļs sagrākōj pret tevi, ej un ... soki Bazneicai; bet jo Bazneicai naklauseis, tod lai jys tev byutu kai pogōns un muitinīks“ (Mt. 18:15., 17).
29. Kai Kristus Bazneica ir radzama?

Kristus Bazneica ir radzama:
1. tōs prīkšnīkūs un lūcekļūs;
2. tōs mōceibas izplateišonā un aplīcynōšonā un
3. sv. Miša uperī un sakramentu administrēšonā (izdaleišonā).

Jo Bazneica nabyutu šaidā veidā radzama, kai tod byutu īspējams, saskartā ar Kristus un apostolu nūrōdejumim (Ebr. 13:17; Mk. 16:15—16 un cytim) „paklauseit Bazneicas prīkšnīceibai (veiskupim un prīsterim), klauseit jōs mōceitōjim, pīsadaleit uperī un pījimit sakramentus un vyspōri pīsadaleit dīvkolpōjumūs?“
30. Pēc kaidom pazeimem var pazeit eistū Kristus Bazneicu?

Eistū Kristus Bazneicu var pazeit pēc četrom pazeimem, prūti:
1. Kristus Bazneica ir vīna;
2. jei ir svāta;
3. jei ir katōliska un
4. jei ir apostoliska.

Jau Nikejas koncilā (325. g.) tys oficiali tyka pasludynōts vōrdim: „Es tycu uz vīnu, svātu, katōlisku un apostolisku Bazneicu.“

31. Kōpēc eistai Kristus Bazneicai jōbyun vīnai, svātai, katōliskai un apostoliskai?

Tai jōbyun
1. vīnai, tōpēc, ka „ikvīna vaļsts, kas sovā īkšīnē ir sasaškāluse, sabryuk“ (Lk. 11:17);
2. svātai, tōpēc, ka jōs dybynōtōjs ir svāts, un jōs uzdavums ir vest cylvākus uz svātumu;
3. katōliskai, tys ir, universalai, tōpēc, ka tei tyka dybynōta dēļ vysom tautom un vysim laikim (Mt. 28:19), un saskaņā ar Kristus īprīkš sludynōjumu, tai jōbyun izplateitai pa vysu zemes lūdi un
4. apostoliskai, tōpēc, ka jei pēc sovas izceļsmes un mōceibas ir apostoliska (Ef. 2:20), un tōs vaļdeitojim jōbyun lykumeigim apostolu pēcnōcējim.

32. Kaidai Bazneicai ir vysas šōs pazeimes?

Ir skaidrys, ka nivīnai cytai Bazneicai nav vysu četru pazeimu, kai tikai Romas katōļu Bazneicai, prūti, tai, kura atzeist Romas pāvestu par sovu golvu.

33. Kōpēc Romas katōļu Bazneica ir napōrprūtami vīna?

Tōpēc, ka tai vysūs laikūs un vysōs vītōs ir:
1. tei poša ticeiba un tī poši sakramenti un
2. tei poša kūpejō golva — pāvests.

34. Kōpēc Romas katōļu Bazneica ir napōrprūtami svāta?

1. Tōpēc, ka jōs dybynōtōjs ir svāts un jei mōca svātu doktrinu;

2. tōpēc, ka jei uzticeigi sorgōj un izdola Kristus īstōdeitūs svātdareišonas leidzekļus un

3. tōpēc, ka vysūs laikūs jamā ir bejuši svātī, kuru svātumu Dīvs ir apstyprynōjis ar breinumim un naparostom žēlesteibom.

Atsevišku lūcekļu grēceigas izdareibas un pakrytumi navar byut pīskaiteiti vysai Bazneicai, tōpēc ka tī nav rodušīs nu jōs doktrīnas voi organizacijas, un nikod jei tūs nav aprobējuse. Jo nūtykušū ļaunprōteibu un skandalu dēļ Bazneica navarātu byut patīsō Bazneica, kōpēc tod pats Kristus Bazneicu pīleidzynōj teirumam, kurā kvīši un nazōles aug kūpā, kai ari teiktam, kurā atsarūn lobas un nalobas zivis? (Mt. 13). Kur tod beja eistō Bazneica apostolu laikus, jo ari tod ir gadejusis skandāli (sal. 1. kor. 11) kai ari nūsūdami veiskupi Bazneicā? (Atkl. 2. un 3.).
35. Kōpēc Romas katōļu Bazneica ir napōrprūtami katōliska voi universala?

1. Tōpēc, ka nu pošim Kristus laikim leidz pat myusu dīnom jei napōrtraukti ir pastōvējuse ar tū pošu mōceibu, ar tim pošim prīstereibas un pastoralim pīnōkumim;

2. tōpēc, ka jei ir izaplatejuse pa vysu zemes lūdi un

3. tōpēc, ka jei vīnmār turpynoj izaplateit, saskaņā ar dīviškū pylnvaru: „Ejit pa vysu pasauli un sludynōjit Evangeliju vysai radeibai“ (Mt. 16:15).

Tōpēc Romas Bazneica vīnmār tyka saukta par KATŌLISKU; pat atkritēji un naticeigī tū tai ir saukuši, kai tū licynoj, pīm., sv. Augustins. Un leidz pat šai dīnai pa vysu pasauli tū sauc par KATŌĻU BAZNEICU.
36. Kōpēc Romas katōļu Bazneica ir naapšaubami apostoliska?

1. Tōpēc, ka jōs izceļsme naapstreidami snādzās leidz apostolu laikim;

2. tōpēc, ka jōs doktrina pamatojōs uz apostolu tradicijas un

3. tōpēc, jōs augstōkō vadeiba — pāvests un veiskupi — ir lykumeigi apostolu pēcnōcēji.

37. Bet voi nasastōda vīnoteibu ari cytas nakatōļu religiskos sabīdreibas?

Nā. Tōs nav un navar byut vīns:
1. tōpēc, ka tom nav kupejōs golvas un
2. tōpēc, ka ik kotrys nu tūs lūceklim uzskota sevi par pylnvarōtu tai skaidrāt Svātūs Rokstus un tai ticēt tim, kai kuram tys pateik.

Tōpēc tī ir „bārni, kas svaidās šur un tur, pasadūdami kotram mōceibas vējam“ Ef. 4:14).
38. Kōpēc nīvīna nu tom navar sauktīs svāta?

1. Tōpēc, ka tūs dybynōtōji nav bejuši svāti;

2. tōpēc, ka tōs ir atmatušas daudzus ticeibas gobolus un svātdareišonas leidzekļus, pīm., sv. Miša uperi un dažus nu sakramentim, un turpretim, ir pījāmušas dažus principus, kas teiši ir preteji svātumam un

3. tōpēc, ka nav davušas nu sova vyda svātūs, kuri byutu apstyprynōti ar breinumdareišonas spāku.

39. Kōpēc nivīna nu tom navar sauktīs katōliska?

Topēc, ka ir rodušīs tikai vālōkūs laikūs un nabeidz daleitīs atseviškos sēktos; nivīna nu tom nav universala un vysur izplateita, kai tam jōbyun saskaņā ar Kristus reikōjumu.

40. Kōpēc nivīna nu tom navar sauktīs apostoliska?

1. Tōpēc, ka tōs ir sōkušas eksistēt tikai daudz vālōk par apostolu laikim un pi tō atsadolūt nu apostoliskōs Bazneicas;

2. tōpēc, ka jūs doktrina, kas ir tik napastōveiga un maineiga, ka navar byut apostoliska un

3. tōpēc, ka tom nav lykumeigu apostolu pēcnōcēju, reizē ar tū ari Kristus syuteitūs mōceitōju un gonu.

41. Taitod, jo nivīnai, izjamūt Romas katōļu Bazneicu, nav vīneigōs Kristus Bazneicas pazeimu, kas nu tō sekōj?

Sekōj tys, ka vīneigi Romas katōļu Bazneica ir eistō Jezus Kristus dybynōtō Bazneica.

NB: Mums, katōļticeigim, bīži ir jōsalyudz par sovas Bazneicas mīru un uzplaukumu, kai ari jōsalyudz par atsaškeirušim brōlim un naticeigajim, lai vysi atsagrīztu sovas mōtes klēpi. „Svēteigi ir tī, kas tevi miļoj un prīcojās par tovu miru“ (Tob. 13:18).

§ 3. Par Bazneicas mērki un mērka īpašeibom

42. Kaidam nūlyukam Kristus nudybynōja Bazneicu?

Kristus nūdybynōja Bazneicu, lai caur tū Jys varātu vest cylvākus uz myužeigū pesteišonu.

43. Kas Bazneicai jōdora, lai cylvākus vastu uz pesteišonu?

1. Tai jōsludynōj cylvākim Kristus mōceiba (doktrina);

2. tim jōizdola Kristus īstōdeitī žēlesteibas leidzekli un

3. jōvolda un jōvoda tūs uz myužeigū svātlaimi aizkopa dzeivē.

44. Kaidā veidā Kristus deve īspēju Bazneicai pīnōceigi veikt tai uztycātū uzdavumu?

Jys Bazneicai:
1. uzticēja sovu mōceibu (doktrinu), sovus žēlesteibas leidzekļus un sovu varu, uzlyka tai mōceišonas, prīstereibas un ganeišonas pīnōkumus un
2. Jys tai ir devis Svātō Gora paleidzeibu, lai tei napōrtraukti varātu saglōbot dīviškū mōceibu nasakrūpļōtu, lai pareizi spātu izdaleit želesteibas leidzekļus un izlītōt pylnvaras ciļvēces pesteišonas dorbō.

a) Bazneicas namaļdeigums

45. Kaidā veidā Dīviškō mōceiba Bazneicā vīnmār teik uzglōbota teira un nasakrūpļota?

Tys nūteik caur namaļdeigu mōceibas spāku (magisteriju) Bazneicā.

46. Kas sastōda šū namaļdeigū mōceibas spāku Bazneicā?

Tū sastōda pāvests un ar jū vīnoteibā asūšī veiskupi.

Jī teik saukti par MOCŪŠŪ BAZNEICU voi vīnkōrši par BAZNEICU (Mt. 18:17), pretstotā pret pōrejim ticeigim, kas teik saukti par KLAUSŪŠŪ BAZNEICU.
47. Kōpēc Bazneicas mōceiba teik saukta namaļdeiga?

Tōpēc, ka ar Svātō Gora paleidzeibu tei teik nūdrūšynota pret maļdeišonūs ticeibas un tykumeibas lītōs.

48. Kas garantej, ka Bazneica navar maļdeitīs?

Tū garantej pats Kristus, kurs apsūleja: ka Jys byus ar Bazneicu par vysom dīnom „leidz pasaula golam“ (Mt. 28:20).

Jo byutu īspējams, ka MOCŪŠŌ BAZNEICA varātu maļdeitīs, tod tei ari KLAUSŪŠŪ BAZNEICU varātu nūvest uz molāu celim, tod VYSU BAZNEICU, preteji Kristus sūlejumam, pīveiktu ļaunums un mali, tys ir, eļnes spāki.
49. Kū sv. Pāvuls soka par Bazneicu tōs namaļdeiguma dēļ?

Sv. Pōvuls Bazneicu sauc par „patīseibas bolstu un pamatu“ (1. Tim. 3:15).

50. Voi tod naatsagadeja katōļu Bazneica atseviškim mōceitojim īkrist moldūs?

Jā, gadejōs. Bet tys nūtyka tōpēc, ka tūs atsevišku mōceitōju mōceiba nasaskanēja vairs ar vysa mōceibas organa (magisterija) mōceibu, jo namaļdeigums nav garantēts kotram individam, bet gon veiskupim kolektivi jimtim, kod tī ir vīnoti ar pāvestu.

Jo nakatōli mādz apgolvot, ka laiku tecējumā vysa katōļu Bazneica byutu nūsavērzejuse nu dīviškās mōceibas un krytuse moldūs, tod:
1. jī ir skaidrā pretrunā ar dīviškū Pesteitōju;
2. jī nūsūda vysus Bazneicas tāvus, kuri mōcēja gluži taipat, kai mōca katōļu Bazneica;
3. jī roda nasaskaņas poši storp sevi, jo jī vīnmār ir navīnaidōs dūmōs par tū, kas eisti ir dīviškō mōceiba un kas nav un
4. jo jau Bazneicas mōceiba (kai jī apgolvoj) byutu maldynojuse tautas, tod jim byutu jōlīk vaine uz poša Dīva, Kurs pglnvarōja katōļu Bazneicu kūpā ar tōs mōceibas spāku (magisteriju), styprynōja tōs autoritati pi tōs izaplateišonas pa vysu pasauli, aplīcynojūt tū ar naskaitamim breinumim un svētejūt tōs pīpyuli ar izcylim panōkumim, pa tū laiku, kod vysaidu veidu un laiku sektanti nikū tam leidzeigu navar uzrōdeit, turpretim, tī daudzkōrt ir īkrytuši pretrunōs un ļaundabeigōs izdareibōs, kas īnasušas tikai lelōku pūstu un samaitōteibu pasaulī.
Tai reikojūtīs Bazneica ir da rejuse pareizi, taipat kai Nicejas koncilā (325. g.), kod leidzeigā veidā tyka definēta doktrina par Kristus dīveibu, kura beja aktuala un īvārōta pyrms mynātō datuma. Jei taipat ir reikōjusēs ari cytūs laikūs atteiceibā uz cytom sovom mōceibas patīseibom, kod atzyna par napīcīšamu tōs svineigi definēt.
51. Bet kas jōdora, kod storp katōlim rūnās dūmstarpeibas ticeibas lītōs?

Ir jōpīkreit Bazneicas lāmumam. „Un Jys (losi: Pesteitōjs) īcēle cytus par apostolim ... bet cytus par gonim un mōceitōjim ... lai mes vairs nabyutu mozgadeigi bārni, kas ... svaidōs šur un tur, pasadūdami kotram mōceibas vējam“ (Ef. 4:11, 14).

52. Kam pīdar tīseibas taiseit lāmumus Bazneicā?

Tys pīdar voi nyu augstōkajam Bazneicas golvai — pāvestam, voi pāvesta apstyprynōtam koncilam.

53. Voi ir pīnōkums kristīšim pasadūt pāvesta lāmumim?

Jā, seviški, kod pāvests uzastōj kai Bazneicas golva un vysas Bazneicas mōceitōjs ticeibas un tykumeibas (morāles) lītōs, jo tod pāvests ir namaļdeigs taipat kai poša Bazneica.

54. Voi pāvests ir namaļdeigs?

I Vatikana koncils 1870. godā nūlēme (definēja), ka pāvests ir namaļdeigs, kod ticeigūs mōca ex cathedra (nu katedras, tvs ir, kai augstōkais vysas Bazneicas mōceibas spāks).

Šū I Vatikana koncila definīciju par pāvesta namaļdeigumu reizreizem miņ un apstyprynōj II Vatikana koncils sovūs dokumentus.
55. Voi tei nav jauna mōceiba?

Nā. Bazneica tikai definēja, tys ir, svineigi deklarēja mōceibu (doktrinu), kas vīnmār ir bejuse aktuala un īvārota.

Tai reikojūtīs Bazneica ir darējuse pareiži, taipat kai Nikejas koncilā (325. g.), kod leidzeigā veidā tyka definēta doktrina par Kristus dīveibu, kura beja aktuala un īvārota pyrms mynātō datuma. Jei taipat ir reikojusēs ari cytūs laikūs atteiceibā uz cytom sovom mōceibas patīseibom, kod atzyna par napīcīšamu tōs svineigi definēt.
56. Kū zeimoj pāvesta namaļdeiba? Voi pāvests nikod navar reikōtīs napareizi?

Pāvests, kai cylvāks, leidzeigi cytim cylvākim, var byut padūts vojeibom un var sagrākōt. Namaļdeiba naatsateic uz dzeivi un uzvedeibu, bet gon tikai uz oficialū mōceibas (doktrinas) deklarēšonu un zeimoj, ka šaidā deklarācijā jys navar maļdeitīs.

57. Voi pāvesta vōrdi vīnmār ir namaļdeigi?

Nā. Pāvesta vōrdi gon peļnej cīnu un uzmaneibu jō Ielās autoritates dēļ. Bet namaļdeigi tī ir vīneigi, kod jys mōca kai pāvests ex cathedra, ticeibas un tykumeibas (morāles) lītōs.

58. Kod pāvests runoj ex cathedra?

Pāvests mōca ex cathedra, kod uzastōj kai Bazneicas golva un vysu ticeigūs augstōkais ganeitājs un mōceitājs.

59. Kōpēc pāvests navar vuīceit moldus, kod runoj ex cathedra?

Tōpēc, ka Dīvs navar atļaut jam tai dareit. Pāvesta namaļdeigums nav atkareigs nu jō tykumeibas voi erudicijas, bet gon nu specialās Svātō Gora paleidzeibas, kaida pāvestam dūta saskaņā ar Kristus sūlējumu, kaids dūts sv. Pīteram: „Es lyudžu par tevi, lai tova ticeiba nasamytātu, un tu, kaidreiz atsagrīzis, styprynōj sovus brōlus“ (Lk. 22:32).

60. Voi pāvesta namaļdeigums ir tys pats, kas Bazneicas namaļdeigums?

Jā, teiši tai. Pāvests ir augstōkais gons un mōceitōjs, kura bolsam, saskaņā ar Kristus pavēli, jōklausa, un tam jōsekoj vysim ticeigajim, kai goreidznīkim, tai lajim, „vuškom un jārim“. Jo pāvests varātu moldus mōceit ex cathedra, tod Bazneica sekotu jam jō moldūs un tai nūkļyutu uz nacelim. Taidā veidā vyltōts byutu Kristus sūlejums, kas nav īspējams.

61. Kai mes tū zynom, ka šei doktrina vīnmār bejuse saglobōta un praktizēta katōļu Bazneicā?

Mes tū zynom tōpēc, ka nu poša sōkuma, kod tikai atsaroda kaids, kas ītīpeigi pretōjōs pījimt katōļu ticeibas mōceibu un līdzēs ticēt tam, kū pāvests beja pasludynōjis ex cathedra — taids vīnmār tyka izslāgts nu katōļu Bazneicas un nūsūdeits kai kecers (heretiks).

„Un Es tev dūšu dabasu vaļsteibas atslāgas. Un kū tu saisteisi vērs zemes, tys byus saisteits ari dabasūs; un kū tu atraiseisi vērs zemes, tys byus atraiseits ari dabasūs“ (Mt. 16:19). „Goni munus jārus, goni munas vuškas“ (Jiļ. 21:15—17). Pāvesta autoritate un gola vōrds streideigūs ticeibas vaicōjumus un vysas Bazneicas apjūmā vīnmār tyka atzeiti un praktizēti. Jo kaidā pasauļa molā rodōs cylvāki, kas sōce paust moldu mōceibas, un jo vītejī veiskupi tūs nūsūdeja, tod bīži vīn taidi ir grīzušīs pi pāvesta kai augstōkos un beidzamōs instances. Nu ūtras puses, jo kaidu nu katōļu veiskupim un patriarchim (leidzeigi sv. Atanazijam, sv. Jōņam Chryzostomam un cytim) kaida lokālō sinode beja nataisneigi nūsūdejuse, tod taidi ir apelējuši pi pāvesta, kurs atcēle un anulēja nataisneigūs sinodes lāmumus un deklarēja, ka nataisneigi sūdeitī ir pīsaturējuši pi pareizos mōceibas. Kod sovukōrt pāvesti beja nūsūdejuši Nestoriju, Eutichiju un cytus moldu sludynōtōjus, tod Romas pāvesta lāmumus pījēme vysa Bazneica un tūs uzskateja par galeigim. Pastōvēja uzskots, ka caur sovim pēcnōcējim — pāvestim ir runōjis Pīters un tam napīkrist beja tik pat daudz, kai radeit kecereibu voi chismu. Pēc sv. Augustina dūmōm kontroversija (streideigs jautōjums) izabeidze, kod tikai par tū sovu vōrdu beja pasacejis pāvests: Roma locuta causa finita (kod Roma resp. pāvests ir pasacejis sovu sprīdumu, līta skaitējōs par izbeigtu).
I Vatikana koncils, ar sovu lāmumu par pāvesta namaļdeigumu, nav īvedis jaunu doktrīnu, turpretim, ir vīneigi definējis parostū un normalū veidu, kaidā Kristus ir gribējis nūdrūšynōt un ir nūdrūšynōjis sovu Bazneicu, lai tei namaļdeigi nūsaturātu uz dīviškūs patīseibu ceļa, lai taidā veidā tyktu aizsorgōta pret vysim eļnes uzbrukumim, kaiāi vīnmār cenšās tū nūvest uz moldu nacelim.
62. Kai bazneica izšķir dūmstarpeibas, kaidas rūnās ticei bas litōs?

Jei tōs izšķir Svātūs Rokstu un tradicijas gorā.

63. Voi tod Bazneica nainas nikō jauna, kod taidos dūmstarpeibos pasoka kam un kai ir jōtic?

Nā. Taidūs gadejumūs jei tikai paskaidroj Dīva vōrdu, kas jai ir uztycāts Svātūs Rokstūs un tradicijā, un nūsūda pretejūs moldus un jaunynōjumus.

Katōļu Bazneicas mōceiba (doktrīna) nav nikas vairōk, kai Kristus un apostolu mōceiba, kas tai tyka uztycāta, lai jei tū ryupeigi saglobōtu un mōceitu. Tōpēc Baz-neica vīnmār pīsatur pi vacōs mōceibas, kas montōta nu Bazneicas tāvim un kūpā ar apostolim jei sauc: „Sorgōj tev uztycātū, izavairej nu pasauleigajom, tukšom sarunom un pretruneigajom mōceibom, kas napareizi nūsauktas par zynōtni“ (1. Tim. 6:20 un 2. Tim. 1:14). „Bet ļauni cylvāki un krāpnīki grims dziļōk sovā ļaunumā, poši maļdeidamīs un cytus maldynōdami. Tu tūmār palic pi tō, kū esi mōcējīs un kas tev uztycāts“ (2. Tim. 3:13—14). „Jo kaids sludynōtu jums cytu Evangeliju nakai tū, kū asat sajūmuši, tys lai tūp nūlādāts“ (Gal. 1:9).
NB: Katōļticeigais var prīcotis par tū, ka, klauseidams sovas mōtes Bazneicas bolsam, atsarūn uz pareiza ceļa, kaidu ciļvēcei ir parōdejis pats Dīvs-Cylvāks, un ka uzticeigi staigōjūt, šys cēļš reizi pōris myužeigās svātlaimes vaļsti, kas taisneigajim ir sagatavōta nu pasauļa radeišonas (Vēris: Mt. 25:34).

b) Pesteišona vīneigi patīsajā Kristus Bazneicā

64. Jo katōļu Bazneicas uzdavums ir vest vysus cylvākus uz myuāeigū pesteišonu, un jo jei tam nōlyukam ir sajāmuse nu Kristus sovu mōceibu, sovus žēlesteibas leidzekļus un sovu varu, kas tod kuram kotram ticeigajam jōdora nu sovas puses?

Ik kotram ticeigajam ir pīnōkums, zam myužeigōs pazusšonas draudim, kļyut par katōļu Bazneicas lūcekli, ticēt jōs mōceibai, lītōt jōs žēlesteibas leidzekļus un pasadūt tōs autoritatei.

65. Kas uzlīk mums šūs pīnōkumus?

Tūs mums uzlīk pats Jezus Kristus, Kurs soka: „Jo jys naklauseis Bazneicai, tod lai jys tev byutu kai pogōns un muitinīks“ (Mt. 18:17); un „kas naticēs (apostolim un jūs lykumeigajim pēcnōcējim), tys tiks pazudynōts“ (Mk. 16:16).

Šamā sakareibā katōļu Bazneicu pamatōti sauc par VINEIGŪ GLŌBEJU Bazneicu. Nycynōt tū, ir tik pat kai nycynōt Kristu, prūti:    Jō mōceibu, jō žēlesteibas lei
dzekļus, jō varu; atsadaleit nu tōs, ir tys pats kai atsadaleit nu Kristus un zaudēt myuzeigū pesteišonu. Tōpēc sv. Augustins un cyti Afrikas veiskupi 412. godā Zvitas koncilā pasludynōja šaidu lāmumu: „Ik kotrys, kas ir atsadalejis nu katōļu Bazneicas, lai cik, pēc jō personeigās pōrlīceibas, byutu īteicama jō dzeive, bet tō imesļa dēļ, ka jys tymā pošā laikā ir atdaleits nu vtnōteibas ar Kristu, jys „dzeiveibas naredzēs, bet Dīva dusmes palīk par jū“ (Jņ. 3:36).
66. Kas ir katōļu Bazneicas lūceklis?

Ik kotrys, kas ir kristeits un nav ni breivprōteigi atsadalejis, ni izslāgts nu Bazneicas.

67. Kas ir breivprōteigi atsadalejuši nu Bazneicas?

Nu Bazneicas ir atsadalejuši tī, kas sekoj mōceibai, kura nu Bazneicas ir nūsūdeita kai moldu mōceiba. (Taidus parosti sauc par heretikim voi kecerim); nu Bazneicas ir atsadalejuši ari tī, kuri ir naticeigi, tys ir, kuri pavysam napīsatur ni pi kaidas kristīšu mōceibos un 2. vysi tī, kas pošu vaines dēļ ir chismatiki, tys ir, taidi, kas ir atmatuši na Bazneicas mōceibu, bet gon paklauseibu augstōkajam Bazneicas golvai — pāvestam.

68. Kas ir izslāgti nu Bazneicas?

Nu Bazneicas izslāgti ir ekskomunicētī, tys ir, vysi tī, kas, kai izdzymuši lūcekli, ir atdaleiti nu vīnoteibas ar Bazneicu.

69. Voi tī, kas bez sovas vaines ir atdaleiti, ari napīdar pi Kristus Bazneicas?

Taidi, kas na sovas vaines dēļ ir atdaleiti, un teišam meklej patīseibu, un tymā pošā laikā, pēc sovas lobōkās saprasšonas, pylda Dīva grybu, lai gon ir atdaleiti nu Bazneicas kermiņa, tūmār taidi ir vīneibā ar Bazneicas dvēseli un bauda daudzas nu tōs žēlesteibom.

Bet ari tī, kas pīdar pi atdaleitim bez pošu vaiņas, zaudej, jo na vysas, tod tūmār daudzas nu myusu svātōs ticeibas žēlesteibom un svēteibom, pīmāram, sv. Miša uperi, vyssvātokū Eucharistiju, sakramentalū absoluciju, sakramentus, kas teik īdaleiti uz nōves gultas utt. Tōpēc myusu pīnōkums ir sirsneigi lyugtīs par jūs atsagrīzšonu un ar sovu navyltōtu mīlesteibu kai ari ar prīkšzeimeigu dzeivi veicynōt jūs atsagrīzšonu.
70. Kas ir atsadalejuši pošu vainas dēļ?

Pošu vainas dēļ atsadalejuši ir:
1. tī, kas pazeist katōļu Bazneicu un ir pōrlīcynōti par jōs patīseibom, bet napīsavīnoj tai un
2. tī, kas varātu jū pazeit, jo grybātu vaļsirdeigi meklēt patīseibu, bet vīnaļdzeibas voi kaidu cytu vainōjamu motivu dēļ tū nadora.

71. Voi mums ir tīseibas sprīst par tū, voi kaids ir atsadalejis sovas vainas dēļ voi bez tos?

Nā. Taids sprīdums pīsanok Dīvam, kurs vīneigais ir, kas „izpētej sirdis un nīres“ (Ps. 7:10), un „tīsoj cylvāku nūslāpumus“ (Rom. 2:16).

„Natīsojit pyrms laika, koleidz atnōks Kungs. Jys apgaismōs tymseibu nūslāpumus un atklōs siržu nūdūmus“ (1. kor. 4:5).
72. Voi myužeigōs pesteišonas sasnēgšonai ir pīteikūši tikai pīdarēt pi katōļu Bazneicas?

Nā. Tōpēc, ka ari katōļu Bazneicas kerminī var byut sapyvuši un myruši lūcekli (Atkl. 3:1), kuri ar sovim grākim sagōdoj sev myužeigū pazudynōšonu.

73. Kū mes eisti apIīcynojam, saceldami: „Es tycu uz svātū katōlisku Bazneincu“?

Ar tū mes aplīcynojam, ka tycam īkš tō, ka Jezus Kristus ir nūdybynōjis radzamu Bazneicu, kura ir bezgaleiga sovas pastōvēšonas ziņā, namaļdeiga sovā mōceibā, kurai myusu pīnōkums ir ticēt bez kaidom īrunom, lai taidā veidā sasnāgtu myužeigū pesteišonu, un eistō Kristus Bazneica nav nikaida cyta kai katōļu Bazneica.

NB. Ir pareizi katōļu Bazneicu saukt par myusu mōti , jo:
1. jei caur kristeibu ir myusus goreigi dzemdējuse un darejuse par Dīva bārnim;
2. jei myusus baroj ar Dīva vōrdu un engeļu maizi;
3. jei myusus mōca gūdbejeibai atteiceibā uz Dīvu un
4. jei vīnmār lyudzās par mums un myusus atbalsta, cik ilgi mes te uzaturam vērs zemes, bet ari pēc tō, kod pōrejam aizkopa dzeivē. Tōpēc mums ir jōcīnej un jōmīļōj šā myusu mōti — Bazneicu: uzmaneigi ir jōklausa jōs bolsam un pamōceibom un pazemeigi jōpasadūd jōs lykumim un prīkšrokstim, cytaidi „tam ndbyus Dīvs par Tāvu, kam Bazneica nabyus bejuse par mōti “ — tai soka sv. Ciprijans, trešō godu symta Bazneicas tāvs, veiskups un mōceklis (miris 258. godā).

§ 4. Svātus sadraudzeiba

74. Voi tikai vērs zemes asūšī ticeigī ir apvīnoti un sastōda vīnu Bazneicu?

Nā. Ar ticeigim vērs zemes ir goreigi apvīnoti ari svātī dabasūs un dvēseles škeisteišonas gunī (purgatorijā).

Ticeigī vērs zemes, kas ir katōļu Bazneicas lūcekli, sastōda KARŌTŌJU BAZNEICU; dvēseles škeisteišonas gunī — CĪTĒJU BAZNEICU un svātī dabasūs — GAVILĒJŪŠŪ BAZNEICU. Bet vysas šōs trejs Bazneicas eistineibā ir vīnas un tōs pošas Bazneicas trejs dažaidi stōvūkli.
75. Kamā pastōv šei goreigō vīnōteiba?

Šei goreigō vīnoteiba pastōv tymā, ka vysi ir tō poša kermiņa lūcekli, kura golva ir Jezus Kristus, un ka tōpēc šī dažaidī lūcekli pīsadola kūpejūs goreigajūs lobumūs.

„Un kai myusu kerminī ir daudz lūcekļu, bet na vysim lūceklim tys pats uzdavums, taipat mes da udzeji asam vīns ūtra lūcekli“ (Rom. 4:4—5). „Jys (Kristus) ir mīsas — Bazneicas golva“ (kol. 1:18).
76. Kai šei goreigā savīneiba saucās?

Tei saucās svātūs sadraudzeiba.

77. Kōpēc šōs sadraudzeibas lūcekli ir nūsaukti par svātim?

Tōpēc, ka ir aicynōti kļyut par svātim (1. tess. 4:3) un ir svātdareiti caur kristeibu, kai ari daudzi nu tim ir sasnāguši piļneigu svātumu.

78. Kaidus lobumus mes gyunam nu sadraudzeibas ar svātajim dabasūs?

Mes pīsadolom nūpalnūs, kaidus jī sakrōja, byudami te vērs zemes; jī atbolsta myusus, īsastōdami par mums pi Dīva.

79. Voi nōve nasaraun vīneibas saites storp dzeivajim un myrušajim?

Nā, tōpēc, ka nav sarauta jūs vīnoteiba ar Kristu, jūs golvu.

80. Kaidus lobumus gyun purgatorijā (škeisteišonas vītā) asūšōs dvēseles nu myusu draudzeibas ar tom?

Mes atbolstom tūs sovus brōļus un māsas, meikstynojūt voi saeisynojūt jūs cīsšonas.

81. Kaidā veidā mes paleidzim naboga dvēselem škeisteišonas vītā?

Tom mes paleidzim ar lyugšonom, labdareibom un cytim lobim dorbim, seviški ar svātō Miša uperim un atlaidu (indulgenču) veļteišonu.

„Juda (makabejīts) syuteja 12 000 sudobra drachmu uz Jeruzalimu uperam par myrušūs grākim, tōpēc, ka ir svāta un dereiga dūma lyugtīs par myrušajim, lai tyktu atbreivōti nu grākim“ (2. mak. 12:43, 46). Ka Bazneica vīnmār ir lyugusēs par myrušajim, un ka ari apostoli poši ir lykuši jūs pīminēt svātajā Miša uperī, tū līcynoj vysvacōkī Bazneicas tāvi.
82. Kaidus lobumus mes gyunam nu sadraudzeibas ar ticeigajim vērs zemes?

Mes pīsadolom vysūs svātō Miša uperūs un vysūs katōļu Bazneicas lobajūs dorbūs, kai ari vyspōri, vysūs jōs goreigajūs lobumūs.

„Dīvs myusu kermini ir tai izveidōjis, ... lai lūcekli tymā cyts par cytu ryupātūs, ... jyus asat Kristus kermiņs un lūceklis pi lūcekļa“ (1. kor. 12:24—27).
83. Voi grēcinīki, kas nav izslāgti nu Bazneicas, ari pīsadola šōs sadraudzeibas lobumūs?

Grēcinīki, kai myruši lūcekli, teišam zaudej lelōkū daļu nu goreigim lobumim; tūmār sakarā ar tū, ka ir vīnōteibā ar Bazneicu, jī sajam vēļ daudzas svēteibas un žēlesteibas, kuras var paleidzēt jim atsagrīzt.

NB: Mums ir jōsalyudz ik dīnas par myusu kristeibas bīdrim, kuri ir voi nyu karōtōji vērs zemes, voi citēji škeisteišonas gunī; kai ari reitūs un vokorūs ir jōatvēlej sevi svātūs aizsardzeibai dabasūs. Pōri vysam ir jōsaceņš dzeivōt svātu dzeivi, tōpēc, ka asam „leidzpiļsōni un Dīva saimes lūcekli“ (Ef. 2:19).